Procedūra : 2018/2642(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0184/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0184/2018

Debates :

PV 17/04/2018 - 11
CRE 17/04/2018 - 11

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0118

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 626kWORD 60k
11.4.2018
PE618.431v01-00
 
B8-0184/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par progresu ceļā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un par bēgļiem (2018/2642(RSP))


Cristian Dan Preda, Anna Maria Corazza Bildt, Željana Zovko, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Sandra Kalniete, David McAllister, Elmar Brok, Jaromír Štětina, Andrey Kovatchev, Fernando Ruas, Lorenzo Cesa, Tokia Saïfi PPE grupas vārdā
Tanja Fajon, Knut Fleckenstein, Jeppe Kofod, Linda McAvan, Claude Moraes, Norbert Neuser, Péter Niedermüller, Pier Antonio Panzeri, Soraya Post, Birgit Sippel, Elena Valenciano S&D grupas vārdā
Cecilia Wikström, Louis Michel, Hilde Vautmans, Sophia in ‘t Veld ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Malin Björk, Sofia Sakorafa, Merja Kyllönen, Patrick Le Hyaric, Cornelia Ernst, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Martina Anderson, Barbara Spinelli, Helmut Scholz GUE/NGL grupas vārdā
Ignazio Corrao, Laura Ferrara, Fabio Massimo Castaldo
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par progresu ceļā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un par bēgļiem (2018/2642(RSP))  
B8-0184/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Konvenciju par bēgļu statusu (1951) un tai pievienoto Protokolu par bēgļu statusu (1967),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un jo īpaši SDO konvenciju Nr. 189 (2011) par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. septembra rezolūciju “Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem”(1),

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarācijas I pielikumu, Visaptverošo satvaru reaģēšanai bēgļu jautājumā,

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarācijas II pielikumu, “Ceļā uz globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju”,

–  ņemot vērā 2017. gada 6. marta ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un Komisijas 2017. gada 12. aprīļa paziņojumu par bērnu migrantu aizsardzību,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju “Kārtība starpvaldību sarunām par globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju”(2),

–  Ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 28. aprīļa ziņojumu „Īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos ziņojums par programmu laikposmam līdz 2035. gadam, lai veicinātu cilvēku mobilitāti”(3),

–  Ņemot vērā UNHCR 2017. gada 17. maija dokumentu „Ceļā uz globālu paktu par bēgļiem — ceļvedis”(4),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2018. gada 11. janvāra ziņojumu “Lai migrācija nestu labumu visiem”(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 31. janvāra sākumprojektu globālajam paktam par bēgļiem(6),

–  ņemot vērā sākumprojektu un sākumprojektu “plus” ANO globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kas iesniegti attiecīgi 2018. gada 5. februārī(7) un(8) 2018. gada 5. martā,

–  ņemot vērā 2017. gada novembrī notikušās 5. ES un ĀS augstākā līmeņa sanāksmes Abidžanas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2015. gada 25. septembrī ANO augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” un tajā iekļautos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus(9),

–  ņemot vērā Starptautisko konvencija par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1990. gada 18. decembra rezolūciju 45/158(10),

–  ņemot vērā Komitejas Visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzībai (CMW) un Bērnu tiesību komitejas (CRC) kopīgo vispārīgo norādījumu par bērnu cilvēktiesībām saistībā ar starptautisko migrāciju,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām un migrāciju trešās valstīs(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par noturību kā ES ārējās darbības stratēģisko prioritāti(13),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijas par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu: ES ārējās darbības nozīme(14) un 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā(15),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 23. oktobra Regulu (ES) Nr. 516/2014, un par nepieciešamību ES pārmitināt tādu skaitu cilvēku, kas atbilst vismaz 20 % ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. panta 2. punktu “katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, tostarp savu, valsti un atgriezties savā valstī”; tā kā 1999. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja savā vispārējā komentārā Nr. 273 (8. punktā) precizēja, ka šīs tiesības “nedrīkst padarīt atkarīgas no kāda konkrēta mērķa vai no laika perioda, kad cilvēks izvēlas palikt ārpus valsts”;

B.  tā kā ANO augsta līmeņa sanāksmē par bēgļiem un migrantiem, kuru rīkoja Ģenerālā asambleja Ņujorkā 2016. gada 19. septembrī, ANO dalībvalstis vienprātīgi pieņēma „Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem”, uz kuras pamata tika sākti divi atsevišķi, nodalīti un patstāvīgi — lai gan būtībā savstarpēji saistīti — procesi ar mērķi pieņemt globālu paktu par bēgļiem 2018. gadā un globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kurš tiks parakstīts Marokas konferencē 2018. gada decembrī;

