Procedūra : 2018/2718(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0243/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0243/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 406kWORD 51k
28.5.2018
PE621.627v01-00
 
B8-0243/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada (2018/2718(RSP))


Michael Cramer, Reinhard Bütikofer Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada (2018/2718(RSP))  
B8-0243/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī un Padomē 2016. gada 5. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES(1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu(3),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu “Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšana”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pēcvēlēšanu pārskatīšanai: Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu grozījumam Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2016)0606),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) tika izveidots kā kopīga, centralizēti pārvaldīta transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras programma, kas ir daļa no stratēģijas “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” un ES “20–20–20” mērķiem enerģētikas un klimata politikas jomā;

B.  tā kā EISI nodrošina ievērojamu daļu no ES finansējuma transporta un enerģētikas projektiem un dod ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikas dekarbonizācijā, tādējādi tuvinot ES emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu;

C.  tā kā, pamatojoties uz attiecīgajām sektorālajām pamatnostādnēm, EISI būtu jāatbalsta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) attīstība ar mērķi uzlabot kohēziju iekšējā tirgū un ES konkurētspēju pasaules tirgū, vienlaikus risinot tirgus nepilnības un īpašu uzmanību pievēršot projektiem ar augstu Eiropas pievienoto vērtību;

D.  tā kā EISI līdzfinansētie projekti atbilst ES centieniem uzlabot savas transporta infrastruktūras tīklu integrāciju, un šo mērķi var panākt, uzlabojot savienojamību, palielinot sadarbspēju un atbalstot intermodalitāti, kas saistībā ar digitālā vienotā tirgus izveidi nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, tādiem kā dzelzceļš un tīrāks ūdenstransports, un stiprinātu ES konkurētspēju pasaulē;

E.  tā kā no Komisijas sagaida, ka tā 2018. gada maijā un jūnijā publicēs tiesību aktu priekšlikumus par Eiropas stratēģiskajām investīcijām, tostarp par atjaunināto EISI,

1.  uzsver, ka ES transporta infrastruktūras ieguldījuma projektu noteicošajai iezīmei ir jābūt projekta kvalitātei, pamatojoties uz klimata un vides ilgtspējību, drošību un vietējo interešu ņemšanu vērā, lai ES nodrošinātu reālu pievienoto vērtību, ko sajustu iedzīvotāji; norāda, ka uzsvars ir jāliek uz infrastruktūras projektiem, kas palīdz līdz minimumam samazināt ārējās izmaksas tādās jomās kā drošība, vide un klimats;

2.  atzinīgi vērtē, ka EISI tiek izmantota starpnozaru sinerģija; sagaida, ka turpmākās sektorālās politikas pamatnostādnes un EISI būs elastīgāks, lai veicinātu sinerģiju un ātrāk reaģētu uz jauniem tehnoloģiskiem sasniegumiem un prioritātēm, tādām kā digitalizācija, vienlaikus risinot kopīgas sabiedrības problēmas, piemēram, kiberdrošību, paātrinot dekarbonizāciju, veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu ilgtspējīgiem elektriskās mobilitātes veidiem un pastiprinot dzelzceļa infrastruktūras turpmāku elektrifikāciju;

3.  uzskata, ka transporta nozarē prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kas rada vai uzlabo pārrobežu savienojumus un atjauno un pabeidz trūkstošos reģionālos dzelzceļa savienojumus, kuri iepriekš tika demontēti vai pamesti, lai EISI īstermiņā varētu sniegt konkrētu un efektīvāku ieguldījumu ceļā uz mērķi izveidot vienotu Eiropas dzelzceļu transporta telpu;

4.  uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš horizontāliem viedprojektiem, piemēram, intelektiskajām transporta sistēmām (ITS), upju informācijas dienestiem (RIS), Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmām (ERTMS), tuvsatiksmes kuģošanai (SSS) jūras maģistrāļu (MoS) koncepcijas ietvaros, kā arī trokšņu līmeņa samazināšanai trokšņa izcelsmes vietā attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem; uzsver, ka steidzami ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi tagadējās infrastruktūras uzturēšanai;

