Procedūra : 2017/2620(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0534/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0534/2017

Debates :

PV 03/10/2017 - 13
CRE 03/10/2017 - 13

Balsojumi :

PV 04/10/2017 - 9.13
CRE 04/10/2017 - 9.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0380

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 558kWORD 64k
25.9.2017
PE611.454v01-00
 
B8-0534/2017

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-0330/2017 un B8-0329/2017, uz kuriem jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 23) Bonnā (Vācijā) (2017/2620(RSP))


Adina-Ioana Vălean Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā
Peter Liese PPE grupas vārdā
Gilles Pargneaux S&D grupas vārdā
Julie Girling ECR grupas vārdā
Gerben-Jan Gerbrandy ALDE grupas vārdā
Estefanía Torres Martínez GUE/NGL grupas vārdā
Marco Affronte Verts/ALE grupas vārdā
Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 23) Bonnā (Vācijā) (2017/2620(RSP))  
B8-0534/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju (CMP 11), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 18. sesiju (COP 18) un Pušu konferences 8. sesiju (CMP 8), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Dohā, Katarā no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim, un protokola grozījuma pieņemšanu, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

–  ņemot vērā to, ka Parīzes nolīgums tika nodots parakstīšanai ANO galvenajā mītnē Ņujorkā 2016. gada 22. aprīlī un tas bija pieejams parakstīšanai līdz 2017. gada 21. aprīlim, un ka Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 valstis un 160 valstis ir deponējušas tā ratifikācijas instrumentus,

–  ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 22. sesiju (COP 22) un Pušu konferences 1. sesiju (CMA 1), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Marrākešā, Marokā no 2016. gada 15. novembra līdz 18. novembrim,

–  ņemot vērā 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Parīzes nolīguma īstenošanu un 2016. gada ANO Klimata pārmaiņu konferenci Marrākešā, Marokā (COP 22)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumu “Paātrināta pāreja uz mazoglekļa ekonomiku Eiropā” (COM(2016)0500),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. februāra, 2016. gada 30. septembra un 2017. gada 23. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā 2015. gada 6. martā Latvijas un Eiropas Komisijas UNFCCC iesniegto dokumentu “Iecerētais ES un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums (INND)”, kas tika iesniegts Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. novērtējuma ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2016. gada novembra kopsavilkuma ziņojumu “Emisiju neatbilstības ziņojums 2016” un tās 2016. gada ziņojumu par pielāgošanās nepietiekamību,

–  ņemot vērā 2015. gada 7.–8. jūnijā G7 samitā Elmavas pilī, Vācijā pieņemto valstu vadītāju deklarāciju "Domājam uz priekšu. Rīkojamies kopīgi", kurā atkārtoti pausta G7 valstu vadītāju apņēmība līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40 % līdz 70 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni, un ka nepieciešams, lai šis samazinājums būtu tuvāks 70 % nekā 40 %;

–  ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2017. gada paziņojumu presei, un jo īpaši G7 valstu Vides ministru Boloņas paziņojumu presei,

–  ņemot vērā ASV prezidenta paziņoto lēmumu par izstāšanos no Parīzes nolīguma,

–  ņemot vērā Pāvesta Franciska encikliku „Esi slavēts” (Laudato Si'),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par ANO 2017. gada klimata pārmaiņu konferenci Bonnā, Vācijā (COP 23) (O-0000068/2017 – B8-0329/2017 un O-000069/2017 – B8-0330/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī un 160 no 197 Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus ANO (2017. gada 8. septembra dati);

B.  tā kā 2015. gada jūlija priekšlikums emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformai un 2016. gada jūlija klimata tiesību aktu kopums (ar priekšlikumiem par kopīgiem centieniem, zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), kā arī par Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju) ir izšķiroši svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu šo saistību izpildi un atkārtoti apliecinātu, ka ES ir globāla līdere cīņā pret klimata pārmaiņām;

C.  tā kā centieni mazināt globālo sasilšanu nebūtu jāuzskata par šķērsli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, bet gluži pretēji — tie jāuzskata par virzītājspēku jaunai un ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai;

D.  tā kā klimata pārmaiņu smagākā ietekme būs jūtama jaunattīstības valstīs un jo īpaši tajās vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs, kurām nav pietiekamu resursu, lai sagatavotos un pielāgotos notiekošajām pārmaiņām; tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegto informāciju Āfrika ir īpaši neaizsargāta pret problēmām, ko rada šāda situācija, un tādējādi īpaši pakļauta ūdens trūkuma izraisītai spriedzei, ārkārtīgi skarbiem laikapstākļiem un pārtikas trūkumam, ko rada sausums un pārtuksnešošanās;

E.  tā kā klimata pārmaiņas var palielināt konkurenci par resursiem, piemēram, pārtiku, ūdeni un ganībām, un saasināt ekonomiskās grūtības un politisko nestabilitāti, kā arī ne tik tālā nākotnē var kļūt par būtiskāko iemeslu iedzīvotāju pārvietošanai gan valstu iekšienē, gan arī ārpus to robežām; tā kā tādēļ jautājumam par migrāciju klimata apstākļu dēļ būtu jāpiešķir augsta prioritāte starptautiskajā darba kārtībā;

F.  tā kā 2015. gada 6. martā ES un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC savus INND, kurā tās uzņemas saistošu mērķi līdz 2030. gadam panākt vismaz 40 % SEG emisiju iekšzemes samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni,

G.  tā kā vērienīga klimata pārmaiņu mazināšanas politika var nodrošināt izaugsmi un radīt darbvietas; tā kā, tomēr, dažas konkrētas nozares ar augstu oglekļa emisiju intensitāti un augstu tirdzniecisko intensitāti var ciest no oglekļa emisiju pārvirzes, ja citos tirgos netiktu noteikti tikpat vērienīgi mērķi; tā kā tāpēc ir nepieciešama pienācīga aizsardzība pret oglekļa emisiju pārvirzi, lai aizsargātu darbvietas šajās konkrētajās nozarēs;

