Procedūra : 2018/2589(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0363/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0363/2018

Debates :

PV 12/09/2018 - 14
CRE 12/09/2018 - 14

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0353

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 509kWORD 55k
10.9.2018
PE624.072v01-00
 
B8-0363/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0036/2018, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (2018/2589(RSP))


Lukas Mandl, Christel Schaldemose, Mark Demesmaeker, Anneli Jäätteenmäki, Davor Škrlec, Lynn Boylan, Piernicola Pedicini, Joëlle Mélin Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (2018/2589(RSP))  
B8-0363/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 192. pantu attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību un vides kvalitātes saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumam par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (SWD(2018)0020),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 5. marta paziņojumu “Komisijas vispārējais ziņojums par REACH darbību un dažu elementu pārskatīšanu. Secinājumi un darbības” (COM(2018)0116),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu “Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam”(COM(2016)0773,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(10),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par projektu Komisijas Īstenošanas lēmumam XXX, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 piešķir atļauju izmantot bis(2-etilheksil)ftalātu (DEHP)(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(12),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu(13),

–  ņemot vērā Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu,

–  ņemot vērā Roterdamas Konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā,

–  ņemot vērā Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (O-000063/2018 – B8-0036/2018 un O-000064/2018 – B8-0037/2018),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Septītajā vides rīcības programmā (7. VRP) ir paredzēts izstrādāt Savienības netoksiskas vides stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta pakļaušana produktu, tostarp importētu produktu, sastāvā esošu ķīmisko vielu iedarbībai, lai tādējādi veicinātu netoksisku materiālu aprites ciklus, nodrošinot, ka reciklētos atkritumus var izmantot kā nozīmīgu, uzticamu izejvielu avotu Savienībā;

B.  tā kā Direktīvas (ES) 2018/851 9. pantā noteikts, ka dalībvalstu atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem ir jāsamazina atkritumu rašanās, jo īpaši to atkritumu, kas nav piemēroti atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai;

C.  tā kā Direktīvas (ES) 2018/851 9. pantā ir arī noteikts, ka ar šiem pasākumiem ir jāveicina bīstamo vielu satura samazināšanās materiālos un produktos, un jānodrošina, ka jebkura izstrādājuma piegādātājs, kā definēts REACH regulas 3. panta 33. punktā, sniedz informāciju Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktu un ka ECHA jāizveido un jāuztur datubāze ar šajā sakarā iesniegtajiem datiem, un atkritumu apstrādes operatoriem un pēc pieprasījuma arī patērētājiem jānodrošina piekļuve šai datubāzei;

D.  tā kā Direktīvas (ES) 2018/851 10. panta 5. punktā ir noteikts — ja nepieciešams panākt atbilstību atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas un citu reģenerācijas darbību pienākumam un veicināt vai uzlabot reģenerāciju, dalībvalstīm pirms reģenerācijas vai tās laikā jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atdalītu no bīstamajiem atkritumiem bīstamās vielas, to maisījumus un sastāvdaļas, ņemot vērā to apstrādi saskaņā ar 4. un 13. pantu;

E.  tā kā Regulas (EK) Nr. 850/2004 7. panta 3. punktā noteikts, ka likvidēšanas vai reģenerācijas darbības, kas var novest pie IV pielikumā uzskaitīto vielu (noturīgo organisko piesārņotāju (NOP)) reģenerācijas, reciklēšanas, atgūšanas vai atkārtotas izmantošanas, ir jāaizliedz,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu un dienestu darba dokumentu, kā arī notikušo apspriešanās procesu, bet sagaida ātru rīcību, lai novērstu saskarē konstatētās problēmas; atbalsta Komisijas piedāvāto visaptverošo redzējumu, kas atbilst 7. VRP mērķiem;

2.  uzskata, ka Komisijas primārajam mērķim vajadzētu būt novērst bīstamu ķīmisko vielu iekļūšanu materiālu aprites ciklā, panākt pilnīgu atbilstību starp tiesību aktiem, ar kuriem īsteno atkritumu un ķīmisko vielu rīcībpolitikas, un nodrošināt tiesību aktu labāku īstenošanu, vienlaikus novēršot minētās regulējuma nepilnības, kas varētu kavēt ilgtspējīgu ES aprites ekonomiku, tostarp jo īpaši attiecībā uz importētiem izstrādājumiem;

3.  uzsver, ka patiesā aprites ekonomikā produktiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie būtu uzlabojami, ilgizturīgi, remontējami, atkārtoti izmantojami un reciklējami, un vielas, kas rada bažas, tiktu izmantotas pēc iespējas mazāk;