C.  tā kā Ņujorkas deklarācijas I pielikumā ir izklāstīts visaptverošs satvars reaģēšanai bēgļu jautājumā (CRRF), kurš balstās uz principu par atbildības dalīšanu starptautiskā līmenī un to, ka ANO dalībvalstīm ir jāpievēršas piespiedu pārvietošanas pirmcēloņiem; tā kā CRRF paredz konkrētas darbības, kas paredzētas, lai samazinātu spiedienu uz uzņēmējvalstīm, veicinātu bēgļu patstāvību, paplašinātu piekļuvi trešo valstu risinājumiem un atbalstītu tādus apstākļus izcelsmes valstīs, lai varētu atgriezties drošībā un cilvēka cieņai atbilstīgos apstākļos;

D.  tā kā ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos tika aicināts rīkot apspriedes par rīcības programmu, ar kuru papildināt CRRF, un ierosināt “globālo paktu par bēgļiem” savā ikgadējā ziņojumā ANO Ģenerālajā asamblejā 2018. gadā;

E.  tā kā ES un tās dalībvalstis tika iesaistītas sagatavošanas procesā un sarunās, kuru rezultātā tika iesniegti sākumprojekti; tā kā līdz ar procesa kritiskāka posma iestāšanos un kā rezultāts ASV lēmumam izstāties no sarunām kļūst arvien svarīgāk, lai vadošo lomu uzņemtos ES un tās dalībvalstis, lai nodrošinātu spēcīgu uz cilvēkiem orientētu un uz cilvēktiesībām balstītu tekstu;

F.  tā kā migrācija ir kompleksa cilvēciska parādība; tā kā, lai gan bēgļi ir īpaši definēti un aizsargāti starptautiskajās tiesībās kā cilvēki, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts dēļ bailēm no vajāšanas, konflikta, vardarbības vai citiem apstākļiem un kuru rezultātā nepieciešama starptautiskā aizsardzība, migranti tāpat kā bēgļi ir cilvēktiesību subjekti un bieži vien saskaras ar lielāku neaizsargātību, vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu visā migrācijas procesā; tā kā globālais pakts par bēgļiem un globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju — tie abi ir papildinoši procesi, kuru īstenošana prasīs kopīgu rīcību;

G.  tā kā cilvēku mobilitāte un migrācija ir augoša realitāte — visā pasaulē ir aptuveni 258 miljoni starptautisko migrantu; tā kā migrantu īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaita samērā ir pieaudzis no 2,8 % 2000. gadā līdz 3,4 % 2017. gadā; tā kā 48 % migrantu ir sievietes; tā kā lielākā daļa migrantu pārvietojas drošā un sakārtotā veidā; tā kā 85 % migrācijas plūsmu notiek starp valstīm ar vienādu attīstības līmeni; tā kā 2017. gadā Eiropa bija otrs lielākais starptautisko migrantu avots (61 miljoni)(16);

H.  tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 2015. gada beigās aptuveni 65 miljoni cilvēku dzīvoja piespiedu pārvietošanas apstākļos, no tiem 12 miljoni bija sīrieši; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem aptuveni 9 miljoni cilvēku ir tikuši pārvietoti no 2012. līdz 2015. gadam un tas rada nopietnus izaicinājumus pasaules humānās palīdzības sistēmai; tā kā 84 % pasaules bēgļu un 99 % iekšēji pārvietotu personu uzņem jaunattīstības valstis vai reģioni, viņu lielāko daļu uzņemot Āfrikas kontinentam, bet tikai 10 % bēgļu uzņem Eiropas valstis, neskaitot Turciju; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem par pārmitināšanas vajadzībām 2018. gadā tiek lēsts, ka pārmitināt vajadzēs gandrīz 1,2 miljonus personu; tā kā kopš 2000. gada visā pasaulē dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 46 000 migrantu un bēgļu, meklējot drošību un cieņas pilnus apstākļus ārvalstīs, tostarp ne mazāk kā 14 500 nāves gadījumu skaits ir bijis Vidusjūras reģiona centrālajā daļā kopš 2014. gada(17);

