Procedūra : 2018/2628(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0186/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0186/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0183

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 604kWORD 56k
11.4.2018
PE618.433v01-00
 
B8-0186/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Jan Kuciak un Martina Kušnírová lieta (2018/2628(RSP))


Roberta Metsola, Ingeborg Gräßle PPE grupas vārdā
Claude Moraes, Birgit Sippel, Tanja Fajon, Josef Weidenholzer, Péter Niedermüller S&D grupas vārdā
Ryszard Czarnecki, Helga Stevens, Monica Macovei, Raffaele Fitto, Ulrike Trebesius, Bernd Lucke, Branislav Škripek, Richard Sulík, Notis Marias, Peter van Dalen, Anders Primdahl Vistisen ECR grupas vārdā
Sophia in ‘t Veld ALDE grupas vārdā
Benedek Jávor Verts/ALE grupas vārdā
Barbara Spinelli, Cornelia Ernst, Merja Kyllönen, Stelios Kouloglou, Younous Omarjee, Marisa Matias, Martin Schirdewan, Matt Carthy, Lynn Boylan, Martina Anderson, Liadh Ní Riada, Dimitrios Papadimoulis, Sofia Sakorafa GUE/NGL grupas vārdā
Marco Valli, Laura Ferrara

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Jan Kuciak un Martina Kušnírová lieta (2018/2628(RSP))  
B8-0186/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 6., 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 34 par ICCPR 19. pantu (Uzskatu un vārda brīvība),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju 2141 (2017) par uzbrukumiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu brīvībai Eiropā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2014. gada 30. aprīļa deklarāciju par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību,

–  ņemot vērā EDSO apņemšanās plašsaziņas līdzekļu brīvības, vārda brīvību un informācijas brīvas plūsmas jomās,

–  ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju(4),

–  ņemot vērā 17 plašsaziņas līdzekļu brīvības organizāciju 2018. gada 6. marta vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2018. gada 14. marta paziņojumu par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Jan Kuciak un Martina Kušnírová lieta

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību, pamattiesību un ES Līgumos un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos iestrādāto vērtību un principu ievērošana ir Savienības un tās dalībvalstu pienākums, kas ir jāpilda;

B.  tā kā LES 6. panta 3. punktā ir minēts, ka pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats;

C.  tā kā ES darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis savā rīcībā ievēro demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras noteiktas ECTK, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ICCPR;

D.  tā kā brīvi, neatkarīgi un netraucēti plašsaziņas līdzekļi ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem; tā kā dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka to teritorijā tiek aizsargāta preses brīvība un žurnālisti;

E.  tā kā tiesības uz vārda brīvību un uzskatu brīvību ir obligāti nosacījumi pārredzamības un pārskatatbildības principu pilnīgai īstenošanai;

F.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī tiesības uz informāciju un vārda brīvību, kā noteikts Pamattiesību hartas 11. pantā, ECTK 10. pantā un ICCPR 19. pantā; tā kā plašsaziņas līdzekļu publiskās uzraudzības funkcijas ir būtiski svarīgas šo tiesību ievērošanai un visu pārējo pamattiesību aizsardzībai;

G.  tā kā Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu kopīgās vērtības, kas ir tās pamatā; tā kā prasība ievērot tiesiskumu un pamattiesības būtu vienlīdz stingri jāpiemēro visām dalībvalstīm;

H.  tā kā slovāku pētnieciskais žurnālists Jan Kuciak un viņa partnere Martina Kušnírová 2018. gada 25. februārī tika atrasti noslepkavoti savās mājās Veľká Mača ciematā;

I.  tā kā tiesības uz tiesu iestāžu neatkarīgu un pārredzamu pieejamību ir tiesiskuma galvenā sastāvdaļa; tā kā gan šo slepkavību izdarītāji, gan agrākās lietās iesaistītās personas vēl nav stājušās tiesas priekšā, bet nesodāmības kultūra ir nosodāma parādība;

J.  tā kā šis ir piektais gadījums pēdējo desmit gadu laikā, kad ES valstī ir ticis nogalināts žurnālists(5), kā arī — pēc atentāta pret Daphne Caruana Galizia 2017. gada oktobrī Maltā — otrais gadījums, kad ir ticis noslepkavots pētnieciskais žurnālists, kurš Eiropas Savienībā pētīja “Panamas dokumentu” lietu; tā kā uzbrukumi pētnieciskajiem žurnālistiem ir noziegumi pret tiesiskumu un demokrātiju;

K.  tā kā Jan Kuciak bija specializējies liela mēroga nodokļu nemaksāšanas skandālu, nodokļu krāpšanas, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, un savā pēdējā rakstā, kas tika publicēts pēc viņa nāves, atspoguļoja izmeklēšanu par Itālijas mafijas grupējuma ‘Ndrangheta iespējamo ES lauksaimniecības subsīdiju izspiešanu, kurā, iespējams, bija iesaistīti arī augsta līmeņa politiķiem tuvas valdības amatpersonas;

L.  tā kā šīs slepkavības dēļ notika plaša mēroga miermīlīgi protesti un ielu demonstrācijas, kas bija lielākie kopš 1989. gadā notikušās tā dēvētās Samta revolūcijas un kuros izskanēja prasība nodrošināt taisnīgumu, saukt vainīgos pie atbildības, nodrošināt tiesiskumu, plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu un rīcību cīņā pret korupciju; tā kā ir jāatjauno uzticēšanās valsts iestādēm;

M.  tā kā pēc Eiropas Padomes paustās nostājas pārkāpumiem un noziegumiem, kas pastrādāti pret žurnālistiem, ir ļoti negatīva ietekme uz vārda brīvību, un to rezultātā pastiprinās pašcenzūra;

N.  tā kā ziņošanas projekts organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas jomā ziņoja, ka Jan Kuciak personas dati, iespējams, ir tikuši nopludināti pēc tam, kad viņš vairākkārt iesniedza informācijas brīvības pieprasījumus Slovākijas valsts iestādēm; tā kā viņš prokuratūrā iesniedza kriminālsūdzību pēc tam, kad viņam draudēja kāds slovāku uzņēmējs, un pēc tam norādīja, ka 44 dienas pēc iesniegšanas lieta tā arī nebija uzdota nevienam policijas darbiniekam, un to slēdza, neuzklausot nevienu liecību;

O.  tā kā žurnālistu un žurnālistu informācijas avotu, tostarp trauksmes cēlēju, aizsardzība dažādās dalībvalstīs atšķiras, un lielākajā daļā no tām netiek nodrošināta efektīva aizsardzību pret atriebību, apsūdzībām par neslavas celšanu, draudiem, iebiedējošām tiesas prāvām vai citām negatīvām sekām; tā kā dažu dalībvalstu nodrošinātā nepietiekamā aizsardzība žurnālistiem, kā arī arvien pieaugoši naidīgā nostāja, ko pret žurnālistiem izrāda dažas publiskas personas, ievērojami iedragā viņu pamatbrīvības;

P.  tā kā Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta 2016. gada ziņojumā par Slovākiju tika norādīts uz augstu riska līmeni politiskajai neatkarībai, galvenokārt tāpēc, ka vietējie plašsaziņas līdzekļi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem un bieži vien netieši pieder pašvaldībām, un ir pakļauti iespējamam politiskajam spiedienam; tā kā ziņojumā ir minētas arī pašreizējās garantijas žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai, piemēram, pārskatīšana tiesā un juridiskas definīcijas;

Q.  tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” 2017. gada pasaules preses brīvības indeksā ir minēts, ka neslavas celšana Slovākijā ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, un kas ir bargākais sods par šo nodarījumu Eiropas Savienībā; tā kā Slovākija šajā indeksā ir 17. vietā;

R.  tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām ” ģenerālsekretārs, 2018. gada 2. martā apmeklējot Bratislavu, pauda nožēlu par to, ka daudzi Eiropas politiķi, tostarp valdību vadītāji, ir dažās dalībvalstīs ilgstoši uzturējuši vai pat radījuši “drausmīgus apstākļus žurnālistiem”;

S.  tā kā kopš 2007. gada ir ziņots par vairākiem uzbrukumiem žurnālistiem Slovākijā, bet divi žurnālisti joprojām ir pazuduši bez vēsts;

T.  tā kā pēc Pasaules Ekonomikas foruma datiem (2017. gads) Slovākija pēc korumpētības ir 117. vietā no 137 analizētajām valstīm; tā kā kriminālvajāšanu skaits par nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju, ir ievērojami samazinājies; tā kā 2018. gada Eiropas pusgada ziņojumā par Slovākiju teikts, ka nav panākts nekāds progress korupcijas apkarošanas pastiprināšanā;

U.  tā kā Eiropas Parlaments 2018. gada 7.–9. martā organizēja faktu vākšanas misiju Slovākijā, kur piedalījās Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) un Budžeta kontroles komitejas (CONT) locekļi;

V.  tā kā Parlamenta delegācijas ziņojumā ir paustas nopietnas NVO pārstāvju bažas, galvenokārt par iespējamiem interešu konfliktiem, piemēram, starp Ģenerālprokurora biroju un orgāniem, kam būtu jākontrolē tā darbība, un starp iekšlietu ministru un policijas priekšsēdētāju; tā kā arī augstākā līmeņa prokuroru atlase tika raksturota kā ļoti politizēts process, un tika kritizēts tas, ka nav neatkarīgas struktūras, kas būtu kompetenta izskatīt sūdzības par policiju; tā kā tika uzdots jautājums par to, vai plašsaziņas līdzekļu brīvība ir pietiekami aizsargāta un plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības ir pietiekami pārredzamas;

W.  tā kā Slovākijas Augstākā revīzijas palātas veiktā novērtējumā, kas aptvēra visas iestādes, kuras nodarbojas ar ES fondu pārvaldību, un visas starpposma iestādes, tikai Slovākijas Lauksaimniecības maksājumu aģentūra tika atzīta par problemātisku; tā kā revīzijas palāta savu konstatējumu rezultātus nodeva Slovākijas ģenerālprokuroram un valsts kriminālaģentūrai,

1.  stingri nosoda Slovākijas pētnieciskā žurnālista Jan Kuciak un viņa partneres Martina Kušnírová slepkavību,

2.  pauž sašutumu par to, ka šis ir otrais nāvējošais uzbrukums žurnālistam Eiropas Savienībā pēdējos sešos mēnešos pēc žurnālistes Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas 2017. gada 16. oktobrī Maltā;

3.  aicina Slovākijas iestādes izmantot visus vajadzīgos resursus, lai nodrošinātu Jan Kuciak un Martina Kušnírová slepkavības pilnīgu, rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, kuras rezultātā vainīgie tiktu saukti pie atbildības; atzinīgi vērtē Slovākijas iestāžu nodomu izmeklēšanas laikā pilnībā sadarboties ar starptautiskajām tiesībaizsardzības iestādēm un Itālijas Mafijas Izmeklēšanas direktorātu (DIA); stingri iesaka izveidot kopīgu izmeklēšanas grupu, kuras vadībā būtu iesaistīts arī Eiropols, kuram pilnībā tiktu nodrošināta piekļuve lietas materiāliem;

4.  aicina Slovākijas ģenerālprokuroru no jauna izskatīt kriminālsūdzību, ko Jan Kuciak iesniedza pēc tam, kad viņam tika izteikti draudi, un izmeklēt informāciju par to, ka Jan Kuciak personas dati tika nopludināti pēc tam, kad viņš Slovākijas iestādēm iesniedza vairākas informācijas brīvības pieprasījumus;