5.  uzsver, ka Eiropas velomaršrutu tīkla integrācija Eiropas dzelzceļa tīklā varētu būt izdevīga gan tūrisma, gan transporta nozarei, un šo integrāciju varētu īstenot, līdzfinansējot infrastruktūras, ceļa zīmju un popularizēšanas pasākumus;

6.  aicina Komisiju paturēt prātā, ka Eiropas transporta tīkla izveides pabeigšanai, kā noteikts ES politikas prioritātēs, būs vajadzīga ciešāka iedzīvotāju līdzdalību, lielāka pārredzamība un pastāvīga transporta projektu termiņu un finansēšanas uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz lieliem projektiem, kuru ieguldījumu apmērs pārsniedz EUR 1 miljardu, jo daļa no šiem projektiem būs atkarīga no nepārtraukta ES iedzīvotāju atbalsta, lai to realizācija noritētu sekmīgi; mudina Komisiju lielāku uzmanību pievērst iespējamiem korupcijas gadījumiem, ja lieliem projektiem tiek novirzītas lielas naudas summas;

7.  uzsver, ka pienācīgi ir jāatbalsta ātrgaitas platjoslas tīklu realizācija, lai panāktu 100 % savienojamību un novērstu digitālās plaisas; atgādina, ka savienojamības trūkums un būtiskas piedāvātā pieslēguma ātruma atšķirības ir svarīgi faktori, kas rada zināšanu un līdzdalības plaisu, savukārt šāda plaisa kaitē iekšējam tirgum un rada vēl lielāku sadrumstalotību;

8.  mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka EISI finansējums elektroenerģijas infrastruktūrai, kas vajadzīga enerģētikas pārkārtošanas nolūkā, ir saskaņots ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Parīzes nolīgumā ietvertajām saistībām un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem, proti, viediem un digitalizētiem tīkliem, lai sasniegtu 2030. gada starpsavienojumu mērķus (tostarp perifērās dalībvalstīs), attīstītu sazarotus atkrastes energotīklus, kā arī nodrošinātu piegādes drošību, īstenojot tādus pasākumus kā energoefektivitāte, pieprasījuma reakcija, atjaunojamie energoresursi un tīklu sinhronizēšana starp visām dalībvalstīm; uzsver EISI ievērojamo, bet pilnībā vēl neizmantoto potenciālu stimulēt tīklu pārkārtošanu virzībā uz Eiropas bezoglekļa ekonomiku;

9.  atzīmē Komisijas priekšlikumus par militāro mobilitāti; atgādina par Savienības militārajiem uzdevumiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 43. panta 1. punktā, un uzsver, ka kolektīvās teritoriālās aizsardzības organizēšana, kas prasītu netraucētu militārā aprīkojuma un personāla apriti starp valstīm, ir NATO, nevis ES uzdevums; uzskata, ka nav iemesla no ES budžeta militārajā mobilitātē ieguldīt līdz pat EUR 6,5 miljardiem EISI līdzekļus, kas paredzēti laikposmam pēc 2010. gada; uzskata, ka jau tā ierobežotie ES budžeta līdzekļi būtu jātērē civiliem ES mērķiem un uzdevumiem; aicina dalībvalstis un NATO izstrādāt plānus, kā risināt starpvalstu militārās mobilitātes jautājumu; atgādina, ka Savienības kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP) joprojām trūkst atbilstīgu līdzekļu gaisa un jūras operācijām, kā tas paredzēts LES; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un dalībvalstis ievērojami palielināt to Eiropas bruņoto spēku mobilitāti un sadarbspēju, kuru uzdevums ir veikt ES militārās operācijas, piemēram, miera uzturēšanas un stabilizācijas pasākumus;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.

 

(1)

OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.

(2)

OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.

(4)

OV C 17, 18.1.2017., 20. lpp.

(5)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. septembrisJuridisks paziņojums