Rezolūcijas priekšlikums - B8-0396/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0396/2017
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo norisi Bangladešā

7.6.2017 - (2017/2636(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0217/2017, uz kuru jāatbild mutiski,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

Bernd Lange, Sajjad Karim Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā


Procedūra : 2017/2636(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0396/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0396/2017
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0396/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo norisi Bangladešā

(2017/2636(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par vārda brīvību Bangladešā[1],

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā[2],

–  ņemot vērā 2014. gada 18. septembra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Bangladešā[3],

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari[4],

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši tās, kas pieņemtas 2014. gada 16. janvārī[5], 2013. gada 21. novembrī[6] un 2013. gada 14. martā[7],

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūcijas par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[8] un par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos[9],

–  ņemot vērā 2013. gada 6. februāra rezolūcijas par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības praksi un noturīgu izaugsmi[10] un par korporatīvo sociālo atbildību — sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu[11],

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 24. aprīļa darba dokumentu „Apģērbu nozares vērtības ķēžu ilgtspējas panākšana ar ES rīcību attīstības jomā” (SWD(2017)0147),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681) un rezultātus, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par Komisijas darbu pie korporatīvās sociālās atbildības (KSA) politikas virzības pēc 2014. gada,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā[12],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bangladešas Tautas Republiku par partnerību un attīstību,

–  ņemot vērā Ilgtspējības paktu par nepārtrauktiem darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabojumiem Bangladešas gatavo apģērbu ražošanas un trikotāžas nozarē,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2016. gada jūlija un 2015. gada 24. aprīļa ziņojumus par Bangladešas Ilgtspējības pakta īstenošanas tehnisko statusu,

–  ņemot vērā INTA komitejas 2017. gada 23. janvāra atskaiti par ad hoc delegācijas darba braucienu uz Bangladešu (Daku) 2016. gada 15.–17. novembrī,

–  ņemot vērā 2013. gada oktobrī sākto Starptautiskā Darba organizācijas (SDO) Bangladešas Darba apstākļu uzlabošanas programmu,

–  ņemot vērā SDO augsta līmeņa trīspusējās misijas ziņojumu un SDO Ekspertu komitejas konvenciju un ieteikumu piemērošanas jautājumos 2017. gada novērojumus par konvencijām Nr. 87 un Nr. 98,

–  ņemot vērā SDO 2016. gada konferences Komitejas standartu piemērošanas jautājumos ziņojuma īpašo punktu, ņemot vērā sūdzību, kas 2017. gadā iesniegta SDO Komitejai jautājumos par biedrošanās brīvību, par to, ka valdība Ašulijā 2016. gada decembrī apspieda apģērbu ražošanas nozarē strādājošos, un sūdzību, kas iesniegta ANO īpašajiem referentiem par Ašulijā notikušo apspiešanu,

–  ņemot vērā ANO Johannesburgas deklarāciju par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu nolūkā veicināt sociālo un ekonomisko attīstību,

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences Investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai (2015),

–  ņemot vērā ANO Pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ar kuriem valdībām un uzņēmumiem tiek noteikts cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas satvars un kurus ANO Cilvēktiesību padome apstiprināja 2011. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo paktu par cilvēktiesībām, darbu, vidi un korupcijas apkarošanu,

–  ņemot vērā ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā kvartāla konsolidēto ziņojumu par koriģējošo pasākumu jomā panākto progresu gatavo apģērbu rūpnīcās, uz kurām attiecas 2016. gada 31. oktobra nolīgums,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo norisi Bangladešā (O-000037/2017 – B8-0217/2017),

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Bangladeša ir kļuvusi par otro lielāko apģērba ražotāju pasaulē un tās tekstilrūpniecības nozare nodrošina gandrīz 81 % no kopējā eksporta; tā kā 60 % no saražotā apģērba tiek nosūtīti uz ES, kas ir Bangladešas lielākais eksporta tirgus;

