Procedūra : 2018/2545(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0304/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0304/2018

Debates :

PV 03/07/2018 - 24
CRE 03/07/2018 - 24

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.14

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0293

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 563kWORD 53k
26.6.2018
PE621.712v01-00
 
B8-0304/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-0031/2018 un O-000050/2018, uz kuriem jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par MVU definīciju (2018/2545(RSP))


Markus Pieper Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par MVU definīciju (2018/2545(RSP))  
B8-0304/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo paziņojumu(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ― konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespējas(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas 2016. gada 15. septembra spriedumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par MVU definīciju (O-000050/2018 – B8-0031/2018),

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. pantu un 123. panta 2. līdz 8. punktu,

A.  tā kā 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) Savienībā, kuri veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem, nodarbina gandrīz divas trešdaļas Eiropas darbaspēka un nodrošina vairāk nekā 90 miljonus darbvietu, radot pievienoto vērtību EUR 3,9 miljardu apmērā; tā kā tie sniedz ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā un ilgtspējīgu un augstas kvalitātes darbvietu radīšanā un uzturēšanā un ir galvenie virzītājspēki enerģētikas pārkārtošanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un ES konkurētspējas veicināšanā attiecībā uz videi draudzīgām tehnoloģijām, kā arī būtisks inovāciju avots ES;

B.  tā kā 90 % no ES MVU un 93 % no visiem ES uzņēmumiem nefinanšu uzņēmējdarbībā ir mikrouzņēmumi, kas MVU vidū veicina vislielāko pievienotās vērtības un nodarbinātības īpatsvaru, jo nodarbina aptuveni 30 % no ES darbaspēka, tādēļ tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība;

C.  tā kā salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem un neatkarīgi no to organizatoriskās struktūras MVU nesamērīgi ietekmē administratīvais slogs un finansiāli šķēršļi, kas kavē to konkurētspēju, eksportu un darbvietu radīšanu; tā kā tie ES, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī gūst labumu no īpaša atbalsta, tostarp finansēšanas iespējām un vienkāršotām procedūrām, taču varētu tikt īstenoti papildu centieni, pārsniedzot jau uzņemtās politiskās saistības, lai radītu vienkāršāku un MVU labvēlīgu vidi;

D.  tā kā aptuveni 100 ES tiesību aktos ir atsauces uz MVU definīciju, jo īpaši tādās jomās kā konkurences politika, finanšu tirgu regulējums, struktūrfondi, pētniecības un inovācijas finansējums, kā arī nodarbinātības, vides, enerģētikas, patērētāju aizsardzības un sociālā nodrošinājuma tiesību aktos, piemēram, REACH sekundārajos tiesību aktos un Energoefektivitātes direktīvā;

E.  tā kā saskaņota regulatīvā vide ir izdevīga visiem uzņēmumiem un tā kā stingra MVU definīcija ir instruments, ar kura palīdzību var novērst tirgus nepilnības un problēmas, kas raksturīgas konkurencei starp dažāda lieluma uzņēmumiem un uzņēmumiem ar dažādu aktīvu apjomu un uzņēmējdarbības modeli;

F.  tā kā Komisija regulāri uzrauga ES MVU definīcijas īstenošanu; tā kā ir veikti vairāki novērtējumi (2006., 2009. gadā un pēdējais 2012. gadā), kuros secināts, ka nav vajadzības būtiski pārskatīt ES MVU definīciju;

G.  tā kā starpnozaru vērtību ķēde attiecībā uz MVU ļauj samazināt institucionālos, tehniskos un birokrātiskos šķēršļus un tā kā uzņēmumu tīklu veidošanai ir vajadzīga efektīva atbalsta politika;

H.  tā kā MVU definīcijai ir jāveicina kvalitatīvu darbvietu radīšana, darba apstākļu un drošības uzlabošana un jebkādu pārkāpumu samazināšana līdz absolūtam minimumam,

MVU definīcija

Komisijas paveiktais

1.  atzinīgi vērtē sākotnējo Komisijas ietekmes novērtējumu un atbalsta pieeju, ka galvenā uzmanība jāpievērš uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs atbalsts un vienkārši noteikumi, lai uzlabotu plānošanas un juridisko noteiktību MVU; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu;

2.  uzskata, ka, ņemot vērā minētā stratēģiskā instrumenta īpatnības un daudzās MVU un dalībvalstu atšķirības, būtu jāsaglabā 2003. gada ieteikumā paredzētais elastīgums; pauž pārliecību, ka ir jāsaglabā vispārējā definīcijas struktūra un tā jāpiemēro, izmantojot jau noteikto kritēriju pareizo kombināciju;

MVU definīcijas pārskatīšana

3.  mudina Komisiju nepieļaut situāciju, ka lielāki tirgus dalībnieki cenšas izveidot mākslīgas uzņēmējdarbības struktūras, kas tiem ļauj izmantot ar MVU definīciju saistītās priekšrocības, jo tas varētu izraisīt pieejamā atbalsta nepareizu sniegšanu plašākā mērogā, līdz ar to tas vairs nebūs pieejams tiem MVU, kuriem tas ir nepieciešams; uzsver, ka jebkāda MVU definīcijas pielāgošana vienmēr būtu jāveic par labu MVU un tai būtu jāatvieglo MVU piekļuve publiskam atbalstam;

4.  aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunināt MVU definīciju, vienlaikus ņemot vērā arī Komisijas ekonomikas prognozes attiecībā uz inflāciju un darba ražīgumu, lai turpmākajos gados nebūtu nepieciešamības ātri veikt jaunu pielāgošanu; uzskata, ka jebkādas turpmākas izmaiņas MVU definīcijā būtu jāveic tādā veidā, kas nodrošina definīcijas ilgtermiņa stabilitāti;

5.  norāda, ka darbinieku skaits ir kļuvis par plaši atzītu kritēriju, un tam vajadzētu palikt galvenajam kritērijam; atzīst, ka darbinieku skaita kritērijam ir daži ierobežojumi attiecībā uz iespēju veikt pareizu ES mēroga salīdzinājumu, un tādēļ uzskata, ka apgrozījums un bilances kopsumma arī ir svarīgi definīcijas kritēriji; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi atzīt jaunuzņēmumus un mikrouzņēmumus, kā arī akronīmu MMVU;

6.  uzsver, ka ir jāpaskaidro jēdzieni “saistīts uzņēmums” un “partneruzņēmums”, kā arī MVU statuss apvienošanās gadījumā; uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir vienkāršot procedūras, birokrātiju un piemērojamos noteikumus; šajā sakarībā mudina Komisiju vienkāršot spēkā esošos noteikumus; uzskata, ka, ja jaunuzņēmumi strādā kopā ar kopuzņēmumiem, jaunuzņēmuma MVU statusa novērtēšanā nebūtu jāņem vērā uzņēmumi, kas saistīti ar kopuzņēmumiem, ar noteikumu, ka tā nav mākslīga struktūra un starp jaunuzņēmumu un saistītajiem uzņēmumiem nav papildu saiknes;

7.  aicina Komisiju atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, jo īpaši kopas un uzņēmumu tīklus, ar mērķi sekmēt izmaksu racionalizāciju un uzlabot zināšanu un zinātības apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz inovāciju saistībā ar ražojumiem/pakalpojumiem un procesiem;

Citi ar MVU definīciju saistītie jautājumi

8.  atbalsta Komisijas iniciatīvu attiecībā uz jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu atbalstu; uzskata, ka Savienības ekonomikas izaugsmes sekmēšanas nolūkā ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai; atzinīgi vērtē divu gadu pārejas periodu, kura laikā, piemēram, straujas izaugsmes uzņēmumi saglabātu MVU statusu; aicina izvērtēt nepieciešamību pagarināt šo pārejas periodu; aicina Komisiju turpināt darbu pie tā, lai palīdzētu uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un MVU saistībā ar līdzekļu piesaistes iniciatīvām, tostarp tādām jaunām iniciatīvām kā kolektīvā finansēšana;

9.  uzskata, ka, izmantojot ekonomikas diplomātijas instrumentus Savienības līmenī, piemēram, izaugsmes misiju, varētu efektīvāk risināt pasaules līmeņa ekonomikas problēmjautājumus un izmantot iespējas; aicina Komisiju pastiprināt centienus šajā kontekstā saskaņā ar ES rūpniecības politikas stratēģiju, neradot dubultas struktūras; šajā sakarībā aicina izveidot rādītāju, kas parāda eksporta potenciāla un uzņēmuma lieluma attiecību, lai uzlabotu informāciju un paraugprakses piemērus attiecībā uz MVU internacionalizācijas un starptautiskās konkurētspējas iespējām un sniegtu papildu atbalstu MVU, kam ir liels eksporta potenciāls;

10.  pauž bažas, ka uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (uzņēmumi, uz kuriem vairs neattiecas MVU definīcija, bet kuriem joprojām ir vidējiem uzņēmumiem raksturīga struktūra), netiek pievērsta pienācīga politikas veidotāju uzmanība, neraugoties uz to, ka savas produktivitātes dēļ tie sniedz būtisku devumu nodarbinātības un izaugsmes sekmēšanā; tādēļ aicina izveidot atsevišķu šo uzņēmumu definīciju, lai varētu veikt mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, vienlaikus izvairoties no MVU definīcijas paplašināšanas tādā mērā, kas varētu kaitēt tās sākotnējiem mērķiem;

11.  atzīmē, ka līdzīgi MVU, ārštatniekiem un lieliem uzņēmumiem arī uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu veicina nodarbinātību un izaugsmi, jo īpaši ņemot vērā to produktivitāti, un tāpēc tiem ES politikā ir jāpievērš pienācīga uzmanība;

12.  aicina Komisiju papildus prioritāriem pasākumiem, kas paredzēti ES MVU atbalstam, apsvērt iespēju sākt uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu vērstu iniciatīvu, kura ne tikai ietvertu MVU domātus pasākumus, bet pievērstos specifiskām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, un, izmantojot tikai jaunu finansējumu, nodrošinātu piekļuvi sadarbībai pētniecības jomā un sekmētu digitalizācijas stratēģijas, eksporta tirgu attīstību un attiecīgā gadījumā, ja tas ir pilnībā pamatoti, datu aizsardzības noteikumu mīkstināšanu;

Ziņošanas pienākumi, statistikas dati, pētījumi un ietekmes novērtējumi

13.  uzskata, ka Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmā (COSME), pētniecības un inovācijas pamatprogrammā (FP9), kā arī struktūrfondu programmās nākamajā DFS būtu jāturpina rezervēt pietiekamas summas to MVU atbalstam, kuri cenšas ieviest jauninājumus un radīt darbvietas;

14.  uzsver, ka, ņemot vērā notiekošās sarunas par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir svarīgi saglabāt skaidru un vienotu MVU definīciju, jo MVU ir definēti ES tiesību aktos un tiem bieži vien ir piešķirts īpašs statuss Savienības tirdzniecības nolīgumos;

15.  aicina Komisiju analizēt tādu papildu kritēriju priekšrocības kā eksporta intensitāte (augsts eksporta apjoms attiecībā pret darbinieku skaitu), būtiskā mērā neatkarīga pārvaldība un augsts pašu kapitāla īpatsvars, kuri jāņem vērā uzņēmumu kategoriju noteikšanā, vienlaikus saglabājot skaidrus un saskaņotus noteikumus, un atbilstoši apstrādāt rezultātus;

16.  aicina Komisiju veikt visaptverošu pētījumu par MVU definīcijas iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un tā dēvēto iestrēgšanas efektu, kas izpaužas tā, ka uzņēmumi brīvprātīgi izlemj nepaplašināties, lai izvairītos no birokrātiskā sloga un citām saistībām, kuras rastos sakarā ar MVU statusa zaudēšanu;

17.  uzsver, ka mazi vietējie sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi, kas atbilst MVU kritērijiem, pilda svarīgus uzdevumus vietējās kopienās, ir dziļi iesakņojušies to vietējā uzņēmējdarbības vidē un cita starpā rada pareizos priekšnoteikumus visu pārējo MVU izaugsmei; atzīmē, ka valsts tiesību aktu, valsts atbalsta tiesību aktu un finansiāli vāju publisko iestāžu dēļ publiskā īpašumā esoši uzņēmumi ne vienmēr saņem publisko iestāžu finansiālu vai regulatīvu atbalstu; tādēļ mudina Komisiju veikt pētījumu par definīcijas ietekmi uz publiskā īpašumā esošiem uzņēmumiem, kas ir finansiāli neatkarīgi, tiek organizēti saskaņā ar privāttiesībām vai darbojas konkurences apstākļos ar privātiem uzņēmumiem;

18.  aicina Komisiju veikt priekšizpēti par to, kādā mērā ir izmantojamas atsevišķās nozarēs piemērojamas MVU definīcijas, lai pārbaudītu šādas pieejas ietekmi uz attiecīgajām ekonomikas nozarēm un radīto pievienoto vērtību;

19.  aicina attiecībā uz visiem ES tiesību aktu priekšlikumiem papildus Komisijas pašas uzņemtajām saistībām ieviest arī obligātu ietekmes uz MVU testu, kura pamatā ir princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; uzsver, ka visu tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumā būtu skaidri jānorāda minētā testa rezultāts; aicina Komisiju nākamajā Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu uzņemties šādas saistības un uzskata, ka varētu apsvērt Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta atjaunināšanu;

Norādījumi MVU attiecībā uz definīciju

20.  aicina dalībvalstis un Komisiju savlaicīgi un optimālā veidā sniegt uzņēmumiem norādījumus par procedūrām MVU statusa noteikšanai un informāciju par visām izmaiņām attiecībā uz MVU definīciju vai procedūrām,

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(2)

OV C 377E, 7.12.2012., 102. lpp.

(3)

OV C 68E, 7.3.2014., 40. lpp.

(4)

OV C 316, 22.9.2017., 57. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. jūnijsJuridisks paziņojums