REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai
7.3.2018 - (2018/2573(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Guy Verhofstadt ALDE grupas koordinators un priekšsēdētājs
Manfred Weber PPE grupas priekšsēdētājs
Roberto Gualtieri S&D grupas vārdā
Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas priekšsēdētāja
Philippe Lamberts, Ska Keller Verts/ALE grupas līdzpriekšsēdētāji
Danuta Maria Hübner Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja
B8-0135/2018
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),
– ņemot vērā 2000. gada 7. decembrī pieņemto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), kas tika izsludināta 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā un stājās spēkā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada decembrī,
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju[1] par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības un 2017. gada 3. oktobra rezolūciju[2] un 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti[3],
– ņemot vērā Eiropadomes (50. pants) 2017. gada 29. aprīļa pamatnostādnes saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu saskaņā ar LES 50. pantu un pielikumu Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumam ar norādēm sarunām par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības,
– ņemot vērā kopīgo ziņojumu, ko 2017. gada 8. decembrī sniedza Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunvedēji par panākto progresu sarunu 1. posmā saskaņā ar LES 50. pantu organizētajās sarunās par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas 2018. gada 28. februāra izstāšanās līguma projektu,
– ņemot vērā Eiropadomes (50. pants) 2017. gada 15. decembra pamatnostādnes un pielikumu Padomes 2018. gada 29. janvāra Lēmumam, ar kuru papildina Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā mērķis Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sarunām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu ir nodrošināt sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;
B. tā kā LES 50. pantā paredzēts, ka attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanās kārtību būtu jāņem vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību;
C. tā kā, ņemot vērā to, ka 2017. gada decembrī bija panākts pietiekams progress sarunās par atdalīšanās jautājumiem, tagad var risināt sarunas par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru ar nosacījumu, ka ir samērīgs progress sarunās par Komisijas izstāšanās nolīguma projektu;
D. tā kā minētās sarunas var sākties tikai pēc tam, kad ES iestādes būs devušas ES galvenajam sarunvedējam pilnvarojumu tās sākt;
E. tā kā jebkāda vienošanās par turpmāko attiecību satvaru tiks skatīta kā neatņemama daļa no kopējā izstāšanās risinājuma un Eiropas Parlaments par to tiks informēts piekrišanas procedūras apspriežu laikā;
F. tā kā visu pušu interesēs ir panākt, lai turpmāko attiecību satvars būtu pēc iespējas detalizētāks;
G. tā kā Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās kļūs par trešo valsti, lai kāda vienošanās arī tiktu panākta par satvaru tās turpmākajām attiecībām ar ES;
H. tā kā papildus elementiem, kas ietverti Apvienotās Karalistes 2017. gada 29. marta paziņojumā par to, ka tā gatavojas izstāties no Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes premjerministre ir uzstājusies ar vairākām runām — Lancaster House 2017. gada 17. janvārī, Florencē 2017. gada 22. septembrī, Minhenē 2018. gada 17. februārī un pavisam nesen Mansion House 2018. gada 2. martā; tā kā viņa vēl nav izklāstījusi konsekventu viedokli par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām;
I. tā kā Apvienotās Karaliste un ES joprojām paliks tuvi kaimiņi un tām arī turpmāk būs daudzas kopīgas intereses; tā kā šādas ciešas attiecības asociācijas nolīguma veidā starp ES un Apvienoto Karalisti varētu uzskatīt par atbilstošu satvaru turpmākajām attiecībām, ar kuru šīs kopīgās intereses var aizsargāt un veicināt, tostarp veidojot jaunas tirdzniecības attiecības;
J. tā kā asociācijas nolīguma priekšrocība saistībā ar turpmākajām attiecībām ir tāda, ka tas ir elastīgs satvars, kas ļauj īstenot dažāda līmeņa sadarbību dažādās politikas jomās; tā kā minētas sadarbības nolūkā abām pusēm būs jāsaglabā augsti standarti un to starptautiskās saistības vairākās politikas jomās;
K. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt ES nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums);
L. tā kā ES un Apvienotās Karalistes kā dalībvalsts, kura izstājas, galvenais pienākums ir nodrošināt visaptverošu un savstarpēju pieeju saistībā ar ES pilsoņu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un Apvienotās Karalistes pilsoņu, kuri dzīvo ES-27 valstīs, tiesību aizsardzību;
M. tā kā, lai saglabātu 1998. gada Lielās piektdienas vienošanos visās tā daļās un Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības, Apvienotajai Karalistei ir jāievēro apņemšanās nodrošināt, ka robeža Īrijas salā netiek pastiprināta, vai nu izmantojot sīki izstrādātus priekšlikumus, kas tiktu iesniegti sarunās par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru, kā īpaši risinājumi attiecībā uz Ziemeļīriju, vai turpinot regulējuma saskaņošanu ar ES acquis;
