Procedūra : 2018/2847(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0393/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0393/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0350

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 490kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0388/2018
11.9.2018
PE624.102v01-00
 
B8-0393/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par 2018. gada jūlijā notikušajiem ugunsgrēkiem pie Mati Atikas reģionā (Grieķija) un ES reaģēšanas pasākumi (2018/2847(RSP))


Sofia Sakorafa, Dimitrios Papadimoulis, Nikolaos Chountis, Marisa Matias, Merja Kyllönen, Takis Hadjigeorgiou, Neoklis Sylikiotis, Kateřina Konečná, Jiří Maštálka, Stelios Kouloglou, Kostadinka Kuneva, Xabier Benito Ziluaga, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2018. gada jūlijā notikušajiem ugunsgrēkiem pie Mati Atikas reģionā (Grieķija) un ES reaģēšanas pasākumi (2018/2847(RSP))  
B8‑0393/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu (LESD),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk — Kopīgo noteikumu regula)(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā nesen Grieķija piedzīvoja Eiropas valstu vēsturē vispostošākos savvaļas ugunsgrēkus, kuros gāja bojā 98 cilvēki, simtiem cilvēku guva ievainojumus, tūkstošiem palika bez pajumtes, tika nodarīti milzīgi materiālie zaudējumi un kaitējums videi un kuri aiz sevis atstāja karadarbības zonai līdzīgu ainavu;

B.  tā kā 2018. gada 24. jūlijā Grieķiju ietekmēja ārkārtīgi negatīvi laikapstākļi, tostarp liels karstuma vilnis apvienojumā ar spēcīgu vēju un augstu ugunsbīstamības pakāpi mežos;

C.  tā kā ik gadu mežu ugunsgrēkos ES cieš vidēji pusmiljons hektāru meža un dabisku teritoriju; tā kā 85 % no kopējām izdegušajām teritorijām Eiropā atrodas piecās ES Vidusjūras reģiona valstīs (Portugālē, Spānijā, Francijā, Itālijā un Grieķijā), lai gan šis īpatsvars katru gadu ievērojami mainās;

D.  tā kā Eiropā 2017. gadā dabas katastrofās gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku un tika iznīcināti meži vairāk nekā viena miljona hektāru platībā, turklāt mežu ugunsgrēku dēļ Eiropā 17 reizes tika aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms;

E.  tā kā Grieķijā īstenotās taupības politikas dēļ Grieķijas civilās aizsardzības mehānisms nav saņēmis pietiekamu finansējumu un ir ievērojami mazinājušās tā spējas efektīvi reaģēt ārkārtas gadījumos;

F.  tā kā katastrofa Atikas austrumos liecina par nepieciešamību izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, ar kuras palīdzību brīdināt iedzīvotājus un tūristus par draudošām vai iespējamām ārkārtas situācijām un katastrofām nolūkā nepieļaut cilvēku bojāeju vai mazināt bojāgājušo skaitu; tā kā Grieķijā vairākas valdības pēc kārtas nav spējušas uzlabot Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” dienestus, lai iekļautu iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas draudošu katastrofu un ārkārtas situāciju gadījumā ļauj valsts iestādēm brīdināt konkrētā teritorijā esošos iedzīvotājus un tūristus;

G.  tā kā Grieķijā civilās aizsardzības institucionālo sistēmu negatīvi ietekmē juridiskā sadrumstalotība, formālisms, operatīvās gatavības trūkums un poliarhija;

H.  tā kā Grieķija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav valsts kadastra sistēmas; tā kā visaptveroša zemes reģistra, pienācīga mežu reģistra un detalizētu karšu neesamība rada vakuumu, ko bieži vien ļaunprātīgi izmanto negodīgi projektu attīstītāji, kas veic celtniecību uz izdegušas un attīrītas zemes;

I.  tā kā saskaņā ar Grieķijas Tehniskās palātas sniegto informāciju Mati ir simtiem neatļautu būvju, bet visā valstī — simtiem tūkstošu; tā kā Grieķijas valdība ir paziņojusi, ka decentralizētās administrācijas atbildībā tiek gatavots prioritāšu plāns, lai nojauktu 3200 neatļautu ēku un konstrukciju, par kurām jau ir izdoti neatsaucami nojaukšanas protokoli;

J.  tā kā Atikas austrumu un rietumu daļā savvaļas ugunsgrēku radīto līdz šim nepieredzēto postījumu dēļ skartajās teritorijās pastāv plūdu draudi;

K.  tā kā 2018. gada 24. jūlijā Komisija, atsaucoties uz Grieķijas valdības iesniegto lūgumu pēc starptautiskas palīdzības, aktivizēja ES civilās aizsardzības mehānismu;

L.  tā kā Grieķijas ministru prezidents uzņēmās politisku atbildību par savvaļas ugunsgrēkiem un Grieķijas iestāžu reakciju; tā kā 2018. gada 25. jūlijā Grieķijas valdība paziņoja par pasākumu kopumu, kas paredzēts ciešanu atvieglošanai un materiālo zaudējumu novēršanai; tā kā ir paredzēta tiesas izmeklēšana par valsts amatpersonu iespējamu nolaidību un postošo ugunsgrēku cēloņiem Atikā,

1.  pauž dziļas sēras un solidarizējas ar bojāgājušo ģimenēm un cilvēkiem, kas dzīvo skartajās teritorijās; apliecina cieņu ugunsdzēsēju, krasta apsardzes, brīvprātīgo un to cilvēku, kas riskējuši ar savu dzīvību, apņēmībai, dzēšot savvaļas ugunsgrēkus un glābjot līdzpilsoņus;

2.  pauž bažas par to, ka pieaug dabas katastrofu skaits, kuras saskaņā ar ekspertu sniegto informāciju var būtiski ietekmēt klimata pārmaiņas, radot ārkārtīgi nelabvēlīgus laikapstākļus un sekmējot neilgtspējīgu un/vai nelikumīgu celtniecību, kā arī arvien lielāku mežu neaizsargātību dabas resursu nelietderīgas izmantošanas un zemes neilgtspējīgas izmantošanas lēmumu dēļ; aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi un savām starptautiskajām saistībām risināt klimata pārmaiņu jautājumu un palielināt budžetu ar klimatu saistītiem pasākumiem;

3.  atzinīgi vērtē ES civilās aizsardzības mehānismu;

4.  atzinīgi vērtē dalībvalstu un trešo valstu spēcīgo solidaritāti, palīdzot Grieķijai katastrofisko savvaļas ugunsgrēku laikā, t. i., nodrošinot gaisa spēku atbalstu, ugunsdzēsības aprīkojumu, profesionālu mediķu un citu darbinieku palīdzību un zināšanas;

5.  aicina Grieķijas valdību nekavējoties uzlabot Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” dienestus, lai iekļautu agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas ļautu brīdināt skartajā teritorijā esošos iedzīvotājus un tūristus;

6.  pauž dziļu nožēlu par taupības pasākumu negatīvo ietekmi uz Grieķijas civilās aizsardzības operatīvo spēju;

7.  aicina Grieķijas iestādes piešķirt adekvātu finansējumu Grieķijas civilās aizsardzības sistēmai, lai nodrošinātu optimālu operatīvo gatavību; prasa civilās aizsardzības mehānismiem paredzētos izdevumus atskaitīt no budžeta deficīta aprēķina;

8.  pauž bažas par to, ka Grieķija ir vienīgā dalībvalsts, kas nav izveidojusi visaptverošu valsts kadastru un meža reģistru; norāda uz nelieliem sasniegumiem šajā jomā un aicina Grieķijas valdību nekavējoties pabeigt kadastra un mežu reģistra izveidi;

9.  prasa nekavējoties bez liekas birokrātijas izmaksāt kompensācijas cietušajiem iedzīvotājiem, atlīdzināt materiālos zaudējumus un kompensēt vides izmaksas; norāda, ka Grieķijas valdība ir aktivizējusi īpašo attīstības plānu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar dabas katastrofu sekām un skarto teritoriju atjaunošanu;

10.  uzsver, ka svarīgākā prioritāte Grieķijā joprojām ir dabas katastrofu gadījumiem paredzētās politikas modernizācija, racionalizācija un vienkāršošana;

11.  aicina Komisiju mobilizēt ES Solidaritātes fonds;

12.  aicina Komisiju sadarbībā ar Grieķijas valsts un reģionālajām iestādēm nodrošināt, ka visi instrumenti, kas pieejami saskaņā ar Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem tiktu efektīvi izmantoti preventīviem pasākumiem, kā arī infrastruktūras rekonstruēšanai un atjaunošanai un citiem nepieciešamiem intervences pasākumiem;

13.  prasa Parlamentam, Padomei un Komisijai nekavējoties sākt starpiestāžu sarunas par jauno ES civilās aizsardzības mehānismu, ņemot vērā Grieķijā un citās dalībvalstīs šovasar radīto postījumu apmēru;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldības iestādēm, kas atbildīgas par skartajām teritorijām.

 

(1)

OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. septembrisJuridisks paziņojums