Procedūra : 2018/2741(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0276/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0276/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2018 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0266

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 564kWORD 51k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0275/2018
11.6.2018
PE621.674v01-00
 
B8-0276/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2018/2741(RSP))


Charles Tannock, Karol Karski, Urszula Krupa, Ryszard Antoni Legutko, Roberts Zīle, Anna Elżbieta Fotyga, Jadwiga Wiśniewska, Jan Zahradi ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2018/2741(RSP))  
B8-0276/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2008. gada 12. augusta nolīgumu par uguns pārtraukšanu, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(2),

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši kopīgo deklarāciju, par kuru tika panākta vienošanās 2017. gadā Briselē,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) kopīgos paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), jo īpaši 2017. gada 18. maija ziņojumu par EKP pārskatīšanas īstenošanu (JOIN(2017)0018) un 2017. gada 9. jūnija kopīgo darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 mērķpasākumi 2020. gadam, koncentrējoties uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu par ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju austrumu kaimiņreģionā un jo īpaši 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā desmit gadus pēc 2008. gada augustā īstenotās Krievijas militārās agresijas Gruzijā Krievijas Federācija joprojām turpina nelikumīgi okupēt Gruzijas teritorijas Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā, pārkāpjot starptautiskās tiesības un uz noteikumiem balstīto starptautisko sistēmu, un aktīvi rīkojas, lai pilnībā anektētu šos abus reģionus;

B.  tā kā Krievija nemitīgi pastiprina savu nelikumīgo militāro klātbūtni Gruzijas okupētajās teritorijās, būvējot jaunas bāzes, ievedot jaunas karaspēka vienības un aprīkojumu un veicot militāras mācības;

C.  tā kā Krievija turpina pārkāpt savas starptautiskās saistības, un atsakās īstenot ar ES starpniecību panākto 2008. gada 12. augusta nolīgumu par uguns pārtraukšanu;

D.  tā kā Krievija joprojām turpina izolēt šos abu reģionu no pārējās valsts teritorijas, slēdzot papildu pārejas punktus, izveidojot fiziskas barjeras gar administratīvā dalījuma robežu (ABL) un rīkojot kampaņu, kuras mērķis ir izskaust Gruzijas kultūru;

E.   tā kā šī dalījuma robeža tiek lēnām, bet pastāvīgi pārvietota dziļāk Tbilisi kontrolētajā teritorijā — šis process ir pazīstams kā “robežu nospraušana” —, dažās vietās tai pietuvojoties ļoti tuvu kritiskai infrastruktūrai, piemēram, gāzes cauruļvadiem;

F.  tā kā simti tūkstošu iekšzemē pārvietotu personu un bēgļu, kuri piespiedu kārtā un atkārtotu etniskās tīrīšanas viļņu rezultātā tika izraidīti no Gruzijai piederošām Abhāzijas reģiona un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas teritorijām, joprojām tiek liegtas viņu pamattiesības uz drošu un cieņpilnu atgriešanos mājās;

G.  tā kā okupētajos Gruzijas reģionos tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, īpašumtiesības un tiesības uz piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā; tā kā joprojām notiek nelikumīgas aizturēšanas un cilvēku nolaupīšanas gadījumi;

H.  tā kā Krievijas Federācijai, kā varai, kas faktiski kontrolē Gruzijas teritoriju — Abhāzijas reģiona un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas — robežas, ir pilnībā atbildīga par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un sarežģīto humanitāro situāciju šajās teritorijās;

I.  tā kā 2008. gada iebrukums bija pirmais lielākais Krievijas uzbrukums Eiropā pieņemtajai kārtībai; tā kā šim uzbrukumam vēlāk sekoja citi, tostarp Krimas aneksija un karš Austrumukrainā;

J.  tā kā viens no Krievijas iebrukuma mērķiem bija mainīt situāciju uz vietas un likt šķēršļus Gruzijas līdzdalībai NATO, kas šai valstij tika apsolīta gadu iepriekš notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē Bukarestē; tā kā NATO nevēlēšanos uzņemt Gruziju un Ukrainu Krievija ir interpretējusi kā zaļo gaismu savai agresijai;

K.  tā kā Austrumeiropas valstu un valdību vadītāju Polijas prezidenta Lech Kaczyński, Igaunijas prezidenta Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidenta Valdas Adamkus, Latvijas premjerministra Ivara Godmaņa un Ukrainas prezidenta Victor Yushchenko kopīgā ad hoc vizīte Gruzijā 2008. gada 12. augustā tika plaši atzīta par galveno faktoru, kas novērsa Krievijas virzību uz Tbilisi un atviegloja ES Padomes Francijas prezidentūras starpniecības centienus panākt uguns pārtraukšanu;