N. tā kā būs nepieciešams pārejas režīms, kas ietveru visa ES acquis piemērošanas laika pagarināšanu, lai, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES, izvairītos no “aizcirstu durvju” scenārija un lai ES un Apvienotās Karalistes sarunvedējiem dotu iespēju risināt sarunas par turpmāko attiecību nolīgumu;
O. tā kā ir lietderīgi, lai ES iestādes un dalībvalstis kopā ar publiskām un privātām iestādēm apņemtos veikt darbu, lai sagatavotos visām iespējamām situācijām, kas var rasties sarunu rezultātā;
P. tā kā ES iestāžu un dalībvalstu vienotība ir būtiska, lai aizstāvētu Savienības un tās pilsoņu intereses visos turpmākajos sarunu posmos, jo īpaši attiecībā uz turpmāko attiecību satvaru, bet arī lai nodrošinātu minēto sarunu veiksmīgu un savlaicīgu noslēgšanu,
1. atgādina, ka LES 50. pantā paredzēts, ka līgumā, kurā paredzēta dalībvalsts izstāšanās kārtība, ņem vērā satvaru tās turpmākajām attiecībām ar ES;
2. norāda, ka šādam turpmāko attiecību satvaram vajadzētu būt politiskas deklarācijas veidā saistībā ar izstāšanās līgumu; uzsver, ka Eiropas Parlaments vērtēs deklarācijas saturu, kad tas tiks lūgts sniegt piekrišanu izstāšanās līgumam;
3. atkārtoti norāda, ka starptautisku nolīgumu par jaunām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti var oficiāli apspriest tikai pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies no ES un būs trešā valsts; atgādina, ka šo nolīgumu var noslēgt tikai ar Eiropas Parlamenta pilnīgu iesaistīšanu un galīgo piekrišanu;
4. atgādina, ka Eiropas Parlaments atbalstīs ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru tikai tad, ja tas stingri atbildīs šādiem principiem:
– trešai valstij nedrīkst būt tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas ir Eiropas Savienības dalībvalstij vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) vai EEZ valstij,
– integritātes aizsardzība un pareiza iekšējā tirgus darbība, muitas savienība un četras pamatbrīvības, nedodot iespēju piemērot atsevišķu pieeju katrai nozarei,
– ES lēmumu pieņemšanas autonomijas saglabāšana,
– ES tiesiskās kārtības aizsargāšana un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras loma šajā sakarībā,
– demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību turpmāka ievērošana, kā noteikts jo īpaši Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un tās protokolos, Eiropas Sociālajā hartā, Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtos un citos ANO un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos, kā arī tiesiskuma principa ievērošana,
– vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo īpaši saistībā ar to, ka Apvienotā Karaliste turpinās ievērot standartus, kas noteikti ar starptautiskām saistībām un Savienības tiesību aktiem un politiku tādās jomās kā taisnīga un uz noteikumiem balstīta konkurence, tostarp valsts atbalsts, sociālās un darba ņēmēju tiesības, jo īpaši līdzvērtīga līmeņa sociālā aizsardzība un aizsardzība pret sociālo dempingu, vide, klimata pārmaiņas, patērētāju aizsardzība, veselības aizsardzība, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, dzīvnieku veselība un labturība, nodokļi, tostarp cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī datu aizsardzība un privātums, apvienojumā ar skaidru īstenošanas mehānismu, kas nodrošinātu atbilstību,
– ES nolīgumu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp EEZ līguma, aizsardzība un kopējā līdzsvara saglabāšana šajās attiecībās,
– ES finanšu stabilitātes aizsardzība un tās regulatīvā un uzraudzības režīma un standartu ievērošana un piemērošana,
– pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā proporcionāli finansiālie ieguldījumi;
5. atgādina, ka asociācijas nolīgums, ko ES un Apvienotā Karaliste būtu apspriedušas un par ko tās būtu vienojušās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās saskaņā ar LES 8. pantu un LESD 217. pantu, varētu būt piemērots satvars turpmākajām attiecībām un nodrošinātu saskaņotu pārvaldības satvaru, kuram būtu jāietver stabils strīdu izšķiršanas mehānisms, tādējādi novēršot daudzu divpusēju nolīgumu slēgšanu un nepilnības, kas raksturo ES attiecības ar Šveici;
6. ierosina šīs turpmākās attiecības balstīt uz šādiem četriem pīlāriem:
– tirdzniecība un ekonomiskās attiecības,
– ārpolitika, kā arī sadarbība drošības un attīstības jomā,
– iekšējā drošība,
– tematiska sadarbība;
Turpmāko attiecību satvars
7. norāda, ka, ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes kopīgās vērtības, to ciešās saiknes un pašreizējo tiesiskā regulējuma saskaņotību gandrīz visās jomās, to ģeogrāfisko tuvumu un kopīgo vēsturi, tostarp Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā vairāk nekā 40 gadus, kā arī Apvienotās Karalistes kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles un NATO locekles lomu, Apvienotā Karaliste joprojām būs svarīgs ES partneris visos četros iepriekšminētajos pīlāros un abu pušu savstarpējās interesēs ir izveidot partnerību, kas nodrošina nepārtrauktu sadarbību;
8. tomēr norāda, ka šāda sadarbība ar Apvienoto Karalisti kā trešo valsti var notikt tikai saskaņā ar principiem, kas izklāstīti šīs rezolūcijas 4. punktā; atgādina, ka ES ir saistoši kopējie noteikumi, kopējas iestādes un kopēji uzraudzības, izpildes un strīdu izšķiršanas mehānismi un trešās valstis, pat valstis ar identiskiem tiesību aktiem vai pilnīgu regulējuma saskaņotību, nevar izmantot tādas pašas priekšrocības vai piekļuvi tirgum kā ES dalībvalstis, piemēram, attiecībā uz četrām brīvībām un finanšu iemaksām no ES budžeta;
9. uzskata, ka nolīgumā par turpmākajām attiecībām būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par pilsoņu pārvietošanos no ES uz Apvienoto Karalisti un no Apvienotās Karalistes uz ES pēc pārejas perioda, kuram vajadzētu būt vismaz proporcionālam ar sadarbības līmeni četros minētajos pīlāros;
10. atgādina, ka Eiropas Parlamentam būs jāapstiprina visi turpmākie ES un Apvienotās Karalistes nolīgumi; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 207., 217. un 218. pantu un attiecīgo judikatūru;
i) Tirdzniecība un ekonomiskās attiecības
11. atgādina, ka Apvienotās Karalistes dalība iekšējā tirgū un muitas savienībā būtu labākais risinājums gan Apvienotajai Karalistei, gan ES-27 un vienīgais, kas var garantēt turpmāku netraucētu tirdzniecību un pilnībā saglabāt mūsu ekonomisko attiecību priekšrocības; atgādina, ka dalība iekšējā tirgū nozīmē, ka ir pilnībā jāievēro četras brīvības un jāiekļauj attiecīgie ES noteikumi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp ar konkurenci un valsts atbalsta režīmu, saistoša Eiropas Savienības Tiesas judikatūra un iemaksas ES budžetā; norāda, ka ar muitas savienību tiek atcelti tarifu šķēršļi un atsevišķas muitas kontroles, bet ir jāievēro ES tirdzniecības politika un kopēja ārējā robeža; pieņem zināšanai, ka Apvienotās Karalistes valdība joprojām izslēdz iespēju gan par iekšējo tirgu, gan muitas savienību;
12. norāda, ka padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona nozīmē, ka ir vajadzīgs saistošs mehānisms konverģencei ar ES acquis, jāparedz saistoša Eiropas Savienības Tiesas loma Savienības tiesību aktu interpretācijā un selektīva prakse atsevišķās iekšējā tirgus nozarēs nav iespējama;
13. uzskata, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes nostāja ir savienojama tikai ar tirdzniecības nolīgumu saskaņā ar LESD 207. pantu, kas varētu veidot asociācijas nolīguma tirdzniecības un ekonomikas pīlāru; ir gatavs iesaistīties dialogā ar Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz citiem iepriekšminētajiem modeļiem ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste pārskata jautājumus, kuros tā pašreiz nav gatava piekāpties;
14. atgādina, ka visu neseno brīvās tirdzniecības nolīgumu pamatā ir trīs galvenās daļas: piekļuve tirgum, regulatīvā sadarbība un noteikumi; uzsver, ka papildus 4. punktā iepriekš izklāstītajiem principiem:
– piekļuves līmenim ES tirgum jāatbilst līmenim, kādā tiek nodrošināta turpmāka konverģence un pielāgošana ES tehniskajiem standartiem un noteikumiem, neparedzot nekādu atsevišķu pieeju pa nozarēm un saglabājot iekšējā tirgus integritāti,
– jāgarantē ES autonomija, nosakot ES tiesību aktus un standartus, kā arī Eiropas Savienības Tiesas loma kā vienīgajai ES tiesību interpretēšanas instancei,
– jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāaizsargā ES standarti, lai izvairītos no tā, ka tiek noteikti pēc iespējas zemāki standarti, un novērstu regulējuma arbitrāžu no tirgus dalībnieku puses,
– izcelsmes noteikumiem ir jāpamatojas uz ES standarta preferenciāliem noteikumiem un ES ražotāju interesēm;
– savstarpēja piekļuve tirgum ir jāapspriež, pilnībā ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus, tostarp attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, publisko iepirkumu un attiecīgā gadījumā ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un visiem pakalpojumu sniegšanas veidiem, tostarp saistībām par fizisku personu pārvietošanos pāri robežām (4. veids), un tā jāregulē pilnībā atbilstoši ES noteikumiem saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principiem, jo īpaši pret strādājošajiem,
– tā kā regulējuma atšķirības var kļūt par šķērsli netraucētām tirdzniecības attiecībām un uzliks ievērojamu slogu gan importētājiem, gan eksportētājiem, noteikumi par regulatīvo sadarbību un saskaņotību būtu jāapspriež, īpašu uzmanību pievēršot MVU, ņemot vērā regulatīvās sadarbības brīvprātīgo raksturu un tiesības noteikt regulējumu sabiedrības interesēs, vienlaikus atgādinot, ka noteikumi par regulatīvo sadarbību tirdzniecības nolīgumā nevar pilnībā nodrošināt tādu pašu netraucētu tirdzniecību kā dalība iekšējā tirgū;
15. uzsver, ka ar ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu būtu jāaizsargā pašreizējo ES un trešo valstu tirdzniecības attiecību satvars un jānovērš parazītisms, nodrošinot konsekvenci starp pielāgotu tarifu un kvotu sistēmu un produktu izcelsmes noteikumiem attiecībā uz trešām valstīm;
16. uzsver, ka saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu piekļuve pakalpojumu tirgum ir ierobežota un vienmēr tiek piemērota izslēgšana, atrunas un izņēmumi;
