Procedūra : 2018/2711(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0249/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0249/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0238

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 479kWORD 49k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0244/2018
28.5.2018
PE621.633v01-00
 
B8-0249/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))


Charles Tannock, Karol Karski, Ruža Tomašić, Raffaele Fitto, Monica Macovei, Valdemar Tomaševski, Jana Žitňanská, Pirkko Ruohonen-Lerner, Jadwiga Wiśniewska, Anna Elżbieta Fotyga ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))  
B8-0249/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu,

–  ņemot vērā ES un Centrālamerikas 2012. gada 29. jūnija asociācijas nolīgumu,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2018. gada 22. aprīļa paziņojumu par stāvokli Nikaragvā un 2018. gada 15. maija paziņojumu par nacionālā dialoga izveidi Nikaragvā,

–  ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu attiecībā uz Nikaragvu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014. — 2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

–  ņemot vērā Nikaragvas konstitūciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), ko Nikaragva ratificēja 1980. gadā,

–  ņemot vērā ANO 2007. gada Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP), kam Nikaragva ir pievienojusies,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš 18. aprīļa Nikaragvu ir pārņēmuši politiskie nemieri, pēc tam, kad prezidents Daniels Ortega ierosināja taupības pasākumus attiecībā uz valsts sociālās drošības sistēmu; tā kā aprīļa beigās prezidents D. Ortega piekāpās attiecībā uz viņa ierosinātajiem sociālā nodrošinājuma pasākumiem;

B.  tā kā valdības reakcija bija vardarbīga un, cenšoties pārtraukt protestus, drošības spēki visā valstī izmantoja kaujas munīciju;

C.  tā kā Amerikas Cilvēktiesību komisija (IACHR) pēc valdības ielūguma, maijā ieradās darba vizītē Nikaragvā, lai novērotu cilvēktiesību situāciju valstī saistībā ar notikumiem kopš aprīļa vidus;

D.  tā kā provizoriskajā ziņojumā par saviem konstatējumiem IACHR ziņoja, ka kopš 18. aprīļa tā dokumentējusi vismaz 76 bojā gājušos un 868 ievainotos;

E.  tā kā 19. aprīlī tika uz laiku slēgti četri TV kanāli, lai apturētu to tiešraides reportāžas par protestiem; tā kā ir ziņots par to, ka notikuši uzbrukumi žurnālistiem, kad viņi ziņoja no notikuma vietām;

F.  tā kā 27. aprīlī Asamblea Nacional priekšsēdētājs Gustavo Porras paziņoja par Patiesības komisijas izveidi, lai izmeklētu to, kas notika protestu laikā; tā kā septiņu likumdevēju padome, kurā pieci likumdevēji ir ar prezidenta D. Ortegas partijas vairākumu, 6. maijā izveidoja piecu locekļu komisiju un Asamblea Nacional apstiprināja šo locekļu iecelšanu;

G.  tā kā nacionālais dialogs sākās 16. maijā, Katoļu baznīcai darbojoties kā vidutājai, un bija paredzēta visu politisko spēku iesaistīšanās; tā kā 23. maijā sarunas nonāca strupceļā un process tika apturēts uz nenoteiktu laiku, jo valdību pārstāvošie sarunu dalībnieki atteicās apspriest vidutāju iesniegto 40 punktu programmu, kas ietvēra ceļvedi uz demokrātiskām vēlēšanām, tostarp vēlēšanu likuma reformas, vēlēšanu organizēšanu un prezidenta atkārtotas ievēlēšanas aizliegumu;

H.  tā kā demokrātijas un tiesiskuma situācija Nikaragvā ir pasliktinājusies, jo pēdējos gados prezidents ir nostiprinājis varu pār parlamentu, tiesu sistēmu, armiju, policiju un plašsaziņas līdzekļiem, un pilsoniskās sabiedrības telpa ir pakāpeniski samazinājusies;

I.  tā kā demokrātijas un tiesiskuma, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas attīstīšanai un konsolidēšanai ir jābūt neatņemamai ES ārpolitikas, tostarp 2012. gada asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, sastāvdaļai,

1.  pauž dziļas bažas par vardarbīgajām sadursmēm starp protestētājiem un drošības spēkiem Nikaragvā, kurās daudzi gāja bojā un tika ievainoti;

2.  izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;

3.  uzsver, ka protestiem ir jābūt miermīlīgiem, un ka sabiedriskās drošības spēkiem ir jārīkojas maksimāli savaldīgi;

4.  mudina valdību veikt objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības personas, kas bija iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos protestu laikā; pauž bažas par to, ka Asamblea Nacional nesen izveidotajai Patiesības komisijai ir ciešas saiknes ar valdošo partiju, kas neliek domāt par objektivitāti; atzinīgi vērtē valdības lēmumu uzaicināt IACHR apmeklēt valsti;

5.  aicina valdību ievērot vārda un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, kas saskaņā ar valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem ir demokrātiskas sabiedrības būtisks elements; turklāt aicina varas iestādes ievērot preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā atvērtas sabiedrības būtisku elementu, ko garantē Nikaragvas konstitūcija;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots nacionālais dialogs; tomēr pauž nožēlu par to, ka process nonāca strupceļā jau vienu nedēļu pēc sarunu sākuma; uzsver savu atbalstu iekļaujošam dialogam par tiesiskumu un demokrātiju, un uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no krīzes; aicina valdību piedalīties dialogā, to veicot atvērtā un atbildīgā veidā, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu sekmīgu dialoga iznākumu;

7.  pauž bažas par cilvēktiesību un demokrātijas situācijas pakāpenisko pasliktināšanos Nikaragvā; aicina valdību pilnībā ievērot demokrātiskās vērtības, tostarp varas dalīšanu; atgādina, ka demokrātijas sekmīgai darbībai būtiski faktori ir pilnīga opozīcijas līdzdalība, tiesu sistēmas depolitizācija, nesodāmības izbeigšana un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība;

8.  norāda, ka, ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, ir jāatgādina Nikaragvai par nepieciešamību ievērot tiesiskuma principu, demokrātiju un cilvēktiesības, kā to atbalsta un veicina Eiropas Savienība; mudina ES uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā apsvērt iespējamos veicamos pasākumus;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm un Nikaragvas valdībai un parlamentam.

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 30. maijsJuridisks paziņojums