I.  tā kā Eiropa vēsturiski ir bijusi gan galamērķa reģions, gan arī migrācijas izcelsmes reģions; tā kā Eiropas iedzīvotāji arī ir emigrējuši uz ārvalstīm ekonomisko grūtību, konfliktu vai politiskās vajāšanas dēļ; tā kā pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir likusi daudziem eiropiešiem emigrēt, tostarp uz jaunietekmes ekonomikas valstīm dienvidu puslodē;

J.  tā kā daudzi migrantu bērni piedzīvo vardarbību, izmantošanu un ekspluatāciju; tā kā ir zināms par vairāk nekā 100 valstīm, kuras aiztur bērnus ar migrāciju saistītu iemeslu dēļ(18); tā kā bēgļu bērniem ir piecreiz lielāka varbūtība netikt uzņemtiem skolā salīdzinājumā ar citiem bērniem un vidusskolā tiek uzņemta mazāk nekā ceturtdaļa bēgļu pusaudžu;

K.  tā kā migrējoši darba ņēmēji nereti ir pakļauti diskriminācijai, ekspluatācijai un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā pasaulē no 24,9 miljoniem cilvēku, kas strādā piespiedu darbu, 23 % ir starptautiskie migranti;

L.  tā kā pieredze rāda, ka migranti dod pozitīvu ieguldījumu valstīm, kurās viņi dzīvo, kā arī savām izcelsmes valstīm; tā kā migranti dod ieguldījumu valstīm, kurās viņi dzīvo, maksājot nodokļus un šo valstu ekonomikā ieguldot aptuveni 85 % no saviem ieņēmumiem; tā kā tiek lēsts, ka 2017. gadā visā pasaulē tika veikti naudas pārskaitījumi aptuveni 596 miljardi USD apmērā, 450 miljardiem USD pārskaitot uz jaunattīstības valstīm (tas līdz pat trim reizēm pārsniedz kopējo oficiālo attīstības palīdzību),

1.  stingri atbalsta “Ņujorkas deklarācijas par bēgļiem un migrantiem” mērķus un atbilstošo procesu, lai izstrādātu pasaules mēroga pārvaldības režīmu, uzlabotu koordināciju attiecībā uz starptautisko migrāciju, cilvēku mobilitāti, liela bēgļu skaita pārvietošanos un ieilgušām bēgļu situācijām, un ieviestu ilgtspējīgus risinājumus un pieejas, lai skaidri izklāstītu, cik svarīgi ir aizsargāt bēgļu un migrantu tiesības;

2.   aicina ES dalībvalstis apvienoties vienotā ES nostājā un aktīvi aizstāvēt un virzītu uz priekšu sarunas par šo svarīgo jautājumu — ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un par bēgļiem;

3.  ir pārliecināts, ka savstarpēji ļoti atkarīgā pasaulē problēmas, kas saistītas ar cilvēku mobilitāti, vislabāk var efektīvi risināt starptautiskā sabiedrība kopumā; tādēļ atzinīgi vērtē starpvaldību sarunu sākšanu par globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un oficiālu apspriežu sākšanu par globālo paktu par bēgļiem, balstoties uz sākumprojektiem, kas jāpabeidz līdz 2018. gada jūlijam;

4.  prasa, lai Eiropas Savienība, proti, Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija, liek lietā visu savu diplomātisko ietekmi un mobilizē ES delegācijas ne tikai Ņujorkā un Ženēvā, bet arī citās izšķirošās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, kuru efektīvai līdzdalībai procesā ir būtiska nozīme kā izcelsmes, tranzīta, bet arī — galamērķa valstīm un kas būtu ES jāsekmē, lai nodrošinātu šā procesa veiksmīgu norisi;

5.  uzsver, ka svarīgākie starptautisko cilvēktiesību līgumi atzīst visu cilvēku, tostarp migrantu un bēgļu, tiesības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa, un liek dalībvalstīm aizsargāt šīs tiesības, tostarp fundamentālo neizraidīšanas principu; aicina īpašu uzmanību pievērst vismazāk aizsargāto personu un to, kam nepieciešama īpaša medicīniska vai psiholoģiska palīdzība, situācijai, tostarp fiziskas ar aizspriedumiem saistītas, seksuālas vai ar dzimumu saistītas vardarbības vai spīdzināšanas rezultātā; iestājas par to, lai šajā sakarībā iekļautu globālajā paktā konkrētus pasākumus; turklāt atgādina, ka problēmas tādu apstākļu rezultātā izcelsmes, tranzīta un uzņemšanas vai galamērķa valstīs rodas ne tikai saistībā ar personas identitāti, bet arī saistībā ar politiskajām izvēlēm, nevienlīdzību un strukturālo un sabiedrības dinamiku;