17. uzsver, ka aiziešana no iekšējā tirgus nozīmētu, ka Apvienotā Karaliste zaudē gan atļauju piešķiršanas tiesības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, gan iespēju atvērt filiāles Eiropas Savienībā, kurās tiktu piemērota Apvienotās Karalistes uzraudzība; atgādina, ka ES tiesību aktos ir paredzēta iespēja dažās jomās trešo valstu noteikumus uzskatīt par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz samērīgu un uz riska analīzi balstītu pieeju, un norāda uz pašreizējo likumdošanas darbu un gaidāmajiem Komisijas priekšlikumiem šajā jomā; uzsver, ka lēmumi par līdzvērtību vienmēr ir vienpusēji; turklāt uzsver, ka, lai aizsargātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES regulatīvajam režīmam un standartiem un to piemērošanai, brīvās tirdzniecības nolīgumiem parasti ir raksturīgi piesardzīgi izņēmumi un ierobežojumi attiecībā uz finanšu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;
18. uzsver, ka ES un Apvienotās Karalistes nolīgumā būtu jāiekļauj stabils strīdu izšķiršanas mehānisms, kā arī pārvaldības struktūras; šajā sakarībā uzsver Eiropas Savienības Tiesas kompetenci interpretēt jautājumus, kas saistīti ar ES tiesību aktiem;
19. atgādina, ka Apvienotās Karalistes pašreizējā nostāja un jautājumi, kuros tā nav gatava piekāpties, novestu pie muitas kontrolēm un pārbaudes, kas varētu ietekmēt globālās piegādes ķēdes un ražošanas procesus pat tad, ja varētu izvairīties no tarifu šķēršļiem; uzsver, ka ir svarīgi panākt augsta līmeņa saskaņotību starp vienoto ES PVN zonu un Apvienoto Karalisti; uzskata, ka nodokļu jautājumi būtu jāiekļauj turpmākā nolīgumā starp Apvienoto Karalisti un ES, lai nodrošinātu maksimālu sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti un tās atkarīgajām teritorijām saistībā ar uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem;
20. atgādina, ka attiecībā uz pārtikas un lauksaimniecības produktiem piekļuve ES tirgum ir atkarīga no tā, vai tiek stingri ievēroti visi ES tiesību akti un standarti, īpaši tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, ĢMO, pesticīdi, ģeogrāfiskās norādes, dzīvnieku labturība, marķēšana un izsekojamība, sanitārie un fitosanitārie standarti, kā arī cilvēku, dzīvnieku un augu veselība;
ii) Ārpolitika, kā arī sadarbība drošības un attīstības jomā
21. norāda, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Apvienotā Karaliste kā trešā valsts nevarēs piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un ka ES kopējās nostājas un rīcības var pieņemt tikai ES dalībvalstis; tomēr norāda, ka tas neizslēdz apspriešanās mehānismus, kas ļautu Apvienotajai Karalistei pieskaņoties ES ārpolitikas nostājām, vienotajām rīcībām, jo īpaši par cilvēktiesībām, vai daudzpusējo sadarbību, jo īpaši ANO, EDSO un Eiropas Padomes satvarā; pauž atbalstu sankciju politikas noteikšanas un īstenošanas koordinēšanai, tostarp saistībā ar ieroču embargo un kopējām nostājām par ieroču eksportu;
22. uzsver, ka šādu partnerību varētu izveidot ar līdzdalības pamatlīgumu, ar kuru nosaka trešo valstu lomu, tādējādi dodot iespēju Apvienotajai Karalistei piedalīties ES civilajās un militārajās misijās (bez vadošas lomas), kā arī operācijās, programmās un projektos, izlūkinformācijas apmaiņā, militārā personāla apmācībā un apmaiņā un sadarbībā par bruņojuma politiku, tostarp projektos, kuri izstrādāti saskaņā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO); uzsver, ka šāda līdzdalība nedrīkstētu ietekmēt attiecīgās ES nostājas, lēmumus un tiesību aktus, tostarp attiecībā uz iepirkumu un sūtījumiem aizsardzības jomā, un būtu jānodrošina atbilstība tiem; apstiprina, ka šāda sadarbība ir atkarīga no tā, vai tiek pilnībā ievēroti starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, starptautiskās humanitārās tiesības un ES pamattiesības;
23. norāda, ka jebkāda sadarbība minētajās jomās, kas ietver dalīšanos ar ES klasificētu informāciju, tostarp par izlūkošanu, ir atkarīga no tā, vai ir noslēgts drošības informācijas nolīgums par ES klasificētas informācijas aizsardzību;
24. norāda, ka, balstoties uz citām līdzīgām vienošanās ar trešām valstīm, Apvienotā Karaliste varētu piedalīties Savienības programmās, ar kurām tiek atbalstīta aizsardzība un ārējā drošība (piemēram, Eiropas Aizsardzības fonds, Galileo un kiberdrošības programmas); ir atvērts iespējai, ka Apvienotā Karaliste turpina dot savu ieguldījumu ES ārējās finansēšanas instrumentos, lai sasniegtu kopējus mērķus, jo īpaši kopējās kaimiņvalstīs;
25. norāda, ka Apvienotā Karaliste ir būtiska attīstības sadarbības un humānās palīdzības sniedzēja un ka ES un Apvienotās Karalistes sadarbība minētajās jomās pēc Brexit būtu abpusēji izdevīga;
iii) Iekšējā drošība
26. uzsver, ka ES un Apvienotā Karaliste abas ir ieinteresētas izveidot partnerību, kas nodrošina turpmāku sadarbību drošības jomā, lai stātos pretī kopējiem draudiem, jo īpaši terorismam un organizētajai noziedzībai, un novērš traucējumus informācijas plūsmās šajā jomā; norāda, ka trešām valstīm (kas nav Šengenas zonā) nav priviliģētas piekļuves ES instrumentiem, tostarp datubāzēm, šajā jomā un tās nevar piedalīties prioritāšu noteikšanā un daudzgadu stratēģisko mērķu vai vadošu operatīvās rīcības plānu izstrādē saistībā ar ES politikas ciklu;
27. turklāt norāda, ka papildus vajadzībai aizsargāt notiekošās procedūras un izmeklēšanas, kurā Apvienotā Karaliste ir iesaistīta, izmantojot pārejas režīmu, būs jārod atsevišķas vienošanās ar Apvienoto Karalisti kā trešo valsti attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp izdošanu un savstarpēju tiesisko palīdzību, kas aizstātu pašreizējo kārtību, piemēram, Eiropas apcietināšanas orderi;
