Procedūra : 2016/2998(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0346/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0346/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0226

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 483kWORD 46k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0345/2017
15.5.2017
PE603.771v01-00
 
B8-0346/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos (2016/2998(RSP))


Victor Boştinaru, Elena Valenciano, Maria Arena, Brando Benifei, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Javi López, Pier Antonio Panzeri, Gilles Pargneaux, Soraya Post, Edouard Martin S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos (2016/2998(RSP))  
B8-0346/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. decembra, 2013. gada 16. decembra, 2014. gada 12. maija, 2016. gada 18. janvāra un 2016. gada 20. jūnija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–  ņemot vērā attiecīgās ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes rezolūcijas, īpaši ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 29. novembra rezolūciju Nr. 67/19 un ANO Drošības padomes 1980. gada 20. augusta rezolūciju Nr. 478 (1980) un 2016. gada 23. decembra rezolūciju Nr. 2334 (2016),

–  ņemot vērā Tuvo Austrumu kvarteta 2016. gada 1. jūlija ziņojumu,

–  ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā miera panākšana Tuvajos Austrumos joprojām ir starptautiskās sabiedrības svarīga prioritāte un obligāts priekšnoteikums stabilitātei un drošībai visā pasaulē un šajā reģionā;

B.  tā kā Parlaments ir atkārtoti paudis stingru atbalstu divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu konfliktā;

C.  tā kā Tuvo Austrumu kvarteta 2016. gada jūlija ziņojumā tika identificēts, ka šādas tendences nopietni apdraud cerības panākt mieru: nepārtrauktā vardarbība, teroristu uzbrukumi civiliedzīvotājiem un kūdīšana uz vardarbību; nepārtrauktā apmetņu būvniecības un paplašināšanas politika, zemes piešķiršana vienīgi izraēliešu izmantošanai un palestīniešu apbūves aizliegšana; nelikumīga ieroču uzkrāšana un militārā aktivitāte; nepārtraukta Palestīnas vienotības pastāvīgs trūkums; un sliktais humanitārais stāvoklis Gazā;

D.  tā kā ANO Drošības padome rezolūcijā Nr. 2334 (2016) apstiprināja, ka Izraēlas apmetņu izveidošana kopš 1967. gada okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Austrumjeruzalemē, ir nelikumīga un klaji pārkāpj starptautiskos tiesību aktus, kā arī rada ievērojamus šķēršļus divu valstu risinājuma panākšanā; atkārtoja savu prasību Izraēlai nekavējoties un pilnībā pārtraukt jebkuras apmetņu veidošanas darbības un aicināja visas valstis, veidojot būtiskas attiecības, nošķirt Izraēlas valsts teritoriju no teritorijām, kuras ir okupētas kopš 1967. gada; tā kā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 67/19 Palestīnai piešķīra novērotājas valsts statusu Apvienoto Nāciju Organizācijā;

E.  tā kā Ārlietu padome atkārtoti ir paudusi apņemšanos nodrošināt, lai visos Eiropas Savienības un Izraēlas nolīgumos tiktu nepārprotami un skaidri norādīts, ka tie nav piemērojami teritorijām, kuras Izraēla okupēja 1967. gadā, un arī to, ka Eiropas Savienība sniegs nebijušu politiska, ekonomiska un drošības atbalsta kopumu abām pusēm saistībā ar nolīgumu par galīgo statusu;

F.  tā kā Komisija 2013. gadā publicēja pamatnostādnes par Izraēlas vienību un šo vienību darbību teritorijās, ko Izraēla okupējusi kopš 1967. gada jūnija, atbilstību ES finansētām dotācijām, godalgām un finanšu instrumentiem, sākot ar 2014. gadu(1), un Skaidrojošu paziņojumu par tādu preču izcelsmes norādi, ko ieved no Izraēlas kopš 1967. gada jūnija okupētajām teritorijām(2); tā kā dažiem Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, dzīvojošajiem izraēliešu apmetņu veidotājiem ir Eiropas Savienības dalībvalstu dubultpilsonība;

