Procedūra : 2018/2711(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0244/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0244/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0238

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 478kWORD 50k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0244/2018
28.5.2018
PE621.628v01-00
 
B8-0244/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))


Luis de Grandes Pascual, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Gabriel Mato, Cristian Dan Preda, Lorenzo Cesa, Esteban González Pons, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Tunne Kelam, Ivan Štefanec, Eduard Kukan PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))  
B8-0244/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2017. gada 16. februāra rezolūciju(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2018. gada 22. aprīļa paziņojumu un 2018. gada 15. maija paziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā 2018. gada 27. aprīlī sniegto ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) paziņojumu presei par cilvēktiesību situāciju Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) vizīti Nikaragvā 2018. gada 17.–21. maijā, ar mērķi izpētīt stāvokli Nikaragvā, un tās 2018. gada 21. maija provizorisko paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību biroja runaspersonas Liz Throssell 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par vardarbību saistībā ar protestiem Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2018. gada 14. maija paziņojumu presei par vizīti, lai izmeklētu situāciju Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretariāta 2017. gada 20. janvāra ziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ir ziņots, ka vismaz 76 cilvēki ir nogalināti, vairāk nekā 868 ievainoti un 438 apcietināti protestu rezultātā, kas sākās 2018. gada 18. aprīlī, kad prezidents Daniels Ortega paziņoja par sociālā nodrošinājuma reformu; tā kā Nikaragvas viceprezidents Rosario Murillo ir atklāti stigmatizējis protestētājus, nosaucot tos par “vandāļiem” un apsūdzot “politiskās manipulācijās”;

B.  tā kā lielais cietušo skaits skaidri norāda uz brutālu apspiešanu no valsts varas iestāžu puses, pārkāpjot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, kā noteikts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un standartiem attiecībā uz spēka izmantošanas ierobežojumiem; tā kā Nikaragvas Valsts policijas vadītāja Aminta Granera atkāpās no amata, ņemot vērā pārmērīgo vardarbības pielietošanu;

C.  tā kā plašsaziņas līdzekļus, kas ziņoja par protestiem, valdība patvaļīgi slēdza un žurnālisti, kuri pauda jebkādus iebildumus, tika iebiedēti un aizturēti; tā kā Nikaragvas iestāžu vēršanās pret vārda brīvību un opozīcijas vadītāju iebiedēšana ir nosodīta kā uzbrukums pamatbrīvībām; tā kā žurnālists Angel Gahona tika nošauts brīdī, kad viņš ziņoja no protestu vietas tiešraidē;

D.  tā kā ar 2018. gada 16. maijā sākto nacionālo dialogu starp prezidentu D. Ortega un Nikaragvas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības grupām, Katoļu baznīcai piedaloties kā vidutājai, neizdevās rast risinājumu krīzei un tas tika uz nenoteiktu laiku apturēts; tā kā valdības atteikšanās no priekšlaicīgām vēlēšanām ir galvenais traucējošais aspekts;

E.  tā kā kopš stāšanās amatā 2007. gadā prezidents D. Ortega ir trīsreiz atkārtoti ievēlēts, neraugoties uz to, ka Nikaragvas konstitūcija aizliedz secīgu atkārtotu ievēlēšanu, tādējādi tas liecina par korupciju un autoritārismu, kurā valsts ir nonākusi; tā kā 2011. un 2016. gada vēlēšanas ES iestādes un OAS ļoti kritizēja par pārkāpumiem, jo tās tika veiktas bez abu šo organizāciju novērotāju vai citu uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtnes;

F.  tā kā korupcija publiskajā sektorā, tostarp korupcija, kurā iesaistīti prezidenta ģimenes locekļi, joprojām ir viena no lielākajām problēmām; tā kā ļoti izplatīta ir valsts ierēdņu uzpirkšana, kā arī muitas un nodokļu iestāžu īstenota nelikumīga konfiskācija un patvaļīga aplikšana ar nodokli,

1.  nosoda brutālās represijas un protestētāju iebiedēšanu, kā rezultātā daudzi cilvēki tika nogalināti, pazuda bez vēsts vai tika patvaļīgi apcietināti, un to veica Nikaragvas varas ietādes un Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās frontes locekļu grupa;

2.  izsaka līdzjūtību visām to upuru ģimenēm, kuri tika nogalināti un ievainoti demonstrāciju laikā;

3.  aicina Nikaragvas varas iestādes izbeigt visa veida vardarbību pret cilvēkiem, kuri izmanto savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; mudina Nikaragvas varas iestādes atbrīvot visus patvaļīgi apcietinātos un sniegt garantijas, ka pret viņiem netiks veikti nekādi krimināltiesību pasākumi;

4.  aicina Nikaragvas varas iestādes nekavējoties atļaut starptautisku, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības tos, kas vainojami represijās un cilvēku nogalināšanā protestu laikā; šajā sakarā atzinīgi vērtē IACHR vizīti Nikaragvā, un pauž bažas par sākotnējā ziņojuma secinājumiem; mudina starptautisko sabiedrību uzņemties aktīvu lomu, lai nodrošinātu, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;

5.  aicina Nikaragvas varas iestādes nodrošināt visiem sabiedrības dalībniekiem, tostarp opozīcijas spēkiem, žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, pietiekamu rīcības telpu, lai tie varētu brīvi darboties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai tādējādi visām iesaistītajām pretējām pusēm būtu iespēja apspriest stāvokli Nikaragvā un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu valstī; atgādina, ka tiesu iestāžu neatkarība un nesodāmības izbeigšana, un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir būtiski faktori demokrātijas atjaunošanai valstī;

6.  pauž nožēlu par to, ka nacionālajam dialogam nebija panākumu, jo Nikaragvas valdība noteica tam ierobežojumus;

7.  nosoda nelikumīgo rīcību, pārkāpjot tiesību normas, kuras rezultātā tika pieņemtas izmaiņas konstitūcijā, lai atceltu prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus, dodot iespēju prezidentam Danielam Ortega pastāvīgi būt amatā, tādējādi nepārprotami pārkāpjot tiesības uz demokrātiskām vēlēšanām; uzsver, ka nepieciešamas spēcīgas demokrātiskās iestādes, pulcēšanās brīvība un politiskais plurālisms; šajā sakarībā prasa veikt vēlēšanu reformu, kas nodrošinātu taisnīgas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas, kurās ievēroti starptautiskie standarti, jo tas ir veids kā atrisināt politisko krīzi;

8.  aicina iestādes cīnīties pret plaši izplatīto korupciju Nikaragvas politiskajās aprindās, kas ierobežo visu valsts iestāžu darbību un ierobežo ārvalstu ieguldījumus; prasa īstenot Nikaragvas tiesību aktus korupcijas apkarošanas jomā, tostarp attiecībā uz uzpirkšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un veicināšanas maksājumiem;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

 

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0043.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. maijsJuridisks paziņojums