1.  atgādina, ka klimata pārmaiņas ir viens no cilvēces lielākajiem izaicinājumiem un ka visām valstīm un visiem dalībniekiem pasaulē ir jādara viss iespējamais, lai ierobežotu ar tām saistītās problēmas; uzsver, ka Parīzes nolīgums ir būtisks solis šajā virzienā, tomēr joprojām ir daudz darāmā;

Zinātniskais pamats rīcībai klimata jomā

2.  atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada IPCC 5. novērtējuma ziņojumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem klimata sistēmas sasilšana ir neapšaubāma, klimata pārmaiņas tiešām notiek un kopš 20. gadsimta vidus novērotā sasilšanas procesa galvenais cēlonis ir cilvēka darbība; pauž bažas par to, ka plaši izplatīta un būtiska klimata pārmaiņu ietekme jau ir skaidri redzama dabas un cilvēku sistēmās visos kontinentos un okeānos;

3.  ņem vērā globālo oglekļa budžetu, kā tas norādīts IPCC 5. novērtējuma ziņojumā, un secina, ka turpinot pašreizējos globālos SEG emisiju līmeņus, tiks patērēts atlikušais oglekļa budžets, kas atbilst iespējai nākamajos četros gados ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu 1,5 °C robežās; uzsver — lai izvairītos no globālās sasilšanas ļaunākās ietekmes, visām valstīm būtu jāpaātrina pāreja uz SEG nulles emisiju līmeni un klimatnoturību saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

4.  atkārtoti norāda uz to, cik svarīgi ir balstīt globālu rīcību klimata pārmaiņu jomā uz labākajiem pieejamajiem zinātnes atzinumiem, un atzinīgi vērtē 2018. gada veicinošo dialogu, kas paredzēts pirms UNFCCC noteiktā termiņa — līdz 2020. gadam no jauna iesniegt nacionāli noteiktos devumus (NND), kā arī 2023. gadā paredzēto vispārējo izvērtēšanu, jo tās ir pirmās iespējas īstenot šo principu dzīvē;

5.  mudina pie sestā novērtēšanas cikla rezultātu sagatavošanas un publicēšanas īstenot dialogu starp IPCC ekspertiem un pusēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē lēmumu 2018. gadā publicēt IPCC īpašu ziņojumu par to, kādu ietekmi rada globāla temperatūras paaugstināšanās par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un ar to saistītās globālās SEG emisiju trajektorijas;

Parīzes nolīguma ratifikācija un saistību īstenošana

6.  atzinīgi vērtē nepieredzēto ātrumu, ar kādu notika Parīzes nolīguma ratifikācija un tā stāšanās spēkā, kā arī vispārējo apņemšanos to pilnībā un ātri īstenot, kā pausts Marrākešas rīcības proklamācijā; mudina visas puses pēc iespējas ātrāk ratificēt šo nolīgumu;

7.  pauž gandarījumu par to, ka COP 22 Marrākešā visas puses apņēmās turpināt Parīzes nolīguma saistību izpildi neatkarīgi no politisko apstākļu izmaiņām;

8.  pauž neapmierinātību par ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par viņa vēlmi atsaukt ASV dalību Parīzes nolīgumā; pauž nožēlu par šo lēmumu, jo tā ir regresīva rīcība; norāda uz to, ka oficiāla izstāšanās var stāties spēkā, visagrākais, tikai pēc nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām 2020. gadā; atzinīgi vērtē daudzu valstu valdību reakciju uz šo lēmumu un to nelokāmo un vēl stingrāko atbalstu Parīzes nolīguma pilnīgai īstenošanai; ar atzinību norāda uz dažu ASV štatu, pilsētu un uzņēmumu solījumiem turpināt ievērot ASV saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

9.  pauž atzinību par to, ka, kopš prezidenta Trampa paziņojuma, visas lielākās puses ir apstiprinājušas savu apņēmību īstenot Parīzes nolīgumu;

10.  uzsver, ka Eiropai tagad ir jāuzņemas vadība Parīzes nolīguma aizstāvībā, lai nodrošinātu, ka gan mūsu videi, gan mūsu nozarēm ir nākotne; atzinīgi vērtē to, ka ES nostiprinās spēkā esošās partnerības un meklēs jaunus sabiedrotos;

11.  norāda uz līdz šim panākto straujo progresu ES starptautisko saistību iekļaušanā ES tiesību aktos, nosakot robustu klimata un enerģētikas politikas satvaru laikam līdz 2030. gadam, un uzsver savu apņēmību pabeigt šo likumdošanas procesu līdz 2017. gada beigām;

12.  uzstāj, ka pēc prezidenta Trampa paziņojuma ir jo īpaši svarīgi noteikt atbilstīgus noteikumus, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, kā arī lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kam ir vislabākie rādītāji un kam ir augsta oglekļa emisiju intensitāte, kā arī augsta tirdznieciskā intensitāte, saņem nepieciešamās kvotas bez maksas; prasa Komisijai izvērtēt tādu papildpasākumu efektivitāti un likumību, ar kuriem aizsargātu tās nozares, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam, piemēram, nosakot robežšķērsošanas nodokļa pielāgojumu un maksu par patēriņu, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kas nāk no valstīm, kuras nepilda Parīzes nolīguma saistības;

13.  uzsver, ka Parīzes nolīgumā paredzētās saistības ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un turpināt ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C, kā arī mērķis šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp SEG antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās („neto nulles emisijas”), balstoties uz taisnīgumu, ir izšķirošs izrāviens kolektīvajos pasaules mēroga centienos pāriet uz globālu ekonomiku, kas būtu noturīga pret klimata pārmaiņām un klimata ziņā neitrāla;

