Procedūra : 2017/2931(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0595/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0595/2017

Debates :

PV 15/11/2017 - 7
CRE 15/11/2017 - 7

Balsojumi :

PV 15/11/2017 - 13.16
CRE 15/11/2017 - 13.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0442

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 513kWORD 54k
10.11.2017
PE614.231v01-00
 
B8-0595/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā (2017/2931(RSP))


Roberta Metsola PPE grupas vārdā
Sophia in ‘t Veld, Guy Verhofstadt, Louis Michel, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström, Frédérique Ries, Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck ALDE grupas vārdā
Josef Weidenholzer S&D grupas vārdā
Barbara Spinelli, Malin Björk, Gabriele Zimmer, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat, Marisa Matias, Merja Kyllönen, Xabier Benito Ziluaga, Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Patrick Le Hyaric, Josu Juaristi Abaunz, Curzio Maltese, Kostas Chrysogonos, Eleonora Forenza, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Stelios Kouloglou GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Eva Joly, Jan Philipp Albrecht, Ska Keller Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā (2017/2931(RSP))  
B8-0595/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Polijas Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu par jaunu mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par stāvokli Polijā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par notikumu aktuālo attīstību Polijā un tās ietekmi uz pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra ieteikums attiecībā uz tiesiskumu, ar ko papildina 2016. gada 27. jūlija ieteikumu, ievērojot notikumu aktuālo attīstību Polijā sakarā ar jauna Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. jūlija trešo ieteikumu attiecībā uz tiesiskumu, kurā tā pauž nopietnas bažas par plānoto tiesu iestāžu reformu Polijā, kas saskaņā ar Komisijas vērtējumu pastiprina sistēmisku apdraudējumu tiesiskumam Polijā, par ko jau tika norādīts ar tiesiskuma jautājumiem saistītajā procedūrā, kuru Komisija ierosināja 2016. gada janvārī,

–  ņemot vērā Polijas Republikas valdības 2017. gada 20. februāra atbildi, ar kuru tika noraidīta ideja, ka pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam Polijā, un Polijas valdības paziņoto 2017. gada 29. augusta atbildi, kurā tika noraidīti Komisijas iebildumi pret tiesu iestāžu reformu un apstrīdēta tās kompetence tiesu sistēmas novērtēšanai,

–  ņemot vērā Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras pret Poliju, tostarp 2017. gada 29. jūlija procedūru un 2017. gada 12. septembra argumentēto atzinumu attiecībā uz Likumu par vispārējo tiesu organizāciju, kurā teikts, ka Polijas likums nav saderīgs ar ES tiesību aktiem, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantu, Direktīvu 2006/54 par dzimumu līdztiesību darbā un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu saistībā ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas 2017. gada 22. martā, 31. augustā un 6. novembrī notika Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā ar Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Frans Timmermans,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas notika Vispārējo lietu padomes sanāksmēs 2017. gada 16. maijā un 2017. gada 25. septembrī par tiesiskumu Polijā,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 14. oktobra atzinumu par Likumu par Konstitucionālo tiesu un Venēcijas komisijas priekšsēdētāja 2017. gada 24. janvāra paziņojumu, kurā ir paustas dziļas bažas par to, ka Polijā „stāvoklis pasliktinās” ,

–  ņemot vērā, to ka 2017. gada 18. maijā no Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietnes un tiešsaistes juridiskās datubāzes ir izņemti trīs spriedumi un, proti, šādi spriedumi: 2016. gada 9. marta spriedums (K 47/15, kurā deklarēts, ka valdības pieņemtie grozījumi aktā par Konstitucionālo tiesu ir pretrunā konstitūcijai), 2016. gada 11. augusta spriedums (K 39/16, ar kuru apstrīdēta otrā akta galveno noteikumu likumība un ar kuru groza Konstitucionālās tiesas darbību) un 2016. gada 7. novembra spriedums (K 44/16 par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas likumību),