B.  tā kā gatavo apģērbu ražošanas nozare patlaban nodarbina 4,2 miljonus cilvēku līdz pat 5000 rūpnīcās un netieši nodrošina iztiku 40 miljoniem cilvēku jeb aptuveni ceturtajai daļai Bangladešas iedzīvotāju; tā kā gatavo apģērbu ražošanas nozare ir būtiski veicinājusi nabadzības samazināšanu un sieviešu iespēcināšanu; tā kā sievietes — galvenokārt no lauku apvidiem — veido 80 % no Bangladešas gatavo apģērbu ražošanas nozarē strādājošo kopskaita; tā kā 80 % strādājošo tomēr joprojām ir nodarbināti neoficiālajā sektorā; tā kā apģērbu piegādes ķēžu sarežģītība un zemā pārredzamība atvieglo cilvēktiesību pārkāpumus un veicina ekspluatāciju; tā kā minimālā alga gatavo apģērbu ražošanas nozarē joprojām ir zemāka par Pasaules Bankas noteikto nabadzības slieksni;

C.  tā kā dzimumu līdztiesība veicina attīstību; tā kā sieviešu tiesības ietilpst cilvēktiesību jomā; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā stingri noteikts, ka, „veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”, un tāpēc ES ir pienākums visā savā rīcībpolitikā integrēt dzimumu līdztiesību, nodrošinot, ka vīrieši un sievietes gūst vienādu labumu no sociālām pārmaiņām, ekonomikas izaugsmes un pienācīgu darbvietu radīšanas, novēršot diskrimināciju un pasaulē veicinot sieviešu tiesību ievērošanu;

D.  tā kā aptuveni 10 % gatavo apģērbu ražošanas nozarē nodarbinātā darbaspēka strādā eksporta pārstrādes zonās (EPZ); tā kā EPZ piemērojamajā darba tiesību likumā darba ņēmējiem nav piešķirtas pietiekamas pamattiesības salīdzinājumā ar citviet Bangladešā strādājošajiem; tā kā tiek plānota apjomīga EPZ paplašināšana;

E.  tā kā ES dāsnās vienpusējas tirdzniecības preferences, kas ir noteiktas vismazāk attīstītajām valstīm paredzētajā iniciatīvā „Viss, izņemot ieročus” un iekļautas ES VPS regulā, ar kuru Bangladešas tekstilizstrādājumiem piešķir beztarifu piekļuvi saskaņā ar elastīgiem noteikumiem par izcelsmi, ir ievērojami sekmējušas Bangladešas apjomīgā apģērbu eksporta veiksmes stāstu un nodarbinātības izaugsmi;

F.  tā kā šīs tirdzniecības preferences nosaka ES princips par taisnīgas un brīvas tirdzniecības veicināšanu un tāpēc ES ir tiesības vissmagākajos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos apturēt VPS priekšrocības, pamatojoties uz VPS regulas V nodaļas 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka preferenču režīmu var uz laiku atcelt vairāku iemeslu dēļ, cita starpā arī gadījumos, kad tiek nopietni un sistemātiski pārkāpti principi, kas ir noteikti VIII pielikuma A daļā uzskaitītajās konvencijās, tostarp astoņās SDO pamatkonvencijās;

G.  tā kā, pamatojoties uz šiem noteikumiem, Komisija un EĀDD 2017. gada sākumā sāka ciešāku dialogu par darba tiesībām un cilvēktiesībām, lai panāktu lielāku atbilstību minēto konvenciju principiem;

H.  tā kā SDO ziņojumā, ko izstrādāja 2016. gada konferences Komiteja standartu piemērošanas jautājumos, Bangladešai veltīja īpašu punktu, norādot, ka šī valsts nopietni pārkāpj pienākumus, kurus paredz Konvencija Nr. 87 (biedrošanās brīvība); tā kā 2015. gadā SDO ziņoja, ka 78 % arodbiedrību reģistrācijas pieteikumu ir tikuši noraidīti gan tādēļ, ka rūpnīcu pārvaldnieki un atsevišķi politiķi ir naidīgi noskaņoti pret arodbiedrībām, gan tādēļ, ka trūka administratīvo spēju reģistrēt šos pieteikumus;

I.  tā kā saskaņā ar dažādiem ziņojumiem kopš 2006. gada simtiem apģērba ražošanas nozarē strādājošo ir gājuši bojā Bangladešas rūpnīcu ugunsgrēkos, par kuriem neviens no daudzajiem attiecīgo rūpnīcu īpašniekiem vai pārvaldniekiem diemžēl nekad nav saukts pie atbildības tiesā; tā kā tiek lēsts, ka katru gadu visās nozarēs kopumā aptuveni 11 700 strādājošo zaudē dzīvību letālos negadījumos un vēl 24 500 mirst no arodslimībām;

