Procedūra : 2018/2527(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0095/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0095/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 08/02/2018 - 12.10
CRE 08/02/2018 - 12.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0040

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 503kWORD 56k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0082/2018
5.2.2018
PE614.404v01-00
 
B8-0095/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par pašreizējo cilvēktiesību stāvokli Turcijā (2018/2527(RSP))


Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pašreizējo cilvēktiesību stāvokli Turcijā (2018/2527(RSP))  
B8‑0095/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām(1) un 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu situāciju Turcijā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 46. pantu, kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas ievērot un pildīt galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses,

–  ņemot vērā to, ka tiesiskuma ievērošana, tostarp īpaši saistībā ar varas dalīšanu, demokrātiju, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, cilvēktiesībām, minoritāšu tiesībām un reliģijas brīvību, pulcēšanās un miermīlīgas protestēšanas brīvību, ir būtiskas sarunu procesa sastāvdaļas saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem uzņemšanai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā tiesības uz vārda brīvību, kas noteiktas ECTK un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem Turcija ir pievienojusies,

–  ņemot vērā EĀDD pārstāvja 2017. gada 26. oktobra paziņojumu par Turcijā pašlaik notiekošajām tiesas prāvām cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Turcijas valdība jau sesto reizi kopš 2016. gada jūlija ir pagarinājusi ārkārtas stāvokli; tā kā saskaņā ar Turcijas konstitūciju ārkārtas stāvokli var izsludināt uz laiku ne ilgāku par sešiem mēnešiem;

B.  tā kā pastāvīgā ārkārtas stāvokļa dēļ ir izveidojusies de facto prezidentālā sistēma, tostarp nostiprinot prezidenta T. Erdogan vienpersonisko varu; tā kā saskaņā ar opozīcijas sniegto informāciju valdošā Taisnības un attīstības partija (AKP) plāno saglabāt ārkārtas stāvokli līdz 2019. gada novembrim, kad ir jānotiek prezidenta vēlēšanām;

C.  tā kā kopš apvērsuma mēģinājuma cilvēktiesību stāvoklis ir strauji pasliktinājies, jo uz trim galvenajām iedzīvotāju grupām tiek izdarīts spiediens, tās tiek juridiski vajātas, apcietinātas un sodītas; šīs grupas ir: jebkurš, kurš tiek turēts aizdomās par piederēšanu Gilena kustībai, kurdu kustību ievēlētās amatpersonas un atbalstītāji un tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju vadošās personas un aktīvisti, kuras ir kritiski noskaņotas pret pašreizējo valdību;

D.  tā kā neviens netiek saudzēts, turpinoties prezidenta T. Erdogan īstenotajai tīrīšanai, kas izpaužas kā vajāšana no policijas un tiesas iestāžu puses, patvaļīga aizturēšana, ceļošanas aizliegumi un daudzi citi ierobežojoši pasākumi un kas ir vērsti pret lielu skaitu iedzīvotāju, tostarp ierēdņiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, parastiem iedzīvotajiem, žurnālistiem, juristiem, rakstniekiem un māksliniekiem; tā kā, turpinoties tiesiskuma sabrukumam, tiesneši un prokurori paši tiek apsūdzēti un aizturēti;

E.  tā kā vairāk nekā 16 mēnešos, kuros ir pastāvējis ārkārtas stāvoklis, ir represēts šokējoši liels skaits iedzīvotāju; tā kā saskaņā ar opozīcijas sniegto informāciju no valsts pārvaldes atlaisto darbinieku skaits ir sasniedzis 125 000, savukārt 50 500 personas ir apcietinātas un pret 169 000 personām ir uzsākta tiesvedība;

F.  tā kā saskaņā ar ECT publicēto ziņojumu par 2017. gadu Turcija ir pārkāpusi cilvēktiesības 2988 lietās un ir to valstu vidū, kuras Eiropā ir izdarījušas visvairāk cilvēktiesību pārkāpumu;

G.  tā kā arvien samazinās brīvu plašsaziņas līdzekļu iespējas strādāt Turcijā, kas ir kļuvusi par vienu no žurnālistiem nelabvēlīgākajām valstīm; tā kā kopš apvērsuma ir aizliegtas sešas ziņu aģentūras, 50 laikraksti, 18 televīzijas kanāli, 29 izdevniecības, 20 žurnāli, 22 radiostacijas un 1520 asociācijas; tā kā 145 žurnālisti ir apcietināti un 2500 — palikuši bez darba, jo plašsaziņas līdzekļi tiek slēgti;

