Procedūra : 2017/3016(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0183/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0183/2018

Debates :

PV 16/04/2018 - 23
CRE 16/04/2018 - 23

Balsojumi :

PV 17/04/2018 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0102

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 491kWORD 56k
11.4.2018
PE618.412v01-00
 
B8-0183/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0010/2018, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, izmantojot digitālo nozari (2017/3016(RSP))


Agnieszka Kozłowska-Rajewicz Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, izmantojot digitālo nozari (2017/3016(RSP))  
B8-0183/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko pieņēma 4. Pasaules konferencē par sievietēm 1995. gadā, un jo īpaši jomu “Sievietes un plašsaziņas līdzekļi”,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra noslēguma dokumentu, ko pieņēma ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē par vispārēju pārskatu par Pasaules informācijas sabiedrības samita rezultātu īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un vidusposma pārskatu “Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” par šīs stratēģijas īstenošanu (COM(2017)0228),

–  ņemot vērā Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģijas II pīlāru, kura mērķis ir radīt pareizos nosacījumus, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vidi digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, un III pīlāru, ar ko atbalsta iekļaujošu digitālu sabiedrību, kurā iedzīvotājiem ir atbilstīgās prasmes, lai izmantotu iespējas, ko sniedz internets, un palielinātu izredzes atrast darbu,

–  ņemot vērā izglītības un apmācības sistēmu “ET 2020”,

–  ņemot vērā Komisijas pētījumu “ICT for work: Digital skills in the workplace” (“IKT darbam: digitālās prasmes darbavietā”) un Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā padziļināto analīzi par sieviešu iespēju palielināšanu internetā(1), ko 2015. gada oktobrī publicējis ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 1. aprīļa ziņojumu “Women active in the ICT sector” (“IKT nozarē strādājošās sievietes”),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2017. gada 26. janvāra pētījumu “Gender and Digital Agenda” (“Dzimums un digitālizācijas programma”),

–  ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par principa “vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. marta rezolūciju par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus un jo īpaši tajā minēto “Lielo koalīciju digitālo darbvietu aizpildīšanai”(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(5), piemērošanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā(6),

–  ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, izmantojot digitālo nozari (O-000004/2018 – B8-0010/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā digitalizācija, izraisot īstu apvērsumu, ir krasi mainījusi to, kā cilvēki piekļūst informācijai un to sniedz, sazinās, socializējas, mācās un strādā, radot jaunas iespējas piedalīties politiskās un sabiedriskās diskusijās, izglītībā un darba tirgū, kas paver jaunas izredzes paša noteiktai dzīvei un kam ir milzīgs ekonomiskais potenciāls Eiropas Savienībā un ārpus tās; tā kā digitalizācija ietekmē ne tikai tirgu, bet arī sabiedrību kopumā;

B.  tā kā informācijas sabiedrība, kuras attīstības virzītājspēks ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), sniedz milzīgas labklājības un zināšanu radīšanas un izplatīšanas iespējas;

C.  tā kā visā pasaulē sievietes kā demogrāfiskā grupa tiešsaisti izmanto mazāk nekā vīrieši; tā kā 68 % vīriešu un 62 % sieviešu regulāri izmanto datorus un internetu; tā kā 54 % vīriešu un 48 % sieviešu izmanto internetu mobilajās ierīcēs; tā kā programmatūru ierīcēs paši instalē 33 % vīriešu, bet sievietes — tikai 18 %; tā kā tiešsaistes radio un televīziju izmanto 41 % vīriešu, bet sievietes — 35 %; tā kā bankas pakalpojumus tiešsaistē izmanto 47 % vīriešu, bet sievietes — 35 %; tā kā preces tīmeklī pārdod 22 % vīriešu, bet sievietes — tikai 17 %; tā kā preces tiešsaistē iegādājas 20 % vīriešu, taču sievietes — 13 %;

D.  tā kā saziņas digitālie modeļi ir veicinājuši tādu nosacījumu izveidošanos, kas ir labvēlīgi pret sievietēm vērstu naida runu un draudu izplatīšanai, un 18 % sieviešu Eiropā cietušas no kāda iebiedēšanas tiešsaistē veida kopš pusaudža vecuma sasniegšanas;
tā kā ir palielinājies sievietēm izteikto draudu, tostarp nāves draudu, skaits; tā kā sabiedrības informētība par digitālajiem vardarbības veidiem joprojām ir nepietiekama; tā kā dažāda veida vardarbība tiešsaistē vēl netiek pilnībā ņemta vērā tiesiskajā regulējumā;

