Procedūra : 2018/2847(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0391/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0391/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0350

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 465kWORD 51k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0388/2018
11.9.2018
PE624.100v01-00
 
B8-0391/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par 2018. gada jūlijā notikušajiem ugunsgrēkiem pie Mati Atikas reģionā (Grieķijā) un ES reaģēšanas pasākumiem (2018/2847(RSP))


Davor Škrlec Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2018. gada jūlijā notikušajiem ugunsgrēkiem pie Mati Atikas reģionā (Grieķijā) un ES reaģēšanas pasākumiem (2018/2847(RSP))  
B8-0391/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Solidaritātes fondu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības ES civilās aizsardzības mehānismu,

–  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regulu)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fondu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta dokumentu “Baltā grāmata par Eiropas nākotni”,

–   ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Parīzes nolīguma īstenošanu un ANO 2016. gada Klimata pārmaiņu konferenci Marrākešā (Marokā) (COP 22)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. marta paziņojumu “Ceļā no Parīzes: ko mums nozīmē Parīzes nolīgums?” (COM(2016)0110),

–   ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP 11) un notika Parīzē (Francijā) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 16. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem 2009. gada vasarā(3), kurā tika analizētas mežu ugunsgrēku sekas Eiropas dienvidos un izdarīti secinājumi par profilakses un trauksmes pasākumiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 10. septembra paziņojumu Parlamentam par 2018. gada jūlijā notikušajiem ugunsgrēkiem pie Mati Atikas reģionā (Grieķijā) un ES reaģēšanas pasākumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2018. gada jūlijā Atikas piekrastes apgabalos Grieķijā sākās vairāki savvaļas ugunsgrēki un šo ugunsgrēku tiešā rezultātā vismaz 98 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 187 cilvēku guva savainojumus; tā kā šie ugunsgrēki bija otri postošākie savvaļas ugunsgrēki 21. gadsimtā;

B.  tā kā vairāk nekā 700 iedzīvotāju tika evakuēti vai izglābti, galvenokārt no Mati ciema jūras piekrastē, bet tūkstošiem transportlīdzekļu un māju tika iznīcināti;

C.  tā kā postoši ugunsgrēki tika reģistrēti arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā, Spānijā un Latvijā;

D.  tā kā pēdējie gadi apliecinājuši, ka problēmas ar mežu ugunsgrēkiem un sausumu kļūs arvien izteiktākas, jo arvien biežāk un biežāk vērojamas ļoti sausas vasaras;

E.  tā kā arvien biežāki ekstrēmu laikapstākļu izraisīti notikumi ir tiešas sekas cilvēka darbības radītām klimata pārmaiņām un tie turpinās negatīvi ietekmēt daudzus Eiropas reģionus, turklāt tas notiks arvien biežāk, padarot to iedzīvotājus un ekosistēmas neaizsargātākas;

F.  tā kā saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem 2018. gada vasaras lielie karstuma viļņi ziemeļu puslodē ir saistīti ar klimata pārmaiņām;

G.  tā kā tādēļ ieguldījumi cīņā pret klimata pārmaiņām ir jāveic steidzami, lai novērstu sausuma un mežu ugunsgrēku radītas katastrofas;

H.  tā kā Grieķija lūdza ES atbalstu no ES Civilās aizsardzības mehānisma un nekavējošu palīdzību sniedza Kipra un Spānija, atvēlot lidmašīnas, ugunsdzēsējus, medicīnas darbiniekus un transportlīdzekļus; tā kā palīdzības piedāvājumus ātri izteica arī citas dalībvalstis un trešās valstis;

I.  tā kā ES var sniegt finansiālu atbalstu, mobilizējot ES Solidaritātes fondu, ja ir sasniegts noteikts slieksnis, palielinot līdzfinansējuma likmi ERAF atbalstītajiem rekonstrukcijas darbiem un grozot darbības programmas, lai risinātu reģionālās atjaunošanas vajadzības;

J.  tā kā lielais ugunsgrēku skaits Eiropā un šo ugunsgrēku apjoms ir vairāku faktoru rezultāts — tie ir saistīti gan ar klimata pārmaiņām, gan, piemēram, noziedzīgām darbībām, tostarp dedzināšanu, nepareizu to tiesību aktu īstenošanu, ar kuriem aizliedz nelegālu būvniecību uz izdegušiem zemes gabaliem, kā arī ar nepareizu mežu definīciju un nepietiekamām rūpēm par tiem,

1.  pauž nožēlu par bojāgājušajiem un solidarizējas ar dabas katastrofu izpostīto teritoriju iedzīvotājiem;

2.  izsaka pateicību ugunsdzēsējiem, krasta apsardzei, zvejniekiem, civilās aizsardzības darbiniekiem un brīvprātīgajiem, kuri kopā ar Grieķijas varas iestādēm izglāba tūkstošiem cilvēku;

3.  pateicas visām dalībvalstīm, kas izrādīja solidaritāti, piedāvājot un nodrošinot tūlītēju atbalstu ar ES Civilās aizsardzības mehānisma palīdzību, un atzinīgi vērtē Komisiju par Savienības palīdzības koordinēšanu;

4.  aicina ātri pieņemt pārskatīto regulu par ES civilās aizsardzības mehānismu, lai paplašinātu un veicinātu arvien efektīvāku sadarbību, kā arī stiprinātu reaģēšanas spējas, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret postošajām klimata pārmaiņu sekām visā ES;

5.  mudina Komisiju sniegt finansiālu atbalstu Grieķijas iestādēm un iedzīvotājiem, pilnībā izmantojot ES Solidaritātes fonda un ERAF potenciālu;

6.  uzsver, ka izpostīto ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai jāatbilst augstākajiem standartiem katastrofu novēršanai, tostarp aizsardzībai pret zemestrīcēm, jo īpaši, ja ir iesaistīti ES resursi;

7.  aicina dalībvalstis un attiecīgos reģionus izstrādāt atjaunošanas un rehabilitācijas plānus skartajām teritorijām, kuros būtu jāietver obligāti nosacījumi, lai garantētu, ka šajos reģionos tiek ieviesti visi iespējamie ugunsgrēku novēršanas un ātras likvidācijas pasākumi;

8.  atgādina, ka dabiskie meži ir noturīgāki pret mežu ugunsgrēkiem; mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus, lai reāli atjaunotu skartās teritorijas ar vietējām koku šķirnēm un pasākumiem, kuru mērķis ir novērst šādu katastrofu atkārtošanos;

9.  norāda uz Atikas reģiona augsto urbanizācijas līmeni, kam raksturīgs pietiekamu zaļo zonu un apzaļumotu ielu trūkums, kas sekmēju ugunsgrēku ātrāku izplatīšanos;

10.  atzīmē, ka ugunsgrēku radītos zaudējumus būtu varēts daļēji novērst un tam vajadzētu stimulēt valsts, reģionālās un vietējās iestādes izstrādāt, finansēt un ieviest efektīvākus profilakses politikas pasākumus un pienācīgus tiesību aktus par zemes saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu, tostarp saistībā ar pilsētplānošanu, ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi un efektīvu riska pārvaldību;

11.  pauž nožēlu par to, ka daudzi no šiem ugunsgrēkiem sākās ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ, un pauž īpašas bažas par to, ka Eiropā pieaug to mežu ugunsgrēku skaits, kuri izraisīti noziedzīgas ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā; aicina dalībvalstis stingrāk sodīt dabu postošas noziedzīgas darbības, it īpaši tādas, kas izraisa mežu ugunsgrēkus, un paredzēt par to kriminālatbildību; uzskata, ka no nevērīgas un tīšas rīcības varētu atturēt ātra un efektīva izmeklēšana, lai noteiktu atbildību un tai sekojošs atbilstīgs sods;

12.  uzsver, ka ir pierādījumi par Eiropas 2018. gada karstuma viļņu saistību ar klimata pārmaiņām; mudina Komisiju un dalībvalstis noteikt mērķus un īstenot klimata politiku, kas ļautu ES un dalībvalstīm izpildīt savas saistības saskaņā ar COP 21 Parīzes nolīgumu;

13.  uzsver, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai steidzami ir nepieciešami ieguldījumi klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pasākumos, lai pielāgotos tām; uzsver, cik svarīgi ir 50 % no ES budžetu līdzekļiem atvēlēt pasākumiem klimata jomā;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstīm un to parlamentiem.

 

 

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV C 215, 19.6.2018., 46. lpp.

(3)

OV C 224E, 29.1.2010., 63. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. septembrisJuridisks paziņojums