5.  mudina Slovākijas iestādes nodrošināt pētniecisko žurnālistu aizsardzību no jebkāda veida iebiedēšanas, apsūdzībām par neslavas celšanu, draudiem vai fiziskiem uzbrukumiem, kā arī veikt iedarbīgus pasākumus, lai aizsargātu personas, kuras izmanto savas tiesības uz vārda brīvību, no uzbrukumiem, kas veikti nolūkā šīs personas apklusināt;

6.  atzīst, ka pētnieciskajiem žurnālistiem ir izšķirīga loma demokrātijas un tiesiskuma uzraudzības jomā; nosoda pret žurnālistiem vērstus aizskarošus ES politiķu izteikumus; norāda, ka sabiedrībai kopumā ir vitāli svarīgi, lai pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem tiktu nodrošināts visaugstākais aizsardzības līmenis; mudina gan Komisiju, gan dalībvalstis iesniegt leģislatīvus vai neleģislatīvus priekšlikumus par žurnālistu aizsardzību Eiropas Savienībā, jo pret viņiem tiek regulāri ierosinātas tiesas prāvas, kuru mērķis ir cenzēt viņu darbu vai viņus iebiedēt; viens no šādiem aizsardzības pasākumiem varētu būt Eiropas mēroga “anti-SLAPP” noteikumi jeb noteikumi, ar kuriem vērstos pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (Strategic Lawsuit Against Public Participation);

7.  aicina Komisiju aizsargāt, veicināt un piemērot vērtības, kas nostiprinātas Līgumā par Eiropas Savienību un ES Pamattiesību hartā, kā arī ICCPR, un šajā sakarā visā Eiropas Savienībā uzraudzīt un vērsties pret šķēršļu radīšanu plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; aicina Komisiju pilnībā informēt Parlamentu par veiktajiem pasākumiem;

8.  norāda — ir pierādījies, ka trauksmes cēlēji ir nozīmīgs resurss pētnieciskajiem žurnālistiem un neatkarīgai presei, un ka informācijas avotu konfidencialitātes garantēšana ir ļoti būtiska preses brīvībai; tāpēc uzsver, ka trauksmes cēlēji veicina demokrātiju, politikas un ekonomikas pārredzamību un sabiedrības informētību; aicina Slovākijas iestādes un visas dalībvalstis nodrošināt, ka tiek aizsargāta pētniecisko žurnālistu un trauksmes cēlēju personas drošība un iespējas gūt iztikas līdzekļus; aicina Komisiju iesniegt iedarbīgu, visaptverošu un horizontālu Eiropas Savienības direktīvu par trauksmes cēlēju aizsardzību, pilnībā atbalstot Eiropas Padomes ieteikumu un Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. februāra un (6) 2017. gada 24. oktobra rezolūcijas;

9.  aicina Komisiju atbalstīt neatkarīgu pētniecisko žurnālistiku, izveidojot pastāvīgu finansiālā atbalsta shēmu, kurai būtu paredzēts īpašs budžets, ko iegūtu, pārdalot pašreizējos resursus;

10.  aicina Priekšsēdētāju konferenci iesniegt priekšlikumu par to, kā Eiropas Parlaments varētu godināt Daphne Caruana Galizia un Jan Kuciak darbu, un apsvērt iespēju Eiropas Parlamenta praksi žurnālistiem nosaukt Jan Kuciak vārdā;

11.  norāda, ka Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centra (CMPF) 2016. gada ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu plurālismu ir norādīts, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību horizontālas koncentrācijas risks Slovākijā ir robežās no vidēja līdz lielam; uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu plurālismu vairākās ES dalībvalstīs apdraud tas, ka plašsaziņas līdzekļus kontrolē politiskas struktūras vai politikā iesaistītas personas, vai noteiktas komerciālas organizācijas; uzsver, ka principā valdībām nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, ietekmējot plašsaziņas līdzekļus; iesaka ikgadējā plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā iekļaut sīkāku informāciju par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām;