–  ņemot vērā Polijas parlamenta 2017. gada jūnijā un jūlijā pieņemtos četrus tiesību aktus, ar kuriem ir paredzēta tiesu iestāžu reforma, proti: likumu, ar ko groza Likumu par Valsts tiesnešu un prokuroru skolu, Likumu par vispārējo tiesu organizāciju un dažus citus likumus (turpmāk „likums par Valsts tiesnešu skolu”); likumu, ar ko groza Likumu par Tiesu iestāžu valsts padomi un dažus citus likumus (turpmāk „likums par Tiesu iestāžu valsts padomi”); likumu, ar ko groza Likumu par vispārējo tiesu organizāciju (turpmāk tekstā — „likums par vispārējo tiesu organizāciju”), un Likumu par Augstāko tiesu, kurš izraisīja nopietnas bažas saistībā ar pārkāpumiem varas dalīšanas un tiesu varas neatkarības jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2017. gada 18. jūlija vēstuli, kurā paustas bažas par politisko grupu vadītāju lielo vairākumu Parlamentā attiecībā uz pieņemtajiem likumiem par tiesu iestāžu reformām,

–  ņemot vērā Polijas Valsts prezidenta 2017. gada 27. jūlija lēmumu izmantot veto tiesības attiecībā uz diviem strīdīgiem likumiem, kurus Polijas parlaments bija pieņēmis agrāk tajā pašā mēnesī un kuri nopietni apdraudēja tiesu varas neatkarību Polijā,

–  ņemot vērā divus Polijas Valts prezidenta priekšlikumus attiecībā uz Tiesu iestāžu valsts padomi un Augstāko tiesu, kas izraisījuši bažas par to, vai tie atbilst Polijas Konstitūcijai, un kuri neatrisina problēmas, kas saistītas ar varas dalīšanu vai tiesu iestāžu neatkarību,

–  ņemot vērā Polijas Konstitucionālās tiesas 2017. gada 24. oktobra nolēmumu, ar kuru noteikts, ka noteikumi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Augstākas tiesas tiesnešu plēnuma iecelšanu ir pretrunā konstitūcijai,

–  ņemot vērā pagaidu lēmumu, ko ES Tiesa pasludināja 2017. gada 27. jūlijā lietā C–441/17, lai apturētu liela mēroga mežistrādi Belovežas mežos, kuru Polijas valdība nav izpildījusi, un bažas par to, ka mežu izciršanas turpināšana radītu „būtisku un neatgriezenisku kaitējumu” mežiem, kamēr tiesa nodarbojas ar lietas izskatīšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas pasludinātos 2017. gada 8. jūnija pagaidu lēmumus, lai apturētu tūlītējas izraidīšanas uz Baltkrieviju; ņemot vērā Polijas Iekšlietu ministra 2017. gada janvāra priekšlikumus grozīt Likumu par ārvalstniekiem, kuri rada bažas par to saderību ar Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem,

–  ņemot vērā Likumu par publisku pulcēšanos, kas tika grozīts 2016. gada decembrī un ar ko pieļauj plašus ierobežojumus attiecībā uz pulcēšanās brīvību, tostarp prioritātes piešķiršanu tā dēvētajiem „standarta/cikliskajiem pulcēšanās pasākumiem”, kas veltīti patriotiskiem, reliģiskiem un vēsturiskiem notikumiem, kā arī paredz iespējas iestādēm aizliegt pretdemonstrācijas,

–  ņemot vērā 2017. gada oktobra Likumu par Nacionālo pilsoniskās sabiedrības attīstības centru, kurš paredz, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju piekļuve valsts finansējumam, tostarp no ES fondiem, ir pakļauta valdības kontrolei, tādējādi radot bažas par NVO, tostarp sieviešu tiesību organizāciju, pienācīgu finansējumu,