H.  tā kā ad hoc komisijai, kas ir izveidota, lai pārskatītu ārkārtas stāvokļa laikā pieņemtos lēmumus, ne tikai trūkst neatkarības, jo komisijas locekļus ieceļ tās pašas iestādes, kuras ir atbildīgas par cilvēku atlaišanas un struktūru slēgšanas apstiprināšanu, bet tā līdz šim arī nav panākusi nekādus konkrētus rezultātus;

I.  tā kā valstī tiesiskums netiek īstenots; tā kā valdības politiskā spiediena dēļ četras atsevišķas pirmās instances krimināltiesas ir atteikušās īstenot Turcijas Konstitucionālās tiesas rīkojumu, kas paredz Mehmet Altan un Sahin Alpay atbrīvošanu, jo tiesa lēma, ka šo žurnālistu tiesības tika pārkāptas; tā kā situācija, kurā zemāka tiesa noraida konstitucionālās tiesas lēmumu, ir juridiski neatbilstīga, un tā kā juridiskie eksperti piekrīt, ka šāda rīcība liek nopietni apšaubīt visu Turcijas tiesu sistēmu;

J.  tā kā pret Turcijas politisko opozīciju tiek īstenotas nežēlīgas represijas, vēlētajām amatpersonām saskaroties ar pieaugošām grūtībām; tā kā vairāki ievēlētie mēri ir atlaisti un aizstāti ar iekšlietu ministra pārstāvjiem un amatpersonas un parlamenta deputāti tiek vajāti no tiesu iestāžu puses, apcietināti, un viņiem tiek piespriesti ilgi cietumsodi; tā kā pret opozīcijā esošo Tautas demokrātisko partiju (HDP) pastāvīgi tiek vērsti represīvi pasākumi, — tās līdzpriekšsēdētāji Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaş, deviņi likumdevēji, 80 mēri un tūkstošiem partijas locekļu ir apcietināti;

K.  tā kā saskaņā ar HDP pārstāvja Osman Baydemir sniegto informāciju pēc apvērsuma mēģinājuma tika apcietināti aptuveni 10 000 HDP atbalstītāju, tostarp mēri un ar partiju saistītie pilsētu ierēdņi;

L.  tā kā Leyla Zana, Saharova balvas ieguvējai un pirmajai kurdu izcelsmes sievietei, kas ir ieguvusi vietu Turcijas parlamentā, saskaņā ar parlamenta balsojumu ir atņemts deputātes statuss, jo viņa nav nodevusi parlamentāro zvērestu saskaņā ar konstitūcijas 81. pantu un kopš savas ievēlēšanas 2015. gada novembrī nav apmeklējusi 212 sesijas; tā kā atlaišanas iemesli šķiet nepamatoti un balsojums — ļoti politizēts;

M.  tā kā Taner Kılıç — cilvēktiesību advokāts un organizācijas "Amnesty International" priekšsēdētājs Turcijā — kopš 2017. gada jūnija atrodas pirmstiesas aizturēšanā, jo viņš ir apsūdzēts par dalību bruņotā teroristu organizācijā, un notiesāšanas gadījumā viņam var tikt piespriesti līdz 15 gadiem cietumā; tā kā dažas stundas pēc tam, kad Stambulas tiesa nolēma nosacīti atbrīvot Taner Kılıç no pirmstiesas aizturēšanas, prokurors pārsūdzēja šo lēmumu un cita tiesa šo pārsūdzību pieņēma, tādējādi saglabājot Taner Kılıç apcietinājumu, neraugoties uz to, ka pret viņu nav nekādu apsūdzošu pierādījumu;

N.  tā kā 2017. gada 25. decembra sēdē kāds Turcijas tiesnesis izdeva rīkojumu neatbrīvot no apcietinājuma četrus laikraksta "Cumhuriyet" žurnālistus un vadošos darbiniekus, no kuriem daži ir aizturēti jau 14 mēnešus un paliks cietumā līdz nākamajai sēdei 2018. gada 9. martā; tā kā visos tiesas procesa posmos ir izdarīti procesuāli pārkāpumi un nav ievērotas tiesības uz aizstāvību;

O.  tā kā ir apsūdzēti un aizturēti arī vairāki ES valstu valstspiederīgie, tostarp Deniz Yücel, kurš gandrīz gadu ir pavadījis apcietinājumā, lai arī līdz šim brīdim pret viņu nav izvirzīta apsūdzība, un reportiere Ayla Albayrak, kura ir notiesāta par "teroristu propagandas" veidošanu Turcijā un kurai aizmuguriski tika piespriesti vairāk nekā divi gadi cietumsoda;

P.  tā kā divi akadēmisko aprindu pārstāvji Nuriye Gülmen un Semih Özakça uzsāka bada streiku, lai nosodītu ierēdņu patvaļīgo masveida atlaišanu, bet pēc 320 bada streika dienām viņi bija spiesti to pārtraukt, jo viņu veselībai bija nodarīts neatgriezenisks kaitējums; tā kā arī pret viņu advokātiem ir ierosināta krimināllieta un viņi ir aizturēti;

Q.  tā kā "International Peace and Reconciliation Initiative" dibinātājs un viens no izcilākajiem un atzītākajiem Turcijas mākslas un kultūras jomas pārstāvjiem Osman Kavala 2017. gada oktobrī tika apcietināts un apsūdzēts par mēģinājumu sagraut konstitucionālo kārtību, lai arī tiesā par to netika iesniegts neviens pierādījums;

R.  tā ka Turcijas valdība vēršas pret ikvienu, kurš neatbalsta vai kritizē Turcijas militāro kampaņu, kuras mērķis ir sagrābt kurdu apdzīvoto Afrīnas reģionu Sīrijas ziemeļrietumos; tā kā visā valstī kopā par uzbrukuma Afrīnai kritizēšanu ir apcietināti vairāk nekā 300 cilvēku, tostarp rakstnieki, žurnālisti, studenti, kā arī HDP vietējo nodaļu vadītāji un deputāti, un apsūdzēti par "teroristu propagandas" izplatīšanu; tā kā interneta vietnes, kuras publicē ziņas par Afrīnu, tiek bloķētas;

S.  tā kā 2018. gada 30. janvārī Turcijas policija aizturēja vienpadsmit Turcijas Ārstu asociācijas (TTB) centrālās padomes locekļus un pārmeklēja viņu mājokļus un darba vietas, jo viņi sludinot teroristu organizācijas propagandu un kūdot cilvēkus uz aizvainotu un naidīgu attieksmi; tā kā TTB bija prasījusi pārtraukt Turcijas militāro operāciju "Olīvas zars" Afrīnā,

1.  pauž nopietnas bažas par pamatbrīvību un tiesiskuma pašreizējo pasliktināšanos Turcijā; kritizē valdības lēmumu pagarināt ārkārtas stāvokli, kas tiek izmantots kā iegansts, lai apspiestu disidentus un vērstos pret oponentiem, tostarp politiķiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem, un lai vairākkārt apietu parlamentāro uzraudzību un konstitucionālās tiesas pārbaudes, pieņemot dekrētus; aicina valdību nepagarināt ārkārtas stāvokli;

2.  mudina Turcijas iestādes visos apstākļos nodrošināt, ka tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un starptautiskiem instrumentiem, ko ratificējusi Turcija;

3.  nosoda patvaļīgas aizturēšanas un tiesiskas un administratīvas vajāšanas izmantošanu, lai sodītu tūkstošiem cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļu, akadēmisko aprindu pārstāvju, žurnālistu un ikvienu, kurš neatbalsta valdību;

4.  aicina Turcijas valdību ievērot nevainīguma prezumpcijas principu un uzsver, ka pirmstiesas aizturēšanai jānotiek saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju; prasa Turcijas valdībai rūpīgi izmeklēt apgalvojumus par ļoti sliktu izturēšanos pret ieslodzītajiem, par ko ir ziņojušas vairākas cilvēktiesību organizācijas, un prasa uzņemties pilnu pārskatatbildību un sodīt personas, kas ir vainīgas cilvēktiesību pārkāpumos; pauž nopietnas bažas par aizturēšanas apstākļiem valstī;

5.  mudina Turcijas valdību atbrīvot visas personas, kuras ir prettiesiski apcietinātas, un visas personas, kuras atrodas pirmstiesas aizturēšanā ilgāk par likumīgo termiņu un saskaņā ar nepamatotiem pierādījumiem, un atcelt visas apsūdzības pret šīm personām;

6.  aicina Turcijas valdību piedāvāt visām personām, kurām tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, pienācīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un izskatīšanu tiesā saskaņā ar tiesiskuma principiem; norāda, ka pastāvošajā ārkārtas stāvoklī apcietinātajiem iedzīvotājiem nav tiesību saņemt juridisko palīdzību pirmajās piecās aizturēšanas dienās, un izsaka nožēlu par stingrajiem ierobežojumiem, kas ir noteikti attiecībā uz aizturēto piekļuvi advokātiem;

7.  aicina Turcijas valdību steidzami pārskatīšanas kārtā pārveidot Izmeklēšanas komisiju par ārkārtas stāvokļa praksi, lai šī komisija kļūtu par stingru, neatkarīgu un pilntiesīgu komisiju, kas spēj individuāli pievērsties visiem gadījumiem, efektīvi izskatīt milzīgo turpmāko pieteikumu skaitu un nodrošināt, ka netiek nepamatoti aizkavēta to izskatīšana tiesā;

8.  aicina Turcijas valdību pārtraukt iejaukšanos tiesu sistēmā, izdarot spiedienu uz tiesnešiem un prokuroriem, atlaižot vai apcietinot viņus un konfiscējot viņu īpašumu, un atjaunot un īstenot visas juridiskās garantijas, lai nodrošinātu, ka tiesu iestāžu neatkarība tiek pilnīgi respektēta;

9.  nosoda neseno lēmumu atņemt Leyla Zana deputātes statusu; nosoda arī iepriekšējos līdzīgos lēmumus par pieciem HDP deputātiem; atkārtoti izrāda solidaritāti likumīgi ievēlētajiem Turcijas parlamenta deputātiem, kuri ir aizturēti vai iebaidīti; aicina Turcijas valdību respektēt šo deputātu pilnvaras un tiesības uz pienācīgu aizstāvību tiesā;

10.  nosoda vietējo vēlēto pārstāvju patvaļīgo aizstāšanu, kas apdraud Turcijas demokrātisko struktūru un ir pretrunā velētāju gribai; aicina valdību visus vietējos vēlētos pārstāvjus atjaunot amatos, kuros tie ir likumīgi ievēlēti, bet no kuriem viņi ir atstādināti;

11.  stingri nosoda vārda brīvības stāvokļa nopietno pasliktināšanos un pārkāpumus un plašsaziņas līdzekļu brīvības nopietnos pārkāpumus, tostarp plašsaziņas līdzekļu vietņu un sociālo plašsaziņas līdzekļu nesamērīgo aizliegšanu, plašsaziņas līdzekļu slēgšanu un žurnālistu apcietināšanu; atgādina, ka brīva un plurālistiska prese, tostarp brīvs un atvērts internets, ir svarīga jebkuras demokrātijas sastāvdaļa, un mudina Turcijas valdību to respektēt;

12.  nosoda Ankaras gubernatora biroja 2017. gada 19. novembra paziņojumu par lēmumu uz nenoteiktu laiku aizliegt jebkādus pasākumus, ko rīko LGBTI organizācijas; pauž bažas par to, ka šis lēmums tiek pieņemts pēc tam, kas trīs reizes pēc kārtas ir aizliegts Stambulas praida gājiens un citi praida gājieni valstī; pauž nožēlu, ka pēc šā paziņojuma arī citi reģioni ir aizlieguši LGBTI pasākumus; uzsver, ka tādējādi tiek nopietni pārkāpta vārda brīvība un pulcēšanās brīvība, kas ir garantēta Turcijas konstitūcijas 26., 33. un 34. pantā, kā arī Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 19. un 21. pantā; aicina Turcijas iestādes nekavējoties atsaukt aizliegumu un atjaunot tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;

13.  aicina ES delegāciju Ankarā kopā ar dalībvalstu vēstniecībām uzņemties vadību, lai nodrošinātu koordinēšanas atbalstu un vajadzības gadījumā publisku atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši uzraugot un novērojot tiesas procesus, pieprasot atļauju veikt apmeklējumus cietumos un izdodot paziņojumus, kas ir paredzēti visu līmeņu Turcijas iestādēm;

14.  uzskata, ka Turcijas cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (žurnālisti, akadēmisko aprindu pārstāvji, mākslinieki, rakstnieki) ir ļoti svarīgi valsts nākotnei un uzticībai ES; atkārtoti aicina Komisiju Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) finansējuma pārskatīšanas laikā ņemt vērā stāvokļa attīstību Turcijā un izvērtēt konkrētas iespējas, kā palielināt atbalstu Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai; uzsver, ka finansējumu nevajadzētu piešķirt projektiem, kurus tieši pārvalda Turcijas ministrijas, kas ir iesaistītas tiesiskuma graušanā vai ir atbildīgas par to, piemēram, Tieslietu ministrija;

15.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi atjaunot uzticamu, atvērtu un konstruktīvu politisko dialogu ar Turciju, taču uzskata — lai šāds dialogs būtu produktīvs, ir jāuzlabo cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvoklis Turcijā; atgādina, ka EP delegācija ES un Turcijas apvienotajā parlamentārajā komitejā joprojām ir galvenā platforma šādam dialogam, tostarp par cilvēktiesību jautājumiem;

16.  atgādina savu prasību oficiāli apturēt pievienošanās sarunas ar Turciju, ja konstitucionālās reformas, ko ierosināja valdība un kas tika apstiprinātas referendumā, tiks īstenotas bez izmaiņām, ņemot vērā to, ka jaunajā konstitūcijā netiktu ievēroti Kopenhāgenas kritēriji un tā nozīmē, ka Turcijas likumdevēji vairs nevēlas panākt integrāciju Eiropas Savienībā;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0450.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0423.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. februārisJuridisks paziņojums