28. uzskata, ka turpmāko sadarbību var attīstīt, pamatojoties uz kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, kuras nepieder pie Šengenas zonas, un kas padara iespējamu ar drošību saistītu datu apmaiņu un operatīvo sadarbību ar ES struktūrām un mehānismiem (piemēram, Eiropolu un Eurojust);
29. uzsver, ka šādai sadarbībai būtu jānodrošina juridiskā noteiktība, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteikto pamattiesību aizsardzības pasākumiem un jānodrošina tāds aizsardzības līmenis, kas ir būtībā līdzvērtīgs tam, kuru garantē Harta; turklāt uzsver, ka tajā būtu pilnībā jāievēro ES datu aizsardzības standarti, jāpaļaujas uz to efektīvu izpildi un strīdu izšķiršanu; uzskata, ka ir nepieciešams rast risinājumu, kā regulēt ES un Apvienotās Karalistes turpmāko datu apmaiņu tiesībaizsardzības, izlūkošanas un terorisma apkarošanas operāciju jomā; uzsver, ka vēlamais un visdrošākais variants būtu Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību; atgādina, ka jebkurā gadījumā Apvienotajai Karalistei ir jānodrošina datu aizsardzības līmenis, kas ir tikpat stingrs, cik Savienības datu aizsardzības noteikumi;
iv) Tematiskā sadarbība
30. uzsver, ka iepriekš 4. punktā izklāstītie principi arī būtu pilnībā un bez nosacījumiem jāpiemēro turpmākajai sadarbībai ar Apvienoto Karalisti vairākās kopīgu interešu jomās; uzsver, ka šādiem nolīgumiem būtu jālīdzsvaro tiesības un pienākumi atbilstīgi līdzīgiem nolīgumiem ar citām trešām valstīm, taču ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu un ciešās saites starp ES un Apvienoto Karalisti;
31. uzskata, ka, ņemot vērā iepriekšminētos principus un nosacījumus un pasažieru, gaisa pārvadātāju, ražotāju un arodbiedrību intereses, savienojamība ir jānodrošina ar gaisa transporta nolīgumu un aviācijas drošības nolīgumu; tomēr uzsver, ka tirgus piekļuves pakāpe ir atkarīga no tiesiskā regulējuma konverģences un saskaņotības ar ES acquis līmeņa, kā arī no stabila strīdu izšķiršanas un arbitrāžas mehānisma izveides; turklāt neizslēdz turpmāku sadarbību ar Apvienoto Karalisti, lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta nozarē;
32. attiecībā uz zivsaimniecību varētu apsvērt iespēju risināt sarunas par jauna tipa ar trešām valstīm noslēdzamu divpusēju partnerattiecību nolīgumu ar mērķi saglabāt augstu sadarbības, saskaņotības un konverģences līmeni, nodrošināt stabilu un nepārtrauktu savstarpēju piekļuvi ūdeņiem un resursiem saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem, pārvaldības noteikumiem un kopīgu krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, lai atjaunotu un uzturētu minēto krājumu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; uzsver, ka kopīgo krājumu kopīgai pārvaldībai ir nepieciešams, lai Apvienotā Karaliste turpinātu dot ieguldījumu minēto krājumu zinātniskajā novērtējumā; tomēr uzsver, ka savstarpēja piekļuve zivsaimniecības produktu tirgum ir jāapspriež turpmākā nolīguma satvarā un ka tam, kādā mērā ir pieejams ES iekšējais tirgus, ir jābūt atkarīgam no tā, kādā mērā ES zvejas kuģiem ir pieejamas Apvienotās Karalistes zvejas vietas un to resursi, kā arī no kopīgo krājumu pārvaldībā īstenotās sadarbības līmeņa;
33. uzsver kultūras un izglītības jomā īstenotās sadarbības vērtību, tostarp saistībā ar mācībām un jauniešu mobilitāti, kā arī kultūras un radošo nozaru nozīmi, palīdzot ES padziļināt attiecības ar kaimiņvalstīm, un atzinīgi vērtētu ES un Apvienotās Karalistes sadarbības turpināšanu šajās jomās, arī izmantojot attiecīgās programmas, piemēram, “Erasmus” vai “Radošā Eiropa”;
34. saistībā ar pētniecību un inovāciju varētu apsvērt Apvienotās Karalistes dalību trešās valsts statusā ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un ES kosmosa programmās, neatļaujot nekādus neto pārskaitījumus no ES budžeta Apvienotajai Karalistei, nedz arī lēmumu pieņemšanas funkcijas Apvienotajai Karalistei;
35. uzskata, ka vides, cīņas pret klimata pārmaiņām, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma ziņā labākais risinājums būtu, ja Apvienotās Karalistes tiesību akti arī turpmāk būtu pilnībā saskaņoti ar pašreizējiem un turpmākiem ES tiesību aktiem, arī ievērojot saistības un mērķus, kuri jāizpilda līdz 2030. gadam un par kuriem jau panākta vienošanās ES tīra gaisa politikas pasākumu kopuma un tīras enerģijas tiesību aktu kopuma satvarā; ja tā tomēr nenotiktu, aicina ES un Apvienoto Karalisti īstenot pasākumus, lai nodrošinātu ciešu sadarbību un augstus standartus attiecībā uz minētajiem jautājumiem un risinātu pārrobežu vides problēmas; uzsver, ka jebkādai sadarbībai ar ES aģentūrām šajās jomās ir jābalstās uz divpusējiem nolīgumiem;
36. varētu apsvērt iespēju izveidot līdzīgus ar trešām valsto noslēdzamus pasākumus enerģētikas, elektronisko komunikāciju, kiberdrošības un IKT jomā; enerģētikas sakarā uzskata, ka jebkādos šāda veida pasākumos būtu jāievēro iekšējā enerģijas tirgus integritāte, jāveicina energoapgādes drošība, ilgtspēja un konkurētspēja un jāņem vērā starpsavienojumi starp ES un Apvienoto Karalisti; sagaida, ka Apvienotā Karaliste ievēros visaugstākos kodoldrošība, drošības un pretradiācijas aizsardzības standartus, arī attiecībā uz atkritumu sūtījumiem un ekspluatācijas izbeigšanu;