L.  tā kā Krievijas Federācija turpina liegt ES pārraudzības misijai (EUMM) piekļuvi Gruzijas teritorijām — Abhāzijas reģionam un Chinvali reģionam /Dienvidosetijai —, pārkāpjot ar ES starpniecību 2008. gada 12. augustā noslēgto uguns pārtraukšanas nolīgumu un tādējādi mazinot šīs misijas spēju pilnībā īstenot savas pilnvaras,

1.  vēlreiz apliecina savu nepārprotamo atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei;

2.  izsaka līdzjūtību šajā konfliktā bojā gājušo upuru ģimenēm;

3.  atzīst ES lielo nozīmi sarunās par uguns pārtraukšanu un atbalsta sniegšanā Gruzijas pusei, jo īpaši izveidojot EUMM; tomēr prasa, lai ES turpmāk vēl aktīvāk iesaistītos šā konflikta risināšanā, izmantojot ES īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā, kurš vienlaicīgi ir Ženēvas sarunu līdzpriekšsēdētājs, kā arī EUMM;

4.  atzinīgi vērtē Austrumeiropas vadītāju apņēmīgo rīcību, apmeklējot Tbilisi 2008. gada augustā, kad Krievijas karaspēka vienības bija tikai 50 km attālumā no Gruzijas galvaspilsētas;

5.  atkārtoti aicina Krieviju pilnībā ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību, atcelt tās lēmumu par Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas atdalīšanās atzīšanu un izbeigt Krievijas okupāciju minētajās teritorijās, kā arī apņemties nelietot spēku pret Gruziju, kā to no savas puses ir izdarījusi Gruzija;

6.  nosoda Krieviju, Venecuēlu, Nikaragvu, Sīriju un Nauru par to, ka tās ir atzinušas Abhāziju un Dienvidosetiju, un aicina šo atzīšanu atsaukt;

7.  stingri nosoda sistemātiskos Gruzijas pilsoņu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp, slepkavības, spīdzināšanas un cilvēku nolaupīšanu, ko īsteno Krievijas Federācijas okupācijas spēku pārstāvji; šajā sakarībā atzinīgi vērtē faktu, ka Gruzijas Parlaments ir pieņēmis divpusēju rezolūciju, ar ko izveido tādu nevēlamo personu sarakstu, kas ir atbildīgas par šādiem pārkāpumiem vai par to slēpšanu (Otkhozoria-Tatunashvili saraksts), un aicina dalībvalstis un Padomi atzīt par nevēlamām personas, kuras ir iekļautas vai varētu tikt iekļautas šajā sarakstā, un vērst pret tām valsts vai ES mēroga sankcijas;

8.  aicina Krievijas Federāciju pilnībā īstenot 2008. gada 12. augusta nolīgumu par uguns pārtraukšanu un nekavējoties izbeigt “robežu nospraušanas” procesu un tās militāro klātbūtnes pastiprināšanu abos okupētajos reģionos;

9.  atgādina Krievijai Federācijai, kā okupācijas varai, par tās pienākumiem pret iedzīvotājiem un ka tai ir jāpārtrauc cilvēktiesību pārkāpumi, ierobežojumi attiecībā uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, diskriminācija etniskās piederības dēļ un īpašumtiesību pārkāpumi, kā arī Gruzijas okupētajās teritorijās īstenotie tiesību uz piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā pārkāpumi;

10.  aicina Krievijas Federāciju atļaut EUMM piekļuvi Gruzijas teritorijām — Abhāzijas reģionam un Chinvali reģionam/Dienvidosetijai —, kā noteikts tās pilnvarās;

11.  šajā sakarībā nosoda visus Krievijas veiktos pasākumus virzībā uz Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas teritoriju pilnīgu aneksiju;

12.  atzīst, ka nespēja adekvāti reaģēt uz Krievijas agresiju pret Gruziju 2008. gadā pamudināja Krieviju turpināt tās agresīvās militārās un politiskās kampaņas gan kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē, tādējādi vājinot un graujot uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību un stabilitāti Eiropā un ārpus tās;

13.  uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāieņem konsekventa, saskaņota, vienota un stingra nostāja pret Krievijas īstenoto okupācijas un aneksijas politiku kā vienīgo līdzekli, lai nodrošinātu miermīlīgu konflikta atrisināšanu Gruzijā un novērstu līdzīgus konfliktus kaimiņvalstīs;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Gruzijas valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

(1)

OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. jūnijsJuridisks paziņojums