14.  atgādina, ka globālās vidējās temperatūras paaugstināšanās ierobežošana krietni zem 2 °C negarantē izvairīšanos no nozīmīgas negatīvas ietekmes uz klimatu; atzīst, ka pašreizējās saistības vēl joprojām nav pietiekamas, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus; tādēļ uzsver, ka globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pēdējais augstākais punkts būtu jāsasniedz cik drīz vien iespējams un ka visām pusēm un jo īpaši G20 valstīm vajadzētu pastiprināt centienus un atjaunināt savu NND līdz 2020. gadam, ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu; atgādina, ka līdz 2050. gadam ir jāizbeidz globālās oglekļa emisijas; uzskata, ka politikai un pasākumiem ar mērķi izpildīt un sekojoši arī pārsniegt NND vajadzētu būt vienai no galvenajām visu valstu iekšzemes prioritātēm un ka tie būtu jāpārvērtē ik pēc pieciem gadiem saskaņā ar Parīzes nolīgumā paredzēto vērienīgu saistību mehānismu; tomēr atzīst, ka iekšzemes emisiju samazināšanas stratēģiju stingrība un vērienīguma līmenis nav atkarīgi no atjauninātā NND iesniegšanas;

15.  aicina visas puses nodrošināt, ka to NND atbilst ilgtermiņa mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteikto ilgtermiņa mērķi temperatūras pieauguma ierobežošanai; uzsver, ka būtu jāņem vērā darbs saistībā ar IPCC īpašo ziņojumu par 1,5 ºC ierobežojuma ietekmi un trajektorijām, kā arī 2018. gada veicinošā dialoga secinājumi; šajā sakarībā atgādina par G7 valstu apņemšanos krietni pirms 2020. gada termiņa iesniegt gadsimta vidum paredzētas, zemu SEG emisiju attīstības stratēģijas; pauž gatavību pilnībā piedalīties ES stratēģijas izstrādē, pamatojoties uz Komisijas analīzi, kas izklāstīta tās 2016. gada 2. marta paziņojumā “Ceļā no Parīzes” (COM(2016)0110);

16.  uzsver visu to lielāko ekonomiku īpašo atbildību, kuras kopā rada trīs ceturtdaļas emisiju pasaulē, un uzskata, ka rīcībai klimata jomā joprojām ir jābūt G7 un G20 valstu svarīgākajam darba kārtības jautājumam, jo īpaši tādās jomās kā NND īstenošana, stratēģijas gadsimta vidum, subsīdiju fosilajam kurināmam reforma, datu par oglekli atklāšana, nepiesārņojoša enerģija, kā arī citās jomās; uzsver, ka ir jāturpina vadošo ekonomiku ministru iesaiste tādos forumos kā ministru sanāksme par nepiesārņojošu enerģiju;

17.  prasa, lai ES savā NND uzņemtos vēl lielākas emisiju samazināšanas saistības laikam līdz 2030. gadam, ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu;

18.  uzsver, ka ir svarīgi parādīt ES apņēmību Parīzes nolīguma ievērošanā, citstarp, īstenojot šo nolīgumu ar ES tiesību aktiem, tostarp nodrošinot, ka likumdevēji nevilcinoties pieņem ES Klimata rīcības regulu un pārskata ES ETS direktīvu, kā arī savlaicīgi kāpinot ES mērķus un politikas instrumentus; atgādina, ka visas puses ir aicinātas līdz 2020. gadam paziņot UNFCCC sekretariātam gadsimta vidum paredzētas, ilgtermiņa, zemu SEG emisiju līmeņa attīstības stratēģijas; tāpēc mudina Komisiju, lai izpildītu nolīguma saistības, līdz COP 24 sagatavot ES stratēģiju nulles emisiju līmeņa sasniegšanai līdz gadsimta vidum, paredzot izmaksu ziņā efektīvu plānu Parīzes nolīgumā pieņemtā nulles emisiju līmeņa mērķa sasniegšanai, lai saglabātu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 °C, un censtos nodrošināt, ka tas nepārsniedz 1,5 °C; uzskata, ka šis process ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu visaptverošas debates, kurās Eiropas Parlamentam ir jābūt izšķirīgai lomai, sadarbojoties ar pārstāvjiem no valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības sektora; tomēr atgādina, ka ar ES līmeņa rīcību vien nepietiks, un tāpēc aicina Komisiju un Padomi strādāt enerģiskāk, lai rosinātu citus partnerus darīt to pašu;

19.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumā noteiktās saistības gadsimta otrajā pusē samazināt globālās emisijas līdz nulles līmenim; atzīst, ka tas nozīmē, ka lielākajā daļā ES nozaru ievērojami ātrāk jāpanāk nulles emisiju līmenis;

20.  uzskata, ka būtu jāturpina sarunas par Parīzes nolīguma galvenajiem elementiem, tostarp lielākas pārredzamības regulējumu, vispārējās izvērtēšanas detaļām, turpmākām vadlīnijām par iecerēto nacionāli noteikto devumu (INND), izpratni par diferenciāciju, zaudējumiem un kaitējumu, finansējumu klimata pārmaiņu jomā un kapacitātes atbalstu, iekļaujošu vairāklīmeņu pārvaldību un mehānismu, ar kuru sekmētu īstenošanu un veicinātu ievērošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis ievērot saistībā ar Parīzes nolīgumu pieņemtās saistības, jo īpaši attiecībā uz ES ieguldījumu mazināšanas un pielāgošanās jomā, kā arī attiecībā uz atbalstu finansēšanas, tehnoloģiju tālāknodošanas un veiktspējas veicināšanas jomā;

21.  uzsver laika nozīmi kopīgajos centienos cīnīties pret klimata pārmaiņām un godāt Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ES ir gan iespējas, gan arī pienākums uzņemties vadošo lomu, rādot piemēru, un nekavējoties uzsākt darbu, lai pielāgotu tās mērķus klimata un enerģētikas jomā saskaņotajam starptautiskajam mērķim ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 °C, cenšoties, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C;