G.  tā kā ar Kneseta 2017. gada 6. februārī pieņemto tā dēvēto Regulējuma likumu ar atpakaļejošu spēku legalizēja aptuveni 4000 mājokļus, ko apmetņu veidotāji uzbūvēja palestīniešu privātīpašumos Rietumkrastā,

1.  Izraēlas un Palestīnas konflikta sakarā vēlreiz pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, proti, Izraēlas valsts ar drošām un atzītām robežām miermīlīgi un droši pastāv kaimiņos ar suverēnu un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, abpusēji ievērojot 1967. gada robežas, savstarpēji vienojoties par zemes maiņu un par abu valstu galvaspilsētu pasludinot Jeruzalemi, kas ir vienīgais veids, kā panākt paliekošu mieru starp Izraēlu un palestīniešiem; nosoda jebkuru paziņojumu, kura mērķis ir deleģitimizēt divu valstu risinājumu;

2.  uzsver, ka Eiropas Savienības politikā ir jāpiešķir prioritāte divu valstu risinājuma aizsardzībai un tā dzīvotspējas saglabāšanai, kā arī rīcībai saistībā ar Izraēlas un palestīniešu konfliktu un Tuvo Austrumu miera procesu; atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2334 (2016), kas šajā ziņā ir būtisks atskaites punkts; atzinīgi vērtē Palestīnas prezidenta Mahmoud Abbas Amerikas Savienoto Valstu apmeklējuma laikā pausto apņemšanos kopīgiem spēkiem strādāt pie miera panākšanas;

3.  atkārto aicinājumu nekavējoties un pilnībā pārtraukt Izraēlas apmetņu celtniecību un paplašināšanu Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir nelikumīga, apdraud divu valstu risinājuma panākšanu un rada ievērojamus šķēršļus miera centienu īstenošanā; aicina izbeigt palestīniešu mājokļu nojaukšanu un palestīniešu ģimeņu piespiedu pārvietošanu, kā arī palestīniešu īpašumu konfiskāciju šajā teritorijā, kam ir tāds pats efekts; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos arī turpmāk ES un Izraēlas divpusējo attiecību darba kārtībā piešķirt lielu nozīmi šiem jautājumiem; pieņem zināšanai Izraēlas valdības nesenos paziņojumus par apmetņu politikas pārskatīšanu;

4.  aicina nekavējoties izbeigt Izraēlas politiku, kuras mērķis ir izmanīt vietējo situāciju, vēršoties pret Austrumjeruzalemes palestīniešu iedzīvotājiem un viņus diskriminējot, jo tas padara neiespējamu redzējumu par Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība nekad nav piekritusi tam, ka Izraēla anektē Austrumjeruzalemi; atgādina, ka Eiropas Savienība ir vairākkārt paziņojusi, ka tā neatzīs nekādas izmaiņas robežās, kas pastāvēja līdz 1967. gadam, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, izņemot izmaiņas, par kurām puses ir vienojušās;

5.  uzsver milzīgo Izraēlas palestīniešu arābu kopienas potenciālu, kam būs izšķiroša loma, panākot ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem, un to, ka tās iesaistīšanās un ieguldījums miera procesā ir būtisks; aicina nodrošināt vienlīdzīgas tiesības palestīniešu arābu pilsoņiem Izraēlā, kas ir pamata priekšnoteikums, lai viņi varētu īstenot šo lomu; šajā sakarībā pauž dziļas bažas par jauno valstspiederības likumprojektu, kurš pašlaik tiek apspriests Knesetā; aicina palielināt palestīniešu arābu kopienas iesaistīšanos ES un Izraēlas divpusējās sadarbības programmās;

6.  vēlreiz uzsver, ka nevardarbīgi līdzekļi ir vienīgais veids, kā panākt mieru starp Izraēlu un Palestīnu, sarunās vienojoties par galīgo statusu un pārtraucot visas savstarpējās prasības; nosoda visus vardarbības un terora aktus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem vai apdraud viņus, kā arī provokācijas un kūdīšanu; aicina abas puses izvairīties no ikvienas šādas rīcības, to novērst un nosodīt un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī īstenot aktīvus pasākumus, lai sekmētu mierīgumu, veicinātu atturību un izvairītos no jebkādām darbībām, kas varētu vairot spriedzi uz vietas;

7.  no jauna aicina panākt palestīniešu savstarpēju samierināšanu, kas ir svarīgs divu valstu risinājuma aspekts, izveidojot nacionālās vienotības valdību, ko atzīst starptautiskā kopiena, un Palestīniešu pašpārvaldei no jauna uzņemties valdības funkcijas Gazas joslā; atkārtoti prasa izbeigt Gazas joslas slēgšanu un nekavējoties atjaunot un atveseļot šo reģionu;

8.  joprojām uzskata, ka ilglaicīgu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem var panākt tikai vispusīgā reģionālā kontekstā ar starptautiskās kopienas atbalstu; turpina atbalstīt Arābu valstu miera iniciatīvu un priekšsēdētāja vietnieces / Augstās pārstāves centienus saistībā ar Tuvo Austrumu kvartetu; atzinīgi vērtē Tuvo Austrumu 2016. gada jūlija ziņojumu un aicina īstenot tā ieteikumus; pozitīvi novērtē un atbalsta Norvēģijas vadītās ad hoc sadarbības komitejas darbu, jo tā sniedz nozīmīgu ieguldījumu Palestīnas valsts un ekonomikas veidošanā;

9.  aicina Eiropas Savienības miera iniciatīvā pievērsties Izraēlas un palestīniešu konflikta risināšanai ar mērķi panākt konkrētus rezultātus noteiktā termiņā, ņemot vērā divu valstu risinājumu, un ieviešot starptautisku uzraudzības un īstenošanas mehānismu; uzsver, cik svarīgi šajā sakarībā ir Tuvo Austrumu Kvarteta ietvaros sadarboties ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem; aicina attiecībās ar abām pusēm efektīvi izmantot Eiropas Savienības ietekmi un pastāvošos instrumentus, lai veicinātu miera centienus, jo koordinēta rīcība ES līmenī var dot pozitīvus rezultātus;

10.  aicina — ņemot vērā divu valstu risinājumu un ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2334 (2016) — pilnībā ievērot nošķiršanas principu starp Izraēlas valsts teritoriju un okupētajām palestīniešu teritorijām (Rietumkrastu, tostarp Austrumjeruzalemi un Gazas joslu) Eiropas Savienības divpusējās attiecībās ar Izraēlu un Palestīnu, tostarp visām dalībvalstīm īstenojot attiecīgās Eiropas Komisijas pamatnostādnes un skaidrojošo paziņojumu;

11.  atzinīgi vērtē atkārtotos Ārlietu padomes paziņojumus par Eiropas bezprecedenta politisko, ekonomisko un drošības atbalsta pasākumu kopumu abām pusēm saistībā ar galīgā statusa nolīgumu;

12.  aicina Eiropas Savienību sniegt atbalstu un aizsardzību pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, tostarp cilvēktiesību organizācijām, kas abās pusēs veicina centienus panākt mieru un veidot uzticību starp izraēliešiem un palestīniešiem, un atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu miera procesā, izmantojot jaunas un inovatīvas idejas un iniciatīvas;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Knesetam, Izraēlas prezidentam un valdībai, Palestīniešu likumdošanas padomei un Palestīniešu pašpārvaldei, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram.

(1)

OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.

(2)

OV C 375, 12.11.2015., 4. lpp.

Juridisks paziņojums