Procedūra : 2017/2692(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0388/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0388/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 15
CRE 31/05/2017 - 15

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 403kWORD 51k
29.5.2017
PE605.491v01-00
 
B8-0388/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par antisemītisma apkarošanu (2017/2692(RSP))


Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat, Martina Michels, Cornelia Ernst, Patrick Le Hyaric, Merja Kyllönen, Sofia Sakorafa, Stefan Eck, Malin Björk GUE/NGL grupas vārdā
Bodil Valero, Pascal Durand, Benedek Jávor, Florent Marcellesi, Ernest Urtasun, Michèle Rivasi, Judith Sargentini, Margrete Auken, Eva Joly Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par antisemītisma apkarošanu (2017/2692(RSP))  
B8-0388/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulu un jo īpaši tās otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu, kā arī LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro ievilkumu un 6. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2000. gada 7. decembra Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus un atceļ Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(2),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2016. gada 20. aprīļa Rezolūciju Nr. 2106(2016) „Atjaunināta apņemšanās cīnīties pret antisemītismu Eiropā”,

–  ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma pirmajā ikgadējā kolokvijā par pamattiesībām, kuru Komisija rīkoja 2015. gada 1. un 2. oktobrī Briselē ar devīzi „Iecietība un cieņa — kā nepieļaut un apkarot antisemītismu un naidu pret musulmaņiem Eiropā”,

–  ņemot vērā, ka 2015. gada decembrī Komisija ir iecēlusi par antisemītisma apkarošanu atbildīgo koordinatoru,

–  ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(3),

–  ņemot vērā savu 2013. gada 14. marta rezolūciju par cīņas pastiprināšanu pret rasismu, ksenofobiju un naida noziegumiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) apsekojumu „Antisemītisms — Eiropas Savienībā pieejamo 2004.–2014. gada datu pārskats”,

–  ņemot vērā, ka pēdējos gados vairākās dalībvalstīs ir notikusi tieši pret ebreju tautības iedzīvotājiem vērsta vardarbība un teroristu uzbrukumi,

–  ņemot vērā, ka tieši valdības uzņemas galveno atbildību par visu valsts iedzīvotāju aizsardzību un drošību, un tāpēc tieši valdībām ir pienākums raudzīties, lai netiktu pieļauta vardarbība, tostarp antisemītiska rakstura vardarbība, un lai būtu sodīti tie, kas šādus nodarījumus pastrādājuši,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā nesenie FRA ziņojumi liecina, ka pieaug ES dzīvojošo ebreju, migrantu, musulmaņu un romu bailes un nedrošība; tā kā šajā ziņā svarīgākais uzdevums ir sekmēt atvērtas, plurālistiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos, balstoties uz pamattiesībām;

B.  tā kā pēdējos gados ES dalībvalstīs ir noticis krietni vairāk antisemītisku incidentu, par ko ir ziņojušas vairākas organizācijas, tostarp arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un FRA;

C.  tā kā ir konstatēts, ka mērķtiecīgu drošības pasākumu ieviešana uzreiz ir palīdzējusi novērst vardarbīgus antisemītiskus uzbrukumus un samazināt šādu uzbrukumu skaitu;

D.  tā kā par antisemītisma apkarošanu ir atbildīga visa sabiedrība kopumā,

1.  uzsver, ka naidīga runa un jebkāda vardarbība pret ebreju tautības Eiropas iedzīvotājiem nav savienojama ar Eiropas Savienības vērtībām;

2.  nosoda visus pastrādātos naida noziegumus un naidīgu runu, kam par iemeslu ir rasisms, ksenofobija vai reliģiska neiecietība vai aizspriedumi pret mazākumtautību pārstāvjiem;

3.  prasa dalībvalstīm un ES iestādēm un aģentūrām atbalstīt tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu centienus rezultatīvāk un efektīvāk atrast un sodīt tos, kas vainojami antisemītiskos uzbrukumos;

4.  aicina dalībvalstis darīt visu, kas nepieciešams, lai aktīvi palīdzētu garantēt ebreju tautības iedzīvotāju un ebreju reliģisko, izglītības un kultūras objektu aizsardzību, un šajā nolūkā apspriešanās un dialoga ceļā veidot ciešu kontaktu ar ebreju kopienām, apvienībām un NVO, arī ar NVO, kuras cīnās pret diskrimināciju;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iecēlusi par antisemītisma apkarošanu atbildīgo koordinatoru, un mudina Komisiju nodrošināt, lai koordinatoram būtu visi vajadzīgie līdzekļi un atbalsts, kas ļautu tam pēc iespējas efektīvāk pildīt savus pienākumus;

6.  aicina dalībvalstis iecelt savus par antisemītisma apkarošanu atbildīgos valsts koordinatorus;

7.  mudina valsts un reģionālo parlamentu deputātus un politiskos līderus sistemātiski un publiski nosodīt antisemītiskus paziņojumus, šādas runas atspēkot un izklāstīt sabiedrībai no šādiem paziņojumiem atšķirīgus viedokļus, un izveidot parlamentos antisemītisma apkarošanas grupas dažādu partiju sastāvā, lai panāktu spēcīgāku cīņu visā politiskajā spektrā;