6.  atgādina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), kas ietverti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, ir atzīts, ka plānota un labi pārvaldīta migrācijas politika var palīdzēt sasniegt ilgtspējīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi, kā arī samazināt nevienlīdzību valstu iekšienē un starp valstīm; mudina Komisiju pienācīgu uzmanību veltīt ar migrāciju saistītajiem aspektiem IAM un globālajos paktos; aicina ES un tās dalībvalstis pildīt savas saistības, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas attiecas uz bērniem, īstenojot 2017. gada 6. marta ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu;

7.  aicina ANO dalībvalstis nodrošināt atsevišķu apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm kā būtisku elementu globālajā paktā saskaņā ar 5. IAM; turklāt atgādina, ka migrācija var būt paātrinošu faktoru pilnvērtīgu iespēju un vienlīdzības nodrošināšanai sievietēm, ņemot vērā, ka 48 % migrantu ir sievietes un divas trešdaļas no viņām strādā;

8.  aicina ANO dalībvalstis nodrošināt atsevišķu apņemšanos nodrošinātu bērnu migrantu aizsardzību; uzsver, ka visi bērni neatkarīgi no viņu migranta vai bēgļa statusa pirmkārt un galvenokārt ir bērni, kuriem pienākas visas tiesības, kas noteiktas ANO Konvencijā par bērna tiesībām, kā arī to, ka bērna interesēm ir jābūt primārajam apsvērumam visos lēmumos un darbībās, kas viņu skar; uzskata globālo paktu par iespēju nostiprināt kritērijus bērnu aizsardzībai, kurus skar migrācija un piespiedu pārvietošana; atzinīgi vērtē to, ka jau sākumprojektā tiek iekļautas skaidras apņemšanās attiecībā uz konkrētiem, steidzami risināmiem jautājumiem, piemēram, aicinot izbeigt bērnu aizturēšanu, uzlabojot darbības saistībā ar pazudušiem migrantiem, stingri atbalstot ģimenes atkalapvienošanos un citus regulārus ceļus, novēršot bērnu bezvalstniecību un ietverot bēgļus bērnus un patvēruma meklētājus bērnus nacionālajās bērnu aizsardzības, izglītības un veselības aprūpes sistēmās; prasa, lai ES un tās dalībvalstis stingri atbalsta šos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek saglabāti galīgajā tekstā, kas jāpieņem decembrī;

9.  uzsver, ka joprojām būtu jāliek uzsvars uz dažādiem faktoriem, risinot neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas jautājumus (konfliktus, vajāšanu, etnisko tīrīšanu, vispārēju vardarbību vai citus faktorus, piemēram, galēju nabadzību, klimata pārmaiņas vai dabas katastrofas);

10.  pauž nožēlu par pastāvīgo un plaši izplatīto parādību — bezvalstniecību, kas rada akūtas problēmas cilvēktiesību jomā; prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka šis jautājums tiek pienācīgi aplūkots pašreizējās sarunās par globālajiem paktiem;

11.  uzsver, ka apspriedēm un sarunām ir jābūt pārredzamām un iekļaujošām, cik vien iespējams, iesaistot visas ieinteresētās personas, vietējās un reģionālās iestādes un institūcijas un pilsonisko sabiedrību, tostarp migrantu organizācijas, neraugoties uz sarunu starpvaldību raksturu; uzsver nepieciešamību stiprināt parlamentu nozīmi procesa pēdējā posmā, kura rezultātā tiek pieņemti pakti, un jo īpaši norāda uz vajadzību stiprināt ES nostājas parlamentāro dimensiju;

12.  uzskata, ka būtu jāizstrādā koordinēšanas mehānisms, lai nodrošinātu šo abu paktu savstarpējo papildināmību un saskaņotību attiecībā uz pārnozaru jautājumiem;

13.  uzsver, cik svarīgi ir vākt un pārraudzīt sadalītus datus par migrāciju un bēgļiem, ko papildina ar specifiskiem rādītājiem attiecībā uz migrantiem — šiem rādītājiem ir vitāli svarīga nozīme politikas veidošanā, pamatojoties uz reāliem datiem, bet nevis uz mītiem vai nepareiziem priekšstatiem, vienlaikus nodrošinot pamattiesību standartus, tostarp tiesības uz privāto dzīvi, un datu aizsardzības standartus un novēršot risku datu subjektiem tikt pakļautiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

14.  uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt pārraudzības dimensiju abu globālo paktu īstenošanā tuvākajā nākotnē, jo īpaši to nesaistošā rakstura dēļ, lai izvairītos no tā, ka dažādās iesaistītajās valstīs būtu à la carte pieeja; aicina šajā ziņā īstenot ciešu pārraudzību, izmantojot, ja vajadzīgs, kritērijus un rādītājus; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka ANO sistēmai un tās attiecīgajām aģentūrām tiek nodrošināti resursi, kas vajadzīgi, lai varētu veikt visus uzdevumus, ko valstis nolemj tām deleģēt paktu īstenošanā un un paveiktā darba kontrolē;

15.  atzīst, ka migrācijas pārvaldībai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, pienācīgi resursi un elastīgi un pārredzami instrumenti un ka nākamajos gados būs vajadzīgi pareizi projektēti, elastīgi un racionalizēti instrumenti, lai risinātu migrācijas problēmas; aicina piešķirt ES finansēšanas instrumentiem lielāku nozīmi, īstenojot globālos paktus; aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) iekļaut finansiālo saskaņotību un pārskatīt ilgtermiņa budžeta atbalstu migrācijas un patvēruma politikas jomām un pasākumiem, kas izriet no globālajiem paktiem; uzskata, ka attīstībai paredzētajiem līdzekļiem ir arī turpmāk galveno uzmanību nepieciešams pievērst ilgtspējīgai nabadzības izskaušanai;

Globālais pakts par bēgļiem

16.  atzinīgi vērtē projektu paktam par bēgļiem un tā pieeju, kas vērsta uz cilvēktiesībām un centrā izvirza cilvēkus; atzinīgi vērtē ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos darbu un apņemšanos pilnībā īstenot savas pilnvaras; aicina visas dalībvalstis uzņemties saistības, lai vienlīdzīgāk sadalītu atbildību uzņemt un atbalstīt bēgļus visā pasaulē, un mudina ES un dalībvalstis atzīt un ievērot savu atbildības daļu; prasa pieņemt globālu atbildības sadales mehānismu, atbalstot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju attiecībā uz ierosināto paktu;

17.  uzsver nepieciešamību nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras uzņem lielu skaitu bēgļu, un nodrošināt, ka bēgļiem tiek piedāvāti ilgtspējīgi risinājumi, tostarp kļūt patstāvīgiem un tikt integrētiem sabiedrībā, kurā tie dzīvo; atgādina, ka pakts sniedz unikālu iespēju stiprināt saikni starp humānās palīdzības politiku un attīstības politiku un panākt, lai efektīvāk, lietderīgāk un ar lielāku ilgtspēju tiktu aizsargāti bēgļi un rasti risinājumi attiecībā uz viņiem, reaģējot vispusīgi un iesaistot visas ieinteresētās personas;

18.  uzsver nepieciešamību iekļaut bēgļus kā aktīvas ieinteresētās personas, veidojot paktu un citu starptautisku reakciju uz bēgļu situācijām;

19.  aicina nenoteikt kriminālatbildību par humanitārās palīdzības sniegšanu; aicina palielināt meklēšanas un glābšanas spējas attiecībā uz cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē, prasa, lai visas valstis palielinātu spējas, un prasa, lai tiktu atzīts atbalsts, ko sniedz privātā sektora dalībnieki un NVO, kas veic glābšanas operācijas jūrā un uz sauszemes;

20.  prasa paktā, par kuru notiek sarunas, stabili izstrādāt un nostiprināt pārmitināšanas risinājumus — kā svarīgāko elementu vienlīdzīgai atbildības dalīšanai, izmantojot īpašas un saskaņotas saistības, kas ieviestu vai paplašinātu pārmitināšanas programmu darbības jomu, apmēru un kvalitāti un, lai apmierinātu ikgadējās globālās pārmitināšanas vajadzības, ko apzināja UNHCR; jo īpaši aicina ES dalībvalstis veikt savu uzdevumu daļu un palielināt savu apņemšanos šajā jautājumā;

