REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos
16.5.2017 - (2016/2998(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Hilde Vautmans, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0345/2017
B8-0352/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,
– ņemot vērā iepriekšējās ANO rezolūcijas, tostarp Rezolūciju Nr. 2334/2016, ko ANO Drošības padome pieņēma 2016. gada 23. decembrī,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli okupētajā Sīrijas Golana augstienē, kas tika iesniegts Ģenerālajai asamblejai 2017. gada 10. janvārī,
– ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2017. gada 6. janvāra diskusiju par miera procesu Tuvajos Austrumos,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. janvāra secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses,
– ņemot vērā Kvarteta 2016. gada maija ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietniece (turpmāk — “augstā pārstāve”) vairākkārt ir paudusi apņemšanos atjaunot un pastiprināt Savienības lomu šajā miera procesā;
B. tā kā tādēļ būtu jāpārtrauc periods, kad Eiropas diplomāti darbojās tikai kā novērotāji;
C. tā kā 2015. gada aprīlī augstā pārstāve iecēla jaunu ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā (turpmāk — “ES īpašais pārstāvis”);
D. tā kā okupācija ir ilgusi jau vairāk nekā 50 gadus un 1993. gadā tika parakstīta Oslo I vienošanās;
E. tā kā vairākās dalībvalstīs pašlaik notiek Palestīnas Valsts atzīšanas process;
F. tā kā Eiropas Savienība uzskata, ka pašreizējā mainīgajā starptautiskajā politiskajā vidē Tuvo Austrumu Miera procesa īstenošanai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešama stingra koordinācija un spēcīga visu pušu, reģiona un starptautiskās sabiedrības vienotība;
G. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā un Austrumjeruzalemē, dzīvojošos palestīniešus un viņu tiesības, lai saglabātu divu valstu risinājuma iespējamību;
H. tā kā 2017. gada aprīlī ANO Augstais cilvēktiesību komisārs nosodīja to, ka Gazas iestādes ir izpildījušas trīs nāvessodus, tādējādi pārkāpjot saistības, ko Palestīna ir uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;
I. tā kā Eiropas Savienība ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Palestīniešu pašpārvaldei un ir arī lielākā Izraēlas tirdzniecības partnere; tā kā Izraēlai ir piekļuve ES līdzekļiem saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un tā ir viena no nolīgumu par lauksaimniecības produktiem, rūpniecības ražojumiem un zālēm parakstītājpusēm;
J. tā kā paralēli centieniem atsākt miera procesu, tiek īstenoti konkrēti sadarbības projekti, piemēram, Sarkanās jūras —Nāves jūras ūdens piegāde, kas dod cerību panākt mieru un samierināšanos, kuri šim reģionam ir tik ļoti vajadzīgi,
1. atkārtoti pauž atbalstu divu valstu risinājumam, saskaņā ar kuru Izraēlas Valsts ar drošām un atzītām robežām miermīlīgi un droši pastāv līdzās neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas Valstij, un ir paziņojusi, ka tiks atzītas tikai tās izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, par kurām ir vienojušās abas puses, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu;
2. stingri iebilst pret jebkādām darbībām, kas apdraud divu valstu risinājuma dzīvotspēju, un mudina abas puses ar politikas nostādnēm un darbībām apliecināt patiesu apņemšanos panākt divu valstu risinājumu, lai atjaunotu uzticēšanos un radītu iespēju atkal iesaistīties jēgpilnās sarunās; šajā sakarībā aicina EĀDD un ES delegācijas Jeruzalemē un Telavivā turpināt cieši pārraudzīt situāciju uz vietas un tās izraisītās plašākās sekas un apsvērt turpmākus pasākumus, lai nosargātu divu valstu risinājuma dzīvotspēju, ko nepārtraukti mazina jauni notikumi uz vietas;
Šķēršļi divu valstu risinājuma īstenošanai
3. šajā sakarībā uzskata, ka Izraēlas apmetņu pastāvēšana un celtniecība okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Austrumjeruzalemē, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir nelikumīga un viens no lielākajiem šķēršļiem divu valstu risinājuma īstenošanai;
4. pauž īpašu nožēlu par to, ka Knesets 2017. gada 6. februārī pieņēma „Regulējuma likumu”, kas ļauj ar atpakaļejošu spēku legalizēt palestīniešu īpašumos uzbūvētās apmetnes bez likumīgā zemes privātīpašnieka piekrišanas; pauž nožēlu par Izraēlas valdības 2017. gada 30. marta lēmumu izsludināt konkursu jaunu apmetņu būvniecībai dziļi Rietumkrasta teritorijā;
5. tāpēc aicina Izraēlu nojaukt pēc 2001. gada marta uzceltos priekšposteņus atbilstīgi Kvarteta 2002. gada ceļvedim un izbeigt jebkādu ar apmetņu izveidi saistītu darbību; atkārtoti aicina Izraēlas iestādes nekavējoties izbeigt Gazas joslas blokādi, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt savus iedzīvotājus no teroristu uzbrukumiem;
