Procedūra : 2017/2951(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0195/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0195/2018

Debates :

PV 18/04/2018 - 26
CRE 18/04/2018 - 26

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 401kWORD 50k
16.4.2018
PE618.448v01-00
 
B8-0195/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-0011/2018 un B8-0012/2018, uz kuriem jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par vilcināšanos vakcinēties un par vakcinācijas līmeņa pazemināšanos Eiropā  (2017/2951(RSP))


Joëlle Mélin ENF grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vilcināšanos vakcinēties un par vakcinācijas līmeņa pazemināšanos Eiropā (2017/2951(RSP))  
B8-0195/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus “Bērnu imunizācija — panākumi un problēmas bērnu imunizācijā Eiropā un turpmākā rīcība”, ko ES dalībvalstu veselības ministri pieņēma 2011. gada 6. jūnijā(1),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 1. decembra secinājumus par vakcināciju kā efektīvu līdzekli sabiedrības veselības jomā,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumu “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (COM(2017)0339),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādāto globālo vakcinācijas rīcības plānu (GVAP), ko 2012. gada maijā apstiprināja Pasaules Veselības asamblejas 194 dalībvalstis,

–  ņemot vērā PVO Rezolūciju Nr. 68.6, kuru 2015. gada 26. maijā pieņēma Pasaules Veselības asamblejas 194 dalībvalstis,

–  ņemot vērā PVO Eiropas vakcinācijas rīcības plānu 2015.-2020. gadam, kas tika pieņemts 2014. gada 18. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) 2017. gada 27. aprīļa tehnisko ziņojumu “Vakcinēšanas informācijas sistēmas ES un EEZ”,

–  ņemot vērā ECDC 2017. gada 14. jūnija tehnisko ziņojumu „Svarīgākais, kas jāzina par slimībām, kuras ar vakcināciju var novērst”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē par rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, kura notika 2016. gada 21. septembrī Ņujorkā, pieņemto politisko deklarāciju,

–  ņemot vērā Pasaules Bankas 2017. gada marta ziņojumu “Pret zālēm rezistentas infekcijas — drauds mūsu ekonomikas nākotnei”,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra ieteikumu par vakcināciju pret sezonālo gripu(2),

–  ņemot vērā aizvien pieaugošo skaitu starpkontinentālo ceļotāju,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par vilcināšanos vakcinēties un par vakcinācijas līmeņa pazemināšanos Eiropā (O-000008/2018 – B8-0011/2018 un O-000009/2018 – B8-0012/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā profilaktiskā vakcinācija pret noteiktām slimībām, piemēram, stingumkrampjiem, poliomielītu, bakām un tuberkulozi, līdz šim ir devusi lieliskus rezultātus bez būtiskām blaknēm, vai nu Eiropas, vai pasaules līmenī, neradot bažas par obligātās vakcinācijas līmeni;

B.  tā kā Eiropā šīs pataloģijas parādās no jauna rezistentā formā un tas ir tieši un pierādīti saistīts ar lielajiem migrācijas uzplūdiem;

C.  tā kā septiņu gadu laikā ar vakcinēšanu novēršamu slimību gadījumi, izņemot gripu, būtu bijuši 215 000 t.i. 30 000 gadā jeb 0,0055 % no Eiropas iedzīvotājiem, kas ir ļoti zems rādītājs zinātniskā ieguvumu/riska izteiksmē(3);

D.  tā kā 95 % no šīm slimībām, no kurām dažas var būt letālas un kuras var novērst ar vakcināciju, būtībā ir izskaustas Eiropā, izmantojot vienīgi higiēnas paņēmienus, jo īpaši masalu gadījumā;

E.  tā kā joprojām pasaulē 2.5 miljoni nāves gadījumu nav tieši saistīti ar nepietiekamu vakcināciju, bet gan ar konkrētu slimību izplatību vienīgi sliktas higiēnas dēļ;

F.  tā kā uz 2018. gada 1. janvāri vakcinēšanas rādītāji 28 dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgi un pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir bijuši vakcīnu trūkuma gadījumi;

G.  tā kā, neraugoties uz to, nav bijis tādu pandēmijas gadījumu Eiropā vai pasaulē, kas attaisnotu vakcinācijas aizstāvju satraucošās runas;

H.  tā kā tieši šīs saskaņoti organizētās satraukumu izraisošās runas ir tās, kas uzskatāmas par viltus ziņām;

I.  tā kā, turklāt, nav veikti nekādi eksperimenti attiecībā uz polivalentām vakcīnām ar daudziem mikrobu celmiem, neraugoties uz to, ka patlaban vairākās Savienības valstīs notiek process šo polivalento vakcīnu piemērošanai;

J.  tā kā saikne starp vakcīnām un mikrobu rezistenci nav tieša; tā kā mikrobu rezistences problēmu var risināt vienīgi ar antibiotiku pareizu izmantošanu pasaulē, nevis vienkārši ar vakcīnu pareizu izmantošanu;

K.  tā kā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā noteikts, ka: “1. “Ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. 2. Sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības”;

1.  prasa nodrošināt ļoti rūpīgas migrantu kontroles pie ES ārējām robežām, lai noskaidrotu, vai viņi var būt rezistentu mikroorganismu pārnēsātāji;

2.  prasa tādas pašas kontroles veikt uz katras dalībvalsts robežām;

3.  aicina ikvienu dalībvalsti sākt plaša mēroga eksperimentus polivalento vakcīnu jomā, pirms tās tiek laistas tirgū un piemērotas ar likumu, un salīdzināt to ieguvumu/risku rādītājus attiecībā pret citām profilakses metodēm;

4.  prasa publicēt — ar vislielāko pārredzamību — visu informāciju, kas saistīta ar Eiropas iepirkuma izsludināšanu, kuru uzsāka un apstiprināja 24 dalībvalstis ar vakcīnas ražojošām laboratorijām;

5.  prasa ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu par privātās dzīves aizsardzību(4) un, izmantojot ekstrapolāciju, attiecināt to arī uz obligāto vakcināciju;

6.  prasa nodrošināt dalībvalstu kompetenci attiecībā uz to, lai noteiktu savus uzturamos vakcinācijas grafikus,

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Pasaules Veselības organizācijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

(1)

OV C 202, 8.7.2011., 4. lpp.

(2)

OV L 348, 29.12.2009., 71. lpp.

(3)

Eiropas Ārlietu padome, "Ar vakcinēšanu novēršamu slimību uzliesmojumu kartes", 2015

(4)

ECtHR, Nr. 32647/96, D.R. Nr.94, 91-93. lpp

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 17. aprīlisJuridisks paziņojums