Procedūra : 2017/2732(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0440/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0440/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.13
CRE 05/07/2017 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0305

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 418kWORD 54k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0440/2017
28.6.2017
PE605.558v01-00
 
B8-0440/2017

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0319/2017, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))


Massimiliano Salini PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))  
B8-0440/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 9., 151., 152. pantu, 153. panta 1. un 2. punktu un 173. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas II sadaļu “Brīvības” un IV sadaļu “Solidaritāte”,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši LES 5. panta 3. punktu un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma. Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja J.-C. Juncker politikas pamatnostādnes “Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 5. oktobra rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par rūpniecības konkurētspējas programmu, par Eiropas rūpniecības digitālo pārveidi un par digitālā vienotā tirgus tehnoloģiju un publisko pakalpojumu modernizācijas paketi,

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(3),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2017. gada 29. maija secinājumus par turpmākās ES rūpniecības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 23. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku(7),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko Eiropas Parlaments ratificēja 2016. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. martā apstiprināto Parlamenta pilnvarojumu attiecībā uz aprites ekonomikas paketi,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (O-000047/2017 – B8-0319/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas rūpniecība pasaules mērogā ieņem vadošo vietu daudzās rūpniecības nozarēs; tā kā tā veido vairāk nekā pusi no visa Eiropas eksporta, tajā tiek veikti aptuveni 65 % no pētniecības un izstrādes investīcijām un tā nodrošina vairāk nekā 50 miljonus darbvietu (gan tiešas, gan netiešas darbvietas, kas kopā veido 20 % no visa darbvietu skaita Eiropā); tā kā pēdējos 20 gados Eiropas rūpniecības īpatsvars ES IKP tomēr samazinājies no 19 % līdz mazāk nekā 15,5 %;

B.   tā kā 65 % no uzņēmumu tēriņiem pētniecībai un izstrādei tiek ieguldīti pārstrādes rūpniecībā, taču šis rādītājs mazinās, tāpēc ir būtiski stiprināt rūpniecisko bāzi, lai saglabātu un attīstītu zināšanas un zinātību Eiropas Savienībā; tā kā attīstībai digitālajā jomā, kas ir ESIF prioritāte, ir vajadzīga spēcīga rūpnieciskā bāze;

C.  tā kā globālo ekonomikas izmaiņu un finansiālu un administratīvu šķēršļu dēļ mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) — 99 % Eiropas uzņēmumu un ES rūpniecības pamats — saskaras ar lielām grūtībām;

D.  tā kā pašlaik vairāk nekā 60 % visu uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi un tie nodrošina līdz 50 % Eiropas Savienības privātā sektora darbvietu;

E.  tā kā sievietes uzņēmējas ir tikai 31 % no visām ES pašnodarbinātajām personām un 30 % no visiem jaunuzņēmumu veidotājiem;

F.  tā kā Eiropas rūpniecības loma pasaulē samazinās un ES politikai ir jāatbalsta Eiropas rūpniecība, lai stiprinātu tās konkurētspēju un spēju investēt Eiropā; tā kā tā saskaras arī ar sociāliem un vidiskiem problēmjautājumiem;

G.  tā kā aprites ekonomika var būtiski palīdzēt reindustrializēt Eiropu un samazināt enerģijas patēriņu un atkarību no trešo valstu izejvielām; tā kā investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē ir (svarīgs) faktors, kas veicina tādu rūpniecisko ražojumu izstrādi, kuri var iesākt labvēlīgas attīstības loku, taču vides politikā vienmēr būtu jāņem vērā un jāatbalsta Eiropas rūpniecības konkurētspēja;

H.  tā kā vērienīga inovācijas politika, kurai būtu pietiekams finansējums un kurā priekšroka tiktu dota augstas kvalitātes inovatīvu un energoefektīvu produktu ražošanai un tiktu veicināti ilgtspējīgi procesi, ļaus ES pastāvēt par sevi aizvien spraigākas globālās konkurences apstākļos, līdz ar to inovācija un investīcijas pētniecībā un izstrādē, darbvietās un prasmju atjaunošanā ir būtiski svarīga ilgtspējīgā izaugsmē; tā kā inovatīva rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no ES pētniecības spējas, pētniecības progresa un jo īpaši sadarbīgas pētniecības;

I.  tā kā taisnīgai rūpniecisko ražojumu tirdzniecībai ar mūsdienīgu un visaptverošu tirdzniecības nolīgumu palīdzību ir jāsekmē ES standartu ieviešana; tā kā integrēts un funkcionējošs iekšējais tirgus un atvērta un taisnīga tirdzniecība ar trešām valstīm ir būtiski svarīga ES rūpniecībai;

J.  tā kā ES finanšu instrumentiem ir stratēģiska loma konkurētspējas uzlabošanā un investīciju aizplūšanas novēršanā,

1.  uzsver rūpniecības kā Eiropas izaugsmes, nodarbinātības un inovācijas dzinējspēka būtisko nozīmi; prasa, lai Komisija skaidri apņemas līdz 2020. gadam panākt, ka vismaz 20 % Savienības IKP ir balstīti uz rūpniecību, un novērtēt, vai 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāji sader ar ES nākamās desmitgades rūpniecības politiku;

2.  uzsver, cik svarīgi ir stiprināt un modernizēt Eiropas rūpniecisko bāzi; jautā Komisijai, vai tā apsver pieņemt 20 % mērķrādītāju un papildināt to ar 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem, lai rūpniecības politiku ievadītu nākamajā desmitgadē;

3.  uzsver, ka MVU ir ES rūpniecības pamats, un atkārto, ka ir jāīsteno ar MVU saderīga ES rūpniecības politika, kas risina problēmjautājumus, ar kuriem sava lieluma dēļ saskaras MVU; atgādina par jaunuzņēmumu un jauniešu uzņēmējdarbības lomu, jo īpaši visinovatīvākajās jomās; aicina Komisiju samazināt MVU, jaunuzņēmumu un jauniešu uzņēmēju regulatīvo slogu, lai sekmētu inovāciju un uzlabotu ES rūpniecības konkurētspēju, un atbalstīt kopas, digitālās inovācijas centrus un uzņēmējdarbības tīklus;

4.  ir pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība būtu jāuzskata par ES konkurētspējai un ilgtspējai stratēģisku aktīvu; uzsver, ka tikai stingra un noturīga rūpniecība un uz nākotni vērsta rūpniecības politika ļaus ES sekmīgi darboties ar dažādajiem problēmjautājumiem, kas to sagaida, tostarp investīciju aizplūšanu, globālo konkurenci, strauju tehnoloģisko attīstību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

5.  uzsver, ka, lai palīdzētu Savienības rūpniecībai stāties pretī straujajām ekonomikas un regulējuma izmaiņām mūsdienu globalizētajā pasaulē, ir būtiski palielināt Eiropas rūpniecības pievilcību, lai piesaistītu Eiropas un ārvalstu tiešos ieguldījumus;

6.  uzsver, ka nolūkā atvieglot piekļuvi finansējumam svarīga ir investīcijām labvēlīga vide, paredzams un stabils tiesiskais regulējums, kas ir pievilcīgas investīcijām, un jaunu uzņēmējdarbības modeļu popularizēšana;

7.  atgādina par ES finanšu instrumentu, piemēram, Eiropas strukturālo un investīciju fondu, “Apvārsnis 2020” un ESIF, stratēģisko lomu; prasa, lai Komisija šo lomu ņem vērā, apsverot/nosakot šo instrumentu budžetu;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot visu ES valstu un reģionu zinātnes un pētniecības potenciālu un izveidot jaunas iniciatīvas, kuru mērķis būtu uzlabot pētnieku un rūpniecības sadarbību, lai stiprinātu sadarbīgu pētniecību un paātrinātu inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu nonākšanu rūpniecības rīcībā;

9.  uzsver, cik svarīga ir Enerģētikas savienība, digitālais vienotais tirgus, digitalizācijas programma un Eiropas savienotība ar pietiekamas, nākotnes vajadzībām atbilstošas un efektīvas infrastruktūras palīdzību;

10.  aicina Komisiju apzināt grūtības un šķēršļus, ar kuriem saskaras sievietes, kas kļūst par uzņēmējām, un mudināt sievietes aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbībā;

11.  aicina Komisiju novērst grūtības, ar kurām saskaras ģimenes uzņēmumi, un uzlabot jauniešu uzņēmējdarbības attīstību;

12.  uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto aprites ekonomikas potenciāls un jānodrošina, ka rūpniecības nozarēs pastāvīgi tiek izstrādāti un izplatīti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un jaunākās inovācijas;

13.  norāda, ka ir jākoordinē ES centieni samazināt atkarību no trešo valstu resursiem, apvienojot a) taisnīgu starptautiskā tirgus piekļuvi resursiem, b) ilgtspējīgu vietējo ieguves rūpniecību un c) efektivitātes tehnoloģiju inovācijas, ES piedaloties daudzpusējā globālās resursu politikas pārvaldībā;

14.  uzsver, ka ir jāsamazina uzņēmumu administratīvais slogs un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, jo labāka regulējuma sekmēšana labi funkcionējošā atvērtā tirgū būs balsts ES reindustrializācijas politikai un palīdzēs attīstīt uz datiem balstītu ekonomiku;

15.  aicina par ekonomikas izaugsmes faktoru atzīt veselību; prasa, lai Komisija un dalībvalstis sekmē ES medicīnisko pētniecību, sekmēt digitalizāciju veselības nozarē un saglabāt Eiropā konkurētspējīgu veselības nozari; turklāt uzstāj, ka ir kopēji jāorganizē digitālās veselības jautājumu virzīšana, jo jaunie 5G tīkli atvieglo dalīšanos ar progresīvām medicīnas metodēm, kas pašlaik zināmas vien ierobežoti;

16.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu, saskanīgu un ilgtermiņa rūpniecības politikas satvaru kultūras un radošajām nozarēm (KRS) un savos stratēģijas mērķos un vispārējās prioritātēs iekļaut KRN attīstību, efektīvu veicināšanu un aizsardzību, kā arī pienācīgu finansējumu, lai palielinātu to konkurētspēju un dotu tām iespēju izmantot savu potenciālu darbvietu radīšanas un izaugsmes ziņā;

17.  aicina ES rūpniecības politiku balstīt uz skaidriem mērķiem un rādītājiem —tostarp mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka rūpniecība veido vismaz 20 % IKP, kā arī energoefektivitātes, resursefektivitātes un klimata mērķiem — un uz dzīves cikla un aprites ekonomikas pieeju;

18.  aicina ES rūpniecības stratēģijā integrēt efektīvus un ilgtspējīgus finanšu instrumentus un pasākumus, lai palīdzētu cīnīties pret oglekļa emisiju pārvirzes risku, un uzsver, ka ir jāpalīdz rūpniecībai panākt ilgtspēju, ņemot vērā Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus;

19.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst situācijai Eiropas energoietilpīgajās nozarēs, kas augsto enerģijas izmaksu dēļ saskaras ar asu globālo konkurenci;

20.  uzsver, cik svarīgi ir atvērti tirgi un brīva un taisnīga starptautiskā tirdzniecība uz kopīgu noteikumu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu pamata;

21.  uzsver, ka Eiropas rūpniecība saskaras ar globālo konkurenci, un tādēļ aicina Komisiju palīdzēt pavērt ceļu uz lielāko Eiropas ražotāju restrukturēšanu, lai varētu rasties aktori ar pietiekamu kritisko masu, kas ļautu izturēt starptautisko konkurenci, bet tas darāms, ņemot vērā Eiropas konkurences tiesību aktus, darba ņēmēju situāciju, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda lomu un stratēģiskās attiecības starp lielām nozarēm un MVU, kam ir būtiska loma inovācijas jomā;

22.  aicina Komisiju pārbaudīt trešo valstu investīcijas ES stratēģiskajā infrastruktūrā, galvenajās nākotnes tehnoloģijās un citos svarīgos aktīvos;

23.  aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību tādu ārvalstīs bāzētu valsts uzņēmumu lomai, kurus šo valstu valdības atbalsta un subsidē tādos veidos, kādos ES vienotā tirgus noteikumi liedz atbalstīt un subsidēt ES uzņēmumus;

24.  uzsver, ka ES ir vajadzīga saskaņota, PTO noteikumiem atbilstoša un efektīva antidempinga un antisubsidēšanas stratēģija;

25.  aicina Komisiju ES konkurences tiesību aktu sakarā vairāk ņemt vērā svarīgu valsts līmeņa aktoru jauno lomu trešās valstīs;

26.  uzsver, cik svarīga ir ES stratēģija ES rūpniecības digitalizācijai, lai pilnībā izmantotu jaunu tehnoloģiju priekšrocības un uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

27.  uzsver, cik svarīga Eiropā ir autobūves nozare, kam raksturīgs multiplikatora efekts attiecībā uz citiem sektoriem un nozarēm, un vērš uzmanību uz daudzajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas saistīti ar šo nozari, uz tās lomu pētniecībā un izstrādē un augsti kvalificēto darbaspēku; atbalsta autobūves nozares pastāvīgos centienus izstrādāt modernus mazoglekļa transportlīdzekļus, piemēram, elektriskos un ūdeņraža elementu transportlīdzekļus, kā arī satīklotus un autonomus transportlīdzekļus;

28.  uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti ES centieni, lai panāktu jaunu prasmju, kā arī pārkvalificēšanās, prasmju pilnveides un mūžizglītības veicināšanu, kā Jaunu prasmju un darba vietu programmā ierosinājusi Komisija;

29.  atgādina par ES standartizācijas svarīgo lomu un atbalsta to, ka liela uzmanība tiek pievērsta vadošas lomas iegūšanai starptautiskajās standartizācijas organizācijās;

30.  iestājas par visaptverošu ES rūpniecības politikas pieeju, kurā liela prioritāte tiktu piešķirta ES vērtības ķēžu stiprināšanai un visu ES reģionu integrēšanai dinamismu atguvušā ES rūpniecības tīklā;

31.  uzskata, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam vajadzētu ļaut rūpniecības nozarēm pašām pielāgoties attiecīgajām pārmaiņām un profilaktiski rīkoties, lai veicinātu darbvietu radīšanu, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

32.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm līdz 2018. gada sākumam pieņemt holistisku Eiropas rūpniecības politikas stratēģiju un rīcības plānu, kura pamatā būtu 20 % mērķis un kurā inter alia būtu risināti tādi jautājumi kā digitalizācija, ilgtspēja, energoefektivitāte, pietiekami resursi un deregulācija, sevišķi attiecībā uz MVU;

33.  aicina Komisiju šajā stratēģijā paredzēt precīzus un izmērāmus rūpniecības politikas mērķrādītājus, to papildinot ar papildu rādītāju kopu, piemēram, rūpnieciskās ražošanas līmeni, rūpnieciskās nodarbinātības līmeni un apstrādes rūpniecības vidējās gada investīcijas kā IKP īpatsvaru;

34.  prasa, lai Komisija stratēģijā iekļauj novērtējumu par to, kāda ietekme ir rūpniecības politikas integrēšanai ES stratēģiskajās iniciatīvās, jo tas palīdzēs pārskatīt šīs iniciatīvas gadījumos, kad tās ES rūpniecību nostāda neizdevīgā pozīcijā, un panākt labākus rezultātus;

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0377.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0240.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0280.

(5)

OV C 294, 12.8.2016., 11. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0290.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0486.

Juridisks paziņojums