6. nosoda ES finansēto struktūru un projektu nojaukšanu okupētajās teritorijās; mudina šajās teritorijās darbojošās organizācijas, kas saņem ES finansējumu, sadarboties ar Izraēlas ministrijām, lai novērstu šādas nojaukšanas atkārtošanos;
7. atgādina, ka viens no pamatnoteikumiem miera un drošības nodrošināšanai šajā reģionā ir tas, ka valstis un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, tostarp uzņemoties atbildību par savām darbībām;
8. pauž nožēlu, ka politiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rada problēmas Palestīniešu pašpārvaldei pilnībā īstenot savu vadošo lomu, lai pie sarunu galda paustu visu palestīniešu vienotu nostāju, un apgrūtina cīņu pret vardarbību un naida kurināšanu, jo īpaši gadījumos, kad ir iesaistīti palestīniešu jaunieši;
9. uzsver, ka Palestīniešu pašpārvaldei sarunās ar Izraēlu būtu jāpauž vienota nostāja, pārstāvot ne tikai Rietumkrastu, bet arī Gazas joslu; aicina kustību „Hamas” piekrist tam, ka Palestīniešu pašpārvalde pārstāv arī Gazas joslu;
10. atgādina, ka nepārtrauktā vardarbība, nesenie terora akti pret Izraēlas iedzīvotājiem un musināšana uz vardarbību nekādi nav savienojami ar divu valstu risinājuma miermīlīgu rašanu un būtiski palielina neuzticību starp kopienām; pauž nožēlu par to, ka palestīniešu iestādes turpina pasludināt par mocekļiem palestīniešus, kas nogalināti, Izraēlā veicot terora aktus;
11. aicina Palestīniešu pašpārvaldes drošības spēkus veikt efektīvas un savlaicīgas operācijas, piemēram, lai pārtrauktu ieroču nelikumīgu uzkrāšanu un palestīniešu kaujinieku grupu darbības, piemēram, raķešu šaušanu uz Izraēlu;
12. mudina varas iestādes Gazā apturēt turpmāku nāvessodu izpildi un aicina Palestīniešu pašpārvaldi noteikt oficiālu moratoriju nāvessoda piemērošanai, lai vēlāk atceltu to pilnībā;
13. aicina abas puses veikt tūlītējus pasākumus, lai novērstu visus vardarbības aktus pret civiliedzīvotājiem, tostarp terora aktus, kā arī provokācijas, kūdīšanu un nojaukšanu;
Jauna Eiropas miera iniciatīva — vienota viedokļa paušana
14. atgādina dalībvalstīm par Venēcijas 1980. gada jūnija deklarāciju, saskaņā ar kuru ES dalībvalstis uzņēmās atbildību par šo miera procesu, un aicina šā gada jūnijā pieņemt jaunu Venēcijas deklarāciju saistībā ar okupācijas 50. gadadienu; aicina augsto pārstāvi izmantot šo jauno deklarāciju, lai iesaistītos Eiropas miera iniciatīvas izveidē;
15. uzsver, ka ES ir jāuzņemas nozīmīga un redzama loma Tuvo Austrumu Kvartetā un sarunās ar šā reģiona iesaistītajām pusēm; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka augstā pārstāve ir iecēlusi amatā ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā, jo tas skaidri liecina par ES pievēršanos šim reģionam;
16. tomēr pauž nožēlu, ka kopš īpašā pārstāvja iecelšanas amatā neliekas, ka Savienības uzņemtos lielāku lomu šā konflikta atrisināšanā; tādēļ mudina augsto pārstāvi un ES īpašo pārstāvi labāk izmantot ES un tās dalībvalstu politiskās saiknes un iestāžu kompetenci, ņemot vērā Eiropas ģeogrāfisko tuvumu Tuvo Austrumu reģionam, vēsturisko saikni un intensīvo apmaiņu ekonomikas jomā ar to, lai nodrošinātu aktīvāku un efektīvāku politisko darbību miera procesā starp izraēliešiem un palestīniešiem un starp arābu valstīm un Izraēlu kopumā;
17. šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir notiekošie centieni veicināt Arābu valstu miera iniciatīvas īstenošanu, un cik nozīmīgi ir Kvarteta un Ēģiptes atjaunotie centieni; atzīst Francijas iniciatīvu sasaukt starptautisku miera konferenci;
18. uzsver, ka, lai veicinātu patiesu Eiropas miera iniciatīvu, dalībvalstu galvenais pienākums ir aktīvi iesaistīties vienotas Eiropas nostājas izveidē un atturēties no vienpusējām iniciatīvām, kas vājina Eiropas darbību;
19. uzsver, ka Eiropas valstu un valdību vadītāji nevar aicināt Savienību būt aktīvai šajā reģionā, ja to atšķirīgās nostājas liedz augstajai pārstāvei paust vienotu Savienības nostāju;
20. uzsver, ka tas, kā turpmāk attīstīsies attiecības starp ES un abiem partneriem – Izraēlu un palestīniešiem –, būs atkarīgs arī no šo partneru apņēmības panākt noturīgu mieru, kura pamatā ir divu valstu risinājums;
21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei, ES īpašajam pārstāvim, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, sūtnim Tuvo Austrumu Kvartetā, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes priekšsēdētājam un Palestīniešu likumdošanas padomei.