–  ņemot vērā starptautisko NVO ziņojumus par tiesiskumu un pamattiesībām Polijā, tostarp organizācijas „Amnesty International” 2017. gada 19. oktobra ziņojumu ar nosaukumu „Polija — izejot uz ielām, lai aizstāvētu cilvēktiesības” un organizācijas „Human Rights Watch” 2017. gada 24. oktobra ziņojumu ar nosaukumu „Situācijas pasliktināšanās pārbaudes un līdzsvars — tiesiskuma un cilvēktiesību apdraudējumi Polijā”,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja 2017. gada 5. maija atzinumu par grozījumu priekšlikumiem aktā par Tiesu iestāžu valsts padomi un dažos citos Polijas tiesību aktos, 2017. gada 22. augusta atzinumu par Polijas tiesību akta projektu par Valsts brīvības institūtu —Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru un 2017. gada 30. augusta atzinumu par konkrētiem noteikumiem tiesību akta projektā par Polijas Augstāko tiesu, kurā ir norādīts, ka ierosinātie noteikumi pēc būtības nav saderīgi ar starptautiskajiem standartiem un EDSO saistībām,

–  ņemot vērā noslēguma apsvērumus un ieteikumus par septīto kārtējo ziņojumu attiecībā uz Poliju, ko 2016. gada 31. oktobrī ir pieņēmusi ANO Cilvēktiesību komiteja un kurā Polija ir mudināta veikt pasākumus, lai aizsargātu Konstitucionālās tiesas un tiesu iestāžu neatkarību, kā arī precīzāk definēt terorisma nodarījumu, lai nenotiktu šīs definīcijas ļaunprātīga izmantošana,

–  ņemot vērā Kanādas iejaukšanos 2017. gada 9. maija ANO Cilvēktiesību padomē saistībā ar vispārējo regulāro pārskatu attiecībā uz Poliju, kā arī ANO augstā cilvēktiesību komisāra Polijā 2017. gada 23. oktobra vēstuli,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību 2017. gada 27. oktobra sākotnējos apsvērumus par oficiālo vizīti Polijā, kuros paustas bažas par situāciju attiecībā uz tiesu varas neatkarību Polijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2017. gada 27. janvāra Rezolūciju Nr. 2188 (2011) ar nosaukumu „Jauns apdraudējums tiesiskumam Eiropas Padomes dalībvalstīs — atsevišķi izvēlēti piemēri”,

–  ņemot vērā atkārtotos masveida protestus pret valdības politiku un tiesību aktiem, tostarp 2016. gada oktobra „melno” protestu, kas bija vērsts pret izmaiņām pašreizējā likumā par abortiem, 2017. gada 6. maija „brīvības gājienu” un protestus 2017. gada jūlijā pēc tam, kad tika pieņemti tiesību akti par tiesu iestāžu reformu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība; tā kā apņemšanās ievērot šīs vērtības Polijas tauta ir apstiprinājusi referendumā, kas notika 2003. gadā;

B.  tā kā Polijas konstitūcijas 9. pantā ir noteikts, ka Polijas Republika ievēro starptautiskās tiesības, kas tai ir saistošas;

C.  tā kā ES darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, proti, pieņēmumu par to, ka dalībvalstis rīkojas, ievērojot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ECTK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

D.  tā kā tiesiskums ir viena no kopējām vērtībām, uz kurām balstās ES, un Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir saskaņā ar līgumiem atbildīga par to, lai garantētu tiesiskuma ievērošanu kā mūsu Savienības pamatvērtību un nodrošinātu, ka tiek ievēroti ES tiesību akti, vērtības un principi;

E.  tā kā tādi principi ietver: likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku tiesību aktu ieviešanas procesu, juridisko noteiktību, izpildvaras patvaļas aizliegumu, neatkarīgas un objektīvas tiesas, tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, tostarp cilvēktiesību neierobežotu ievērošanu, un vienlīdzību likuma priekšā;

F.  tā kā tiesu sistēmas neatkarība ir nostiprināta Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā un ir būtiska prasība demokrātiskā principa par varas dalījumu ievērošanai, ko atspoguļo arī Polijas konstitūcijas 10. pants;

G.  tā kā ir jāaizsargā biedrošanās brīvība; tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, veicinot atvērtu un plurālistisku sabiedrību, sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesā un valdību atbildības stiprināšanu; tā kā NVO ir jāparedz pienācīgs finansējums;

H.  tā kā Polijas valdības atteikšanās izpildīt ES Tiesas lēmumu par Belovežas meža izstrādi un atteikšanās pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu lēmumus par izraidīšanu uz Baltkrieviju ir simboliski apliecinājumi tam, ka Polija neievēro ES līgumus;

I.  tā kā pret ļoti daudziem protestētājiem ir piemērotas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās sankcijas un dažos gadījumos pat kriminālkodeksā paredzētie sodi; tā kā vairāk nekā 300 cilvēku ir informējuši, ka viņi tikuši izsaukti uz policiju saistībā ar viņu dalību 2017. gada oktobrī notikušajos protestos;

J.  tā kā saskaņā ar Pamattiesību hartu, ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība ir saistīta ar vairākām cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu, aizsardzību pret necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, veselības aprūpes pieejamību, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz izglītību un diskriminācijas aizliegumu, kā tas atspoguļots arī Polijas konstitūcijā,

1.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi nostiprināt kopīgās Eiropas vērtības, kas uzskaitītas LES 2. pantā un Polijas konstitūcijā, un garantēt pamattiesības, kā tās ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2.  atkārtoti pauž savu nostāju, kas izklāstīta tā 2016. gada 13. aprīļa un 2016. gada 14. septembra rezolūcijā; jo īpaši atkārtoti pauž bažas par straujo likumdošanas attīstību, kas notiek daudzās jomās bez pienācīgas apspriešanās vai neparedzot neatkarīgas un likumīgas pārskatīšanas iespējas konstitucionālajā tiesu iestādē, tādējādi sistemātiski iedragājot pamattiesības, demokrātiskās kontroles, līdzsvaru un tiesiskumu; jo īpaši atgādina par savām bažām attiecībā uz šādām pārmaiņām tādās jomās kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, krimināltiesības, likums par policiju, civildienesta likums, likums par NVO, tiesību akti patvēruma jomā, biedrošanās brīvība un sieviešu tiesības;

3.  ar pieaugošām bažām pauž dziļu nožēlu par to, ka nav rasts kompromisa risinājums attiecībā uz būtisko problēmu par Konstitucionālās tiesas pienācīgu darbību (tās neatkarību un leģitimitāti, un visu šīs tiesas nolēmumu publicēšanu un īstenošanu), kas nopietni apdraud Polijas konstitūciju un demokrātiju, un tiesiskumu Polijā; ar dziļu nožēlu norāda, ka Polijas valdība atsakās ņemt vērā konstruktīvu kritiku, ko pauž Polijas tauta, kā arī valsts, starptautiskās un ES iestādes, un ka nav informācijas par to, ka būtu paredzēti pasākumi nolūkā risināt šīs problēmas;

4.  pauž dziļas bažas par pārstrādātajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar Polijas tiesu iestādēm, jo īpaši attiecībā uz šo tiesību aktu potenciālu strukturāli iedragāt tiesu neatkarību un vājināt tiesiskumu Polijā;

5.  norāda, ka 2017. gada 27. jūlijā valsts prezidents A. Duda ir noteicis veto diviem strīdīgiem likumiem, kurus bija pieņēmis Polijas parlaments, jo tie ir pretrunā ar Polijas konstitūciju, apgalvojot, ka tie nopietni apdraud tiesu iestāžu neatkarību; prasa organizēt ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm plašas debates valsts līmenī attiecībā uz tiesu iestāžu reformu, jo arī saistībā ar šo reformu ir jārespektē tiesiskums un jānodrošina atbilstība ES tiesību aktiem un Eiropas standartiem attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību; aicina Polijas Valsts prezidentu neparakstīt jaunus tiesību aktus, ja ar tiem nevar pilnībā garantēt tiesu iestāžu neatkarību;

6.  atbalsta Komisijas ieteikumus attiecībā uz tiesiskumu, kā arī tās uzsāktās pienākumu neizpildes procedūras pret Poliju saistībā ar ES tiesību aktu pārkāpumiem; atzinīgi vērtē Komisijas nostāju kā līgumu izpildes uzraudzītājai iestādei novērot situāciju Polijā un veikt to pasākumu pēcpārbaudes, kurus Polijas iestādes īstenojušas pēc Komisijas ieteikumiem, vienlaikus turpinot sniegt Polijai neierobežotu atbalstu, lai rastu atbilstīgus risinājumus tiesiskuma stiprināšanai;

7.  mudina Polijas parlamentu un valdību pilnībā īstenot visus Komisijas un Venēcijas komisijas ieteikumus un atturēties no jebkādu reformu veikšanas, kuras varētu apdraudēt tiesiskuma ievērošanu un jo īpaši tiesu iestāžu neatkarību; šajā sakarībā aicina atlikt jebkādu tiesību aktu pieņemšanu, kamēr Komisija un Venēcijas komisija nav veikušas pienācīgu novērtējumu;

8.  aicina Polijas valdību ievērot ES Tiesas 2017. gada 27. jūlija pagaidu lēmumu lietā C–441/17 un nekavējoties apturēt lielapjoma mežistrādi Belovežas mežos, kura rada risku izraisīt nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu šim UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam objektam; aicina Polijas valdību pārtraukt tūlītējas izraidīšanas uz Baltkrieviju, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada jūnija saistošos pagaidu lēmumus, un nodrošināt, ka ikvienai personai, kas pauž vēlmi lūgt patvērumu vai starptautisko aizsardzību, pie Polijas robežas ir pilnīga piekļuve Polijas patvēruma procedūrai atbilstīgi starptautiskajām saistībām un ES tiesību aktiem;

9.  aicina Polijas valdību respektēt tiesības uz pulcēšanās brīvību, svītrojot no pašreiz spēkā esošā likuma par pulcēšanos noteikumus, ar kuriem prioritāte tiek piešķirta valdības apstiprinātajiem „cikliskajiem” pulcēšanās pasākumiem; mudina iestādes atturēties no kriminālsankciju piemērošanas personām, kas piedalās miermīlīgos pulcēšanās pasākumos vai pretdemonstrācijas un atteikties no kriminālapsūdzībām pret miermīlīgiem protestētājiem;

10.  aicina Polijas valdību atcelt likumu par Pilsoniskās sabiedrības attīstības valsts centra izveidi, jo šis likums kavē kritiku izsakošu pilsoniskās sabiedrības grupu piekļuvi valsts finansējumam, un gādāt par to, ka publisku līdzekļu piešķiršana pilsoniskajai sabiedrībai tiek veikta godīgi, objektīvi un pārredzami, nodrošinot plurālistisku pārstāvību;

11.  pauž bažas par informāciju plašsaziņas līdzekļos, ka notiek policijas veikta opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības līderu novērošana, un mudina Polijas varas iestādes izmeklēt šajā informācijā minētos apstākļus un pilnībā respektēt pilsoņu privāto dzīvi;

12.  aicina Polijas valdību ievērot visus noteikumus, kas saistīti ar tiesiskumu un pamattiesībām, kā tas ir nostiprināts Līgumos, Pamattiesību hartā, ECTK un starptautiskajos cilvēktiesību standartos, kā arī nepastarpināti iesaistīties dialogā ar Komisiju;

13.  aicina Komisiju regulāri un rūpīgi informēt pārredzamā veidā Parlamentu par panāktajiem rezultātiem un veiktajiem pasākumiem;

14.  uzskata, ka pašreizējā situācija Polijā rada nepārprotamu risku, ka var notikt nopietni to vērtību pārkāpumi, kuras minētas LES 2. pantā; uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sagatavot īpašu ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktu nolūkā pieņemt pamatotu priekšlikumu, veicot balsojumu plenārsēdē, kurā aicinātu Padomi rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu;

15.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams regulārs uzraudzības un dialoga process, iesaistot visas dalībvalstis un līdzdarbojoties Padomei, Komisijai un Parlamentam, lai aizsargātu ES pamatvērtības — demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu —, kā tas tika ierosināts Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (DTP pakts)(3);

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, Polijas Valsts prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un EDSO.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0123.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0344.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

Juridisks paziņojums