21.  mudina pilnībā ievērot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos un prasa izstrādāt — papildus pārmitināšanai — drošus un legālus ceļus bēgļiem, tostarp humanitāros koridorus, humanitārās starptautiskās vīzas, reģionālās pārmitināšanas shēmas un citus papildinošus likumīgus veidus (piemēram, privāto sponsorēšanu, mācību vīzas, bēgļu stipendiju shēmas un elastīgus vīzu režīmus), lai bēgļiem varētu nokļūt galamērķos, kur ir pienācīgi un cieņu nepazemojoši apstākļi;

22.  aicina visas valstis parakstīt, ratificēt un ievērot 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu (Ženēvas konvencija);

23.  uzsver nepieciešamību izmantot šo izdevību, lai pilnībā izstrādātu atjaunotu un horizontālo dzimumu perspektīvu attiecībā uz kopēju starptautisku reakciju uz bēgļiem, kas risina sieviešu īpašās aizsardzības vajadzības, tostarp apkarojot vardarbību pret sievietēm, kā arī uzlabo viņu spējas un prasmes visu sabiedrību atjaunošanā un izturētspējā, tādējādi pārvarot tēlu, ka sievietēm tiek ierādīta tikai un vienīgi upura loma; aicina šajā sakarībā, lai sievietes tiktu pilnībā iesaistītas, sākot no bērnības, ar izglītības pieejamību meitenēm, tostarp ārkārtas situācijās un konflikta zonās, tiktu uzklausīts viņu viedoklis un ņemtas vērā viņu vajadzības un apstākļi, viņām iesaistoties politikas izstrādē attiecībā uz bēgļu krīzi un tās risinājumiem, lai padarītu tos ilgtspējīgākus, reaģētspējīgākus un efektīvākus;

Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju

24.  uzstāj, ka globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju jābūt vērstam uz cilvēkiem un jābalstās uz cilvēktiesībām un ka ar to būtu jāparedz ilgtermiņa ilgtspējīgi un visaptveroši pasākumu, lai no tiem labumu gūtu visas iesaistītās puses, pamatojoties uz partnerības principu un ciešāku sadarbību starp izcelsmes valstīm, tranzīta valstīm un galamērķa valstīm;

25.  uzskata paktu par unikālu iespēju pasaules politiskajā darba kārtībā radīt sasaisti starp attīstību un migrāciju; pauž stingru pārliecību, ka IAM nodrošina holistisku un visaptverošu satvaru sasaistes veidošanai starp migrāciju un attīstību;

26.  atgādina, ka ziņojumā “Lai migrācija nestu labumu visiem” ANO ģenerālsekretārs uzsver skaidru pierādījumu tam, ka, neraugoties uz reālām problēmām, migrācija dod labumu gan migrantiem, gan uzņemošajām kopienām, raugoties no ekonomiskā un sociālā aspekta, un ka tā var būt ekonomiskās izaugsmes un inovāciju dzinējspēks; stingri atbalsta pozitīvu vēstījumu par migrāciju un aicina, lai tiktu veiktas ES un starptautiskas informācijas kampaņas, kas vērš uzmanību uz pierādījumiem un cīnās pret rasistiskām un ksenofobiskām tendencēm mūsu sabiedrībā;

27.  aicina ANO valstis samazināt maksu par naudas pārvedumiem un risināt šo jautājumu pašreiz notiekošajās pakta sarunās;

28.  uzsver, ka migrācija ir atzīta kā proaktīva pielāgošanās stratēģija, iztikas līdzekļu ieguves sistēma cīņā pret nabadzību, faktors, kas dod ieguldījumu iekļaujošā izaugsmē un ilgtspējīgā attīstībā

29.  pauž stingru pārliecību, ka ir pienācis laiks apvienot visas ANO sistēmas daļas, tostarp Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), lai atbalstītu starptautiskos centienus pārvaldīt migrāciju un konsolidēt sadarbību; tādēļ pauž dziļu nožēlu par ASV administrācijas lēmumu izbeigt savu dalību sarunās par globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju; aicina ES uzņemties vadošo lomu šajā procesā un izteikt nosodījumu citām valstīm, kuras izstājas no sarunām vai kurām izdodas vājināt pakta tā galīgajā variantā saturu; aicina ES pildīt savu kā globālā mēroga dalībnieces pienākumu un strādāt pie tā, lai nodrošinātu sarunu veiksmīgu pabeigšanu; uzstāj, ka ES dalībvalstīm ir jāparāda vienotība un jāpauž vienota nostāja, atbalstot starptautisku uz cilvēktiesībām balstītu sistēmu migrācijas pārvaldībai;