4.  atkārtoti uzsver, ka virzība uz aprites ekonomiku prasa stingri piemērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un, ja iespējams, pakāpeniski jāizbeidz bažas raisošo vielu izmantošana, jo īpaši, ja pastāv vai tiks izstrādātas drošākas alternatīvas, lai tādējādi nodrošinātu netoksisku materiālu aprites ciklu attīstību, kas atvieglos reciklēšanu un ir būtiski, lai nodrošinātu funkcionējoša otrreizējo izejvielu tirgus stabilu attīstību;

5.  aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās izstrādāt netoksiskas vides Savienības stratēģiju, kā noteikts 7. VRP;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar ECHA pastiprināt regulatīvos pasākumus, lai veicinātu vielu, kuras rada ļoti lielas bažas, aizstāšanu un ierobežotu to vielu izmantošanu, kuras atbilstoši REACH un specifiskiem nozares vai produktu tiesību aktiem rada nepieņemamu apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi, lai reciklētos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā nozīmīgu, uzticamu izejvielu avotu;

7.  uzsver vajadzību rast vietējos, valsts, reģionālos un Eiropas risinājumus, iesaistot visas ieinteresētās personas, lai identificētu bažas raisošās ķīmiskās vielas reciklēšanas plūsmās un izņemtu tās no šīm plūsmām;

8.  aicina uzņēmumus pilnībā īstenot tālredzīgu holistisku pieeju attiecībā uz ķīmisko vielu progresīvu pārvaldību, izmantojot iespēju aizstāt toksiskās vielas produktos un piegādes ķēdēs un paātrinot un vadot tirgus inovācijas;

9.  uzsver, ka ķīmisko vielu, produktu un atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti varētu radīt problēmas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); uzsver, ka veicot pasākumus, jāņem vērā šo uzņēmumu īpašā situācija, bet tajā pašā laikā nedrīkst apdraudēt cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni; norāda uz vajadzību sniegt skaidru un viegli pieejamu informāciju, lai nodrošinātu, ka MVU ir vajadzīgie priekšnoteikumi, lai pilnībā ievērotu visus tiesību aktus šajā jomā;

10.  uzskata, ka gadījumā, ja pastāv tiesību aktu pārklāšanās risks, ir obligāti jānoskaidro saiknes, lai nodrošinātu saskaņotību un izmantotu iespējamo sinerģiju;

11.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi uzlabot pārredzamību attiecībā uz bažas raisošo vielu klātbūtni patēriņa produktos, lai panāktu sabiedrības uzticēšanos otrreizējo izejvielu drošumam; norāda, ka labāka pārredzamība vēl vairāk pastiprinātu stimulus pārtraukt izmantot bažas raisošās vielas;

Nepietiekama informācija par bažas raisošajām vielām produktos un atkritumos

12.  uzskata, ka vielas, kas rada bažas, ir tās, kas identificētas REACH regulā kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, vielas, kas aizliegtas saskaņā ar Stokholmas Konvenciju (NOP), konkrētās ierobežotās vielas izstrādājumos, kas uzskaitītas REACH XVII pielikumā, un īpašas vielas, kuras reglamentē konkrēti nozaru/produktu tiesību akti;

13.  atkārtoti aicina Komisiju pildīt savas saistības aizsargāt iedzīvotāju veselību un vidi no ķīmiskajām vielām, kas ir endokrīnie disruptori; sagaida, ka Komisija bez turpmākas kavēšanās sniegs savu stratēģiju attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, lai līdz minimumam samazinātu ES pilsoņu pakļaušanu šādu vielu iedarbībai vēl papildus pesticīdiem un biocīdiem;

14.  uzsver, ka visas bažas raisošās vielas būtu jāidentificē cik drīz vien iespējams un ka informācija, kas attiecas uz šīm vielām, tostarp par to sastāvu un koncentrāciju, būtu jādara pilnībā pieejama visām piegādes ķēdē iesaistītajām personām, pārstrādātājiem un sabiedrībai, vienlaikus ņemot vērā pastāvošās sistēmas un apsverot iespēju izmantot nozarei specifiskus vielu identificēšanas risinājumus; kā pirmo soli šajā virzienā atzinīgi vērtē jaunos noteikumus, kas ietverti Direktīvas (ES) 2018/851 par atkritumiem 9. pantā;

15.  šajā kontekstā aicina dalībvalstis un Komisiju kopā ar ECHA palielināt centienus, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gadam visas attiecīgās vielas, kas rada ļoti lielas bažas, tostarp vielas, kas atbilst līdzvērtīgu bažu līmeņa kritērijam, piemēram, endokrīnie disruptori un sensibilizatori, tiek iekļautas REACH kandidātvielu sarakstā, kā noteikts 7. VRP;

16.  uzskata, ka saskaņā ar spēkā esošajām prasībām attiecībā uz importu, kas noteiktas REACH regulā, identificēšanas sistēma būtu jāattiecina arī uz visiem tiem produktiem, kas importēti Savienībā un kas varētu saturēt vielas, kuras rada bažas; turklāt norāda uz to, cik svarīgi ir risināt jautājumu par nereģistrētām vielām importētos izstrādājumos; uzsver, ka attiecībā uz importētajiem izstrādājumiem ciešāk jāsadarbojas starptautiskā līmenī ar tādiem dalībniekiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP), trešās valstis, kam ir līdzīgas problēmas ar importētiem izstrādājumiem, un eksportētājvalstis;

17.  norāda, ka saskaņā ar secinājumiem, kas izklāstīti Komisijas otrajā REACH regulas pārskatīšanā, būtu jāuzlabo kvalitāte tiem ķīmisko vielu radītā apdraudējuma, lietojumu un iedarbības datiem, kas attiecas uz REACH reģistrācijas dokumentāciju;

18.  uzskata, ka saskaņā ar REACH regulas 20. panta 2. punktu (reģistrācijas pilnīguma pārbaude) ECHA nedrīkstētu piešķirt piekļuvi tirgum ķīmiskām vielām, kurām ir nepilnīga un neatbilstoša reģistrācijas dokumentācija, un būtu jānodrošina, ka vajadzīgā informācija tiek iegūta pēc iespējas drīzāk; atgādina, ka ir svarīgi, ka reģistrācijas dokumentācijā sniegtā informācija ir precīza, adekvāta, pareiza, atbilstīga un uzticama; aicina ECHA pastiprināt centienus saistībā ar REACH regulas 41. pantu (reģistrācijas atbilstības pārbaude), lai vairs neatkārtotos situācijas ar neatbilstīgu dokumentāciju un nodrošinātu, ka attiecībā uz ķīmiskām vielām, kurām nav atbilstošas reģistrācijas dokumentācijas, tirgus piekļuve netiktu piešķirta; aicina reģistrētājus un dalībvalstis sniegt savu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka REACH reģistrācijas dokumentācija ir atbilstīga un tiek atjaunināta;

Jautājuma risināšana par vielu, kas rada bažas, klātbūtni reciklētos materiālos

19.  uzsver, ka Savienībai ir jānodrošina vienāda līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzība neatkarīgi no tā, vai produkti ir ražoti no primāriem vai reģenerētiem materiāliem;

20.  atkārtoti atgādina, ka saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkritumu rašanās novēršana ir svarīgāka par reciklēšanu un ka attiecīgi reciklēšana nebūtu jāizmanto kā attaisnojums bīstamo vielu izmantošanas turpināšanai;

21.  uzskata, ka attiecībā uz visām primārām un otrreizējām izejvielām principā būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi; tomēr norāda, ka ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, ka no reciklētajiem produktiem iegūti materiāli ir pilnīgi vienādi ar primārajiem izejmateriāliem;

22.  norāda, ka Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka reciklēšana neturpina bīstamu vielu izmantošanu; ar bažām norāda, ka tiesību akti, kas aizliedz ķīmisko vielu klātbūtni produktos, tostarp importētos produktos, ir izkaisīti, nav ne sistemātiski, ne konsekventi un attiecas tikai uz ļoti nedaudzām vielām, produktiem un lietojumiem un bieži vien ar daudziem izņēmumiem; pauž nožēlu par to, ka nav gūti panākumi Savienības stratēģijas par netoksisku vidi izstrādē ar mērķi cita starpā samazināt vielu, kas rada bažas, ietekmi uz produktiem;

23.  uzsver, ka iespēju reciklēt materiālus, kas satur vielas, kuras rada bažas, var paredzēt vienīgi tad, ja nav nekādu aizstājējmateriālu, kuros nav šādu vielu; uzskata, ka šāda reciklēšana jāveic slēgtos vai kontrolētos reciklācijas lokos, neapdraudot cilvēku veselību, tostarp darba ņēmēju veselību vai vidi;

24.  pauž cerību, ka inovatīva reciklēšanas prakse palīdzēs attīrīt atkritumus, kas satur bažas raisošās vielas;

25.  uzskata, ka jautājums par produktiem, kas satur palikušās vielas, būtu jārisina, izmantojot efektīvu reģistrācijas, identificēšanas un likvidācijas sistēmu;

26.  uzskata, ka vairāk nekā 80 % no produkta ietekmes uz vidi nosaka projektēšanas posmā, ka papildus REACH būtu jāizmanto Ekodizaina direktīva un citi produktus skaroši tiesību akti, lai ieviestu prasības aizstāt vielas, kas rada bažas; uzsver, ka toksisku vielu vai vielu, kas rada bažas, piemēram, NOP un endokrīno disruptoru, izmantošanu būtu īpaši jāapsver, ņemot vērā plašākus ekodizaina kritērijus, neskarot citas Savienības līmenī saskaņotas juridiskās prasības attiecībā uz šīm vielām;

27.  uzsver, ka ir izšķiroši svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražotiem un importētiem izstrādājumiem; uzskata, ka ES ražotie izstrādājumi nekādos apstākļos nedrīkst būt neizdevīgā stāvoklī; tādēļ prasa Komisijai nodrošināt to ierobežojumu savlaicīgu izmantošanu, kas noteikti REACH regulā un citos tiesību aktos par produktiem, lai uz ES ražotajiem un importētajiem produktiem attiektos vienādi noteikumi; īpaši uzsver, ka, pakāpeniski pārtraucot vai aizstājot vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kuras izriet no atļaujas piešķiršanas shēmas saskaņā ar REACH regulu, vienlaikus jāpiemēro ierobežojumi, kurus piemēro paralēli; aicina dalībvalstu kompetentās iestādes pastiprināt importētu materiālu kontroles pasākumus, lai panāktu atbilstību REACH un tiesību aktiem par produktiem;

28.  uzsver, ka būtu jāuzlabo tiesību aktu par ķīmiskajām vielām un produktiem izpilde uz ES robežām;

29.  uzskata, ka, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vielu klātbūtni pārstrādātajos materiālos, būtu ieteicams ieviest produkta pasi kā līdzekli informēšanai par produktos izmantotajiem materiāliem un vielām;

Nenoteiktība attiecībā uz to, kā materiāli var pārstāt būt par atkritumiem

30.  uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri ES noteikumi, kas precizē nosacījumus, kuri jāievēro, lai uz materiāliem vairs neattiektos atkritumu režīms, un ka ir vajadzīgi saskaņoti atkritumu cikla beigu kritēriji; uzskata, ka šādi skaidri ES noteikumi jāizstrādā tā, lai tie būtu praktiski izpildāmi arī MVU;

31.  uzskata, ka jāveic pasākumi ES līmenī, lai panāktu lielāku saskaņotību Atkritumu pamatdirektīvas noteikumu par atkritumu cikla beigām interpretācijā un īstenošanā dalībvalstīs, lai atvieglotu reģenerēto materiālu izmantošanu ES;

32.  aicina dalībvalstis un Komisiju pilnībā sadarboties jautājumā par atkritumu cikla beigu kritērijiem;

Grūtības ES atkritumu klasifikācijas metožu piemērošanā un ietekme uz materiālu reciklējamību (otrreizējās izejvielas)

33.  uzskata, ka noteikumiem par to, kā klasificēt atkritumus kā bīstamus vai nebīstamus, vajadzētu būt saskaņotiem ar noteikumiem par vielu un maisījumu klasificēšanu CLP regulā (klasificēšana, marķēšana un iepakošana), ņemot vērā atkritumu specifiku un to, kā tos apstrādā, un atzinīgi vērtē arī jaunos tehniskos norādījumus par atkritumu klasifikāciju; uzsver, ka jāturpina izstrādāt atkritumu un ķīmisko vielu klasifikācijas sistēmu, lai iekļautu apdraudējumu beigupunktus, kas rada lielas bažas, piemēram, lielu noturību, endokrīno disrupciju, bioakumulāciju vai neirotoksicitāti;

34.  aicina Komisiju attiecībā uz atkritumu plūsmu klasifikāciju precizēt CLP regulas pareizu interpretāciju, lai novērstu to atkritumu nepareizu klasificēšanu, kuri satur vielas, kas rada bažas;

35.  uzsver, ka ES tiesību aktu par atkritumiem nepietiekamā izpilde ir nepieņemama un tai jāpievēršas prioritārā kārtā, tostarp izmantojot valstu ziņojumus vides politikas īstenošanas pārskatā, jo ir nepieciešama daudz saskaņotāka pieeja ķīmisko vielu un atkritumu klasifikācijas noteikumiem;

36.  aicina Komisiju nekavējoties pārskatīt Eiropas atkritumu sarakstu;

°

°  °

37.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.

(2)

OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.

(3)

OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.

(4)

OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.

(5)

OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)

OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(7)

OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(8)

OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(9)

OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0287.

(11)

OV C 366, 27.10.2017., 96. lpp.

(12)

OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0100.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. septembrisJuridisks paziņojums