E.  tā kā no visām darba tirgū nodarbinātajām sievietēm tikai 2 % sieviešu strādā tehniskus, profesionālus un zinātniskus darbus, bet vīrieši — 5 %; tā kā tikai 9 % izstrādātāju Eiropā ir sievietes, tikai 19 % augstākajā vadībā IKT un komunikāciju nozarē ir sievietes (salīdzinoši citās pakalpojumu nozarēs — 45 %) un tikai 19 % uzņēmēju šajā nozarē ir sievietes (salīdzinoši citās pakalpojumu nozarēs — 54 %);

F.  tā kā attiecībā uz piekļuvi profesionālās darbības un izglītības iespējām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un datorprasmēm ir ievērojamas dzimumu atšķirības;

G.  tā kā seksisms un dzimumu stereotipi ir nopietns šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanai un vēl vairāk palielina dzimumu atšķirību digitālajā nozarē, apgrūtinot sieviešu iespējas pilnībā attīstīt savas lietotāju, novatoru un radošās spējas;

H.  tā kā darbavietās (ne tikai IKT nozarē) arvien vairāk ir vajadzīgas noteikta līmeņa e-prasmes un digitālā pratība un šī tendence nākotnē, visticamāk pastiprināsies, jo lielākajā daļā profesiju un brīvo darbvietu būs nepieciešamas daudzveidīgākas digitālās prasmes;

I.  tā kā digitālo prasmju un IT lietotprasmes uzlabošana ir unikāla iespēja uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, palielinot piekļuvi izglītībai un apmācībai un veicinot ne tikai sieviešu un meiteņu, bet arī cilvēku ar īpašām vajadzībām, piemēram, personu ar invaliditāti, kā arī no pilsētas centra tālu esošu lauku apvidu un tālāko apvidu iedzīvotāju iekļaušanu darba tirgū; tā kā darbavietu digitalizācija var radīt konkrētas problēmas, kas jārisina; tā kā arvien lielāks skaits sieviešu IKT nozarē, kurā atalgojuma līmenis ir viens no augstākajiem, varētu veicināt sieviešu finanšu spēju nostiprināšanu un neatkarību, tādējādi samazinot kopējo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un uzlabojot sieviešu finansiālo neatkarību; tā kā tikai aptuveni 16 % no gandrīz astoņiem miljoniem cilvēku, kas nodarbināti IKT nozarē Eiropā, ir sievietes;

J.  tā kā digitalizācija piedāvā jaunas iespējas sieviešu uzņēmējdarbībai, tostarp maza mēroga digitālajai uzņēmējdarbībai, kam daudzos gadījumos nav vajadzīgs ievērojams sākotnējais kapitāls, un uzņēmumiem sociālās ekonomikas jomā, kuri veicina sociālo iekļaušanu; tā kā ir jāatbalsta sieviešu digitālā uzņēmējdarbība, jo tā ir viena no ekonomikas nozarēm, kas plaukst un attīstās visātrāk, nodrošinot daudzas inovācijas un izaugsmes iespējas, un šajā nozarē sieviešu, kas ir uzņēmējas, ir tikai 19 %;

K.  tā kā sieviešu iesaistīšanās IKT nozarē lielākā skaitā sekmētu iekšējo tirgu, kurā paredzams darbaspēka trūkums un kurā sieviešu vienlīdzīga līdzdalība radītu aptuveni EUR 9 miljardu ieguvumu ES IKP katru gadu; tā kā sievietes joprojām ir ļoti maz pārstāvētas IKT augstākās izglītības programmās, kur viņu īpatsvars ir tikai apmēram 20 % no šīs studiju jomas absolventiem, un tikai 3 % visu absolvenšu ir ieguvušas diplomu IKT jomā; tā kā sieviešu ienākšanai un palikšanai IKT nozarē ir daudzi šķēršļi; tā kā darba vide, kurā dominē vīrieši un kurā tikai 30 % nodarbināto ir sievietes, veicina situāciju, ka daudzas sievietes, kas ieguvušas augstākās izglītības diplomu, pēc dažu gadu nostrādāšanas IKT nozarē to atstāj; tā kā sieviešu līdzdalība darba tirgū mazinās, palielinoties viņu vecumam; tā kā IKT nozarē sieviešu, kuras ir ieguvušas izglītību IKT jomā un vēl nav sasniegušas 30 gadu vecumu, ir 20 %, savukārt vecumā grupā no 31 gada līdz 45 gadiem, tādu sieviešu ir 15,4 %, bet pēc 45 gadu vecuma — 9 %;