30.  uzskata, ka, atverot vairāk likumīgas migrācijas ceļu, tostarp pamatojoties uz darba tirgus vajadzību reālistisku analīzi, šāda rīcība atturētu no neatbilstīgas migrācijas un panāktu to, ka samazinās bojāejas gadījumu skaits, samazinās neatbilstīgo migrantu izmantošana, ko izdara kontrabandisti, un samazinās neatbilstīgo migrantu ekspluatācija no negodīgu darba devēju puses;

31.  aicina visas valstis veikt piemērotus pasākumus, lai nepieļautu, ka to teritorijā notiek migrantu cilvēktiesību pārkāpšana un ekspluatācija, tostarp no darba devēju puses; šajā sakarībā aicina ANO dalībvalstis parakstīt, ratificēt un ievērot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kas pieņemta ar Ģenerālās asamblejas 1990. gada 18. decembra rezolūciju 45/158; uzsver, ka ar paktu būtu jāievēro un tam vajadzētu būt saskaņā ar starptautiskajiem darba standartiem, jo īpaši attiecībā uz pamatprincipiem un tiesībām darbā un attiecīgajām SDO un ANO konvencijām par aizsardzību migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm;

32.  uzsver, ka ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu atbalstu tam, lai cilvēki varētu labprātīgi atgriezties un lai pēc atgriešanās dzimtenē viņi varētu reintegrēties; uzsver, ka bērni būtu jāsūta atpakaļ tikai tad, ja tas ir viņu interesēs, un ka tas jāveic drošā, atbalstītā un labprātīgā veidā, izmantojot konkrētas izcelsmes valsts informācijas ziņojumus tieši attiecībā uz bērniem un viņu reintegrācijai piedāvājot ilgtermiņa atbalstu;

33.  aicina ANO dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt detalizētus valsts vai vietēja mēroga rīcības plānus, veicināt aptverošu valdības pieeju attiecībā uz pakta ieteikumu īstenošanu, lai risinātu dažādas migrācijas dimensijas, tostarp attīstības, cilvēktiesību, drošības, sociālos aspektus, tādus, kas saistīti ar dzimumu un vecumu, un aplūkot politikas ietekmi uz veselības, izglītības, bērnu aizsardzības, mājokļu, sociālās integrācijas, tieslietu, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomu;

34.  atbalsta Ņujorkas deklarācijas aicinājumu veikt sistemātiskas paveiktā darba pārbaudes un pārskatus par dalībvalstu saistībām attiecībā uz migrāciju; paziņo par savu gatavību iesaistīties ES līmenī šajā procesā un atbalsta migrantu un citu ieinteresēto personu integrāciju;

35.  aicina Padomi, Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnībā informēt Parlamentu visos procesa posmos ceļā uz globālo paktu pieņemšanu;

°

°    °

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

 

 

(1)

ANO Rezolūcija Nr. 71/1 http://www.un.org/en/development/desa/population/migration/generalassembly/docs/A_RES_71_1_E.pdf

(2)

ANO Rezolūcija Nr. 71/280.

https://www.un.org/en/development/desa/population/migration/generalassembly/docs/A_RES_71_280.pdf

(3)

A/HRC/35/25.

https://daccess-ods.un.org/TMP/8451200.72364807.html

 

(4)

http://www.unhcr.org/58e625aa7.pdf

(5)

https://refugeesmigrants.un.org/SGReport

(6)

http://www.unhcr.org/Zero-Draft.pdf

(7)

https://refugeesmigrants.un.org/sites/default/files/180205_gcm_zero_draft_final.pdf

(8)

https://refugeesmigrants.un.org/sites/default/files/2018mar05_zerodraft.pdf

(9)

ANO Rezolūcija Nr. 70/1.

http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E

(10)

http://www.un.org/documents/ga/res/45/a45r158.htm

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0404.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0242.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0124.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0102.

(16)

ANO, Ekonomikas un sociālo lietu departaments, Iedzīvotāju nodaļa (2017. g.). Trends in International Migrant Stock: The 2017 revision (ANO datubāze, POP/DB/MIG/Stock/Rev.2017).

(17)

https://missingmigrants.iom.int/latest-global-figures

(18)

UNICEF ziņojums, Uprooted: the growing crisis for refugee and migrant children, 2016. g. septembris, 39. lpp., https://www.unicef.org/videoaudio/PDFs/Uprooted.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums