Procedūra : 2018/2571(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0190/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0190/2018

Debates :

PV 19/04/2018 - 5
CRE 19/04/2018 - 5

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.19
CRE 19/04/2018 - 10.19
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0190

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 404kWORD 51k
13.4.2018
PE618.442v01-00
 
B8-0190/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0014/2018, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par Boloņas procesa īstenošanu — pašreizējais stāvoklis un turpmākie pasākumi (2018/2571(RSP))


Petra Kammerevert Kultūras un izglītības komitejas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Boloņas procesa īstenošanu — pašreizējais stāvoklis un turpmākie pasākumi (2018/2571(RSP))  
B8-0190/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas iestāžu ieguldījumu Boloņas procesa konsolidācijā un progresā(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25.–26. novembra secinājumus par Eiropas augstākās izglītības globālajiem aspektiem(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28.– 29. novembra secinājumus par augstākās izglītības modernizāciju(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (COM)2012)0669,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra ieteikumu par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(4),

–  ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā Boloņā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri (turpmāk — Boloņas deklarācija),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (COM(2017)0673),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Boloņas procesa īstenošanu — pašreizējais stāvoklis un turpmākie pasākumi (O-000020/2018 – B8-0014/2018),

–  ņemot vēra Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Boloņas process ir starpvaldību iniciatīva, ar kuru valstis atvērtā un konstruktīvā dialogā tiecas sasniegt kopīgus mērķus, īstenojot starptautiski atzītas saistības un tādā veidā veicinot tādas Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) izveidi, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas un kvalitatīvu izglītību;

B.  tā kā Boloņas process ir veicinājis mobilitāti, uzlabojot augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu un standartu saderīgumu un salīdzināmību dažādās augstākās izglītības sistēmās, vienlaikus ievērojot akadēmiskās brīvības principus un institucionālo autonomiju, koncentrējoties uz augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu un piedāvājot iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas;

C.  tā kā EHEA tika veidota ar mērķi paredzēt trīs posmu studiju sistēmu (bakalaura, maģistra un doktora grāds) un padarīt Eiropas augstākās izglītības sistēmas vieglāk salīdzināmas un pievilcīgākas visā pasaulē;

D.  tā kā izglītība ir viens no galvenajiem mūsu sabiedrības balstiem un tā kā augstākajai izglītībai ir nozīmīga loma personas un prasmju attīstībā, nodarbinātības un konkurētspējas sekmēšanā, pilsoniskās līdzdalības, aktīva pilsoniskuma un starpkultūru sapratnes stiprināšanā, kopēju vērtību sekmēšanā un strauji mainīgās pasaules problēmu risināšanā;

E.  tā kā Komisija ir nākusi klajā ar atjauninātu ES augstākās izglītības programmu nolūkā atbalstīt augstākās izglītības iestādes un valsts iestādes, kuras ir atbildīgas par augstāko izglītību; tā kā arī citas EHEA valstis varētu pakāpeniski iesaistīt šajā procesā, nodrošinot tām dalību apspriedēs un labākās prakses apmaiņu;

F.  tā kā Boloņas procesa pamatā ir centieni izveidot atvērt un iekļaujošu EHEA, kuras pamatā būtu kvalitāte un savstarpēja uzticēšanās;

G.  tā kā Boloņas procesā un EHEA ir iekļautas 48 valstis, tostarp daudzas svarīgas ES kaimiņvalstis un partneri; tā kā efektīvs Boloņas process stiprina efektīvu partnerību ar trešām valstīm augstākās izglītības jomā un nodrošina stimulus reformām attiecīgo valstu izglītības sistēmā un citās jomās;

H.  tā kā — ņemot vērā nevienmērīgo progresu Boloņas procesa īstenošanā visā EHEA un grūtības daudzos gadījumos īstenot saskaņotās strukturālās reformas — divi lieli Boloņas procesā līdz šim gūtie panākumi ir palielināta un atvieglota studentu mobilitāte un kopīgi zinātniskie grādi;

I.  tā kā 2015. gadā Baltkrievija trika uzņemta EHEA ar nosacījumu, ka tā ievēros prasībām, kas noteiktas augstākās izglītības reformu ceļvedī Baltkrievijai; tā kā Baltkrievijas iestādes nav izpildījušas savas saistības līdz 2017. gada beigām un tām būtu savas reformas jāpieskaņo vajadzīgajam līmenim,

1.  aicina iesaistītās valstis palielināt politisko līdzdalību un sekmēt savstarpējo sadarbību, kopīgi nospraustos mērķus īstenojot visā Eiropas augstākās izglītības telpā, attīstot, ja nepieciešams, atbilstošu tiesisko regulējumu, lai nostiprinātu EHEA attīstību, stiprinātu tās ticamību un lai tā kļūtu par akadēmiskās izcilības atskaites punktu pasaulē, vienlaikus uzlabojot arī mobilitātes iespējas nolūkā nodrošināt, ka tiek iesaistīts pēc iespējas lielāks studentu skaits;

2.  aicina iesaistītās valstis nodrošināt pārredzamus, pieejamus un taisnīgus sadales mehānismus mobilitātes stipendiju un pabalstu piešķiršanai; prasa ES un dalībvalstīm palielināt savus izglītības budžetus, lai nodrošinātu, ka valsts augstākā izglītība ir bezmaksas un pieejama ikvienam un lai tāda veidā veicinātu mūžizglītību (LLL);

3.  aicina Komisiju un iesaistītās valstis veicināt ārvalstīs pavadīto akadēmisko studiju periodu un tajos iegūto kredītpunktu, kā arī akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas un iepriekšējas mācīšanās atzīšanu, kā arī izstrādāt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas; uzstāj, ka Savienībai, dalībvalstīm un universitātēm būtu jāizstrādā kārtība, kādā sniedz finansiālu un administratīvu atbalstu studentiem, akadēmiķiem un darbiniekiem, kuri nāk no nelabvēlīgākas vides, tostarp būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums, lai viņi varētu piedalīties mobilitātes shēmās, un jāpaver plašākas iespējas iegūt augstāko izglītību, paplašinot mūžizglītības iespējas akadēmiskajā līmenī, jāmudina izmantot papildu izglītības ieguves veidus, piemēram, neformālo un ikdienējo mācīšanos, un jāveido vieglāk pieejamas mācību sistēmas, novēršot pašreizējos šķēršļus starp dažādiem izglītības līmeņiem;

4.  aicina attiecīgās ieinteresētās personas un iestādes rast risinājumu īso ciklu problēmai, kas saistīta ar augstskolu prasību, ka uzņemšanai bakalaura programmā ir jānokārto kvalifikācijas eksāmens;

5.  aicina EHEA valstis veicināt iekļaujošāku mobilitāti studentiem, pasniedzējiem, pētniekiem un administratīvajam personālam, jo mobilitāte gan veicina personīgo un profesionālo attīstību, gan uzlabo mācīšanās, mācīšanas, pētniecības un administrēšanas kvalitāti; atbalsta mobilitātes iespēju iekļaušanu izglītības programmās un svešvalodu apguves uzlabošanu; aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu un efektīvāk šādus līdzekļus izmantot, lai nodrošinātu, ka studentu un pētnieku rīcībā ir vajadzīgie resursi, lai studētu ārvalstīs, un ka viņu sociālā un ekonomiskā situācija nav tam šķērslis;

6.  uzsver, ka zināšanu, pētniecības un zinātnes izplatīšana visās EHEA valstīs ir būtisks ES stratēģijas pēc 2020. gada elements un ievērojami veicina Eiropas pilsoniskuma sekmēšanu;

7.  aicina Komisiju izvērtēt, kā tiek īstenoti 2015. gada Erevānas ministru konferences mērķi attiecībā uz mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un absolventu nodarbināmības veicināšanu darba mūža garumā;

8.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi uzlabot augstākās izglītības sociālo dimensiju; aicina EHEA valstis efektīvi īstenot EHEA sociālās dimensijas stratēģiju un sniegt konkrētas iespējas saistībā ar piekļuvi augstākajai izglītībai un tās iegūšanu studentiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem;

9.  aicina EHEA valstis nodrošināt, ka apspriešanās un augstākās izglītības iestāžu kritisks novērtējums tiek veikts starptautiskā līmenī, un strādāt pie tā, lai labāk koordinētu pieeju īstenot kopīgi saskaņotas reformas, ar kurām sasniegt Boloņas procesa mērķus, kā arī efektīvi atzīt neformālo izglītību un ikdienēju mācīšanos, lai uzlabotu studentu nodarbināmības līmeni un pilsonisko līdzdalību;

10.  aicina Komisiju uzraudzīt progresu, kas panākts Boloņas procesa sociālās dimensijas, kā arī plašākas integrācijas mērķu sasniegšanā;

11.  prasa ministru konferencē, kas šogad notiks Parīzē, ziņot par iepriekšējā ministru konferencē Erevānā 2015. gada maijā izvirzīto mērķu sasniegšanu, lai pabeigtu EHEA izveidi;

12.  prasa, lai nākamajā EHEA ministru konferencē 2018. gadā Parīzē tiktu kritiski novērtēts Boloņas process, jo īpaši a) apzināti atlikušie šķēršļi un iespējamie risinājumi un nodrošināta pienācīga saistību izpilde; b) atbalstītas valstis, kuras atpaliek galveno Boloņas procesa saistību īstenošanā, uzlabojot spēju veidošanu un izstrādājot īpašus mehānismus un procedūras, ar kurām risināt neatbilstības gadījumus; un c) meklēti jauni EHEA mērķi pēc 2020. gada un uzlabots dialogs starp valdībām, augstākās izglītības iestādēm un pētniecības institūtiem, tādējādi sekmējot integrētākas, kvalitatīvākas, iekļaujošākas, pievilcīgākas un konkurētspējīgākas EHEA izveidi;

13.  aicina EHEA valstis saglabāt Baltkrieviju EHEA darba programmā; aicina Komisiju nodrošināt resursus darbībām, kas nepieciešamas, lai īstenotu augstākās izglītības reformu ceļvedi Baltkrievijai;

14.  aicina Boloņas procesa pārraudzības grupas sekretariātu izskatīt ziņojumus par to, ka vienādas pamatnostādnes dažādās EHEA valstīs tiek īstenotas atšķirīgi un ka dažāda vide un resursu līmenis rada ievērojamas atšķirības starp EHEA iestādēm;

15.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt un radīt iespējas sabiedriskajām debatēm par augstākās izglītības nozari un tajā ieinteresēto personu uzdevumiem; uzsver, cik svarīgi ir veicināt studentu, pētnieku, pasniedzēju un citu izglītības darbinieku iesaisti augstākās izglītības pārvaldībā;

16.  uzsver nepieciešamību palielināt valsts finansējumu izglītības jomā un ievērot ES galveno mērķi, proti, līdz 2020. gadam 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā un izstrādē;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 251 E, 31.8.2013., 24. lpp.

(2)

OV C 28, 31.1.2014., 2. lpp.

(3)

OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.

(4)

OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. aprīlisJuridisks paziņojums