22.  atgādina — lai nodrošinātu šā pasaules vidējās temperatūras mērķa sasniegšanu, ir nepieciešama jau agrīna dekarbonizācija, un atgādina, ka SEG emisiju pēdējais augstākais punkts ir jāsasniedz cik drīz vien iespējams; atgādina, ka globālās emisijas būtu jāizbeidz līdz 2050. gadam vai neilgi pēc tam, lai tādējādi nodrošinātu, ka pasaule virzās pa izmaksu ziņā efektīvu emisiju trajektoriju, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem temperatūras jomā; aicina visas puses, kuras to spēj, īstenot savus valsts dekarbonizācijas mērķus un stratēģijas, piešķirot prioritāti emisiju, kas rodas, izmantojot akmeņogles, pakāpeniskai samazināšanai, jo akmeņogles ir enerģijas avots, kas rada lielāko piesārņojumu, un prasa, lai ES šā jautājuma risināšanā sadarbotos ar tās starptautiskajiem partneriem, sniedzot labas prakses piemērus;

23.  aicina dalībvalstis ratificēt Dohas grozījumu Kioto protokolam;

Bonnas COP 23

24.  atzinīgi vērtē Marrākešā pausto apņemšanos pabeigt darba programmu, lai līdz 2018. gadam izstrādātu detalizētus Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumus; uzskata, ka COP 23 ir svarīgs pagrieziena punkts šajā tehniskajā darbā;

25.  sagaida, ka COP 23 konferences laikā tiks panākta skaidrība par 2018. gada veicinošā dialoga struktūru, kas būs laba iespēja kritiski izvērtēt progresu ceļā uz nolīgumā paredzēto mazināšanas mērķi un ar informāciju atbalstīt pušu NND laikam līdz 2030. gadam sagatavošanu un pārskatīšanu, kas jāveic līdz 2020. gadam, lai tādējādi sasniegtu nolīguma mērķus; uzskata, ka ES šajā pirmajā veicinošajā dialogā būtu jābūt proaktīvai, lai izvērtētu kopīgos centienus un panākumus saistību izpildē; aicina Komisiju un dalībvalstis ļoti savlaicīgi pirms veicinošā dialoga iesniegt turpmākas SEG samazinājumu saistības, kas pārsniedz uzņemtās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un pietiekamā mērā veicina neatbilstību novēršanu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā atbilstīgi ES iespējām;

26.  atgādina, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu paplašināšana laikposmā pirms 2020. gada ir absolūts priekšnosacījums, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus, un prasa ES nodrošināt, ka īstermiņa rīcība paliek COP 23 darba kārtībā;

Rīcības klimata jomā finansējums un citi īstenošanas līdzekļi

27.  atzinīgi vērtē “Ceļvedi uz 100 miljardiem dolāru”, kura mērķis ir līdz 2020. gadam savākt USD 100 miljardus, lai finansētu jaunattīstības valstu rīcību klimata jomā; uzsver, ka līdzekļu vākšanu ir paredzēts turpināt līdz 2025. gadam, par ko vienojās COP 21;

28.  atzinīgi vērtē pušu pieņemtās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kurās paredzēts padarīt visas finanšu plūsmas atbilstīgas mērķim samazināt SEG emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību; tāpēc uzskata, ka ES ir steidzami jārisina jautājumi saistībā ar finanšu plūsmām fosilajam kurināmam un augsta oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūrai;

29.  uzsver, cik svarīgi ir risināt jautājumu par zaudējumu un kaitējumu atlīdzības mehānismu, kas iekļauts Parīzes nolīgumā un pauž stingru atbalstu sarunām Bonnas COP 23 par to, ka šim mehānismam vajadzētu būt klimata rīcības atsevišķam pīlāram;

30.  uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai cilvēktiesības arī turpmāk būtu galvenais pamats rīcībai klimata jomā, un uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk, lai sarunās par pielāgošanās pasākumiem būtu atzīta nepieciešamība ievērot, aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, cita starpā to attiecinot arī uz dzimumu līdztiesību, nodrošināt sieviešu pilnīgu un līdztiesīgu dalību un aktīvi veicināt darbaspēkam taisnīgu pāreju, kas rada pienācīgu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas visiem;

31.  atzinīgi vērtē pastāvīgi pieaugošo ES finansējumu klimata pārmaiņu jomā, tomēr uzsver, ka ir nepieciešami vēl lielāki centieni; uzsver, ka ir svarīgi, lai citas rūpnieciski attīstītās puses nodrošina savu paredzēto devumu USD 100 miljardu mērķa sasniegšanā; prasa noteikt konkrētas ES un starptautiskās saistības, lai nodrošinātu papildu finansējuma avotus;

32.  prasa, lai valdības un publiskās, kā arī privātās finanšu institūcijas, tostarp bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības uzņemtos vērienīgas saistības pielāgot savu aizdošanas un investīciju praksi mērķim par pasaules vidējās temperatūras pieauguma samazinājumu krietni zem 2 °C saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu un izbeigt investīcijas fosilajā kurināmajā, tostarp eksporta kredītus investīcijām fosilajā kurināmajā; prasa noteikt īpašas valsts garantijas, ar ko veicina zaļos ieguldījumus, marķējumu un fiskālu priekšrocību paredzēšanu zaļajiem ieguldījumu fondiem, kā arī zaļo obligāciju emitēšanu;

33.  atzīst, ka izmaiņas valstu un starptautiskajās nodokļu sistēmās, tostarp nodokļu sloga pārvirzīšana no darbspēka uz kapitālu, "maksā piesārņotājs" principa piemērošana, investīciju izbeigšana fosilam kurināmam un pienācīgas cenas noteikšana oglekļa dioksīda emisijām, ir izšķiroši soļi, lai radītu tādu ekonomisko vidi, kas veicinātu publiskās un privātās investīcijas, kuras dotu iespēju īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstīgi nozaru politikas virzieniem;

34.  mudina pastiprināt sadarbību starp rūpnieciski attīstītām un jaunattīstības valstīm, tostarp saskaņā ar NND partnerību, lai valstīm būtu efektīvāka piekļuve tehniskajām zināšanām un finanšu atbalstam, kas nepieciešams, lai ieviestu politikas virzienus, ar kuriem panākt NND izpildi un pārsniegšanu;

35.  aicina Komisiju pilnībā izvērtēt Parīzes nolīguma iespējamo ietekmi uz ES budžetu un izveidot mērķtiecīgu, automātisku ES finanšu mehānismu, kas sniegtu atbilstīgu un papildu atbalstu, lai nodrošinātu, ka ES iegulda taisnīgu daļu starptautiskā mērķa — finansējuma klimata jomā USD 100 miljardu apmērā — sasniegšanā;

