Procedūra : 2018/2600(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0238/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0238/2018

Debates :

PV 31/05/2018 - 4
CRE 31/05/2018 - 4

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.12
CRE 31/05/2018 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0242

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 500kWORD 55k
25.5.2018
PE621.621v01-00
 
B8-0238/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0022/2018, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par reaģēšanu uz lūgumrakstiem par nestabilas nodarbinātības un uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (2018/2600(RSP))


Cecilia Wikström, priekšsēdētāja Lūgumrakstu komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par reaģēšanu uz lūgumrakstiem par nestabilas nodarbinātības un uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (2018/2600(RSP))  
B8-0238/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 155. panta 1. punktu un 352. pantu,

  ņemot vērā Eiropas Sociālās hartas 4. un 30. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. un 32. pantu,

–  ņemot vērā diskriminācijas un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanas pasākumus, kas paredzēti Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 1997/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (Nepilna laika darba direktīva) pielikumā iekļautajā pamatnolīgumā par nepilna darba laika darbu(1),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par darbu uz noteiktu laiku (Noteikta laika darba direktīva)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (Darba laika direktīva)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (Eiropas Uzņēmumu padomes direktīva)(5),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu un Konvenciju Nr. 175 par nepilna laika darbu,

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību(6),

–  ņemot vērā pētījumu par pagaidu līgumiem, nestabilu nodarbinātību, darba ņēmēju pamattiesībām un ES nodarbinātības tiesību aktiem, ko 2017. gada novembrī publicēja Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts(7),

–  ņemot vērā daudzos lūgumrakstus par Noteikta laika darba direktīvas pārkāpumiem publiskajā sektorā(8), par nestabiliem darba apstākļiem strādājošiem, kas privātajā sektorā nodarbināti uz nulles stundu līguma pamata(9), par arodbiedrību pārstāvību un par sociālā nodrošinājuma sistēmu neatbilstībām(10), kā arī par iebildumiem pret pagaidu līgumu lielāku izmantošanu(11),

–  ņemot vērā jaunos Komisijas priekšlikumus, kas paredz izveidot Eiropas Darba iestādi (COM(2018)0131) un izstrādāt Padomes ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (COM(2018)0132),

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Lūgumrakstu komitejas 2017. gada 22. novembrī rīkotajā uzklausīšanā “Pagaidu darbinieku vai nestabilas nodarbinātības darbinieku tiesību aizsardzība, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem”,

–  ņemot vērā Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīvu 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem(12),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā, ar kuru atceļ Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīvu 91/533/EEK (COM(2017)0797),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai “Reaģēšana uz lūgumrakstiem par nestabilitāti nodarbinātībā un līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu” (O-000054/2018 – B8-0022/2018),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēdējos 15 gados Eiropas Savienībā ir pieaudzis uz noteikta laika un pagaidu līgumu pamata pieņemtu darbinieku skaits un tas ir skaidrojams ar īstenoto taupības politiku un darba tiesību ierobežojumiem, kas palielinājuši darba nestabilitāti un nedrošību; tā kā ir vajadzīga efektīva politika, kas aptveru dažādos nodarbinātības veidus un pienācīgi aizsargātu darba ņēmējus;

B.  tā kā nestabilus darba apstākļus rada lielas nepilnības efektīvā darba ņēmēju tiesību aizsardzībā, kuras konstatējamas dažādos regulējuma līmeņos, arī ES primārajos un sekundārajos tiesību aktos un dalībvalstu tiesību aktos; tā kā lūgumraksti par dažādu veidu nodarbinātību būtu jāizskata pilnīgi atbilstoši to izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem un attiecīgajiem ES tiesību aktiem; tā kā ES sociālās un darba politikas pamatā ir subsidiaritātes princips;

C.  tā kā ir jāpieņem politikas pasākumi, lai reaģētu uz to, ka nestabilitāte ir dinamisks aspekts, kas skar visas personiskās darba attiecības; tā kā pret nestabilu darbu ir jācīnās, izmantojot integrētu daudzlīmeņu politikas paketi, kas veicina iekļaujošus un efektīvus darba standartus, kā arī iedarbīgus pasākumus, ar ko nodrošināt līdztiesības principa ievērošanu;

D.  tā kā uz mērķi efektīvi apkarot netaisnīgu nodarbinātības praksi, kas izraisa nestabilitāti, būtu jāvirzās, izmantojot arī SDO Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, kur skatīta darbvietu veidošana, tiesības darbā, sociālā aizsardzība un sociālais dialogs un kā transversāls mērķis iekļauta dzimumu līdztiesība;