37. uzskata, ka būtu jāsaglabā ES programma PEACE, kuras mērķis ir nostiprināt miermīlīgu un stabilu sabiedrību, veicinot izlīgumu Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionā, un Apvienotajai Karalistei būtu jāturpina tajā piedalīties;
v) Turpmākā nolīguma pārvaldība
38. norāda, ka jebkādam turpmākam ES un Apvienotās Karalistes nolīgumam, kurā Apvienotajai Karalistei ir trešās valsts statuss, būtu jāietver saskaņotas un stabilas pārvaldības sistēmas kā četrus pīlārus aptveroša satvara izveide, iekļaujot kopīgi un pastāvīgi veiktu nolīguma uzraudzību un pārvaldību un strīdu izšķiršanas un izpildes mehānismus attiecībā uz nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu;
39. uzstāj, ka ir absolūti nepieciešams, lai šī pārvaldības sistēma pilnībā saglabātu ES autonomiju lēmumu pieņemšanā un tiesiskajā kārtībā, arī Eiropas Savienības Tiesas kā vienīgās ES tiesību interpretētājas lomu;
40. uzsver, ka pārvaldības pasākumu struktūrai būtu jāatbilst turpmāko attiecību raksturam, tvērumam un dziļumam un tajā jāņem vērā savstarpējās savienotības, sadarbības un tuvuma līmenis;
41. atbalsta domu par kopīgas komitejas izveidi, kura būtu atbildīga par nolīguma īstenošanas uzraudzību, interpretācijas atšķirību novēršanu un apstiprināto korektīvo pasākumu godprātīgu īstenošanu, kā arī par ES regulatīvās autonomijas, arī Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas prerogatīvu, pilnīgu nodrošināšanu; uzsver, ka uz ES pārstāvjiem šajā komitejā būtu jāattiecina pienācīgi pārskatatbildības mehānismi, iesaistot Eiropas Parlamentu;
42. uzskata, ka attiecībā uz noteikumiem, kas balstīti uz ES tiesību jēdzieniem, pārvaldības kārtībai būtu jāparedz vēršanās ES Tiesā; atkārtoti norāda, ka attiecībā uz to nolīguma noteikumu piemērošanu un interpretāciju, kuri nav saistīti ar Savienības tiesībām, alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu var paredzēt tikai tad, ja tas garantē ES Tiesai līdzvērtīgu neatkarību un objektivitāti;
vi) Vienlīdzīgi konkurences apstākļi
43. atgādina, ka Apvienotajai Karalistei un tās atkarīgajām teritorijām būtu jāturpina ievērot un īstenot standartus, kas pastāv saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, jo īpaši iepriekš 4. pantā minētajās jomās, tādā veidā, kas atspoguļo turpmāko attiecību plašumu un vērienu; norāda, ka ir lietderīgi saglabāt regulējuma saskaņotību, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem;
44. norāda, ka nolīguma par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem plašumam un vērienam būs izšķirīga nozīme, nosakot vispārējās turpmākās ES un Apvienotās Karalistes attiecības; atgādina, ka šajā ziņā būs svarīgi tas, vai Apvienotā Karaliste turpinās īstenot Eiropas sociālo modeli;
45. pauž stingru pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievēro pastāvīgi pilnveidotie standarti nodokļu jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību akti, ko ietver Savienības acquis, arī nodokļu pārredzamības, informācijas apmaiņas nodokļu jautājumos un nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi, un būtu jāpievēršas situācijai no tās atkarīgajās teritorijās un to neatbilstībai ES labas pārvaldības kritērijiem un pārredzamības prasībām; uzstāj, ka piekļuvi muitas savienībai ir jāatļauj tikai un vienīgi ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste saskaņo savus tiesību aktus ar iepriekš minētajiem standartiem;
46. atkārtoti norāda, ka ir jāizveido aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu augstu standartu un vienlīdzīgus konkurences apstākļu saglabāšanu vides aizsardzības, cīņas ar klimata pārmaiņām, pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības jomā; uzsver, ka ir jāgarantē tiesu iestāžu pieejamība un pienācīgi sūdzību izskatīšanas mehānismi iedzīvotājiem un NVO attiecībā uz darba un vides standartu izpildi;
47. norāda, ka, tāpat kā attiecībā uz pārējo līguma daļu, noteikumi par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem prasīs stingras pārvaldības struktūras, kam jāietver pienācīgi pārvaldības, uzraudzības, strīdu izšķiršanas un izpildes mehānismi, attiecīgā gadījumā paredzot sankcijas un pagaidu pasākumus un nosakot, ka abām pusēm ir jāizveido vai attiecīgā gadījumā jāsaglabā neatkarīgas iestādes, kas spēj efektīvi uzraudzīt un nodrošināt īstenošanu;
vii) Iespējama dalība ES programmās
48. uzsver — kārtību, kādā notiks Apvienotās Karalistes dalība ES darbībās un programmās, reglamentēs noteikumi, kas piemērojami trešām valstīm ārpus EEZ; uzsver, ka ES ir jāsniedz kopīga piekrišana par Apvienotās Karalistes dalību, vienlaikus ievērojot visus attiecīgos noteikumus un mehānismus, un dalības nosacījumus, arī attiecībā uz finansējumu, īstenošanu, kontroli un budžeta izpildes apstiprināšanu, un neatļaujot neto pārskaitījumus Apvienotajai Karalistei no ES budžeta;
49. atgādina, ka principā Apvienotā Karaliste nevar kā trešā valsts līdzdarboties ES aģentūrās, nedz arī tām piekļūt; tomēr norāda, ka tas neizslēdz stingri reglamentētu sadarbību konkrētās lietās, kuras nolūkā būs jāievēro visi attiecīgie noteikumi un jāveic finanšu iemaksas; norāda, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būs nepieciešams iestrādāt turpmāko ES un Apvienotās Karalistes attiecību sekas;