12.  atzinīgi vērtē iniciatīvu “Pētnieciskā žurnālistika Eiropas Savienībai” (Investigative Journalism for the EU, IJ4EU), kuras mērķis ir veicināt un stiprināt pētniecisko žurnālistu pārrobežu sadarbību Eiropas Savienībā;

13.  pauž bažas par apgalvojumiem par korupciju, ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, varas ļaunprātīgu izmantošanu un interešu konfliktiem Slovākijā, kas varētu vājināt demokrātiju; aicina Slovākijas uzraudzības un tiesu iestādes un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēt visus iespējamos pārkāpumus un krāpšanu, tostarp karuseļveida krāpšanu PVN jomā, kā arī krāpšanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un citiem struktūrfondiem;

14.  norāda, ka Slovākijas Augstākā revīzijas palāta ir izdevusi trīs kritiskus ziņojumus par Lauksaimniecības maksājumu aģentūru; aicina Slovākijas iestādes nodrošināt, ka saistībā ar Augstākās revīzijas palātas konstatējumiem tiek veikta rūpīga izmeklēšana; aicina Eiropas Revīzijas palātu veikt izmeklēšanu un publicēt īpašo ziņojumu par lauksaimniecības maksājumiem Slovākijā;

15.  mudina Eiropas Parlamenta Īpašo komiteju finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos izvērtēt apgalvojumus par krāpšanu PVN jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropas fondu ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī to, vai šajā sakarā valsts noteikumi par līdzekļu konfiskāciju saistībā ar noziedzīgām darbībām ir pietiekami, īpaši ņemot vērā Jan Kuciak un citu izmeklēšanas žurnālistu darbu;

16.  aicina Padomi sadarboties ar dalībvalstīm, kas piedalās Eiropas Prokuratūras izveidē, lai tās izveidi pabeigtu pēc iespējas ātrāk, jo Eiropas Savienībā ir jākoordinē pasākumi pret krāpšanu un citiem noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses;

17.  pauž bažas par konstatējumiem, kas pausti ziņojumā, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un Budžeta kontroles komiteja sagatavoja pēc faktu vākšanas misijas Slovākijā, norādot, ka augstākā līmeņa prokuroru atlase tiek uzskatīta par ļoti politizētu, un ka ir tikuši izteikti vairāki apgalvojumi par augstākā līmeņa amatpersonu korumpētību, par kuriem nav tikusi veikta pienācīga izmeklēšana; aicina Slovākijas iestādes nostiprināt tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti;

18.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Komisija nolēma 2017. gadā nepublicēt ES pretkorupcijas ziņojumu, un aicina Komisiju nekavējoties atsākt ikgadējo pretkorupcijas uzraudzību visās dalībvalstīs; aicina Komisiju izstrādāt stingru un viegli piemērojamu rādītāju sistēmu un viegli piemērojamus vienotus kritērijus korupcijas līmeņa noteikšanai dalībvalstīs un izvērtēt dalībvalstu pretkorupcijas politiku, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību(7);

19.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi garantēt to, ka tiek pilnībā ievērotas LES 2. pantā minētās kopīgās Eiropas vērtības un nodrošināta Pamattiesību hartā paredzēto pamattiesību ievērošana;

20.  stingri aicina ieviest regulāru uzraudzības un dialoga procesu, kurā būtu iesaistītas visas dalībvalstis un kurā līdzdarbotos Padome, Komisija un Parlaments, lai aizsargātu ES pamatvērtības — demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu —, kā tas tika ierosināts Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (DTP pakts)(8);

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Slovākijas Republikas prezidentam.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0402.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0438.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0403.

(5)

Skatīt: https://rsf.org/en/journalists-killed

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0022.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0071.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums