Procedūra : 2018/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0351/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0351/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.20
CRE 25/10/2018 - 13.20

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0436

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 490kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0351/2018
22.10.2018
PE624.206v01-00
 
B8-0351/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))


Esteban González Pons, Luis de Grandes Pascual, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Laima Liucija Andrikienė, Eduard Kukan, Nuno Melo, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Ivan Štefanec, Fernando Ruas, Anders Sellström PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))  
B8-0351/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3), 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4), 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(5), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(6), 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā(7) un 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā(8),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

–  ņemot vērā SKT prokurores Fatou Bensouda 2018. gada 8. februāra paziņojumu par to, ka ir sākta iepriekšēja pārbaude par stāvokli Venecuēlā, un 2018. gada 27 septembra paziņojumu par sešu Romas statūtu dalībvalstu grupas atzinuma pieprasījumu par stāvokli Venecuēlā,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 9. oktobra paziņojumu par pašvaldības amatpersonas Fernando Albán nāvi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas 2018. gada 10. oktobra paziņojumu par Fernando Albán nāvi,

–  ņemot vērā ar darba braucienu saistīto ziņojumu par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju (2018/2770(RSP)),

–  ņemot vērā lēmumu piešķirt 2017. gada Saharova balvu Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai un politieslodzītajiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina krasi pasliktināties; tā kā Venecuēla piedzīvo līdz šim nepieredzētu sociālu, ekonomisku un humanitāru krīzi, kas sekoja politiskajai krīzei, kuras rezultātā gāja bojā ļoti daudz cilvēku un aptuveni 2,3 miljoni cilvēku kļuva par migrantiem un bēgļiem;

B.  tā kā aptuveni 87 % no Venecuēlas iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, tostarp 61,2 % — galējā nabadzībā; tā kā māšu mirstība ir palielinājusies par 60 %, un zīdaiņu mirstība — par 30 %;

C.  tā kā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības gatavību, Venecuēlas valdība diemžēl stūrgalvīgi turpina atteikties atklāti saņemt starptautisko humāno palīdzību un atvieglot tās sadali;

D.  tā kā 2018. gada 8. oktobrī Venecuēlas politiskās policijas Bolivāra valsts izlūkdienesta (SEBIN) telpās, iespējams, tika spīdzināts un noslepkavots Venecuēlas opozīcijas politiķis Fernando Albán; tā kā, neraugoties uz ANO un ES prasībām, iestādes ir atteikušās atļaut veikt viņa nāves apstākļu neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp nav ļāvušas neatkarīgai tiesu ekspertu grupai veikt starptautisku autopsiju; tā kā F. Albán tika turēts apcietinājumā SEBIN telpās; tā kā tādēļ, ka viņš tur atradās, Venecuēlas iestādes jāsauc pie atbildības;

E.  tā kā 2018. gada 13. oktobrī 2017. gada balvas laureātu Lorent Saleh atbrīvoja, tūlīt pēc tam nogādāja lidostā un nekavējoties piespiedu kārtā izraidīja uz Spāniju; tā kā viņš cietumā bija pavadījis četrus gadus, kur pārcieta šausminošu spīdzināšanu un tika turēts bez tiesas sprieduma, un lietas izskatīšana tika atlikta 53 reizes; tā kā viņa liecības apstiprina nežēlīgu un necilvēcīgu izturēšanos pret politieslodzītajiem Venecuēlā;

F.  tā kā Venecuēlā joprojām ir ieslodzīti vairāk nekā divsimt politieslodzīto; tā kā aizvien nav iespējams sazināties ar Nacionālās asamblejas locekli Juan Requesens, kura politiskā imunitāte ir neatgriezeniski un rupji pārkāpta;

G.  tā kā pret Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un 2017. gada Saharova balvas laureātu Julio Borges, bijušo ģenerālprokurori Luisa Ortega Diaz un bijušo Venecuēlas Valsts ministrijas prokuroru Zair Mundaray Rodriguez ir izvirzītas nepamatotas apsūdzības par līdzdalību Venecuēlas prezidenta Nicolás Maduro nogalināšanas mēģinājumā; tā kā Venecuēlas iestādes ar Interpola starpniecību ir izdevušas šo trīs personu apcietināšanas orderus;

H.  tā kā Venecuēlā palielinās vardarbība un pilnīga nesodāmība, jo iestādes nespēj saukt pie atbildības tos, kas veikuši nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp slepkavības, pārmērīga spēka izmantošanu pret demonstrāciju dalībniekiem, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un citas pazemojošas un necilvēcīgas darbības, kā arī krimināli sodāmus noziegumus;

I.  tā kā 2018. gada 8. februārī Starptautiskās Krimināltiesas prokurore sāka iepriekšējas pārbaudes par stāvokli Venecuēlā; tā kā 2018. gada 27. septembrī sešas SKT Romas statūtu dalībvalstis (Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Čīle, Paragvaja un Peru) lūdza, lai prokurore sāktu izmeklēšanu saistībā ar Venecuēlas teritorijā veiktajiem noziegumiem pret cilvēci; tā kā prasību veikt šādu izmeklēšanu atbalstīja arī Francija un Kostarika; tā kā šis ir līdz šim pirmais Romas statūtu dalībvalstu grupas iesniegtais atzinuma pieprasījums par stāvokli citas dalībvalsts teritorijā;

J.  tā kā 2017. gada 13. novembrī Padome nolēma noteikt ieroču embargo pret Venecuēlu un aizliegumu eksportēt materiālus, kurus varētu izmantot represijām valstī; tā kā 2018. gada 22. janvārī tā vienprātīgi nolēma piemērot sankcijas pret septiņām Venecuēlas augsta līmeņa amatpersonām, nosakot ierobežojošus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, tādējādi reaģējot uz demokrātijas principu pārkāpumiem; tā kā 2018. gada 25. jūnijā sankcijas tika noteiktas vēl 11 Venecuēlas amatpersonām;

K.  tā kā ES kopā ar citām demokrātiskām struktūrām nav atzinusi ne prezidenta, ne Konstitutīvās nacionālās asamblejas vēlēšanas, kā arī ne iestādes, kas izveidotas, pamatojoties uz šiem nelikumīgajiem procesiem;

L.  tā kā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtajos secinājumos ir ietverta atsauce uz pašreizējās krīzes politisku risinājumu, pētot iespēju izveidot kontaktgrupu, lai sekmētu politisko procesu;

M.  tā kā divi mēģinājumi veidot Vatikāna un starptautisku mediatoru vadītu nacionālu dialogu starp valdību un opozīciju nolūkā rast krīzes risinājumu bija nesekmīgi, jo Venecuēlas iestādes pret šo ierosinājumu neattiecās nopietni un to vienīgais mērķis bija iegūt laiku un starptautisku atzīšanu,

1.  pauž visdziļāko līdzjūtību Fernando Albán ģimenei un draugiem; šajā sakarībā nosoda Venecuēlas iestāžu izdarītos noziegumus un prasa valdībai šajā konkrētajā lietā nekavējoties veikt neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp starptautisku autopsiju, ko veiktu neatkarīgu tiesu ekspertu grupa;

2.  atgādina par to, ka abi līdzšinējie mēģinājumi ar Vatikāna mediācijas un Dominikānas Republikā notikušā nacionālā politiskā dialoga palīdzību rast krīzes politisku risinājumu Venecuēlā ir acīmredzami neizdevušies; šajā saistībā atgādina, ka starptautiskajai mediācijai vai veicinošajai kontaktgrupai jābūt objektīvai un abām pusēm tai ir jāpiekrīt;

3.  prasa, lai ES, t. i., Padome un PV/AP, nodrošinātu, ka jebkādos turpmākos ar politisku risinājumu saistītos pasākumos kā neapstrīdamas prasības jāiekļauj: visu politieslodzīto tūlītēja atbrīvošana un pret politiskajiem oponentiem un cilvēktiesību aktīvistiem vērstas spīdzināšanas, sliktas izturēšanās un vajāšanas izbeigšana; Nacionālās asamblejas ievēlēta jauna un neatkarīga Valsts vēlēšanu padome; brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai nodrošinātu ticamu norisi, ievērojot politisko plurālismu un demokrātisko starptautisko novērotāju klātbūtnē; leģitīmās Nacionālās asamblejas pilnvaru atzīšana; Konstitutīvās nacionālās asamblejas atlaišana;

4.  pilnībā atbalsta SKT izmeklēšanu saistībā ar Venecuēlas režīma izdarītajiem plašajiem noziegumiem un represijām; mudina ES pievienoties SKT dalībvalstu iniciatīvai izmeklēt Venecuēlas valdības veiktos noziegumus pret cilvēci Venecuēlas teritorijā, lai sauktu pie atbildības vainīgos;

5.  atzinīgi vērtē to, ka par nelikumīgo un starptautiski neatzīto 2018. gada 20. maija vēlēšanu rīkošanu ES ir nekavējoties noteikusi papildu mērķtiecīgas un reversīvas sankcijas, kuras nenodarīs kaitējumu Venecuēlas iedzīvotājiem; prasa pastiprināt šīs sankcijas, ja stāvoklis cilvēktiesību un demokrātijas jomā valstī turpina pasliktināties;

6.  izsaka atzinību Kolumbijas valdībai par tūlītēju reakciju un atbalstu, ko tā sniedz visiem valstī iekļūstošajiem Venecuēlas iedzīvotājiem; vienlīdz uzteic Brazīliju un citas reģiona valstis, jo īpaši Peru, reģionālās un starptautiskās organizācijas, privātās un valsts struktūras, katoļu baznīcu, kā arī visa reģiona iedzīvotājus par viņu aktīvo atbalstu un solidaritāti ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; aicina tās ES dalībvalstis, kuras saskaras ar venecuēliešu pieplūdumu, nodrošināt viņiem piekļuvi pamatpakalpojumiem un piešķirt īslaicīgas aizsargājamības statusu;

7.  atkārtoti pauž bažas par secinājumiem pēc 2018. gada jūnija darba brauciena līdz Venecuēlas sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju; atkārtoti aicina Venecuēlas iestādes steidzami atļaut netraucētu humanitārās palīdzības sniegšanu valstī, lai nepieļautu humanitārās krīzes un sabiedrības veselības krīzes pasliktināšanos;

8.  aicina Padomi un PV/AP sadarbībā ar nesen iecelto ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) un ANO Migrācijas aģentūras (IOM) kopīgo īpašo pārstāvi Eduardo Stein mobilizēt vairāk līdzekļu un palīdzības Venecuēlas bēgļiem un migrantiem šajā reģionā;

9.  atgādina, ka Interpols ir starptautiska policijas organizācija, kuras galvenais uzdevums ir cīņa ar starptautisko noziedzību; aicina Interpolu atstāt bez ievērības Venecuēlas valdības prasības pret J. Borges, L. Ortega Diaz un Z. Mundaray Rodriguez, ņemot vērā to, ka apsūdzības ir pilnīgi nepamatotas un tikai politiski motivētas;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, kā arī Kolumbijas Republikas, Brazīlijas Republikas un Peru Republikas valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram un Limas grupai.

 

 

(1)

OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

(2)

OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

(3)

OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.

(4)

OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.

(5)

OV C 298, 23.8.2018., 137. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0041.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums