Procedūra : 2018/2770(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0321/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0321/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 05/07/2018 - 6.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 493kWORD 57k
2.7.2018.
PE621.749v01-00
 
B8-0321/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās robežām (2018/2770(RSP))


Javier Couso Permuy, Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Nikolaos Chountis, Maria Lidia Senra Rodríguez, Eleonora Forenza, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās robežām (2018/2770(RSP))  
B8‑0321/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks "attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai",

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir noteikts, ka "visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības" un ka "pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību",

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) un ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes 2013. gada 27. janvāra deklarāciju, kurā tās parakstītāji apstiprina apņemšanos ievērot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos nolūkus un principus un atbalstu jebkuriem centieniem vienlīdzīgi saglabāt visu valstu suverenitāti un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona proklamēšanu par miera zonu, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējās CELAC sanāksmēs,

–  ņemot vērā ANO Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,

–  ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2018. gada 23. maija paziņojumu par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes iepriekšējos secinājumus par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos iepriekšējos paziņojumus par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,

–  ņemot vērā 2018. gada 7. jūnija Prezidentu konferences lēmumu, kura nolēma nosūtīt ad hoc delegāciju uz Kukutu (Kolumbija) un Boavištu (Brazīlija),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība ir vairākkārt nosodījusi ārēju iejaukšanos, destabilizāciju, dezinformācijas kampaņas, manipulēšanu ar sabiedrības viedokli un dažu opozīcijas segmentu uzkurināto vardarbību, kas vērsta pret valsts suverenitāti, neatkarību, mieru un demokrātisko stabilitāti, kā arī pret Venecuēlas iedzīvotājiem;

B.  tā kā Venecuēlas Bolivāra Republika ir pakļauta ārējam un iekšējam apdraudējumam, kas vērsts pret tās suverenitāti un mieru valstī, laikā, kad tā saskaras arī ar vēl nepieredzētu ekonomisku karu, kas pēdējā laikā ir saasinājies un izpaužas kā cenu kāpums, kontrabanda un krājumu veidošana; tā kā šī ārkārtējā situācija ir izraisījusi sociālas, ekonomiskas, politiskas, dabas un vides problēmas;

C.  tā kā 2014. gada decembrī bijušais ASV prezidents Barack Obama izsludināja ASV Senāta pieņemto likumu, ar kuru Venecuēlas tautai un Bolivāra valdībai līdz 2019. gadam tiek piemērotas vienpusējas un eksteritoriālas sankcijas; tā kā visas 33 Latīņamerikas un Karību valstis ir nosodījušas un noraidījušas šīs ASV vienpusēji noteiktās sankcijas pret Venecuēlu, un tā kā ES valstu un valdību vadītāji otrajā ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2015. gada 10. un 11. jūnijā, pieņemtajā Briseles deklarācijā ņēma vērā to, ka CELAC noraida ASV sankcijas pret Venecuēlas Bolivāra Republiku; tā kā Venecuēlas valdība reaģējusi ar paziņojumu par pasākumu kopumu, īstenojot Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem pantus;

D.  tā kā 2015. gada 8. martā bijušais ASV prezidents Barack Obama izdeva Izpildrīkojumu Nr. 13692, ar kuru pasludināja, ka Venecuēlas Bolivāra Republika rada īpašus un ārkārtējus draudus Amerikas Savienoto Valstu drošībai un ārpolitikai; tā kā šis izpildrīkojums ļauj ASV izmantot valsts ārkārtas resursus, lai cīnītos pret šo apdraudējumu, piemēram, nosakot sankcijas pret minēto valsti;

E.  tā kā ASV prezidents Donald Trump ir saglabājis tādu pašu stratēģiju kā viņa priekšgājējs, kas skaidri redzams dažādos viņa izdotajos izpildrīkojumos, proti, 2017. gada 24. augusta, 2018. gada 19. marta un 2018. gada 21. maija izpildrīkojumos;

F.  tā kā ar šiem izpildrīkojumiem pret Venecuēlu ir noteiktas papildu sankcijas un aizliegts veikt noteiktas papildu darījumus attiecībā uz Venecuēlu, tas viss, lai reaģētu uz tā saukto "ārkārtas situāciju valstī", kas paziņota 2015. gada 8. marta Izpildrīkojumā Nr. 13692;

G.   tā kā ASV dienvidu spēku vadītāja admirāļa Kurt Tidd 2017. gada 6. aprīļa un 2018. gada 15. februāra paziņojumi tika interpretēti kā agresija pret Venecuēlu, kas ir pretrunā reģionālās kolektīvās drošības doktrīnai; tā kā šo paziņojumu mērķis bija radīt nenoteiktību un destabilizāciju valstī, un tie ir daļa no intervences stratēģijas reģionā, kas vērsta pret progresīvām valdībām;

H.  tā kā viena no daļām Venecuēlas nepārtrauktai destabilizēšanai ir bijusi un turpina būt tāds vairāku miljonu dolāru finansējums pretvalstiskām organizācijām un politiskām partijām, kas ilgst jau vairāk nekā 12 gadus un kurš tiek nodrošināts, izmantojot ASV aģentūru, piemēram, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) un ASV organizācija "Nacionālais fonds demokrātijas veicināšanai"; tā kā ASV bijušais prezidents B. Obama ir atļāvis piešķirt īpašu finansējumu USD 5,5 miljonu apmērā, lai ar Valsts departamenta starpniecību apmaksātu pret valdību vērstus grupējumus Venecuēlā;

J.  tā kā Amerikas valstu organizācija (OAS) un it īpaši tās ģenerālsekretārs turpina vērst savu politisko darbību uz iejaukšanos Venecuēlas iekšējā situācijā un visiem iespējamiem līdzekļiem leģitimizēt Amerikas Demokrātijas hartas aktivizēšanu, lai padarītu iespējamu ārēju iejaukšanos valstī;

K.  tā kā OAS XLVIII Ģenerālā asambleja iezīmējās ar draudiem izslēgt Venecuēlu no OAS, kā, gatavojoties pasākumam, pieprasīja ASV viceprezidents Mike Pence; tā kā beigās vienīgais, ko ASV varēja panākt, bija rezolūcijas pieņemšana, kuru atbalstīja 19 no 24 valstīm, kas bija vajadzīgas, lai izslēgtu Venecuēlu no OAS, nominālā balsošana par rezolūciju tika pabeigta, 11 valstīm atturoties un 4 balsojot "pret";

L.  tā kā Venecuēla ir izlēmusi izstāties no OAS; tā kā līdz Venecuēlas oficiālās izstāšanās brīdim no OAS ir palikuši 11 mēneši; tā kā ASV nolūks ir panākt Venecuēlas izstāšanās apturēšanu, lai tās varētu turpināt pretrunā starptautiskajām tiesībām eskalēt savus vienpusējos pasākumus pret Venecuēlu un lai ASV sabiedrotie varētu vienlaicīgi pastiprināt spiedienu pret šo valsti;

M.  tā kā Venecuēlai prettiesiski tika liegts būt Mercosur pro temporae prezidējošai valstij nolūkā izolēt Venecuēlu un izslēgt no šīs organizācijas; tā kā pašreiz notiek ES un Mercosur sarunas par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu;

N.  tā kā šī destabilizācijas, izolācijas un spiediena izdarīšanas pret Venecuēlu stratēģiju, rupji pārkāpjot starptautiskās tiesības, īsteno dažas šī reģiona valdības, proti, tā sauktā "Limas grupa";

O.  tā kā ES ir sniegusi vairākus paziņojumus un ieņēmusi dažādas nostājas, atbalstot nostājas, ko noteikuši daži mazākumā esoši Venecuēlas opozīcijas segmenti, ar skaidru nolūku iejaukties un ietekmēt iekšējo situāciju Venecuēlā;

P.  tā kā 2017. gada 13. novembrī Ārlietu padome pieņēma secinājumus par Venecuēlu un vienojās par mērķtiecīgu sankciju piemērošanu; tā kā 2018. gada 22. janvārī Ārlietu padome nolēma attiecināt ierobežojošus pasākumus uz septiņām personām, kas ieņem oficiālus amatus; tā kā 2018. gada 28. maijā Ārlietu padome savos secinājumos vienojās par ātru rīcību nolūkā pret Venecuēlu piemērot papildu mērķtiecīgus un atgriezeniskus ierobežojošus pasākumus; tā kā 2018. gada 25. jūnijā Ārlietu padome savos secinājumos vienojās par jaunām papildu sankcijām pret Venecuēlu, attiecinot ierobežojošus pasākumus vēl uz 11 personām, kas ieņem oficiālus amatus;

Q.  tā kā lielākie starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi situāciju Venecuēlā atspoguļo vienpusīgi; tā kā tiek manipulēts ar informāciju, tiek izplatītas baumas un nepatiesas ziņas par Venecuēlu ar vienu vienīgu mērķi — attaisnot iejaukšanos šajā valstī;

R.  tā kā 20 gadu laikā Venecuēlā ir notikušas 24 dažādas vēlēšanas;

S.  tā kā kopš Nacionālās asamblejas pēdējām vēlēšanām daži opozīcijas segmenti ir iesaistījušies valsts destabilizācijā, šim nolūkam izmantojot piešķirto likumdošanas varu;

T.  tā kā daži opozīcijas segmenti izlēma nepiedalīties Venecuēlas Nacionālās asamblejas un prezidenta vēlēšanās;

U.  tā kā prezidenta vēlēšanas Venecuēlā notika 2018. gada 20. maijā un tajās balsoja vairāk nekā 8 miljoni Venecuēlas pilsoņu; tā kā vēlēšanās bija klāt vairāk nekā 200 starptautisko novērotāju; tā kā vēlēšanu procesā piedalījās dažādi kandidāti no opozīcijas; tā kā par prezidentu tika atkārtoti ievēlēts Nicolás Maduro;

V.  tā kā ASV, ES un dažas reģiona valstu valdības jau iepriekš apstrīdēja prezidenta vēlēšanu procesu un joprojām atsakās atzīt rezultātu;

W.  tā kā Venecuēlas valdība un tās prezidents vairākkārt ir aicinājuši visus opozīcijas segmentus iesaistīties dialogā un joprojām uztur spēkā šo aicinājumu, lai valstī nodibinātu mieru;

X.  tā kā daži opozīcijas segmenti, kurus atbalsta tādi ārējie spēki kā ASV, ES, OAS, G7 un Limas grupa, turpina veicināt destabilizāciju valstī;

Z.  tā kā ASV, ES, OAS un Limas grupa ir atbildīgi par Venecuēlas ekonomisko blokādi, kas dramatiski ietekmē Venecuēlas iedzīvotājus;

AA.  tā kā tā sauktā "humānā palīdzība", ko aizstāv ASV, ES, OAS un Limas grupa, ir tikai iegansts un atruna, lai leģitimizētu ārējo iejaukšanos valstī,

1.  asi nosoda pastāvīgo ārējo iejaukšanos un politisko, ekonomisko, kā arī sociālo destabilizāciju, kas vērsta pret Venecuēlas Bolivāra Republiku;

2.  nosoda to, ka ES viltīgi izmanto cilvēktiesību jautājumus politiskiem mērķiem, jo īpaši Venecuēlas gadījumā;

3.  uzskata, ka neatlaidīgā iejaukšanās stratēģija pret Venecuēlas Bolivāra Republikas suverenitāti nekādi nespēs radīt dialoga un miera iespējas;

4.  atkārtoti apliecina, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir tiesības suverēni un miermīlīgā ceļā, kā arī bez ārējas intervences vai spiediena lemt par savu nākotni;

5.  atkārtoti uzsver nepieciešamību ievērot starptautiskajās tiesībās paredzēto principu neiejaukties valstu iekšējās lietās;

6.  nosoda apgalvojumus par iespējamo "humanitāro krīzi" Venecuēlā, kuru mērķis ir pastiprināt iejaukšanos no ārpuses un aizstāvēt intervences pasākumu kampaņu šajā valstī;

7.  pauž dziļu nožēlu par 2018. gada 7. jūnija Prezidentu konferences lēmumu, kura nolēma nosūtīt ad hoc delegāciju uz Kukutu (Kolumbija) un Boavištu (Brazīlija);

8.  asi nosoda to, ka ASV, OAS un ES vai jebkuras citas valstis iejaucas citu valstu iekšējās lietās; atgādina, ka visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos, tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, un aicina ievērot šīs tiesības;

9.  nosoda šīs destabilizēšanas kampaņas nedemokrātiskos un kaujinieciskos mērķus; uzsver ASV imperiālistiskās intereses nodrošināt sev piekļuvi Venecuēlas naftas resursiem un ASV politisko mērķi destabilizēt Bolivāra Amerikas tautu alianses (ALBA) valstis;

10.  nosoda ASV un ES lēmumu saglabāt spēkā sankcijas pret Venecuēlu; prasa nekavējoties atcelt šīs sankcijas;

11.  stingri noraida jebkuru ES mēģinājumu piemērot papildu sankcijas un citus pasākumus pret Venecuēlu un tās iedzīvotājiem;

12.  uzsver, ka dialoga rezultātā ar trešām valstīm nekādos apstākļos nedrīkst tikt noteikti tautu pašnoteikšanās tiesību ierobežojumi;

13.  kritiski vērtē pēdējos notikumus OAS, kas norāda uz ilgstošu demokrātijas trūkumu šajā organizācijā un tās ieguldījumu iejaukšanās procesa organizēšanā, kas vienmēr notiek pret Latīņamerikas tautu suverēnu gribu;

14.  pauž sašutumu par vairuma starptautisko plašsaziņas līdzekļu ieguldījumu baumu un nepatiesas informācijas izplatīšanā, kuras mērķis ir likt apšaubīt Venecuēlas valdības leģitimitāti un uzkurināt vardarbību; atgādina, ka informācijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un aicina starptautiskos plašsaziņas līdzekļus rīkoties atbildīgi un notikumus atspoguļot taisnīgi, precīzi un līdzsvaroti, jo pašreiz tā nenotiek;

15.  atzīst, ka Venecuēlā ir nopietna ekonomikas krīze; tomēr izprot, ka šo ekonomikas krīzi galvenokārt izraisīja ārēja iejaukšanās — gan valstij noteiktās sankcijas, gan naftas cenu samazinājums, kā arī īpaši organizēta iekšēja ekonomikas destabilizācijas stratēģija, kuru vadīja daži opozīcijas segmenti un lielākie ekonomikas dalībnieki valstī, kuri kontrolē preču ražošanu un izplatīšanu, proti, pārtikas un zāļu ražošanas nozarē; atgādina, ka šī iekšējā stratēģija ir izraisījusi preču trūkumu, un šo situāciju pasliktināja koordinēti, tā saukto "bachaqueros" veikti grupveida pasākumi, ar mērķi izsmelt veikalu krājumus brīdī, kad tie tiek atjaunoti, lai tādējādi paaugstinātu preču cenas, pārdotu tās melnajā tirgū vai nosūtītu tās viltošanai — visa šī situācija ir novedusi pie augsta inflācijas līmeņa valstī; atgādina, ka šīs stratēģijas tika īstenotas vienlaikus ar to, ka no tirgus sistemātiski tika izņemtas 100 bolivāru banknotes, kas ir lielākās banknotes valstī, un tādās valstīs kā Kolumbija vai Paragvaja tika atklāti burtiski tonnām lieli šo banknošu krājumi; atgādina, ka par spīti nežēlīgiem uzbrukumiem tās ekonomikai Venecuēla joprojām ievēroja savas starptautiskās saistības ārējā parāda jomā un turpināja piešķirt būtisku budžeta piešķīrumu —aptuveni 70 % no valsts gada budžeta apmērā — sociālajai attīstībai;

16.  pieņem zināšanai to, cik cītīgi Venecuēlas iestādes ievēro konstitūciju, salīdzinājumā ar to, kā rīkojas Nacionālā asambleja un daži opozīcijas segmenti, kas pastāvīgi neievēro konstitūciju un izrāda konfrontējošu attieksmi pret to;

17.  atbalsta Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanas dokumentā iekļautos principus un mudina visu starptautisko sabiedrību pilnībā respektēt šo proklamēšanu attiecībās ar CELAC valstīm, tostarp apņemšanos ne tieši, ne netieši neiejaukties jebkuras citas valsts iekšējās lietās un ievērot principus par valstisko suverenitāti, vienlīdzīgām tiesībām un tautu pašnoteikšanos;

18.  atzinīgi vērtē sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu Venecuēlā, kuras pamatā ir sociālā atbildība un taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte un cilvēktiesības, jo šī politika palīdzējusi samazināt nevienlīdzību valstī, jo īpaši sociālās attīstības pasākumu ziņā, kā arī sasniedzot ievērojamus panākumus nabadzības samazināšanā vai izglītības jomā, tostarp izskaužot analfabētismu 2005. gadā un palielinot studentu skaitu augstākās izglītības mācību iestādēs;

19.  atgādina par Venecuēlas lielo nozīmi, veidojot un nostiprinot sadarbības un integrācijas procesu Latīņamerikas tautu interesēs; uzsver būtiskos panākumus reģionālās integrācijas un sadarbības jomā Latīņamerikas tautu labā; atzinīgi vērtē ALBA ievērojamos sasniegumus veselības, izglītības, kultūras un abpusēji izdevīgas sadarbības jomās;

20.  atzīst, ka ALBA valstis apzinās Venecuēlas valdības smago darbu, veicinot un aizsargājot cilvēktiesības, tiesiskumu un mieru, lai tādējādi ierobežotu starptautiskās iejaukšanās plānu Venecuēlā, kas apdraud stabilitāti ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī visā reģionā;

21.  atzinīgi vērtē nesen notikušās Venecuēlas prezidenta vēlēšanas un atzīst to rezultātus;

22.  nosoda jebkādu rīcību nolūkā apšaubīt Venecuēlas vēlēšanu nenoliedzamo leģitimitāti un aicina ES dalībvalstis ieņemt atbildīgu nostāju, ievērojot neiejaukšanās principus, tādējādi apliecinot to, ka tās respektē Venecuēlas Bolivāra Republikas neatkarību un suverenitāti un vēlēšanās pausto Venecuēlas tautas gribu;

23.  atbalsta prezidenta Nicolás Maduro un viņa valdību, ko atbalsta dažādas starptautiskas organizācijas un dalībnieki, un to, ka šī dialoga prioritātes ir visu iedzīvotāju labklājība un iestāžu attiecības, miers, taisnīgums, patiesība, ekonomikas stiprināšana, tiesiskuma aizstāvēšana, demokrātija un valstu suverenitātes ievērošana;

24.  atkārtoti apliecina solidaritāti ar Venecuēlas iedzīvotājiem un viņu centieniem nosargāt Bolivāra procesu un pēdējos gados gūtos sociālos sasniegumus;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai, Mercosur parlamentam, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp Umasur, ALBA un CELAC.

 

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 4. jūlijsJuridisks paziņojums