E.  tā kā Eurostat un Eurofound dati par nebrīvprātīgu pagaidu nodarbinātību, dzimuma un vecuma atšķirībām pagaidu nodarbinātībā un lielas nepilna laika darba ņēmēju daļas nepietiekamu nodarbinātību liecina, ka aizvien vairāk izplatās nestandarta un netipiska nodarbinātība; tā kā pēc dzimuma un vecuma dalīti dati par bezdarbu liecina, ka bezdarba līmenis ir zemākais kopš 2009. gada;

F.  tā kā vairākas dalībvalstis gadu gaitā ir saskārušās ar netipisku un pagaidu darba līgumu skaita ievērojamu pieaugumu gan publiskajā, gan privātajā sektorā apstākļos, kad tiesiskais regulējums efektīvu un samērīgu aizsardzības līdzekļu trūkuma dēļ nedod iespēju nedz novērst liela skaita secīgu noteikta laika līgumu slēgšanu, nedz par šādu praksi sodīt; tā kā līdz ar to ir vājinājusies Eiropas nodarbinātības tiesību aktu integritāte un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra;

G.  tā kā pastāv vispusīgs ES tiesību aktu satvars, kura mērķis ir mazināt nestabilitātes risku noteiktos darba tiesisko attiecību veidos, un te jāmin Noteikta laika līgumu direktīva, Nepilna laika darba direktīva, Pagaidu darba direktīva, Darba laika direktīva, Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā, Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi pret personām un Vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes direktīva;

H.  tā kā Komisija, strādādama ar pārkāpumu procedūrām, kas attiecas uz ES darba tiesību aktu pārkāpumiem no vairāku dalībvalstu puses, ilgi kavējās, tādējādi ļaudama gadiem ļaunprātīgi izmantot noteikta laika līgumus un pārkāpt darba ņēmēju tiesības;

I.  tā kā nesena informācija, kas saistīta ar lūgumrakstiem par noteikta laika līgumu ļaunprātīgu izmantošanu publiskajā sektorā, parāda, kādā situācijā ir daži pagaidu darba ņēmēji, kurus atlaidusi viņus nodarbinājusī publiskā iestāde, pēc tam, kad tika pieņemts lēmums, ka viņi ir cietuši no ļaunprātīgas noteikta laika līgumu izmantošanas pretrunā Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par darbu uz noteiktu laiku(13);

J.  tā kā darba apstākļi dalībvalstīs ir atšķirīgi, jo katrai ir savi tiesību akti par darba līgumiem;

K.  tā kā Lūgumrakstu komitejas saņemtā informācija skaidri apliecina, ka nestabila darba ļaunprātīga izmantošana aizvien palielinās;

L.  tā kā Lūgumrakstu komiteja vēl nav saņēmusi Komisijas atbildi attiecībā uz ievērojamu skaitu jaunu lūgumrakstu, kas iesniegti 2017. gadā;

M.  tā kā nulles stundu līguma darba ņēmēji ES tiesību kontekstā ir jāuzskata par darba ņēmējiem, jo viņi strādā citas personas vadībā un par šo darbu saņem atalgojumu, līdz ar to ir jāpiemēro ES sociālie tiesību akti;

N.  tā kā nestabila nodarbinātība, tostarp nulles stundu līgumi, noved pie sociālās aizsardzības nepietiekamas pieejamības un apdraud tiesības uz koplīgumu slēgšanu, īpaši attiecībā uz pabalstiem un aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu, kā arī ierobežo karjeras izaugsmi un apmācību; tā kā nestabila nodarbinātība izraisa vispārēju nestabilitāti dzīvē;

 

O.  tā kā statistiski sievietes vairāk strādā nepilna laika darbu vai darbu uz ierobežota laika vai zema atalgojuma līguma pamata un līdz ar to ir vairāk pakļautas nestabilitātes riskam, ko rada diskriminācija darba tirgū, un tas palēnina progresu darba samaksas un pensiju dzimumšķirtnes apkarošanā un izskaušanā,

1.  ar jēdzienu “nestabila nodarbinātība” saprot nodarbinātību, kuras pamatā ir, piemēram, pagaidu darba līgumu ļaunprātīga izmantošana pretrunā starptautiskajiem darba apstākļu standartiem, darba tiesībām un ES tiesību aktiem; uzsver, ka nestabila nodarbinātība nozīmē lielāku sociālekonomisko neaizsargātību, cilvēka cienīgai dzīvei nepietiekamus līdzekļus un nepietiekamu sociālo aizsardzību;

2.  uzsver, ka ir svarīgi šķirt netipisku darbu un nestabilu nodarbinātību; uzsver, ka jēdzienus “netipisks” un “nestabils” nevar lietot kā sinonīmus;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret nestabilu nodarbinātību, piemēram, nulles stundu līgumiem, nodrošinot, ka tiek izstrādāti jauni instrumenti un tiek saskanīgi ievērota Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, kā arī faktiski panākta ES un valstu tiesību aktu izpilde valstu līmenī, lai atrisinātu pienācīga darba trūkuma problēmu un īstenotu tiesībās balstītu pieeju; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar visiem sociālajiem partneriem — īpaši arodbiedrībām — un attiecīgajām ieinteresētajām personām, veicinot kvalitatīvu, drošu un labi apmaksātu nodarbinātību, lai cita starpā nostiprinātu darba inspekcijas;

4.  mudina Komisiju nekavējoties pieņemt leģislatīvus pasākumus, ar ko iedarbīgi vērsties pret nodarbinātības praksēm, kuras izraisa nestabilitāti;

5.  ir informēts par Komisijas priekšlikumu par Eiropas Darba iestādes (EDI) izveidi un aicina šādai iestādei piešķirt pašai savu pietiekamu budžetu, nevis tai novirzīt līdzekļus no citām svarīgām struktūrām; aicina Komisiju intensīvāk cīnīties pret netaisnīgiem noteikumiem darba līgumos, vēršoties pret visiem ļaunprātīgas izmantošanas un apiešanas iespēju veidiem; pieņem zināšanai jauno priekšlikumu direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā, kura mērķis ir izveidot jaunas tiesības visiem darba ņēmējiem, īpaši — lai uzlabotu darba apstākļus darba ņēmējiem jaunu veidu un nestandarta nodarbinātībā, vienlaikus ierobežojot slogu darba devējiem un saglabājot darba tirgus pielāgošanās spēju;

6.  jo īpaši atzinīgi vērtē noteikumus par tiesībām meklēt papildu darbu, kuri paredz aizliegt ekskluzivitātes klauzulas un ierobežot nesavienojamības klauzulu izmantošanu, kā arī tiesībām informāciju par darba sākuma datumu saņemt saprātīgā termiņā pirms šā datuma;

7.  uzsver, ka Darba laika direktīva var būt un ir jāpiemēro nulles stundu līguma darba ņēmējiem un ka līdz ar to uz viņiem attiecas noteikumi par minimālo atpūtas laiku un maksimālo darba laiku;

8.  aicina dalībvalstis, nosakot, vai pastāv darba tiesiskās attiecības, ņemt vērā SDO indikatorus kā līdzekli, ar ko vērsties pret nestabilas nodarbinātības izraisīto aizsardzības trūkumu;

9.  atzīmē, ka sociālās aizsardzības pieejamība ir izšķirīgi svarīga darbaspēka ekonomiskajai un sociālajai drošībai un labi funkcionējošam darba tirgum, kas rada darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi;

10.  uzsver, ka ir vajadzīgas inspekcijas, lai darba ņēmēji, kas nodarbināti uz pagaidu vai elastīgu līgumu pamata, saņemtu vismaz tādu pašu aizsardzību kā citi darba ņēmēji; atzīmē, ka ir vajadzīgi mērķorientēti centieni izmantot pastāvošos SDO instrumentus īpašā kampaņā pret nestabilu nodarbinātību un ka ir rūpīgi jāizskata nepieciešamība pieņemt jaunus saistošus instrumentus un tiesību normas, kas ierobežotu un samazinātu nestabilu nodarbinātību un nestabila darba līgumus padarītu mazāk pievilcīgus darba devējiem;

11.  ir stingri pārliecināts, ka ir jāveic vispārējs izvērtējums par apstākļiem, kādos notiek noteikta laika darba līgumu atjaunošana, kad darba ņēmējam uzdotais darbs paredzēts vairāk nekā tikai pagaidu vajadzību apmierināšanai un kad līdz ar to atklājas ļaunprātīga izmantošana pretrunā Direktīvas 1999/70/EK pamatnolīguma 5. klauzulai;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnīgi nodrošināt vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darbavietā;

13.  uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm tiesību akti par nestabilu nodarbinātību ir jāizvērtē dzimumu ietekmējuma ziņā; uzskata, ka ir jākoncentrējas uz dažādiem pastāvošiem pasākumiem, kas vērsti uz nestabilās darba attiecībās iesaistīto sieviešu vajadzībām, jo sievietes ir grupa, kura jau ir pārmērīgi pārstāvēta nestabilā nodarbinātībā un kuru šī problēma nesamērīgi plaši skars arī turpmāk;

14.  atgādina, ka Direktīvas 1999/70/EK par pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pamatā ir premisa, ka nenoteikta laika darba līgumi ir vispārpieņemta darba attiecību forma, bet noteikta laika darba līgumi ir tikai dažas nozarēs vai dažās profesijās un darbībās sastopama īpatnība;

15.  nosoda noteikta laika darba līgumu atjaunošanu, kuras mērķis ir apmierināt vajadzības, kas ir nevis pagaidu rakstura, bet gan stabilas un pastāvīgas, jo šāda rīcība ir pretrunā Direktīvai 1999/70/EK;

16.  atzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi, ka noteikta laika līgumu pārveide par nenoteikta laika līgumiem ir saskaņā ar prasībām, kas izriet no ES tiesību aktiem, tādā ziņā, ka līdz ar to tiek novērsta noteikta laika līgumu ļaunprātīga izmantošana un pilnībā tiek izbeigtas ļaunprātīgas izmantošanas sekas(14);

17.  uzsver, ka noteikta laika līgumu pārveide par nenoteikta laika līgumiem ir jāuzskata par līdzekli, kā efektīvi novērst noteikta laika līgumu ļaunprātīgu izmantošanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā un sodīt par to, un ka visām dalībvalstīm tā ir skaidri un saskanīgi jāiekļauj attiecīgajā darba tiesību regulējumā;

18.  uzsver, ka no Direktīvai 1999/70/EK pretrunā esošas ļaunprātīgas noteikta laika līguma izmantošanas cietuša darba ņēmēja noteikta laika līguma pārveide par nenoteikta laika līgumu neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma sodīt par šādu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp arī paredzēt iespēju attiecīgajam darba ņēmējam saņemt kompensāciju par viņam nodarīto kaitējumu;

19.  uzsver, ka gadījumos, kad dalībvalsts izlemj sodīt par ES tiesību aktiem pretrunā esošu diskrimināciju vai ļaunprātīgu izmantošanu, kas vērsta pret pagaidu darba ņēmēju, šim darba ņēmējam noteikdama kompensāciju, kompensācijai katrā ziņā jābūt pietiekamai un iedarbīgai un pilnīgi jālīdzsvaro viss ciestais kaitējums;

20.  uzsver, ka ar budžeta apsvērumiem, kas ir pamatā dalībvalsts sociālās politikas izvēlēm, nevar attaisnot to, ka trūkst iedarbīgu pasākumu, kuru mērķis būtu novērst un pienācīgi sodīt secīgu noteikta laika darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka šādu iedarbīgu pasākumu pieņemšana pilnīgi atbilstoši ES tiesību aktiem ir nepieciešama, lai pilnīgi izbeigtu darba ņēmēju tiesību pārkāpšanas sekas;

21.  nosoda to, ka ir atlaisti darba ņēmēji, kurus kompetentās tiesu iestādes atzinušas par cietušajiem Direktīvai 1999/70/EK pretrunā esošā noteikta laika līgumu ļaunprātīgā izmantošanā; ir stingri pārliecināts, ka gadījumos, kad ir notikusi secīgu noteikta laika līgumu ļaunprātīga izmantošana, var izmantot līdzekļus, kas sniedz efektīvas un līdzvērtīgas garantijas darba ņēmēju aizsardzībai, lai pienācīgi sodītu ļaunprātīgu izmantošanu un pilnīgi izbeigtu ES tiesību aktu pārkāpšanas sekas, kā arī sargātu skarto darba ņēmēju nodarbinātību;

22.  aicina dalībvalstis uzlabot darba standartus netipiskā nodarbinātībā, nosakot vismaz minimālos sociālās aizsardzības, minimālās algas un apmācības un izaugsmes pieejamības standartus;

23.  aicina dalībvalstis rīkoties, lai ievērotu, veicinātu un konkretizētu pamatprincipus un tiesības darbvietā, kas attiecas uz neoficiālajā ekonomikā strādājošajiem, un ieviest pienācīgus mehānismus vai izvērtēt pastāvošos mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību valsts tiesību aktiem un noteikumiem, un darba tiesiskās attiecības atzītu un izpildītu tā, ka tiek sekmēta darba ņēmēju pāreja uz oficiālo ekonomiku.

(1)

OV L 14, 20.1.1998., 9. lpp.

(2)

OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp.

(3)

OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

(4)

OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.

(5)

OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0290.

(7)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/596823/IPOL_STU(2017)596823_EN.pdf

(8)

0389/2015, 1328/2015, 0044/2016, 0988/2016, 1108/2016, 1202/2016, 1310/2016, 0188/2017, 0268/2017, 0283/2017, 0640/2017, 0701/2017.

(9)

0019/2016, 0020/2016, 0021/2016, 0099/2017, 1162/2017.

(10)

0019/2016, 0442/2017.

(11)

1043/2017.

(12)

OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.

(13)

OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp.

(14)

Tiesas 2014. gada 26. novembra spriedums, Mascolo, C-22/13, ECLI:EU:C:2014:2401, 55. punkts, http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=160109&doclang=LV.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 30. maijsJuridisks paziņojums