Izstāšanās līgums
50. atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 28. februāra izstāšanās līguma projektu, kas lielā mērā atspoguļo Parlamenta viedokli; norāda, ka tas ir sagatavots, pamatojoties uz savstarpēji saskaņoto 2017. gada 8. decembra kopīgo ziņojumu un ES nostāju citos atdalīšanās jautājumos;
51. atzinīgi vērtē izstāšanās līguma projektā paredzētos institucionālos noteikumus un strīdu izšķiršanas mehānismus, cita starpā pabalstu apturēšanu pārejas periodā, kā to paredz izstāšanās līguma projekta 165. pants, ja netiek pildītas ar izstāšanās līgumu saistītās saistības un noteikumi;
i) Pilsoņu tiesības
52. atzinīgi vērtē Komisijas izstāšanās līguma projekta otrajā daļā izklāstīto vispārējo pieeju pilsoņu tiesībām, taču atkārtoti uzsver, ka ir jāatrisina visi ar pilsoņu tiesībām saistītie nenokārtotie jautājumi un jānodrošina, ka Brexit neietekmē to ES pilsoņu un Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības, kuri likumīgi uzturas attiecīgi Apvienotajā Karalistē un ES 27, un šiem aspektiem ir izšķirīga nozīme Parlamenta piekrišanas saņemšanai; atbalsta to, ka tiek iekļauta atsauce uz nākamajiem laulātajiem; atzīmē noteikumus par administratīvajām procedūrām pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai un uzstāj, ka ir jādod iespēja ģimenēm sākt procedūru, aizpildot vienotu veidlapu, kam ir deklaratīvs raksturs un kas pierādīšanas pienākumu uzliek Apvienotās Karalistes iestādēm; uzsver, ka Eiropas Parlaments pārbaudīs, lai šīs procedūras tiktu efektīvi īstenotas un būtu vienkāršas, skaidras un bez maksas; uzstāj, ka ir jāgarantē turpmākas brīvas pārvietošanās tiesības visā ES tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas šobrīd uzturas kādā no ES 27 dalībvalstīm, kā arī balsstiesības vietējās vēlēšanās visiem pilsoņiem, uz kuriem attiecas izstāšanās līgums; turklāt prasa, lai ES pilsoņiem, uz kuriem attiecas izstāšanās līgums, tiktu paredzētas tiesības visā mūža garumā atgriezties Apvienotajā Karalistē, lai pilsoņi ar invaliditāti un viņu aprūpētāji tiktu aizsargāti pret izraidīšanu, kā arī lai tiktu aizsargātas Direktīvā 2004/38/EK minētās ar izraidīšanu saistītās procesuālās tiesības un ES tiesībās paredzētās trešo valstu valstspiederīgo tiesības;
53. uzstāj, ka visiem ES pilsoņiem, kas ierodas Apvienotajā Karalistē pārejas perioda laikā, ir jābūt tādām pašām tiesībām kā tiem, kas ieradušies pirms pārejas perioda sākuma; šajā sakarībā noraida Apvienotās Karalistes valdības nesen publicētajā politikas dokumentā iekļauto priekšlikumu, kas joprojām paredz diskrimināciju starp tiem ES pilsoņiem, kuri ieradušies pirms pārejas perioda sākuma, un tiem, kas ierodas vēlāk;
54. atkārtoti uzsver, ka daudzi Apvienotās Karalistes pilsoņi ir stingri iebilduši pret to tiesību zaudēšanu, kuras tiem šobrīd paredz LESD 20. pants; ierosina, ka ES 27 varētu pārbaudīt, kā to ierobežot saskaņā ar ES primārajiem tiesību aktiem, vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principu; norāda uz nesen ES Tiesai nodoto lietu, kas ierosināta Nīderlandes tiesā par tiesību uz ES pilsonību saglabāšanu Apvienotās Karalistes pilsoņiem pēc Brexit;
ii) Īrija un Ziemeļīrija
55. atzinīgi vērtē Komisijas izstāšanas līguma projektā iekļauto protokolu par Īriju un Ziemeļīriju, kas ļauj sākt īstenot 2017. gada 8. decembra kopīgajā ziņojumā izklāstīto atbalsta mehānismu; uzsver, ka tas ir konkrēts risinājums ziemeļu un dienvidu sadarbības saglabāšanai un ļauj izvairīties no stingras robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas būs nepieciešama, ja netiks rasts cits risinājums vai nu ES un Apvienotās Karalistes vispārējo attiecību satvarā, vai izmantojot konkrētus risinājumus, kuri jāierosina Apvienotajai Karalistei, kā minēts kopīgā ziņojuma 49. punktā;
56. atgādina, cik svarīga ir Apvienotās Karalistes apņemšanās nodrošināt, ka netiks samazinātas tiesības, arī sociālās un demokrātiskās tiesības, garantijas un iespēju vienlīdzība, ko paredz Lielās piektdienas vienošanās, saskaņā ar kopīgajā ziņojumā paustajām saistībām; uzstāj, ka ir jātransponē visi kopējās ceļošanas telpas elementi un jāgarantē ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības, kas nostiprinātas ES tiesībās un Lielās piektdienas vienošanās dokumentā;
iii) Pārejas periods
57. atgādina par 2017. gada 13. decembra rezolūcijā ietvertajiem principiem, proti, ka pēc izstāšanās dienas Apvienotā Karaliste vairs nebūs daļa no ES iestādēm un struktūrām un nevarēs piedalīties lēmumu pieņemšanā un ka pāreja var nozīmēt tikai to, ka tiek pagarināts ES acquis spēkā esamības termiņs un Apvienotajai Karalistei tiek turpināts piemērot pašreizējos ES regulatīvos, budžeta, uzraudzības, tiesu un izpildes instrumentus un struktūras; pilnībā atbalsta sarunu pilnvaras, kas noteiktas Eiropadomes sarunu vadlīnijās, Padomes sarunu norādēs un nesenajā Komisijas nostājas dokumentā par šo jautājumu;
58. atzinīgi vērtē izstāšanās līguma projekta ceturto daļu par pārejas režīmu un pauž tai atbalstu; atkārtoti uzsver, ka visas tiesības, ko pilsoņiem paredz Savienības tiesības, būtu jāturpina piemērot pārejas periodā; uzsver, ka tas attiecas arī uz ES pilsoņiem, kuri ierodas Apvienotajā Karalistē pārejas perioda laikā un kuriem vajadzētu būt tieši tādām pašām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz bērnu pabalstiem, ģimenes atkalapvienošanos un iespēju izmantot ES Tiesas nodrošināto tiesisko aizsardzību;
59. atgādina, ka jebkādam pārejas režīmam ir jābūt pilnībā saderīgam ar PTO pienākumiem, lai netraucētu tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm;
60. uzstāj, ka jebkādi turpmākie tirdzniecības nolīgumi, par ko Apvienotā Karaliste risina sarunas ar trešām valstīm pēc izstāšanās no ES, var stāties spēkā tikai pēc pārejas režīma perioda beigām;
61. atgādina, ka, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājas no ES, tā vairs nevarēs izmantot starptautiskos nolīgumus, ko noslēgusi ES vai dalībvalstis tās vārdā, vai ES un dalībvalstis kopā; norāda, ka pārejas perioda laikā Apvienotajai Karalistei būs jāturpina pildīt no šiem nolīgumiem izrietošās saistības; uzsver, ka principā Apvienotās Karalistes ziņā ir meklēt risinājumus sadarbībai ar tām trešām valstīm, ar kurām ir spēkā nolīgumi, ja tā vēlas arī turpmāk izjust pastāvošo nolīgumu ietekmi, un ka Apvienotā Karaliste nevarēs piedalīties pārvaldības struktūrās un lēmumu pieņemšanas procedūrās, ko paredz šie nolīgumi;
62. norāda — tā kā pārejas režīms ir daļa no izstāšanās līguma, to var īstenot tikai tad, kad šis līgums stājas spēkā;
iv) Citi atdalīšanās jautājumi
63. aicina nekavējoties panākt vienošanos par visiem izstāšanās līguma projekta trešajā daļā izklāstītajiem atdalīšanās noteikumiem un mudina Apvienoto Karalisti iesniegt skaidru nostāju par visiem tiem neatrisinātajiem jautājumiem, kuri attiecas uz tās sakārtotu izstāšanos un saistībā ar kuriem tā vēl nav to izdarījusi;
Sagatavotība
64. uzsver, cik svarīgs ir Komisijas un dalībvalstu darbs dažādos līmeņos izpratnes veicināšanas un sagatavotības jomā; uzsver — ņemot vērā Brexit radītās neskaidrības, ne tikai ES iestādēm, bet arī valstu iestādēm, ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši pilsoņiem ir jāsaņem brīdinājumi un pienācīga informācija, lai viņi varētu atbilstoši sagatavoties visiem iespējamiem scenārijiem, tajā skaitā iespējamībai, ka nekāda vienošanās netiks panākta; jo īpaši prasa sākt īstenot pasākumus, kas vērsti uz maksimālu skaitu skarto nozaru un personu, tostarp šādās jomās:
– nepārtraukta un droša piekļuve medicīnā un veterinārijā izmantojamajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm pacientiem, arī droša un pastāvīga radioizotopu piegāde;
– finanšu pakalpojumi ekonomikas dalībniekiem;
– to MVU un mazo uzņēmēju sagatavotība, kuri tirgojas ar Apvienoto Karalisti, piemēram, lauksaimniecības pārtikas ražotāji un zivsaimniecības produktu ražotāji, un kuriem pirmo reizi varētu būs jāsaskaras ar eksporta procedūrām un noteikta veida prasībām, arī sanitārajām un fitosanitārajām prasībām;
– ierobežojumi un šķēršļi, kas varētu izrietēt no jaunā pasažieru un preču pārvadājumu tiesiskā regulējuma, un to iespējamā ietekme uz “pēdējā brīža” komponentiem pārtikas piegādes, pārstrādes un izplatīšanas ķēdē;
– pareizas marķēšanas, izsekojamības un lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu patiesas izcelsmes norādes spēja, lai nodrošinātu atbilstību pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartiem un precīzu informāciju patērētājiem par pārtikas produktiem;
– datu aizsardzības tiesiskais regulējums;
– Komisijas uzdevums apzināt visus ES tiesību aktus, kuri būs jāgroza Brexit rezultātā;
°
° °
65. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.
GUE/NGL grupas paziņojums attiecībā uz rezolūciju par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru
Esam satraukti par to, ka Apvienotās Karalistes valdība ir tik naidīgi uzņēmusi izstāšanās līguma projektu, kas piešķir juridisku formu 2017. gada 8. decembra kopīgajam ziņojumam. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 13. decembra rezolūciju un Padomes 15. decembra nostādnēm mēs paužam nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes valdība nerīkojas godprātīgi, un tādēļ uzskatām, ka ES galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka pirmajā posmā apstiprinātās saistības tiek pilnībā ievērotas un pēc iespējas drīz precīzi pārceltas juridiskā formā.
Lai gan rezolūcijas projektā ir pozitīvas daļas, jo īpaši tajās jomās, kur politiskās grupas ir konstruktīvi sadarbojušās komitejas līmenī, dažas rezolūcijas daļas ir problemātiskas. It sevišķi mēs principiāli iebilstam pret rezolūcijas projektā pausto attiecībā uz drošību un aizsardzību.
Neraugoties uz mūsu iebildēm attiecībā uz dažiem punktiem par turpmākajām attiecībām, mēs uzskatām, ka ir sevišķi svarīgi, lai politiskās grupas turpinātu cieši sadarboties, un jo īpaši nodrošināt, ka izstāšanās līgums aizstāv un saglabā tiesības miljoniem pilsoņu, kurus ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un izpildīt visus Lielās piektdienas vienošanās noteikumus.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0102.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0361.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0490.