J.  tā kā pašreizējā minimālā alga — 5300 takas (BDT) jeb USD 67 mēnesī — kopš 2013. gada nav palielināta un minimālās algas padome sasaukta nav;

K.  tā kā, reaģējot uz 2016. gada 21. decembra Bangladešas apģērbu ražošanas nozares strādājošo streikiem un demonstrācijām, kuros prasītas augstākas algas, varas iestādes ir patvaļīgi apcietinājušas un aizturējušas vismaz 35 arodbiedrību vadītājus vai atbalstītājus, slēgušas arodbiedrību un NVO birojus vai piemērojušas tiem policijas uzraudzību, kā arī atstādinājušas vai atlaidušas aptuveni 1600 strādnieku par protestiem pret zemajām algām apģērbu ražošanas nozarē;

L.  tā kā Bangladeša pārredzamības indeksā no 177 valstīm ierindojas 145. vietā; tā kā korupcija globālajā apģērbu piegādes ķēdē ir endēmiska un ir saistīta gan ar politiskajām aprindām, gan ar vietējo pārvaldi;

M.  tā kā vairākas daudzsološas privātā sektora virzītas iniciatīvas, piemēram, Bangladešas Vienošanās par ugunsdrošību un ēku drošību (turpmāk — „Vienošanās”), pēdējo divdesmit gadu laikā ir nedaudz uzlabojušas piegādes ķēdes standartus un darbaspēka drošību, pastiprinot darba ņēmēju tiesības apģērbu piegādes ķēdē;

N.  tā kā vairākos Ilgtspējības pakta novērtējumos pēc kārtas (2014., 2015. un 2016. gadā) ir secināts, ka Bangladešas iestādes dažās jomās ir panākušas jūtamus uzlabojumus, un ir atzīts, ka pakta ieguldījums ir nedaudz uzlabojis veselības un darba drošību rūpnīcās un darba apstākļus gatavo apģērbu ražošanas nozarē; tā kā uzlabot darba ņēmēju tiesību ievērošanu ir bijis grūtāk un šajā jomā pēdējo dažu gadu laikā nav novēroti nekādi būtiski uzlabojumi; tā kā saskaņā ar SDO sniegto informāciju trūkumi Bangladešas 2013. gada Darba likuma grozīšanā un īstenošanā rada nopietnus šķēršļus tiesību uz biedrošanās brīvību izmantošanā un arodbiedrību reģistrēšanā, īpaši gatavo apģērbu ražošanas nozarē EPZ; tā kā EPZ strādājošajiem ir liegtas tiesības iestāties arodbiedrībā;

O.  tā kā pēc traģēdijas ir radies nepieredzēti liels Eiropas patērētāju pieprasījums sniegt vairāk informācijas par ražojumu izcelsmi un apstākļiem, kādos tie ražoti; tā kā Eiropas iedzīvotāji ir iesnieguši neskaitāmus lūgumrakstus un ir organizējuši kampaņas, prasot lielāku pārskatatbildību no apģērbu zīmolu uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka to produkti tiek ražoti, ievērojot ētikas normas,

Atbildīga uzņēmējdarbība Bangladešā — galvenokārt iekšējs uzdevums

1.  uzsver, ka, neraugoties uz pēdējo gadu laikā gūtajiem iespaidīgajiem sasniegumiem izaugsmē un attīstībā, Bangladešai ilgtermiņā ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošāku ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka liela nozīme šajā nolūkā būs strukturālajām reformām, kas palielina ražīgumu, kā arī veicina eksporta diversifikāciju, sociālo taisnīgumu, strādājošo tiesības, vides aizsardzību un cīņu pret korupciju;

2.  aicina Bangladešas valdību palielināt tās apņemšanās līmeni uzlabot apģērbu ražošanas nozarē strādājošo drošību un darba apstākļus un darba ņēmēju tiesības un padarīt to par augstākā līmeņa prioritāti, kā arī labāk īstenot tiesību aktus, kuros ir reglamentēta ēku un rūpnīcu drošība, arī turpmāk palielināt valdības finansējumu darba inspekcijām, arī turpmāk pieņemt darbā un apmācīt lielāku skaitu rūpnīcu inspektoru, nodrošināt apstākļus, kuros darba inspektoru mainība ir mazāka, pieņemt gada darba plānu, saskaņā ar kuru veic pārbaudes pēc tam, kad attiecīgās rūpnīcās ir konstatēta nepieciešamība veikt korekcijas, un ēku un rūpnīcu pārbaudes veikt arī citās nozarēs;

3.  aicina Bangladešas valdību grozīt 2013. gada Darba tiesību likumu, lai efektīvi reglamentētu biedrošanās brīvību un koplīguma sarunas, sekmētu sociālo dialogu, nodrošinātu arodbiedrību ātru un tiesisku reģistrāciju, garantētu efektīvu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par arodbiedrību iespējamu diskrimināciju un netaisnīgu darba tiesisko attiecību praksi, pieņemtu tiesisko regulējumu, kurā ir reglamentēti ar darbu saistītie jautājumi un kurš pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem, jo īpaši SDO Konvencijai Nr. 87. un Nr. 98 par biedrošanās brīvību un koplīgumu sarunām, un kurš tiktu efektīvi piemērots; papildus tam mudina valdību nodrošināt, lai EPZ reglamentējošajās tiesību normās būtu paredzēta neierobežota biedrošanās brīvība, kas atbilstu tiem pašiem starptautiskajiem standartiem, un aktīvi steidzamības kārtā izmeklēt visus pret arodbiedrībām vērstos diskriminācijas gadījumus;

4.  mudina Bangladešas valdību, nozares apvienības un rūpnīcu īpašniekus turpināt koriģēšanas darbus visās uz eksportu orientētajās gatavo apģērbu ražošanas rūpnīcās un nodrošināt, ka tiek veikts remonts un citi pēc pārbaudēm veicami pasākumi, kuri attiecīgajām publiskajām iestādēm ir pārredzamā veidā jāuzrauga, atzīstot līdzekļu devēju piesaistītā finansējuma noderību un efektīva finansiālā atbalsta lietderību;

5.  mudina Bangladešas valdību nekavējoties atkārtoti sasaukt minimālā algas padomi un noteikt darba samaksas biežāku pārskatīšanu;

Privātā sektora iniciatīvas — efektīvs un vērtīgs ieguldījums

6.  aicina starptautisko zīmolu uzņēmumus un mazumtirgotājus, un Bangladešas privātā sektora uzņēmumus arī turpmāk būt aktīviem, ievērojot darba tiesības un īstenojot korporatīvās sociālās atbildības pasākumus, kā arī uzlabot to rādītājus attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp, Bangladešas apģērbu ražošanā strādājošajiem nodrošinot cilvēka cienīgus darba apstākļus un atvieglojot pārredzamas informācijas sniegšanu par to, kurās rūpnīcās attiecīgās preces tiek ražotas, un konkrēto iniciatīvu koordinācijas mehānismu darbību; mudina turpināt darbu ar globālajiem mazumtirgotājiem un zīmolu uzņēmumiem nolūkā pieņemt vienotu rīcības kodeksu attiecībā uz rūpnīcu revīziju Bangladešā;

7.  uzsver sasniegto, pateicoties privātā sektora iesaistei sadarbībā ar Bangladešas valdību un šajā valstī darbojošamies starptautiskajām organizācijām, īstenojot Vienošanos; tomēr norāda uz to, ka, neskatoties uz jūtamajiem panākumiem, kas gūti ugunsdrošības un ēku drošības jomā, Vienošanās partneri joprojām ir norūpējušies par lēno koriģēšanas pabeigšanu attiecībā uz izšķirošajiem drošības jautājumiem; aicina Vienošanās puses pagarināt savas saistības, to pārjaunojot vēl uz pieciem gadiem, pirms 2018. gada 12. maijā beidzas pašreizējā nolīguma darbība; aicina Bangladešas valdību un darījumu sektoru atzīt, ka Bangladešā strādājošo mazumtirgotāju saistības, kuras tie uzņēmušies saskaņā ar minēto Vienošanos, ir lietderīgas, un atbalstīt Vienošanās partneriem Bangladešā piešķirto pilnvaru pagarinājumu;

8.  aicina Bangladešas valdību un privāto sektoru arī turpmāk īstenot savas iniciatīvas, kuras tika izstrādātas, lai cietušajām personām izmaksātu finansiālu kompensāciju un šīs personas rehabilitētu, izstrādāt efektīvu atkārtotas nodarbinātības stratēģiju un sniegt atbalstu uzņēmējdarbības un iztikas prasmju apguvē;

ES un starptautiskās sabiedrības kopīgā atbildība

9.  atbalsta turpmākos pasākumus, kas ir jāveic saskaņā ar Bangladešas Ilgtspējas paktu un Komisijas un EĀDD pastiprināto dialogu ar Bangladešu par darba tiesībām un cilvēktiesībām, kuru mērķis ir panākt labāku atbilstību VPS regulā uzskaitīto konvenciju principiem;

10.  atbalsta to, ka Komisija izskata iespēju pieņemt ES iniciatīvu par apģērbu ražošanas nozari, kuras galvenie principi ir brīvprātīgas iniciatīvas un stingri rīcības kodeksi; konstatē, ka Komisijas 2017. gada 24. aprīļa darba dokumentu „Apģērbu nozares vērtības ķēžu ilgtspējas panākšana ar ES rīcību attīstības jomā” un atkārtoti prasa neaprobežoties tikai ar šo darba dokumentu, bet iekļaut arī iespēju noskaidrot tāda tiesību akta pieņemšanas lietderību, kurā būtu noteikts pienācīgas rūpības pienākums; papildus tam uzsver, ka ir koordinācija, dalīšanās ar informāciju un paraugprakses apmaiņa, kā arī valdību apņemšanās noteikt atbilstīgus pamatapstākļus var veicināt privātā un publiskā sektora vērtības ķēdes iniciatīvu efektivitātes uzlabošanu un palīdzēt panākt pozitīvus rezultātus ilgtspējīgas attīstības jomā; uzsver, ka pārredzamības palielināšanas nolūkā ir svarīgi veicināt patērētāju informētību, kā arī atbalstīt centienus uzlabot darba un vides standartus, produktu drošību un ilgtspējīgu patēriņu;

11.  uzskata, ka Bangladešas Ilgtspējības pakts, kura galvenais dalībnieks ir ES, varētu kalpot kā paraugs līdzīgu partnerību veidošanai ar trešām valstīm; aicina ES turpināt un pastiprināt tās starptautiskā līmeņa sadarbību ilgtspējības attīstības un korporatīvās sociālās atbildības jomā ar tādām organizācijām kā SDO, ESAO un ANO;

12.  atbalsta darbu, ko veic ANO beztermiņa darba grupa, kura ir izveidota ar mērķi izstrādāt saistošu ANO līgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīties no šā darba izrietošajās sarunās;

13.  uzsver, ka nespēja uzlabot drošības situāciju un sistemātiski novērst ekstrēmistu radītos draudus Bangladešā tieši ietekmēs investīcijas šajā valstī, galu galā palēninot ilgtermiņa attīstību un vienkāršo cilvēku dzīves;

Secinājumi

14.  uzsver, ka augstas kvalitātes apģērbu ražošanas nozarei ir būtiska nozīme Bangladešas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā un ka tās paplašināšanās ir ļāvusi lielam skaitam strādājošo, jo īpaši sievietēm, pāriet no neoficiālās ekonomikas uz oficiālo ekonomiku; brīdina par iniciatīvām, kuru rezultātā ES un citu valstu uzņēmumi varētu par Bangladešu zaudēt interesi, tādējādi kaitējot ne vien tās reputācijai, bet jo īpaši valsts turpmākajām attīstības izredzēm;

15.  uzsver, ka Bangladešas valdības, vietējā privātā sektora, starptautiskās sabiedrības un uzņēmējdarbības partneru kopīgs pienākums ir veicināt atbildīgas uzņēmējdarbības kā visaptveroša mērķa sasniegšanu;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei, Bangladešas valdībai un parlamentam un SDO ģenerāldirektoram.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika