Procedūra : 2017/2932(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0683/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0683/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 14/12/2017 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0499

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 410kWORD 51k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0678/2017
11.12.2017
PE614.306v01-00
 
B8-0683/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Afganistānā (2017/2932(RSP))


Charles Tannock ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Afganistānā (2017/2932(RSP))  
B8-0683/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Afganistānā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Afganistānu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2344 (2017) un ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos līdzšinējos paziņojumus par stāvokli Afganistānā,

–  ņemot vērā 2017. gada februārī parakstīto Eiropas Savienības un Afganistānas sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību, kas provizoriski stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra Briseles konferences par Afganistānu iznākumu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1997. gada septembra ANO Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu,

–  ņemot vērā 1984. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu,

–  ņemot vērā ANO 2017. gada aprīļa ziņojumu par izturēšanos pret konflikta laikā ieslodzītajiem Afganistānā,

–  ņemot vērā Afganistānas Islāma Republikas konstitūciju, kas ratificēta 2004. gada janvārī,

–  ņemot vērā Pekinas Rīcības platformu un 1995. gada septembrī Pekinā, Ķīnā, notikušās Ceturtās Pasaules Sieviešu konferences “Rīcība līdztiesībai, attīstībai un mieram” iznākumu,

–  ņemot vērā jaunāko vispārējo periodisko pārskatu par Afganistānu, kas iesniegts ANO Cilvēktiesību padomei,

–  ņemot vērā pārejas (Inteqal) procesu un transformācijas desmitgades (2015–2024) procesu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un Afganistānas iestādēm ir atbalstījušas centienus izbeigt vardarbību un ekstrēmismu Afganistānā, kā arī valsts rekonstrukciju, attīstību un demokrātiskos mērķus;

B.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas īstenot miermīlīgu un iekļaujošu politisko procesu Afganistānā ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, stabilitāti, drošību un vienlīdzību visiem tās iedzīvotājiem, kā arī risināt tādus jautājumus kā drošības sektora reforma un cilvēktiesību problēmas un apkarot korupciju un nelikumīgu narkotiku tirdzniecību;

C.  tā kā Eiropas Savienība 2017. gada 16. oktobrī vienojās par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu, paredzot četras prioritārās jomas — veicināt mieru, stabilitāti un drošību reģionā; stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības un sekmēt labu pārvaldību un sieviešu iespēju vairošanu; veicināt ekonomikas un sabiedrības attīstību; risināt ar migrāciju saistītās problēmas;

D.  tā kā ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību provizoriski stājās spēkā 2017. gada 1. decembrī;

E.  tā kā, neraugoties uz starptautisko un Afganistānas militāro un drošības spēku centieniem, vardarbība un ekstrēmisms Afganistānā joprojām ir ikdienas dzīves daļa;

F.  tā kā 2016. gadā tūkstošiem civiliedzīvotāju tika nogalināti vai ievainoti pašnāvnieku uzbrukumos un uzbrukumos ar improvizētām spridzināšanas ierīcēm vai valdības spēku neselektīvos gaisa un mīnmetēju uzbrukumos, it kā vēršoties pret nemierniekiem;

G.  tā kā, kopš 2001. gadā tika gāzts Taliban režīms, Afganistānā ir uzlabojusies piekļuve veselības aprūpei un izglītībai, kā arī paredzamais mūža ilgums;

H.  tā kā patlaban Afganistānā nopietnus draudus rada 20 nemiernieku grupējumi un teroristu tīkli, tostarp Taliban, al-Qaeda, IS/Daesh un Haqqani tīkls;

I.  tā kā civiliedzīvotāju skaits, kas gājuši bojā Afganistānā notiekošajās cīņās, kuras turpinās jau kopš 2001. gada, 2017. gada pirmajā pusē sasniedza rekordaugstu līmeni;

J.  tā kā Taliban atbalstītāju skaits pēdējos gados, šķiet, palielinās, un šis grupējums ir veicis vairākus nāvējošus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un stratēģiskiem mērķiem, jo īpaši pēdējo mēnešu laikā, cenšoties destabilizēt miera un demokrātijas veidošanas procesu Afganistānā; tā kā Taliban kontrolē vislielāko teritoriju un iedzīvotāju skaitu kopš tā sakāves 2001. gadā;

K.  tā kā ANO Palīdzības misija Afganistānā (UNAMA) ir politiska misija, ko ANO Drošības padome izveidoja 2002. gadā pēc Afganistānas valdības pieprasījuma, lai palīdzētu tai un Afganistānas tautai likt pamatu noturīgam mieram un attīstībai valstī;

L.  tā kā 2007. gadā Afganistānā tika izveidota ES policijas misija (EUPOL) ar mērķi sniegt atbalstu Afganistānas valdībai civilās policijas spēku izveidē; tā kā šīs misijas pilnvaru termiņš beidzās 2016. gada decembrī;

M.  tā kā Afganistānā aptuveni 1,3 miljoni cilvēku ir pārvietoti iekšzemē; tā kā 2016. gada otrajā pusē bija vērojams pēdējos 10 gados lielākais to afgāņu bēgļu skaita pieaugums, kuri atgriežas no Pakistānas (370 000 salīdzinājumā ar 55 000 bēgļu 2015. gadā);

N.  tā kā cīņa par politisko varu ir palēninājusi valdības uzsākto reformu tempu, tostarp tādās jomās kā dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības, atbildība par spīdzināšanu, plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība;

O.  tā kā 2016. gads bija viens no īpaši smagiem gadiem žurnālistiem Afganistānā, jo 12 žurnālisti gāja bojā, ziņojot par aizvien pieaugošo konflikta vardarbību; tā kā, neraugoties uz to, ka Afganistānas konstitūcijas noteikumi paredz aizsargāt žurnālistu tiesības un darbu, daudzas vietējās amatpersonas nespēj pieņemt plašsaziņas līdzekļu neatkarības principu, un policija un bruņotie spēki ir iesaistīti vairākos vardarbības pret žurnālistiem gadījumos;

P.  tā kā pārejas (Inteqal) procesā galvenā atbildība par drošību Afganistānā no NATO vadītajiem Starptautiskajiem Drošības atbalsta spēkiem (ISAF) tika novirzīta uz Afganistānas Valsts drošības spēkiem (ANSF), un šis process tika pabeigts 2014. gada beigās,

1.  atkārtoti apliecina savu ilgtermiņa apņemšanos attiecībā uz Afganistānas tautu izbeigt konfliktu un terorisma un ekstrēmisma draudus, lai veidotu iekļaujošu, stabilu, demokrātisku un pārtikušāku valsti;

2.  pauž turpmāku apņemšanos atbalstīt iekļaujošu Afganistānas vadītu un tās atbildībā esošu samierināšanas procesu;

3.  atzinīgi vērtē jaunas ES stratēģijas attiecībā uz Afganistānu pieņemšanu un uzskata, ka tā paredz dalībvalstu ilgtermiņa apņemšanos veicināt mieru, stabilitāti, labklājību un vienlīdzību šajā valstī;

4.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 1. decembrī provizoriski stājās spēkā Eiropas Savienības un Afganistānas Sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību, kas ir pirmais juridiski saistošais abu minēto pušu attiecību regulējums; turklāt mudina ES dalībvalstis ātri ratificēt šo nolīgumu, lai tas varētu pilnībā stāties spēkā;

5.  pauž bažas par atkārtotajiem ekstrēmistu grupu uzbrukumiem un tajos bojā gājušajiem, atkārtoti apliecina atbalstu visiem starptautiskajiem centieniem izskaust Afganistānā terorismu un ekstrēmismu un uzskata, ka šādi centieni ir izšķirīgi reģiona un pasaules drošībai;

6.  atgādina visām pusēm Afganistānā, ka pasākumi pret civiliedzīvotājiem un viņu nogalināšana, kā arī civiliedzīvotāju ķīlnieku sagrābšana ir nopietni starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi;

7.  nosoda uzbrukumus slimnīcām un citiem būtiskās infrastruktūras objektiem un skolu izmantošanu militārām vajadzībām, turklāt atgādina visām pusēm, ka starptautiskās konvencijas aizliedz šādas darbības;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome ir pagarinājusi ANO Palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras, jo šī misija ir būtisks instruments miera, labklājības un iekļautības sekmēšanai attiecībā uz visiem afgāņiem;

9.  stingri mudina pilnībā īstenot ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību, lai risinātu jautājumus saistībā ar migrāciju;

10.  pilnībā atbalsta ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību pilnīgu īstenošanu, un citus valsts pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu Afganistānā, kā arī apkarot pret sievietēm vērsto vardarbību;

11.  mudina Afganistānas valdību pilnībā īstenot valsts plānu par spīdzināšanas izskaušanu un pauž nožēlu par to, ka visas puses Afganistānā veic konflikta laikā ieslodzīto spīdzināšanu un slikti izturas pret viņiem;

12.  mudina turpināt īstenot Afganistānas valdības reformu programmu “Pašpaļāvības īstenošana: apņemšanās veikt reformas un atjaunot partnerību” un piedāvā savu atbalstu Kabulas iestādēm reformu programmas mērķu sasniegšanā;

13.  mudina turpināt pašreizējos centienus risināt tādus migrācijas no Afganistānas pamatcēloņus kā vardarbība, nabadzība, cilvēktiesību pārkāpumi, korupcija un ekonomiskā un politiskā nestabilitāte;

14.  ar bažām norāda uz to Afganistānas valstspiederīgo piespiedu repatriāciju, kas aizbēguši uz kaimiņvalstīm, un pauž bažas, ka pēc atgriešanās viņi varētu tikt ierauti aizvien pieaugošā bruņotā konfliktā un nonākt sarežģītos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos;

15.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis turpināt ieguldīt Afganistānas izglītības sistēmā un aicina Afganistānas valdību nodrošināt, ka izglītība ir viena no tās galvenajām prioritātēm, jo tai ir izšķirīga nozīme valsts nākotnē;

16.  aicina Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani saskaņot savu stingro publisko apņemšanos aizsargāt tiesības un brīvības ar ātru un stingru attiecīgo tiesību aktu īstenošanu;

17.  aicina Afganistānas varas iestādes ievērot valsts konstitūcijas 24., 27., 34. un 37. pantu, lai aizsargātu žurnālistu tiesības un drošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un biedrošanās brīvību;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Afganistānas prezidentam un valdībai.

 

Juridisks paziņojums