8.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izglītībai ir svarīga nozīme, lai nepieļautu un apkarotu jebkādas naida un neiecietības izpausmes, un pieprasa tam atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu;

9.  aicina dalībvalstis rosināt plašsaziņas līdzekļus popularizēt cieņu pret visām ticīgo konfesijām un popularizēt daudzveidību kā vērtību, turklāt aicina dalībvalstis arī vērsties pret jebkādām antisemītisma izpausmēm un iespējamiem aizspriedumiem;

10.  aicina tās dalībvalstis, kuru krimināltiesībās ar rasi, tautību vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību saistīta motivācija vēl nav noteikta par vainu pastiprinošu apstākli, šo nepilnību novērst un rīkoties, lai savā krimināltiesību sistēmā pilnībā un pareizi ieviestu Padomes Pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm un nodrošinātu šī pamatlēmuma izpildi un lai tādējādi varētu panākt, ka dalībvalstu iestādes kriminālprocesa kārtībā vēršas pret antisemītiskām darbībām gan tiešsaistē, gan bezsaistes vidē;

11.  uzstāj, ka ir jānodrošina tieši tiesībaizsardzības iestādēm paredzēta apmācība attiecībā uz to, kā apkarot naida noziegumus un diskrimināciju, un ka policijas spēkos ir jāveido īpašas naida noziegumu apkarošanas vienības (ja tādas vēl nav izveidotas), un aicina ES aģentūras un starptautiskās organizācijas palīdzēt dalībvalstīm šādu apmācību nodrošināt;

12.  uzsver, ka liela nozīme ir tam, lai ikvienam būtu labi zināms, ka viņam ir tiesības uz aizsardzību pret antisemītismu, un aicina dalībvalstis veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai panāktu, ka tiek vairāk ziņots par antisemītiskiem noziegumiem, turklāt aicina dalībvalstis cilvēkiem, kuri par šādiem noziegumiem ziņo, un personām, kas šādos noziegumos ir cietušas, garantēt pienācīgu aizsardzību un atbalstu;

13.  mudina uz plašāku pārrobežu sadarbību visos līmeņos, veicot kriminālvajāšanu par naida noziegumiem;

14.  prasa ES un tās dalībvalstīm strādāt intensīvāk, lai panāktu, ka tiek izveidots un rezultatīvi darbojas vispārējs mehānisms sistemātiskai ticamu, būtisku un salīdzināmu datu vākšanai par naida noziegumiem, kurā dati būtu iedalīti pēc motivācijas, tostarp arī dati par terora aktiem;

15.  aicina dalībvalstis nevilcinoties rīkoties, lai nepieļautu un apkarotu antisemītismu kurinošus naidīgus izteikumus tiešsaistē;

16.  atgādina, ka kultūru un konfesiju savstarpēja iecietība ir jāveicina un ka tas ir jādara neatlaidīgi, veidojot izvērstu dialogu, kurā iesaistītos visu sabiedrības grupu locekļi un kurš norisinātos visos pārvaldības līmeņos; īpašu uzmanību vērš uz to, ka skolās ir unikāla iespēja visiem bērniem ieaudzināt tādas vērtības kā iecietība un cieņa, jo skolu bērni apmeklē jau no mazotnes;

17.  mudina dalībvalstis popularizēt skolās mācību par holokaustu (šoā) un nodrošināt, ka skolotāji ir šim uzdevumam pienācīgi apmācīti un ka viņiem ir vajadzīgie mācību līdzekļi, lai skolēniem klasē skaidrotu daudzveidību; tāpat arī mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pārskatīt skolas mācību grāmatas, lai nodrošinātu, ka ebreju vēsture un ebreju dzīve mūsdienās tajās ir atspoguļota tā, ka antisemītismam vairs nav vietas;

18.  prasa Komisijai un dalībvalstīm atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu īpašiem pasākumiem un izglītības projektiem, kas vērsti pret diskrimināciju un naida noziegumiem, veidot un stiprināt draudzības saites ar Eiropas ebreju kopienām, iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ar kopīgiem pasākumiem rosināt apmaiņu starp bērniem un jauniešiem no dažādām ticīgo konfesijām, kā arī sākt šajā nolūkā īstenot un atbalstīt izpratnes veicināšanas kampaņas;

19.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar tādiem starptautiskiem dalībniekiem kā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), EDSO un Eiropas Padome un arī ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai apkarotu antisemītismu starptautiskā līmenī;

20.  aicina Komisiju pieteikties uz Starptautiskās Holokausta piemiņas alianses padomdevēja statusu;

21.  mudina ikvienu dalībvalsti 27. janvāri oficiāli noteikt par Starptautisko Holokausta piemiņas dienu;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, EDSO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(2)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.

(4)

OV C 36, 29.1.2016., 81. lpp.

Juridisks paziņojums