36.  prasa uzņemties konkrētas saistības, lai nodrošinātu papildu finanšu avotus klimata jomai, tostarp nosakot finanšu darījumu nodevu, atliekot daļu ES ETS emisiju kvotas laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un piešķirot starptautiskajam klimata jomas finansējumam, kā arī Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam ieņēmumus no ES un starptautiskajiem pasākumiem aviācijas un kuģniecības emisiju jomā;

Nevalstisko dalībnieku loma

37.  uzsver aizvien lielāka skaita nevalstisko dalībnieku centienus nodrošināt dekarbonizāciju un noturību pret klimata pārmaiņām; tādēļ uzsver, cik būtiska nozīme ir strukturētam un konstruktīvam dialogam starp valdībām, uzņēmējiem, pilsētām, reģioniem, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām iestādēm un to iesaistīšanās nodrošināšanai plānošanā un samērīgas rīcības klimata jomā īstenošanā, lai veicinātu izlēmīgu un globālu rīcību, radot mazoglekļa un noturīgas sabiedrības, un nodrošinātu progresu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā;

38.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis kopīgi ar citām UNFCCC pusēm veicinātu tādus procesus, kas aktīvi iesaista nevalstiskos dalībniekus sarunās par Parīzes nolīguma īstenošanu, kas atbalsta to centienus sniegt ieguldījumu valsts NND sasniegšanā, neraugoties uz valstu politiskajām transformācijām, un kas dod iespēju izpētīt jaunus līdzdalības un sadarbības veidus UNFCCC ietvaros;

39.  uzsver, cik svarīga loma ir Nevalstisko dalībnieku platformai rīcībai klimata jomā (NAZCA), veicinot un apzinot nevalstisko dalībnieku darbu, piemēram, Pasaules mēru pakta, Mission Innovation, InsuResilience, Ilgtspējīga enerģija visiem un NDC partnerības darbu;

40.  atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu mazināšanas līderu centienus saskaņā ar Marrākešas partnerību klimata rīcības jomā;

41.  prasa ES un tās dalībvalstīm sadarboties ar pilsonisko sabiedrību (iestādēm, privāto sektoru, NVO un vietējām kopienām), lai izstrādātu mazināšanas iniciatīvas galvenajās nozarēs (enerģētika, tehnoloģijas, pilsētvide, transports), kā arī pielāgošanās un noturības veicināšanas iniciatīvas, risinot pielāgošanās jautājumus, jo īpaši attiecībā uz ūdens pieejamību, nodrošinājumu ar pārtiku un riska novēršanu; aicina visas valdības un visus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus atbalstīt un nostiprināt šo rīcības programmu;

42.  atgādina ANO un UNFCCC pusēm, ka individuālu cilvēku rīcība ir tikpat svarīga, kā valdību un iestāžu rīcība; tādēļ prasa aktīvāk organizēt kampaņas un pasākumus, lai informētu sabiedrību un veicinātu izpratni par tām gan mazajām, gan lielajām darbībām, kuras var veikt, lai palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs;

Visu nozaru visaptveroši centieni

43.  atzinīgi vērtē dažādu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izveidi visā pasaulē, tostarp 18 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kuras darbojas četros kontinentos un veido 40 % no pasaules IKP; mudina Komisiju veicināt saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, lai veidotu starptautiskus oglekļa emisiju tirgus mehānismus nolūkā paplašināt vērienīgās saistības klimata jomā, vienlaikus samazinot oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi; aicina Komisiju paredzēt aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka piesaiste ES ETS nodrošina pastāvīgu devumu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un neapdraud ES iekšējā siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķa sasniegšanu;

44.  uzsver, ka joprojām vajadzīgs lielāks vēriens un rīcība, lai saglabātu pietiekamus stimulus SEG emisiju samazināšanai, kas nepieciešama, lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā 2050. gadam; uzsver, ka panāktais progress SEG emisiju samazināšanas jomā transporta un lauksaimniecības nozarē ir bijis nepietiekams attiecībā uz 2020. gada mērķiem un ka jāpastiprina centieni, lai šīs nozares nodrošinātu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā sniegto devumu līdz 2030. gadam;

45.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vides integritāti ikvienā turpmākā tirgus pieejā, gan saistībā ar Parīzes nolīgumu, gan ārpus tā, izskatot riskus, piemēram, iespējas veikt dubulto uzskaiti, problēmas saistībā ar emisiju samazināšanas pastāvību un papildināmību, iespējamo negatīvo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, kā arī perversus stimulus, kas mazinātu NND vērienīgumu;

46.  uzsver ka „20-20-20 mērķi” SEG emisijām, atjaunojamajai enerģijai un energotaupībai ir bijuši šā progresa virzītājspēks un nodrošinājuši darbvietas dažādās ekonozarēs vairāk nekā 4,2 miljoniem iedzīvotāju un ka šajās nozarēs izaugsme turpinājusies arī krīzes laikā;

47.  ņem vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) asamblejas 2016. gada lēmumu izveidot starptautiskās gaisa satiksmes radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA);

48.  tomēr pauž vilšanos par to, ka ICAO, koncentrējoties galvenokārt uz izlīdzināšanu, nepanāca vienošanos par emisiju samazināšanu ar CORSIA; pauž nožēlu par to, ka nebūt netiek garantēta izlīdzināšanas vienību kvalitāte, ka CORSIA piemērošana ir juridiski saistoša tikai no 2027. gada un ka lielākās ICAO dalībvalstis līdz šim vēl nav apņēmušās piedalīties brīvprātīgajā fāzē, kamēr citi lielākie emitētāji nav pat apņēmušies īstenot oglekļa emisiju ziņā neitrālu izaugsmi, kā rezultātā ir daudz jautājumu par tās reālo ietekmi uz klimatu, jo rezultāts pieviļ ES cerības, uz kuru pamata tā nolēma apturēt ES ETS šajā jomā; aicina ātri pabeigt stingru noteikumu izstrādi nolūkā nodrošināt CORSIA darbību, tās savlaicīgu īstenošanu valsts un reģionālā līmenī un visu pušu nodrošinātu tās pienācīgu izpildi; turklāt prasa veicināt visas tehnoloģiskās inovācijas, kas saistītas ar dzinēju darbību un degvielas kvalitāti;

49.  atgādina — lai gan Eiropas iekšējiem lidojumiem joprojām tiks piemērota ES ETS, jebkādas izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos un CORSIA plānoto ieviešanu var apsvērt tikai, ņemot vērā sistēmas vērienīguma līmeni un īstenošanas pasākumus, kas vēl tiks izstrādāti;

50.  ņem vērā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) Jūras vides aizsardzības komitejas 70. sesijā pieņemto ceļvedi, kas paredz izstrādāt “Visaptverošu SJO stratēģiju par siltumnīcefekta gāzu emisijas no kuģiem samazināšanu”; mudina SJO izstrādāt globālu mehānismu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, nosakot vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi un konkrētu grafiku, kā daļu no sākotnējās SJO SEG emisiju stratēģijas, ko plānots pieņemt 2018. gada pavasarī;

51.  atzinīgi vērtē Kigali grozījumu par fluorogļūdeņražu (HFC), kuri būtiski veicina klimata sasilšanu, pakāpenisku izmantošanas samazināšanu pasaules mērogā; uzskata, ka tas ir konkrēts solis, kas palīdzēs sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, kā rezultātā līdz 2050. gadam varētu nepieļaut vairāk nekā 70 miljardu tonnu CO2 ekvivalenta emisijas, kas atbilst ASV 11 gadu misijām un tādējādi mudina visas puses, kas parakstījušas Monreālas protokolu, veikt visus nepieciešamos pasākumus tā ātrai ratifikācijai; atgādina, ka ES ir pieņēmusi vērienīgu tiesību aktu kopumu, lai līdz 2030. gadam par 79 % samazinātu fluorogļūdeņražu izmantošanu, jo ir plaši pieejamas videi nekaitīgas alternatīvas un to potenciāls ir pilnībā jāizmanto;

Pielāgošanās kā ceļš uz noturību pret klimata pārmaiņām

52.  norāda, ka Fidži prezidentūras prioritātes attiecībā uz COP 23 iekļauj jomas, kurās pielāgošanās un izturētspējas darbībām ir nozīmīga vieta; atgādina, ka pielāgošanās pasākumi ir absolūti nepieciešami visām valstīm, ja tās vēlas mazināt nelabvēlīgo ietekmi un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz pret klimata pārmaiņām noturīga izaugsme un ilgtspējīga attīstība;

53.  prasa attiecīgi noteikt ilgtermiņa pielāgošanās mērķus; atgādina, ka jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kuras vismazāk ir veicinājušas klimata pārmaiņas, ir visneaizsargātākās pret to nelabvēlīgajām sekām un tām ir ierobežotākās spējas šādām pārmaiņām pielāgoties;

54.  uzsver vajadzību pielāgošanos klimata pārmaiņām patiesi integrēt valstu attīstības stratēģijās, tostarp finanšu plānošanā, vienlaikus uzlabojot koordinēšanas kanālus starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un ieinteresētajām personām; uzskata, ka saskaņotība ar katastrofu riska mazināšanas stratēģijām un plāniem arī ir svarīga;

55.  uzsver, cik svarīgi ir jo īpaši novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz pilsētām un to specifiskajām pielāgošanās un mazināšanas problēmām un iespējām; uzskata, ka pilsētu un to pašvaldību spēju nostiprināšana, lai tās iesaistītos un strādātu savu kopienu noturības veicināšanā, ir izšķiroši svarīga, lai risinātu klimata pārmaiņu ietekmes vietējo dimensiju;

56.  uzskata, ka klimata jomas politikas virzieni varētu saņemt pietiekamu atbalstu, ar nosacījumu ka tie tiek īstenoti līdz ar sociāliem pasākumiem, tostarp taisnīgas pārejas fondu, kas sasaistītu esošo problēmu, ko rada cīņa pret klimata pārmaiņām, risināšanu ar centieniem mazināt bezdarbu un nestabilu nodarbinātību;

57.  aicina Komisiju no jauna izvērtēt 2013. gada ES pielāgošanās stratēģiju, lai pievērstu vairāk uzmanības un nodrošinātu pievienoto vērtību pielāgošanās darbam vispārējā ES līmenī, stiprinot saiknes ar Parīzes nolīgumu un atbalstot turpmāku efektīvas paraugprakses apmaiņas, piemēru un informācijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām attīstību; uzsver nepieciešamību izstrādāt sistēmas un instrumentus, lai sekotu līdzi progresam un valstu pielāgošanās plānu un darbību efektivitātei;

58.  atgādina, ka klimata pārmaiņas smagi skars lauksaimniecības zemi, mitrājus un mežus, kas sedz vairāk nekā 90 % no ES sauszemes virsmas; uzsver, ka šis sektors, kas pazīstams kā zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF) ir gan emisiju uztveršanas sistēma, gan to avots un tas ir izšķiroši svarīgs mazināšanai un noturības veicināšanai;

59.  uzsver, ka bezdarbībai ir ļoti smagas un bieži vien neatgriezeniskas sekas, jo jāatceras, ka klimata pārmaiņas ietekmē visus pasaules reģionus dažādos, bet ļoti kaitīgos veidos, kas noved pie migrācijas un cilvēku bojāejas, kā arī rada ekonomiskus, ekoloģiskus un sociālus zaudējumus; norāda, ka saskaņots globāls politiskais un finansiālais atbalsts inovācijai nepiesārņojošas un atjaunojamas enerģijas jomā ir izšķirošs, lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā un sekmētu izaugsmi;

60.  atzīst, ka ir sarežģīti noteikt "klimata bēgļa" definīciju un par to starptautiski vienoties, bet aicina visā nopietnībā atzīt klimata izraisītas pārvietošanās un migrācijas veidus un mērogu, kas notiek globālās sasilšanas izraisītu dabas katastrofu rezultātā; ar bažām atzīmē, ka laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam aptuveni 166 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas mājas dabas katastrofu, jūras līmeņa celšanās, ekstremālu laikapstākļu, pārtuksnešošanās, ūdens trūkuma, kā arī tropisko un vektoru pārnēsātu slimību dēļ; jo īpaši atgādina par to, ka ar klimatu saistītie notikumi vairākās vietās Āfrikā un Tuvajos Austrumos var veicināt politisko nestabilitāti, ekonomiskās grūtības un bēgļu krīzes saasināšanos Vidusjūras reģionā;

61.  norāda, ka mežu iznīcināšana un mežu degradēšana rada 20 % no globālajām SEG emisijām, un uzsver mežu un aktīvas mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī nepieciešamību uzlabot mežu pielāgošanās spējas un spēju izturēt klimata pārmaiņas; uzsver, ka ir vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi attiecībā uz tropiskajiem mežiem (REDD+); uzsver, ka tad, ja šie mazināšanas pasākumi netiks īstenoti, visticamāk, nebūs iespējams sasniegt mērķi ierobežot globālo sasilšanu tā, lai pasaules vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C; turklāt aicina ES palielināt starptautisko finansējumu mežu izciršanas samazināšanai jaunattīstības valstīs;

Atbalsts jaunattīstības valstīm

62.  uzsver, ka arī jaunattīstības valstīm ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, un ka jāpalīdz šīm valstīm īstenot to plānus klimata jomā, pilnībā izmantojot sinerģijas ar attiecīgajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, klimata jomā īstenotajiem pasākumiem, Adisabebas rīcības plānu un programmu 2030. gadam;

63.  uzsver, ka jāveicina vispārēja piekļuve ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā, efektīvāk izmantojot atjaunojamo enerģiju; norāda, ka Āfrikā ir ārkārtīgi daudz dabas resursu, kas var garantēt tās energoapgādes drošību; uzsver, ka galu galā, ja veiksmīgi tiktu izveidoti elektrības starpsavienojumi, daļu Eiropai vajadzīgās enerģijas varētu piegādāt no Āfrikas;

64.  uzsver, ka ES ir pieredze, iespējas un globālais tvērums, lai kļūtu par līderi, veidojot viedāku, tīrāku un noturīgāku infrastruktūru, kas vajadzīga, lai panāktu Parīzes nolīguma sākto pāreju pasaulē; prasa ES atbalstīt jaunattīstības valstu centienus pāriet uz mazoglekļa sabiedrību, kas ir iekļaujošāka, sociāli un vides ziņā ilgtspējīgāka, pārtikušāka un drošāka;

Rūpniecība un konkurētspēja

65.  atzinīgi vērtē Eiropas rūpniecības pastāvīgos centienus un panākumus tās saistību izpildes jomā un to, ka tā pilnībā izmanto visas iespējas, ko piedāvā Parīzes nolīgums, kā rezultātā var tikt nodrošināta veiksmīga un izmaksefektīva rīcība klimata jomā;

66.  uzsver, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir globāla prioritāte un tā jāīsteno kā patiesi pasaules mēroga centieni, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un ilgtspējīgu ekonomiku;

67.  uzsver, ka stabils un paredzams tiesiskais satvars, kā arī skaidri politiskie signāli ES līmenī un pasaules līmenī atbalstītu un veicinātu ar klimata jomu saistītās investīcijas;

68.  uzsver, ka pastāvīga apņēmība, jo īpaši no galveno globālo emitētāju puses, ir izšķiroši svarīga rīcībai klimata jomā un Parīzes nolīguma īstenošanai; pauž dziļu nožēlu par ASV administrācijas paziņojumu par tās nostāju attiecībā uz Parīzes nolīgumu; tomēr visnotaļ atzinīgi vērtē lielāko ASV nozaru nelokāmo atbalstu, jo tās skaidri apzinās klimata pārmaiņu radītos riskus, kā arī rīcības klimata jomā sniegtās iespējas;

69.  uzskata — ja citas lielākās ekonomikas neuzņemsies saistības, kas salīdzināmas ar ES saistībām SEG emisiju samazināšanas jomā, būs jāuztur oglekļa pārvirzes novēršanas noteikumi, jo īpaši tie, kuru mērķis ir aizsargāt nozares, kas īpaši pakļautas augstai tirdznieciskai intensitātei un ražošanas augstām oglekļa emisiju izmaksām, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē;

70.  atzinīgi vērtē to, ka Ķīna un citi ES energoietilpīgo nozaru lielie konkurenti ievieš oglekļa dioksīda emisiju kvotu tirdzniecības vai citus oglekļa emisiju cenas noteikšanas mehānismus; uzskata — kamēr nav nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, ES būtu jāsaglabā atbilstīgi un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu savas rūpniecības nozares konkurētspēju, un, ja nepieciešams, jānovērš emisiju pārvirze, ņemot vērā, ka enerģētika, rūpniecības nozare un klimata politika ir savstarpēji saistītas;

71.  uzsver, cik svarīgi ir palielināt nozarē strādājošo kvalificēto darbinieku skaitu, kā arī izplatīt zināšanas un labāko praksi, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi, vienlaikus atbalstot darbaspēka taisnīgu profesionālo pāreju, gadījumos, kad tas nepieciešams;

Enerģētikas politika

72.  prasa ES mudināt starptautisko kopienu nekavējoties pieņemt konkrētus pasākumus, tostarp nosakot termiņus, lai pakāpeniski izbeigtu videi kaitīgās subsīdijas, tostarp subsīdijas fosilam kurināmam, jo tās kropļo konkurenci, attur no starptautiskās sadarbības un traucē inovāciju izstrādei;

73.  uzsver, cik būtiska nozīme ir energotaupībai, energoefektivitātei un atjaunojamajai enerģijai, lai samazinātu emisijas, kā arī lai panāktu finansiālus ietaupījumus, un energoapgādes drošību un lai novērstu un izskaustu enerģētisko nabadzību, tādējādi aizsargājot mazaizsargātus cilvēkus un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un palīdzot tiem; prasa pasaules līmenī veicināt energoefektivitātes un energotaupības pasākumus, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas izstrādi (piemēram, stimulējot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašražošanu un pašpatēriņu) un veicināt šādas enerģijas ieviešanu; atgādina, ka energoefektivitātes veicināšana un globāla vadošā loma atjaunojamo energoresursu jomā ir divi galvenie ES enerģētikas savienības mērķi;

74.  uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, viedos tīklus un pieprasījumreakciju, kas var atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas efektīvas ieviešanas nostiprināšanu enerģijas ražošanas un mājsaimniecību siltumapgādes un aukstumapgādes nozarēs;

Pētniecība, inovācija un digitālās tehnoloģijas

75.  uzsver, ka pastāvīga un veicināta pētniecība un inovācija klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās politikas virzienu, resursefektivitātes, mazemisiju tehnoloģiju un sekundāro izejvielu (aprites ekonomikas) jomā ir izšķiroši faktori izmaksu ziņā efektīvā cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī atkarības no fosilā kurināmā samazināšanā; tādēļ aicina uzņemties globāla mēroga saistības, lai palielinātu un mērķtiecīgi novirzītu ieguldījumus šajā jomā;

76.  uzsver — lai nodrošinātu tehnoloģiskos sasniegumus dekarbonizācijas jomā būs nepieciešami skaidri politiskie signāli, tostarp mazinot tirgus un regulatīvos šķēršļus jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī nodrošinot mērķtiecīgus publiskos izdevumus;

77.  atgādina, ka pētniecība, inovācija un konkurētspēja ir viens no pieciem ES enerģētikas savienības stratēģijas pīlāriem; norāda, ka ES ir apņēmusies arī turpmāk būt globālā līdere šajās jomās, vienlaikus attīstot ciešu zinātnisko sadarbību ar starptautiskajiem partneriem; uzsver — lai varētu izmantot nepiesārņojošas un enerģētikas ziņā ilgtspējīgas tehnoloģijas, ir būtiski veidot un saglabāt spēcīgas inovācijas spējas gan attīstītajās valstīs, gan arī jaunietekmes valstīs;

78.  atgādina par digitālo tehnoloģiju būtisko nozīmi enerģētikas pārkārtošanas atbalstam, jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības veidu radīšanai un energoefektivitātes un energotaupības uzlabošanai; uzsver ieguvumus vides jomā, ko var nodrošināt Eiropas rūpniecības digitalizācija, panākot resursefektivitāti un samazinot izejvielu intensitāti;

79.  uzsver, cik svarīgi ir pilnībā izmantot ES programmas un instrumentus, piemēram, pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", kas ir atvērta trešo valstu līdzdalībai, jo īpaši enerģētikas, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā;

80.  aicina labāk izmantot pieejamās tehnoloģijas, piemēram, kosmosa satelītus, lai vāktu precīzus datus par emisijām, temperatūru un klimata pārmaiņām; jo īpaši norāda uz programmas „Copernicus” devumu; aicina arī īstenot pārredzamu sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī nodrošināt datu pieejamību zinātnes aprindām;

Diplomātija klimata jomā

81.  stingri atbalsta ES pastāvīgo koncentrēšanos uz klimata diplomātiju, kas ir ļoti svarīga, lai pievērstu partnervalstu un pasaules sabiedrības uzmanību klimata pasākumiem; uzsver nepieciešamību saglabāt klimata pārmaiņas kā stratēģisku prioritāti diplomātiskajos dialogos, ņemot vērā jaunākās norises un ģeopolitiskās izmaiņas; uzsver to, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam un dalībvalstīm ir milzīga ārpolitikas kapacitāte un ka tām jāuzņemas vadība klimata forumos; uzsver, ka vērienīgai un steidzamai rīcībai klimata jomā un COP 21 saistību izpildei joprojām ir jābūt ES prioritātei augsta līmeņa divpusējos un bireģionālos dialogos ar partnervalstīm, G7, G20 un ANO, kā arī citos starptautiskos forumos;

82.   atkārtoti atgādina par savu viedokli, ka klimata politikas mērķiem ir jābūt ES ārpolitikas centienu un globālās darba kārtības centrā; mudina ES un tās dalībvalstis būt vadībā globālā rīcībā klimata jomā, pastāvīgi pildot Parīzes nolīgumu un aktīvi sadarbojoties ar stratēģiskajiem partneriem gan valsts, gan vietējā līmenī, lai veidotu vai nostiprinātu alianses klimata jomā, tādējādi uzturot spēkā pašreizēju virzību uz vērienīgu klimata aizsardzības režīmu;

83.  mudina ES un dalībvalstis strādāt pie tā, lai panāktu plašāku izpratni, analīzi un klimata pārmaiņu risku pārvaldību, un atbalstīt ES partnerus visā pasaulē to centienos labāk izprast, integrēt, paredzēt un pārvaldīt klimata pārmaiņu ietekmi uz iekšējo stabilitāti, starptautisko drošību un cilvēku pārvietošanu;

84.  pauž apņēmību izmantot savu starptautisko lomu un dalību starptautiskos parlamentāros tīklos, lai konsekventi censtos panākt progresu Parīzes nolīguma straujā īstenošanā;

Eiropas Parlamenta loma

85.  uzskata — tā kā Parlamentam ir jāsniedz sava piekrišana starptautisku nolīgumu noslēgšanai un tam, kā vienam no likumdevējiem, ir centrālā loma Parīzes nolīguma īstenošanā iekšzemē — tam ir jābūt būtiski integrētam ES delegācijā; tādēļ sagaida, ka Eiropas Parlamentam tiks dota atļauja piedalīties ES koordinācijas sanāksmēs Bonnā, kā arī, jau sākoties sarunām, tiks nodrošināta piekļuve visiem sagatavošanās dokumentiem;

°

°  °

86.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām ārpussavienības līgumslēdzējām pusēm.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0383.

Juridisks paziņojums