L.  tā kā pētījumā “Women active in the ICT sector” (“IKT nozarē strādājošās sievietes”) lēsts, ka IKT nozarē Eiropā līdz 2020. gadam trūks 900 000 darbinieku; tā kā IKT nozare strauji aug, katru gadu radot apmēram 120 000 jaunu darbvietu;

M.  tā kā IKT nozarei ir raksturīga īpaši liela vertikāla un horizontāla segregācijas pakāpe, kā arī sieviešu izglītības līmeņa un IKT nozarē ieņemto amatu nesaderība; tā kā mazāk nekā 20 % uzņēmēju IKT nozarē ir sievietes; tā kā vairākums (54 %) IKT nozarē nodarbināto sieviešu strādā zemāk apmaksātos un zemāk kvalificētos amatos un tikai neliels mazākums sieviešu (8 %) ieņem augsti kvalificētu programmatūras inženieru amatus; tā kā sievietes ir arī nepietiekami pārstāvētas šīs nozares augstākā līmeņa amatos — IKT nozarē sievietes vada tikai 19,2 % darbinieku, turpretī citās nozarēs šis īpatsvars ir 45,2 %;

N.  tā kā sievietes vecumā no 55 gadiem ir īpaši pakļautas bezdarba un nenodarbinātības riskam, jo vidējais nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā 2016. gadā 55–64 gadus vecu sieviešu vecuma grupā bija tikai 49 %, kamēr vīriešiem šis rādītājs bija 62 %; tā kā šo risku vēl palielina zems IT lietotprasmes un e-prasmju līmenis; tā kā 55 gadu vecumu sasniegušu un vecāku sieviešu digitālo prasmju uzlabošana un ieguldīšana šajās prasmēs palielinātu viņu nodarbinātības iespējas un nodrošinātu noteiktu aizsardzības līmeni pret viņu atstumšanu no darba tirgus;

O.  tā kā saskaņā ar Eurostat 2014. gada datiem sieviešu (42,3 %) ir vairāk nekā vīriešu (33,6 %), kas studē augstākās izglītības iestādēs, tomēr lielāks skaits sieviešu studē nevis eksakto zinātņu, bet gan humanitāro zinātņu nozarēs. tā kā terciārajā izglītībā iesaistīto sieviešu, kas studē IKT, ir tikai 9,6 %, bet vīriešu — 30,6 %; tā kā sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas tādās iniciatīvās kā “Code Week”, IKT labākai izglītībai, “Startup Europe”, Līderu klubs un Digitālo darbvietu lielā koalīcija, kuru mērķis ir vēl vairāk veicināt e-izglītību un e-prasmes;

P.  tā kā sieviešu un meiteņu zemā iesaistīšanās ar IKT saistītos izglītības virzienos un vēlāk darba tirgū ir sarežģītu procesu rezultāts, kas balstīts dzimumu stereotipos, ar kuriem viņas sastopas kopš agras bērnības un vēlāk izglītībā un profesionālajā karjerā,

1.  aicina Komisiju izmantot un mērķtiecīgāk izvērst digitalizācijas programmu un digitālā vienotā tirgus stratēģiju, lai risinātu nopietno dzimumu atšķirību IKT nozarē un veicinātu sieviešu pilnīgu integrāciju šajā nozarē, jo īpaši saistībā ar tehniskajām telesakaru profesijām, un veicinātu sieviešu un meiteņu izglītību un apmācību IKT jomā un citos zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetos;

2.  atzinīgi vērtē dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” ietvertos pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu sieviešu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā; aicina Komisiju īstenot pasākumus, kas paredzēti, lai samazinātu sieviešu un vīriešu darba samaksas, ienākumu un pensiju atšķirības, tādējādi cīnoties pret nabadzību sieviešu vidū, un pievērst uzmanību sieviešu nodarbinātības veicināšanai IKT nozarē, cīnoties pret dzimumu stereotipiem un sekmējot dzimumu līdztiesību visos izglītības līmeņos un veidos, tostarp saistībā ar studiju priekšmeta un karjeras izvēli atkarībā no dzimuma, atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas izglītības un apmācības sistēmā “ET 2020”;

3.  mudina Komisiju un dalībvalstis strādāt saskaņā ar stratēģisko izglītības un apmācības sistēmu “ET 2020”, ievērojot atvērtas sadarbības metodi, lai rastu risinājumus un apmainītos ar paraugpraksi par agrīnu digitālo izglītību, tostarp e-pasmēm un kodēšanu, kas iekļauj meitenes, un par programmām vēlākā izglītošanās posmā, kuru mērķis ir palielināt to sieviešu daļu, kuras izlemj apgūt STEM priekšmetus un iegūst augstāko izglītību STEM jomā, jo tas ļautu sievietēm iegūt pilnīgu piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem līdzvērtīgi vīriešiem un izmantot inženieru un IT speciālistu paredzamās nodarbinātības iespējas;

4.  prasa ES un dalībvalstīm izstrādāt, atbalstīt un īstenot ANO un tās struktūru popularizētās darbības, jo īpaši saistībā ar Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, kā arī Pasaules informācijas sabiedrības samitu (WSIS), tostarp skolu mācību programmu kontekstā, lai sekmētu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm digitālajā laikmetā Eiropas un pasaules līmenī;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis risināt dzimumu atšķirību IKT nozarē, liekot uzsvaru uz daudzveidības ekonomisko pamatojumu un radot lielākus stimulus gan uzņēmumiem, gan sievietēm, piemēram, piedāvājot pozitīvus paraugus, darbaudzināšanas programmas un karjeras iespējas, lai sekmētu sieviešu pamanāmību; mudina dalībvalstis atbalstīt un īstenot pasākumus, cita starpā, lai izstrādātu tādu tiešsaistes saturu, kas popularizē dzimumu līdztiesību, veicinātu piekļuvi IKT rīkiem un izmantotu tos dzimumu diskriminācijas apkarošanā tādās jomās kā ar dzimumu saistīta vardarbība, un panāktu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru;

6.  atzinīgi vērtē ES rīcības plānu 2017.–2019. gadam vīriešu un sieviešu darba samaksas likvidēšanai (COM(2017)0678); uzsver, ka ir jāstiprina atbilstība LES noteiktajam principam, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, un aicina Komisiju īstenot plāna sieviešu lielāka iesaistīšanai profesijās STEM jomā II rīcībā iekļautās iniciatīvas, kuras, EIGE ieskatā, varētu palīdzēt līdz 2050. gadam likvidēt atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, pateicoties augstākai STEM darbvietu produktivitātei;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis darīt pieejamus līdzekļus un uzlabot piekļuvi esošiem līdzekļiem, lai veicinātu un atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību, jo īpaši nozares digitālās transformācijas kontekstā, kā arī nodrošinātu, ka ikviens uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma, nozares, kurā tas darbojas, un atrašanās vietas Eiropā var gūt labumu no digitālās inovācijas; šajā kontekstā uzsver, ka digitālās inovācijas centriem, kuriem ir liela nozīme digitālās transformācijas atvieglošanā, būtu īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu uzņēmējdarbībai un jauniem uzņēmumiem, kuru īpašnieces ir sievietes; aicina Komisiju digitalizācijas procesā pilnībā un visaptveroši pievērsties dzimumu atšķirībai;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt mūžizglītību, kā arī apmācību un shēmas, kas palīdz dalībniekiem labāk pielāgoties vai sagatavoties iespējamai karjeras maiņai atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam pēc e-prasmēm daudzās dažādās nozarēs, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadus un vairāk, jo īpaši tām, kurām ir aprūpētāju atbildība, un sievietēm, kuras ir pārtraukušas savu karjeru vai kuras atsāk strādāt, lai nodrošinātu, ka arvien straujākā pārejā uz digitalizāciju par viņām netiek aizmirsts, un lai pasargātu viņas pret atstumšanu no darba tirgus;

9.  uzsver efektivitāti, kāda ir interneta kampaņu un forumu izmantošanai un tādu sieviešu pozitīvo piemēru redzamības uzlabošanai, kuri sekmē dzimumu līdztiesību; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu tīklus tiešsaistē, jo tie ir saistīti ar augšupēju pieeju pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm;

10.  aicina Komisiju veicināt tādu tīklu izveidi pilsoniskajā sabiedrībā un profesionālo plašsaziņas līdzekļu organizācijās, kuru nolūks būtu uzlabot sieviešu aktīvu līdzdalību un atzīt viņu specifiskās vajadzības plašsaziņas līdzekļu nozarē;

11.  uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi interneta pārvaldībā; aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties konstruktīvā darbā ar digitālajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un atbalstīt tās;

12.  mudina visas iestādes un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus atbalstīt e-pakalpojumu, e-prasmju un digitālo darba formu ieviešanu un īstenošanu, jo tas var sekmēt darba un darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanu, vienlaikus pārliecinoties, ka netiek pieļauts dubultslogs sievietēm; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt digitalizācijas iespējas un grūtības, ņemot vērā arī darba apstākļus, piemēram, nedrošas nodarbinātības veidus un ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas;

13.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdztiesību izglītības nozarē, veicinot digitālās prasmes un sieviešu un meiteņu līdzdalību IKT izglītībā un apmācībā, iekļaujot programmēšanu, jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas visu līmeņu un visu veidu izglītības un apmācības programmās, kā arī ārpusskolas un neformālajā izglītībā, tostarp attiecībā uz mācībspēkiem, lai samazinātu un novērstu digitālo prasmju trūkumu un mudinātu meitenes un jaunietes izvēlēties veidot karjeru eksakto zinātņu un IKT jomā; norāda, cik svarīgs nolūkā pārvarēt dzimumu atšķirību šajā jomā ir pastāvīgs dialogs ar sociālajiem partneriem;

14.  mudina dalībvalstis ieviest konkrētam vecumam piemērotu IKT izglītību sākotnējos izglītības posmos, īpaši pievēršoties tam, lai rosinātu meiteņu interesi par digitālo jomu un talantu attīstīšanu tajā, un mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt meiteņu izglītošanu STEM priekšmetos no agra vecuma, ņemot vērā to, ka meitenes savā izglītības ceļā izvēlas neturpināt mācīties STEM jomā ar šiem priekšmetiem saistītu dzimumu stereotipu un pozitīvu piemēru trūkuma dēļ, kā arī tāpēc, ka nodarbības un rotaļlietas ir paredzētas konkrētam dzimumam, kā rezultātā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas minēto priekšmetu mācību programmās augstskolu līmenī, kas vēlāk attiecīgi ietekmē arī darbavietas;

15.  mudina Komisiju un dalībvalstis jo īpaši ar informatīvajām un izpratnes veicināšanas kampaņām veicināt sieviešu līdzdalību tādās uzņēmējdarbības nozarēs, kas stereotipiski tiek uzskatītas par vīriešiem domātām, kā tas ir arī digitalizācijas gadījumā; uzsver vajadzību organizēt izpratnes veicināšanas, mācību un dzimumu līdztiesības sekmēšanas kampaņas visiem digitalizācijas politikā iesaistītajiem dalībniekiem; uzsver nepieciešamību atbalstīt to, ka sievietes apgūst e-prasmes nozarēs, kurās IKT neizmanto intensīvi, bet kurās digitālās prasmes un kompetences būs vajadzīgas nākotnē;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis, kā arī uzņēmumus veicināt dzimumu līdztiesību IKT nozarē, vācot pēc dzimuma iedalītus datus par IKT lietojumu, izstrādājot mērķus, rādītājus un etalonus nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un veicināt paraugprakses piemēru apmaiņu starp IKT uzņēmumiem; aicina EIGE apkopot datus par to, kā sieviešu labā un mērķim panākt dzimumu līdztiesību varētu labāk izmantot digitālos pakalpojumus;

17.  uzsver, ka ir svarīgi identificēt problēmas, ko rada IKT un interneta izmantošana nolūkā izdarīt noziegumus, izplatīt draudus vai veikt pret sievietēm vērstu iebiedēšanu vai vardarbību; mudina politikas veidotājus pienācīgi risināt šos jautājumus un raudzīties, lai tiktu ieviesta sistēma, kas nodrošina, ka tiesībaizsardzības aģentūras spēj efektīvi novērst kibernoziegumus; aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt meiteņu aizsardzību no tādas reklāmas digitālajā vidē, kas varētu viņas kūdīt uz savai veselībai kaitīgu uzvedību;

18.  prasa ES iestādēm un dalībvalstīm rīkot kampaņas, lai palielinātu sieviešu informētību par IKT priekšrocībām, kā arī saistītajiem riskiem, un nodrošināt viņām izglītību un zināšanas, kas nepieciešamas, lai viņas zinātu, kā sevi aizsargāt tiešsaistē;

19.  prasa ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, kā arī dalībvalstīm un to tiesībaizsardzības iestādēm sadarboties un veikt konkrētus pasākumus, lai apkarotu IKT izmantošanu noziegumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, aizskaršanu un vajāšanu internetā, jo šiem noziegumiem bieži ir pārrobežu raksturs un kriminālvajāšanā par šiem noziegumiem būtiski svarīga ir koordinēšana ES līmenī; aicina dalībvalstis pārskatīt savas krimināltiesības, lai nodrošinātu, ka tiek definēti un atzīti jauni digitālās vardarbības veidi;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Padziļināta analīze — “Sieviešu iespēju palielināšana internetā”, Eiropas Parlaments, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments C — Pilsoņu tiesības un konstitucionālo jautājumu politika, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, 2015. gada oktobris.

(2)

OV C 264 E, 13.9.2013., 75. lpp.

(3)

OV C 36, 29.1.2016., 18. lpp.

(4)

OV C 93, 9.3.2016., 120. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0351.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0204.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums