Rezolūcijas priekšlikums - B8-0355/2018Rezolūcijas priekšlikums
B8-0355/2018

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par autonomo ieroču sistēmām

5.9.2018 - (2018/2752(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Norica Nicolai, Petras Auštrevičius, Urmas Paet, Jozo Radoš, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0308/2018

Procedūra : 2018/2752(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0355/2018
Iesniegtie teksti :
B8-0355/2018
Pieņemtie teksti :

B8-0355/2018

Eiropas Parlamenta rezolūcija par autonomo ieroču sistēmām

(2018/2752(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā 2013. gada 3. maija pētījumu „Kā bezpilota lidaparātu un autonomu robotu izmantošana karadarbībai ietekmē cilvēktiesības”,

–  ņemot vērā tā vairākas nostājas, ieteikumus un rezolūcijas, kurās Parlaments ir prasījis aizliegt autonomu ieroču sistēmas, piemēram, 2018. gada 13. marta plenārsēdē pieņemto pilnvarojumu sākt sarunas nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi, tā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[1], tā 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju[2] un tā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu[3],

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Christof Heyns 2013. gada 9. aprīļa ziņojumu (UN A/HRC/23/47),

–  ņemot vērā ES paziņojumus par letālu autonomo ieroču sistēmām (LAWS) Parasto ieroču konvencijas pušu valdību ekspertu grupai Ženēvā, 2017. gada 13.-17. novembrī un 2018. gada 9.-13. aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu, kurā pieprasīts nodrošināt cilvēka kontrolētu mākslīgā intelekta attīstības procesu un aizliegt autonomos ieročus,

–  ņemot vērā ASV Aizsardzības departamenta 2012. gada 21. novembra Direktīvu Nr. 3000.09 par ieroču sistēmu autonomiju,

–  ņemot vēra 2015. gada jūlija atklāto vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 3000 mākslīgā intelekta un robotikas pētnieki, un 2017. gada 21. augusta atklāto vēstuli, ko parakstījuši 116 vadošo robotikas un mākslīgā intelekta uzņēmumu dibinātāji,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā tiek ziņots, ka nezināms skaits valstu, publiski finansētu un privātā sektora uzņēmumu veic pētniecību un izstrādi attiecībā uz letālu ieroču sistēmām, kurām ir autonomas spējas, sākot no raķetēm, kuras spēj selektīvi izraudzīties mērķi, līdz mācīšanās mašīnām, kurām ir kognitīvas prasmes izlemt, pret ko, kad un kur cīnīties;

B.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmām ir potenciāls būtiski mainīt karadarbību, izraisot vēl nepieredzētu un nekontrolētu bruņošanās sacensību;

C.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmu izmantošana rada būtiskus ētiskus un juridiskus jautājumus attiecībā uz cilvēka kontroli, jo īpaši saistībā ar kritiski svarīgiem lēmumiem, piemēram, mērķu izraudzīšanos un uzbrukšanu;

D.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmu izmantošana rada svarīgus jautājumus par starptautisko cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību un Eiropas normu un vērtību piemērojamību saistībā ar turpmākajām militārajām darbībām;

E.  tā kā saskaņā ar dažu ekspertu viedokli labi izstrādātas autonomo ieroču sistēmas, kas darbojas saskaņā ar efektīvu cilvēka kontroli, var veicināt starptautisko humanitāro tiesību principu ievērošanu;

F.  tā kā 2017. gada augustā 116 vadošo starptautisko robotikas un mākslīgā intelekta uzņēmumu dibinātāji nosūtīja atklātu vēstuli ANO, aicinot valdības “novērst bruņošanās sacensību šo ieroču jomā” un “izvairīties no šo tehnoloģiju destabilizējošās ietekmes”;

G.  tā kā svarīgākos sasniegumus mākslīgā intelekta un autonomo mehānismu jomā ir panākuši privāti uzņēmumi, kam ir komerciāli motīvi; tā kā pat tad, ja tiek panākta vienošanās par letālu autonomo ieroču sistēmu aizliegšanu, tehnoloģijas, kas ļauj izmantot autonomus ieročus, būs gan plaši izplatītas, gan viegli nododamas;

H.  tā kā autonomija un mākslīgais intelekts ir atsevišķi, taču savstarpēji papildinoši tehnoloģiskie aspekti;

I.  tā kā jebkuras autonomo ieroču sistēmas darbībā var rasties traucējumi, ņemot vērā slikti uzrakstītu programmas kodu vai kiberuzbrukumu, ko veic naidīga valsts vai nevalstiska persona,

1.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt kopēju ES politiku, kuras mērķis ir novērst jebkādu letālu autonomo ieroču sistēmu parādīšanos un turpmāku potenciālu izplatīšanos;

2.  uzsver bažas par to, ka nevalstiskie dalībnieki, piemēram, tā saucamais Islāma valsts grupējums, arvien vairāk izmanto autonomo ieroču sistēmas, apvienojot komerciāli pieejamās iekārtas; pauž bažas par mākslīgā intelekta tehnoloģiju nekontrolētu izmantošanu;

3.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), dalībvalstis un Eiropadomi steidzamības kārtā sagatavot un līdz Parasto ieroču konvencijas augsto līgumslēdzēju pušu 2018. gada novembra sanāksmei pieņemt kopēju nostāju par autonomo ieroču sistēmām, paredzot cilvēka kontroli pār kritiski svarīgām to izmantošanas funkcijām, un attiecīgajos forumos paust vienotu viedokli, kā arī attiecīgi rīkoties; šajā sakarībā aicina PV/AP, dalībvalstis un Padomi apmainīties ar paraugpraksi un piesaistīt ekspertus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un pilsonisko sabiedrību;

4.  mudina PV/AP, dalībvalstis un Padomi strādāt pie jaunas nodaļas izveides ANO Parasto ieroču konvencijas satvarā, lai paredzētu tādu autonomo ieroču sistēmu starptautisku aizliegumu, kuras spēj darboties atšķirīgi no tā, kā cilvēki ir programmējuši to kritiski svarīgās mērķu izraudzīšanās un uzbrukšanas funkcijas; turklāt uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi novērst jebkādu tādu letālu autonomo ieroču sistēmu pētniecību, izstrādi un ražošanu, kuru kritiski svarīgajām funkcijām, piemēram, mērķu izraudzīšanās un uzbrukšana, nav paredzēta cilvēka kontrole;

5.  aicina dalībvalstis savu ieroču tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā uzņemties atbildību par to pašreizējo starptautisko juridisko un ētisko saistību ievērošanu;

6.  atgādina par savu 2018. gada 13. marta nostāju attiecībā uz regulu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, jo īpaši tās 6. panta (Atbalsttiesīgas darbības) 4. punktu, un uzsver vēlmi pieņemt līdzīgu nostāju saistībā ar gaidāmo aizsardzības pētniecības programmu, aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un citiem svarīgiem Eiropas Aizsardzības fonda elementiem laikposmam pēc 2020. gada;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika