REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju
15.5.2017 - (2017/2654(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Jozo Radoš, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0331/2017
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā starptautiskos līgumus un konvencijas, tostarp Konvenciju pret spīdzināšanu, Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to OPCW līgumu,
– ņemot vērā Romas statūtus un SKT dibināšanas dokumentus,
– ņemot vērā ad hoc tribunālus, tostarp ICTY, ICTR un STL,
– ņemot vērā Ženēvas 2012. gada paziņojumu,
– ņemot vērā ANO DP rezolūcijas par Da’esh un Jabhat al-Nusra fronti un attiecīgās ANO DP rezolūcijas par konfliktu Sīrijas Arābu Republikā, jo īpaši Rezolūcijas Nr. 2218 (2013), Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014), Nr. 2191 (2014), Nr. 2199 (2015), Nr. 2254 (2015), Nr. 2258 (2015) Nr. 2268 (2016), Nr. 2328 (2016), Nr. 2332 (2016) un Nr. 2336 (2016),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. A/71/L.48, ar ko izveido starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai atbalstītu izmeklēšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras Sīrijas Arābu Republikā no 2011. gada marta izdarījušas vissmagākos noziegumus,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus un Eiropadomes 2016. gada 18.–19. februāra, 2016. gada 20.–21. oktobra un 27. oktobra, 2016. gada 14. novembra un 2016. gada 15. decembra secinājumus par ārējām attiecībām,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 30. decembra paziņojumu par karadarbības Sīrijā pārtraukšanas pasludināšanu un 2017. gada 23. marta paziņojumu par Sīriju, un Komisijas vietnieces/Savienības augstās pārstāves 2016. gada 9. decembra deklarāciju ES vārdā par situāciju Alepo, 2017. gada 6. aprīļa deklarāciju par iespējamo ķīmisko uzbrukumu Idlibā, Sīrijā, un 2017. gada 7. aprīļa deklarāciju par ASV aviācijas uzbrukumu Sīrijā,
– ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa līdzpriekšsēdētāju deklarāciju par konferenci par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes izveidotās Sīrijas Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas 2016. gada 6. septembra, 16. jūnija un 22. februāra ziņojumus, Sīrijas Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas 2017. gada 13. marta konferences darba dokumentu par cilvēktiesību pārkāpumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas Sīrijas Arābu Republikā izdarīti no 2016. gada 21. jūlija līdz 2017. gada 28. februārim, un ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada 27. septembra un 21. oktobra rezolūcijas par Sīrijas Arābu Republiku,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā karš Sīrijā ir kļuvis par vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm pasaulē kopš Otrā pasaules kara un tas turpina graujoši un traģiski ietekmēt valsts iedzīvotājus;
B. tā kā krīze Sīrijā aizvien vairāk destabilizējoši ietekmē plašāku reģionu;
C. tā kā konflikts turpinās jau septiņus gadus un līdz 2016. gada beigām ir nevajadzīgi paņēmis vairāk nekā 400 000 cilvēku dzīvības; tā kā 13,5 miljoniem cilvēku — gandrīz trim ceturtdaļām atlikušo iedzīvotāju — galēji trūkst humanitārās palīdzības un 6,6 miljoni sīriešu ir iekšzemē pārvietoti; tā kā konflikta rezultātā ekonomikas un humānā attīstība Sīrijā ir atkāpusies par 40 gadiem un 4,8 miljoni iedzīvotāju ir bijuši spiesti meklēt patvērumu ārvalstīs;
D. tā kā starptautiskajās humanitārajās tiesībās ir noteikts starptautiskās kopienas pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju un civilo objektu aizsardzību gan no valsts, gan nevalstisko dalībnieku puses;
E. tā kā šajā konfliktā visaugstāko cenu ir samaksājuši bērni; tā kā gandrīz 6 miljoni bērnu pašlaik ir atkarīgi no humanitārās palīdzības; tā kā gandrīz puse no viņiem ir bijuši spiesti atstāt savas mājas;
F. tā kā nopietnus cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un genocīdu, ir īstenojušas visas konfliktā iesaistītās puses, jo īpaši Asada režīms un tā sabiedrotie — Krievija un Irāna;
G. tā kā atbildība par izdarīto, taisnīgums, tiesiskums un cīņa pret nesodāmību ir būtiski elementi, kas nostiprina mieru un konfliktu risināšanas, samierināšanās un atjaunošanas centienus;
H. tā kā Sīrija 1955. gadā pievienojās Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un 2004. gadā — Konvencijai pret spīdzināšanu;
I. tā kā valdība un sabiedroto spēki nežēlīgā aplenkuma laikā ir izraisījuši simtiem tūkstošu civilo negadījumu, jo īpaši Alepo un tās apkārtnē, un pret civiliedzīvotājiem vērstajos gaisa un artilērijas uzbrukumos ir sagrāvuši plašas pilsētas teritorijas; tā kā tiek ziņots, ka valdības iestādes un sabiedroto spēki, ieņemot Alepo austrumu daļu, ir iebrukuši civiliedzīvotāju mājās un veikuši masveida nogalināšanu; tā kā uzbrukumi apzināti tiek vērsti uz civilo infrastruktūru, tādējādi ir sagrautas ūdensapgādes sistēmas, medicīnas iestādes un skolas; tā kā šo uzbrukumu rezultātā nopietni trūkst būtisku pakalpojumu un tie ir līdzvērtīgi novešanas līdz badam taktikai;
J. tā kā Asada režīms bloķē svarīgu ANO, ES, NVO un vietējo dalībnieku medikamentu, pārtikas un humāno sūtījumu piegādi un administrēšanu; tā kā šādiem humānās palīdzības konvojiem apzināti ir uzbrukts un tie ir bombardēti; tā kā Sīrijas valdība arī ar nolūku ir liegusi civiliedzīvotājiem piekļuvi svarīgām precēm un pakalpojumiem, tostarp pārtikai un ūdensapgādei, kā arī medicīniskajai palīdzībai; tā kā uzbrukumi un civiliedzīvotāju nolemšana badam, par kara taktiku izmantojot apdzīvoto vietu aplenkšanu, ir skaidrs starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;
K. tā kā vairākās izmeklēšanās ir konstatēts, ka Asada spēki ir izmantojuši ķīmiskās vielas, lai nodarītu kaitējumu civiliedzīvotājiem un tos nogalinātu; tā kā 2017. gada 4. aprīlī Khan Sheikhoun, Idlibas provincē, notika jaunākais ķīmiskais uzbrukums civiliedzīvotājiem, kurā tika nogalināti vismaz 70 civiliedzīvotāji, tai skaitā daudzi bērni, un simtiem civiliedzīvotāju tika ievainoti; tā kā ASV ir informējušas ES, ka saskaņā ar to novērtējumu Sīrijas režīms ir izmantojis ķīmiskos ieročus, tādēļ ASV 7. aprīlī deva militāru atbildi, sākot raķešu triecienu Šairatas aviobāzei Sīrijā;
L. tā kā 2017. gada martā ES iekļāva sankciju sarakstā četras augsta ranga Sīrijas militārās amatpersonas par viņu saistību ar ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, kas atbilst ES politikai attiecībā uz cīņu pret ķīmisko ieroču izplatību un izmantošanu;
M. tā kā 2017. gada 12. aprīlī Krievija kopā ar Bolīviju nobalsoja pret ANO DP rezolūciju, kura nosodītu paziņoto ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā un aicinātu Asada režīmu sadarboties šī incidenta izmeklēšanā;
N. tā kā 2017. gada 15. aprīlī Rasheedin, Alepo rietumu daļā, Sīrijā, notika uzbrukums aptuveni 5000 evakuētajām personām, kas devās no aplenktajām Foah un Kefraya pilsētām uz valdības kontrolētajām teritorijām; tā kā desmitiem cilvēku, tostarp bērnu, tika nogalināti un vēl daudz vairāk cilvēku tika ievainoti;
O. tā kā ir saņemti ziņojumi, ka Asada režīms turpina ražot ķīmiskos ieročus, izmantojot Zinātnisko pētījumu un pētniecības centru; tā kā saskaņā ar 2013. gada līgumu par ķīmisko ieroču lietošanas izbeigšanu Asada pienākums ir nekavējoties pārtraukt šo praksi un nodot visas atlikušās ķīmiskās vielas OPC;
P. tā kā iestādes patvaļīgi arestē tūkstošiem civiliedzīvotāju un tur viņus necilvēcīgos aizturēšanas apstākļos, kuros tie cieš no galēji nežēlīgas attieksmes, kas bieži ir paredzēta, lai izraisītu nāvi aizturēšanas laikā; tā kā šī nežēlīgā attieksme ietver spīdzināšanu, sistemātisku pārtikas, ūdens, medikamentu un medicīniskās aprūpes liegšanu un sadistisku un pazemojošu praksi; tā kā ziņojumos ir dokumentēta masveida pakāršana un nogalināšana bez tiesas sprieduma Asada valdības vadītajās aizturēšanas vietās; tā kā daudzi civiliedzīvotāji ir pakļauti piespiedu pazušanai, ilgstošai aizturēšanai un netaisnīgai tiesai; tā kā Sīrijas valdība īsteno sistemātisku kampaņu jebkādas opozīcijas apspiešanai, veicot masveida pakāršanu; tā kā ir avoti, kas ziņo, ka Saydnaya cietumā piecos gados ir veiktas 13 000 šādas nāvessoda izpildes bez tiesas sprieduma;
Q. tā kā Asada režīms izmanto piespiedu pārvietošanas taktiku, lai mainītu mazpilsētu, pilsētu un reģionu reliģisko struktūru un panāktu demogrāfiskas izmaiņas; tā kā šāda taktika ir izmantota pilsētās, tostarp Darayya un Muadamiyat al-Sham ārpus Damaskas un kaimiņos esošajā al-Waer Homs pilsētā;
R. tā kā starptautiskās kopienas un atsevišķu valstu pienākums ir saukt pie atbildības tos, kuri ir atbildīgi par starptautisko humāno tiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Sīrijas konflikta laikā; tā kā to var izdarīt, izmantojot spēkā esošos valsts un starptautiskos tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp valstu tiesas un starptautiskos tribunālus, vai izmantojot ad hoc starptautiskos krimināltribunālus, kuri vēl ir jāizveido; tā kā papildus šādai personas kriminālatbildībai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī valstis var tikt apsūdzētas par to saistību pārkāpumiem, kuras noteiktas Starptautiskās Tiesas jurisdikcijā esošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās, tostarp 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1948. gada Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;
S. tā kā starptautiskajai kopienai būtu vajadzējis aktīvāk atbalstīt demokrātisko un laicīgo opozīciju barbariskajam Sīrijas režīmam; tā kā pašreizējā situācijā laicīgā opozīcija ir ārkārtīgi vāja un civiliedzīvotāji ir iesprostoti starp džihādistu teroristiem, islama fundamentālistiem un kurdu separātistiem vai Asada režīma atbalstītājiem, tādējādi ir ārkārtīgi sarežģīti panākt nacionālo samierināšanos un vienprātības rašanu, kas varētu nest mieru Sīrijā;
T. tā kā Ženēvā 2017. gada 23. februārī tika atsāktas Sīrijas miera sarunas, kas tika vadītas saskaņā ar Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2254 (2015), kura ir koncentrēta uz valdības lietām, tostarp jaunu Sīrijas konstitūciju, vēlēšanu organizēšanu un 2012. gada Ženēvas paziņojumā noteiktajiem principiem; tā kā Ženēvas sarunās līdz šim nav gūti konkrēti panākumi, lai rastu miermīlīgu risinājumu krīzei Sīrijā;
U. tā kā 2017. gada 5. aprīlī ES bija līdzpriekšsēdētāja konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kurā piedalījās vairāk nekā 70 valstu un starptautisko organizāciju un starptautiskās un Sīrijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; tā kā šīs konferences pamatā bija iepriekšējās konferences Kuveitā un Londonā un tajā tika pieņemta vispusīga pieeja Sīrijas krīzei, tostarp finansiāli solījumi; tā kā starptautiskās kopienas atbalsts un apņemšanās joprojām ir būtiski, lai panāktu miermīlīgu nākotni Sīrijā un reģionā;
V. tā kā 2017. gada 4. maijā Krievija, Irāna un Turcija sarunās Kazahstānā panāca vienošanos par četru drošības zonu izveidi; tā kā šī vienošanās neparedz aizsardzības pasākumus vai īstenošanas un atbilstības mehānismus un Asada režīms ir noraidījis ANO pārraudzību; tā kā Sīrijas opozīcija nevar atbalstīt šo vienošanos tās pašreizējā veidā, ko atbalsta Irāna; tā kā šī vienošanās vēl ir jāapstiprina ANO Drošības padomei;
W. tā kā ES stratēģija attiecībā uz Sīriju ir pārskats ES reģionālajai stratēģijai attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī Da’esh draudiem, kuru Padome pēdējo reizi pārskatīja un atjaunināja 2016. gada 23. maijā;
X. tā kā ES centieni humanitārās palīdzības sniegšanā un Sīrijas nākotnes plānošanā ir slavējami; tā kā ES vajadzētu būt uzmanīgai, lai nesniegtu beznosacījumu atbalstu Sīrijas atjaunošanai, ko vada un kontrolē Asads un tā sabiedrotie — Krievija un Irāna; tā kā Asadam, Putina Krievijai un Irānai nedrīkst ļaut izvairīties no soda par ekonomiskajām sekām, ko izraisījušas to militārās intervences; tā kā tādēļ nepieciešams uzticams un iekļaujošs politisks bruņotā konflikta risinājums, par kuru vienojas visas puses, izņemot teroristu grupējumus;
Y. tā kā Sīrijas atjaunošanas pamatā vajadzētu būt augšupējai pieejai un sekmīgai vietējo dalībnieku pilnvarošanai, tādējādi izslēdzot zināmos teroristu grupējumus;
1. aicina Sīrijas režīmu un tā sabiedrotos — Krieviju un Irānu — nekavējoties izbeigt neselektīvo bombardēšanu, nogalināšanu un vardarbību pret Sīrijas iedzīvotājiem, un nodrošināt tūlītēju neapgrūtinātu piekļuvi humanitārajiem konvojiem un piegādēm; atgādina Sīrijas, Krievijas un Irānas režīmiem, ka saskaņā ar starptautiskajām krimināltiesībām tie ir atbildīgi par briesmīgajiem noziegumiem, kurus tie turpina veikt Sīrijā;
2. pauž visstingrāko nosodījumu par nepārtraukto sistemātisko, plaši izplatīto un milzīgo vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem un visiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, ko ar Krievijas un Irānas atbalstu veic Asada spēki, kā arī noziegumiem, ko veic nevalstiskie dalībnieki, bruņotie teroristu grupējumi, jo īpaši ISIL/Da’esh, Janhat Fateh el-Sham/Al-Nusra fronte un citas džihādistu grupas;
3. aicina Krieviju, Irānu un citas konflikta ārējās puses izbeigt postošo iejaukšanos Sīrijas konfliktā un izmantot savu ietekmi uz Asadu, lai nodrošinātu pilnīgu karadarbības izbeigšanu un aplenkumu atcelšanu;
4. atgādina visām pusēm, ka valsts mēroga iekļaujošu pamieru un miermīlīgu savstarpēji pieņemamu risinājumu Sīrijas krīzei var panākt ANO uzraudzībā un, kā noteikts 2012. gada Ženēvas paziņojumā un ANO DP Rezolūcijā Nr. 2254 (2015), ar ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā, Staffan de Mistura, un galveno starptautisko un reģionālo dalībnieku atbalstu; ņem vērā Astanā notikušās sarunas nolūkā panākt vienošanos;
5. ņem vērā memorandu, ar ko izveido drošības zonas Sīrijā, ko parakstīja Krievija, Irāna un Turcija kā četru lidojumu aizlieguma zonu garantētājas; aicina memoranda parakstītājas un Sīrijas režīmu efektīvi īstenot šo vienošanos un izbeigt jebkādu karadarbību, kas tieši ietekmē Sīrijas iedzīvotājus; pauž nožēlu, ka Sīrijas režīms ir noraidījis ANO uzraudzību attiecībā uz memoranda īstenošanu;
6. pauž nožēlu, ka G7 sanāksmē Itālijā neizdevās panākt vienošanos par sankciju piemērošanu Krievijas režīmam saistībā ar Sīrijas iedzīvotāju bombardēšanu un joprojām sniegto atbalstu Asada režīmam;
7. atzinīgi vērtē pūles, ko pielika vairāk nekā 70 valstu pārstāvji konferencē par Sīrijas un reģiona nākotni, kas notika 2017. gada 4.–5. aprīlī Briselē, un izteiktos finansiālos solījumus; atzinīgi vērtē to, ka dalībnieki apsolīja 5,6 miljardus EUR 2017. gadā un izteica daudzgadu finansiālus solījumus 3,47 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam; atgādina, ka Sīrijas atjaunošanas izmaksas tiek lēstas aptuveni 200 miljardu USD apmērā; aicina starptautisko kopienu izpildīt dotos solījumus par humanitāro palīdzību Sīrijā un tās kaimiņvalstīs;
8. norāda, ka lielākā daļa bēgļu no Sīrijas ir devušies uz kaimiņvalstīm, tostarp Libānu, Jordāniju un Turciju; šajā saistībā atzinīgi vērtē jaunās partnerības prioritātes, par kurām ES ir vienojusies ar Jordāniju un Libānu, kā arī ES noteikumu par izcelsmi atvieglošanu eksportam no Jordānijas; pauž nožēlu, ka liels skaits bēgļu Jordānijā un Libānā joprojām dzīvo nedrošos sociālajos un ekonomiskajos apstākļos un bieži nevar atrast (likumīgu) darbvietu; aicina Jordānijas un Libānas iestādes strādāt, lai novērstu atlikušās (neformālās) barjeras, atbalstītu plašākas pašnodarbinātības iespējas un izpildītu saistības izveidot darbvietas sievietēm un jauniešiem;
9. atzinīgi vērtē Turcijas viesmīlību, izmitinot gandrīz 3 miljonus bēgļu; mudina Turcijas valdību piešķirt darba atļaujas visiem Sīrijas bēgļiem; norāda uz EU–Turcijas paziņojumu; pauž nožēlu, ka 2017. gada februāra beigās saskaņā ar “viens pret viens” vienošanos, kas noslēgta ar Turciju, Eiropā ir izmitināti tikai 3565 Sīrijas bēgļi; aicina ES dalībvalstis darīt vairāk, lai izpildītu savus solījumus par Sīrijas bēgļu pārmitināšanu no Turcijas;
10. aicina Komisijas vietnieci/Savienības augsto pārstāvi pielikt visas pūles, lai stiprinātu miera sarunas ar ANO starpniecību, un pieprasīt aktīvāku lomu šajās sarunās, izmantojot ES finansiālās iespējas un gatavību piešķirt ievērojamus līdzekļus Sīrijas atjaunošanai; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi aktīvi atbalstīt Sīrijas pilsonisko sabiedrību un tos, kas vēlas demokrātisku, plurālistisku un iekļaujošu Sīriju, un cieši iesaistīt tos savos centienos attiecībā uz Sīrijas iedzīvotāju nākotni; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi sadarboties ar Sīrijas iedzīvotājiem, lai izstrādātu vietējas atjaunošanas stratēģijas dažādām Sīrijas daļām un reģioniem;
11. pauž visstingrāko nosodījumu par briesmīgo ķīmisko ieroču aviācijas uzbrukumu, kuram 2017. gada 4. aprīlī tika pakļauta Khan Sheikhoun pilsēta Idlibas provincē, atnesot nāvi vismaz 70 civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem un humanitārajam personālam, turklāt lielam skaitam cietušo novēroti simptomi, kādus izraisa saindēšanās ar gāzi; norāda, ka saskaņā ar iepriekšēju novērtējumu, ko veica OPCW faktu noskaidrošanas misija, pieņēmums par ķīmisko ieroču izmantošanu ir ticams; uzsver, ka tie, kas ir atbildīgi par šādiem uzbrukumiem, tiks saukti pie atbildības tiesas priekšā; atgādina, ka, parakstot Ķīmisko ieroču konvenciju, Sīrijas režīms ir skaidri uzņēmies pienākumu atturēties no ķīmisko ieroču izmantošanas; pauž nožēlu par Krievijas veto jaunākajai ANO DP rezolūcijai, kurā tiek nosodīts uzbrukums un prasīts veikt izmeklēšanu;
12. pauž nožēlu par Krievijas un Asada režīmu dezinformāciju un meliem, tostarp “balto ķiveru nomelnošanu, un nepatieso informāciju, kas tiek izplatīta attiecībā uz ķīmiskā uzbrukuma 2017. gada 4. aprīlī veicējiem;
13. atkārtoti aicina saukt pie atbildības tos, kas veikuši kara noziegumus, genocīdu un noziegumus pret cilvēci, un likt tiem samaksāt par sekām; uzsver, ka atbildīgajiem būs jāstājas tiesas priekšā; saglabā pārliecību, ka ne efektīvs konflikta risinājums, ne ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējams, ja nenotiek saukšana pie atbildības par veiktajiem noziegumiem; uzsver, ka starptautiskā kriminālvajāšana ir piemērojama kara noziegumiem, ko veicis gan režīms, gan opozīcijas spēki, kaut arī opozīcijas gadījumā noziegumu mērogs ir mazāks;
14. aicina visas ES dalībvalstis nodrošināt, ka noziegumi pret cilvēci, genocīds un kara noziegumi tiek uzskatīti par noziegumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un aicina visas ES dalībvalstis saskaņā ar to valsts jurisdikciju ierosināt kriminālvajāšanu par šādiem noziegumiem, kurus Sīrijā veikuši pilsoņi un trešās valsts valstspiederīgie; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Spānijas lēmumu uzklausīt kriminālapsūdzību pret deviņiem Sīrijas izlūkošanas darbiniekiem attiecībā uz spīdzināšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem;
15. atgādina universālās jurisdikcijas principu; atkārtoti pauž atbalstu Sīrijas lietas ierosināšanai SKT; pauž nožēlu, ka Drošības padome joprojām bloķē šo iespēju;
16. uzskata, ka valstis, tostarp ES dalībvalstis, var atsevišķi uzsākt tiesvedību pret valstīm Starptautiskajā Tiesā par tādu valsts saistību pārkāpšanu, kuras izriet no starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, tostarp 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1948. gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to; šajā saistībā aicina visas ES dalībvalstis ierosināt Sīrijas valsts lietas izskatīšanu SKT, lai noteiktu valsts atbildību un raidītu skaidru signālu par savu gatavību saukt pie atbildības par briesmīgajiem noziegumiem, kas izdarīti Sīrijā;
17. aicina starptautisko kopienu, ES un tās dalībvalstis sadarboties ar ANO starptautiska krimināltribunāla izveidē, lai sauktu pie atbildības un tiesātu nevalstiskos dalībniekus un personas, kas ir atbildīgi par Sīrijā izdarītajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;
18. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots starptautisks, objektīvs un neatkarīgs mehānisms, lai atbalstītu izmeklēšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras Sīrijas Arābu Republikā no 2011. gada marta izdarījušas vissmagākos noziegumus; pauž nožēlu, ka šis mehānisms joprojām netiek pilnībā finansēts; šajā saistībā aicina visas dalībvalstis izpildīt savus solījumus;
19. uzsver vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju un NVO izšķiroši svarīgo darbu, dokumentējot pierādījumus par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī citiem pārkāpumiem, tostarp kultūras mantojuma iznīcināšanu; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt pilnīgu atbalstu šiem dalībniekiem; aicina ES un tās dalībvalstis pienācīgi finansēt organizācijas, kuras strādā pie kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci atvērtā avota izmeklēšanām un digitālas pierādījumu apkopošanas, lai nodrošinātu pārskatatbildību un sauktu vainīgos pie atbildības;
20. atzinīgi vērtē humānās palīdzības darbinieku centienus nodrošināt tik nepieciešamo atbalstu, pārtiku, ūdeni un medikamentus tiem, kuri kļuvuši par konflikta ķīlniekiem, un vēlreiz mudina visas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības aģentūru piekļuvi kara skartajiem civiliedzīvotājiem; stingri nosoda apzināti plašos, nesamērīgos un neselektīvos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, konvojiem ar evakuētajiem iedzīvotājiem, atbalsta un veselības aprūpes darbiniekiem, un civilajai infrastruktūrai, piemēram, skolām un slimnīcām;
21. atzinīgi vērtē nesen pārskatītos ES ierobežojošos pasākumus pret Sīriju, kuros iekļautas personas, kas līdzatbildīgas par ķīmisko ieroču izmantošanu un civiliedzīvotāju apspiešanu valstī; uzsver, ka ES būtu jāapsver visas pieejamās iespējas darbā ar tās starptautiskajiem partneriem, tostarp palīdzības sūtījumu nomešana un lidojumu aizlieguma zonu izveide;
22. aicina šo rezolūciju pārtulkot arābu valodā;
23. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm.