Procedūra : 2018/2853(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0448/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0448/2018

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0383

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 415kWORD 54k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0444/2018
1.10.2018
PE624.126v01-00
 
B8-0448/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Jemenā (2018/2853(RSP))


Ignazio Corrao, Rolandas Paksas, Fabio Massimo Castaldo EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Jemenā (2018/2853(RSP))  
B8-0448/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši 2017. gada 30. novembra(1), 2017. gada 15. jūnija(2) un 2016. gada 25. februāra(3) rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2018. gada 17. augusta ziņojumu, kurā iekļauti Neatkarīgu autoritatīvu starptautisku un reģionālu ekspertu grupas kopš 2014. gada septembra apkopotie konstatējumi par cilvēktiesību stāvokli Jemenā, tostarp vardarbību un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2402 (2018), ar ko līdz 2019. gada 26. februārim pagarina Jemenai piemēroto sankciju režīmu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2342(2017), Nr. 2266(2016), Nr. 2216(2015), Nr. 2201(2015) un Nr. 2140(2014),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 15. marta paziņojumu par Jemenu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatora Mark Lowcock 2018. gada 21. septembra brīfingu ANO Drošības padomē par humanitāro situāciju Jemenā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatora Mark Lowcock 2018. gada 24. augusta paziņojumu par stāvokli Jemenā,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2018. gada 10. augusta paziņojumu par stāvokli Jemenā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Hrista Stiljanidisa 2018. gada 13. jūnija kopīgo paziņojumu par jaunākajiem notikumiem Hudeidas apgabalā, Jemenā,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija secinājumus par Jemenu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā situācija Jemenā kļūst kritiska, jo ANO virzītajās sarunās joprojām nav panākta vērā ņemama virzība politiska noregulējuma panākšanā, neviena puse nav guvusi militāru uzvaru un, visticamāk, tas arī neizdosies nākotnē, visā valstī uzliesmo jaunas sadursmes un konflikti, jo īpaši tik nozīmīgajā Hudeidas apgabalā, kā arī turpina pasliktināties humanitārā situācija;

B.  tā kā ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinators brīfingā ANO Drošības padomē brīdināja, ka humānā palīdzība un atbalsts nespēj izbeigt badu un novērst situācijas pasliktināšanos un ka aptuveni 75 % iedzīvotāju — ap 22 miljoniem cilvēku — kaut kādā mērā ir nepieciešama humānā palīdzība vai aizsardzība; tā kā no akūta pārtikas trūkuma jau cieš 8 miljoni cilvēku un drīzumā šis skaits var pieaugt vēl par 3,5 miljoniem cilvēku, jo konflikts un ieilgušās blokādes sekas apgrūtina tik ļoti nepieciešamo preču ievešanu valstī; tā kā 500 000 bērniem Jemenā draud bada nāve un tā kā saskaņā ar aplēsēm Jemenā ik pēc 10 minūtēm nomirst viens bērns;

C.  tā kā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī vēl vairāk saasina jau tā lielāko humanitāro krīzi pasaulē; tā kā kopš 2015. gada Jemenas valūta ir zaudējusi pusi savas vērtības un tās kritums pēdējā laikā kļuvis nekontrolējams, sadārdzinot pamata preču cenas valstī; tā kā šo negatīvo tendenci saasina cīņa Hudeidā, kas ir Jemenas galvenais importa mezgls; tā kā Jemenas un Saūda Arābijas valdības ieviesto ierobežojumu dēļ husītu kontrolētās teritorijas cieš no smaga degvielas trūkuma, kas ietekmē iedzīvotāju sadzīvi un pamatpakalpojumu sniegšanu;

D.  tā kā nesenais vardarbības uzliesmojums Hudeidas apgabalā ir bloķējis galveno ceļu uz Sanu, vēl vairāk apgrūtinot humānās palīdzības nosūtīšanu, un nesenās cīņas šajā apgabalā ir skārušas objektus, kas nodrošina veselības aprūpi, ūdeni un sanitāriju, palielinot bažas par jaunu holēras epidēmiju, kura kara laikā jau divas reizes plosījusies Jemenā un kurā kopš 2017. gada aprīļa saslimuši vairāk nekā viens miljons jemeniešu un miruši 2300 cilvēku;

E.  tā kā saskaņā ar ANO sniegto informāciju kopš jūnija sākuma gandrīz 470 000 cilvēku ir pametuši Hudeidas provinci, 75 % iedzīvotāju ir atkarīgi no humānās palīdzības un 17,8 miljoniem cilvēku trūkst pārtikas;

F.  tā kā — lai gan ir sācies mācību gads, 2 miljoni bērnu neapmeklē skolu, turklāt vēl 4 miljoni bērnu var palikt bez izglītības, jo aptuveni 67 % valsts skolu skolotāji gandrīz divus gadus nav saņēmuši algu, 66 % skolu ir bojātas bruņotā konfliktā, 27 % skolu ir slēgtas, savukārt 7 % skolu izmanto bruņoti grupējumi vai arī tās pārveidotas par pārvietoto cilvēku patversmēm;

G.  tā kā visi šie elementi kopā apdraud veselu jemeniešu paaudzi, jo bērni saskaras ar multipliem apdraudējumiem, tādiem kā bombardēšana, bads, epidēmijas un piespiedu karaklausība; tā kā vairāk nekā 2635 bērnu, visi zēni, ir iesaukti karadienestā un iesaistīti bruņotajos spēkos un bruņotos grupējumos un gandrīz 50 % meiteņu ir bijušas spiestas apprecēties pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas;

H.  tā kā koalīcijas vadītajos gaisa uzbrukumos joprojām iet bojā civiliedzīvotāji un tiek iznīcināta infrastruktūra; tā kā Saūda Arābijas vadītajā 24. augusta gaisa uzbrukumā Jemenā tika nogalināti vismaz 22 bērni un četras sievietes, un pirms tam 9. augusta gaisa uzbrukumā cieta skolas autobuss un bojā gāja desmitiem cilvēku, tostarp bērni; tā kā šādas epizodes rada nopietnas šaubas, vai koalīcijas vadītie gaisa uzbrukumi ir pietiekami kontrolēti, kā arī par koalīcijas gribu ierobežot bojāgājušo skaitu; tā kā husītu nemiernieki turpina apšaudīt Rijādu un Saūda Arābijas teritoriju;

I.  tā kā saskaņā ar kara tiesībām ir aizliegts tīši un nekontrolēti uzbrukt civiliedzīvotājiem; tā kā šādi uzbrukumi ir uzskatāmi par kara noziegumiem un personas, kas tos pastrādājušas, par šādiem noziegumu var tikt sauktas pie atbildības; tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību biroju laikposmā no 2015. gada marta līdz 2018. gada 23. augustam Jemenā ir nogalināti vismaz 6660 civiliedzīvotāju un 10 500 — ievainoti;

J.  tā kā Neatkarīgu autoritatīvu starptautisku un reģionālu ekspertu grupas 2018. gada 28. augusta ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Jemenā norādīts, ka tieši koalīcijas gaisa uzbrukumos visvairāk gājuši bojā civiliedzīvotāji, jo uzbrukumi notikuši apdzīvotos rajonos un sabiedriskās vietās, un ka ir pamatoti uzskatīt, ka šādi uzbrukumi veikti, pārkāpjot kontroles, proporcionalitātes un piesardzības principus; tā kā tajā pašā laikā lielas bažas vieš ziņojumi, ka husītu nemiernieki uzbrukumos urbānās zonās it kā izmantojot plaša iedarbības rādiusa ieročus; tā kā ziņojumā minēts, ka konfliktā iesaistītās puses nav mēģinājušas samazināt bojā gājušo civiliedzīvotāju skaitu un ir turpinājušas — un vēl aizvien turpina — uzbrukumus un noziegumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var būt kara noziegumi;

K.  tā kā ziņojumā arī norādīts uz vairākiem citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri turpinās valstī un kurus izdarījušas visas konfliktā iesaistītās pusēs, tostarp izplatīti ir tādi pārkāpumi kā patvaļīga aizturēšana, slikta apiešanās un spīdzināšana atsevišķos objektos, seksuāla vardarbība, bērnu iesaukšana bruņotajos spēkos un smagi vārda brīvības ierobežojumi;

L.  tā Kamel Jendoubi, priekšsēdētājs Autoritatīvo ekspertu grupai, kas sagatavoja ziņojumu Cilvēktiesību Padomei, ir cietis no nomelnošanas kampaņas, kuras mērķis ir iebiedēt Autoritatīvo ekspertu grupu un viest šaubas par tās konstatējumiem;

M.  tā kā 2018. gada 28. septembrī, neraugoties uz spiedienu no vairākām valstīm un Jemenas valdības atteikumu pagarināt ekspertu misijas termiņu, apsūdzot par neobjektivitāti pret husītu kaujiniekiem, Cilvēktiesību padome atjaunoja Autoritatīvo ekspertu grupas pilnvaras Jemenā;

N.  tā kā mēģinājums 2018. gada septembra sākumā Ženēvā Jemenas jautājumā rīkot sarunas — pirmās triju gadu laikā — izgāzās pēc tam, kad husītu delegācija neieradās, apsūdzot Saūda Arābijas vadīto koalīciju, ka tā apgrūtina delegācijas ierašanos uz miera sarunām;

O.  tā kā Jemenā ir noteikts starptautiskais ieroču embargo, ko attiecina uz bruņotiem grupējumiem, jo īpaši husītu nemierniekiem; tā kā saskaņā ar 19. ES gada ziņojumu par ieroču eksportu ES dalībvalstis pēc konflikta saasināšanās vēl aizvien ir ļāvušas nodot ieročus Saūda Arābijai, pārkāpjot Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP par ieroču eksporta kontroli; tā kā 2016. gada 25. februāra un 2017. gada 30. novembra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā Parlaments aicināja PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu, lai saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP noteiktu ES ieroču embargo Saūda Arābijai,

1.  bargi nosoda pastāvīgo vardarbību Jemenā, atkārtoti pauž dziļas bažas par konflikta postošo ietekmi uz Jemenas tautu un ir norūpējies par humanitārās situācijas straujo pasliktināšanos; vēlreiz norāda, ka šī krīze ir kļuvusi par lielāko humanitāro krīzi pasaulē;

2.  izsaka līdzjūtību cietušajiem; ir sarūgtināts, ka konflikts joprojām nesaņem pelnīto uzmanību; aicina visus starptautiskos dalībniekus situāciju Jemenā joprojām uzskatīt par starptautiskās darba kārtības prioritāti un strādāt kopā, lai rastu noturīgus risinājumus;

3.  atkārtoti uzsver savu nostāju, ka konfliktu Jemenā nevar atrisināt militāriem līdzekļiem un ka vienīgais iespējamais risinājums ir sarunas starp iesaistītajām pusēm; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāra un Jemenas īpašā sūtņa centieniem panākt sarunu atsākšanu; aicina visas konfliktā iesaistītās puses, kā arī reģionālos dalībniekus, konstruktīvi iesaistīties ANO virzītajā procesā;

4.  šajā ziņā pauž nožēlu, ka izgāzusies pirmā apspriežu kārta Ženēvā (2018. gada 6.–9. septembris), un aicina visas konfliktā iesaistītās puses atturēties no agresīvām runām un bezjēdzīgām savstarpējas vainošanas spēlēm, atsākt uzticību veidojošus pasākumus un no jauna labticīgi iesaistīties ANO virzītā miera procesā; cer, ka ANO Ģenerālā asambleja spēj sniegt vajadzīgo stimulu sarunu atsākšanai;

5.  atzinīgi vērtē ANO īpašā sūtņa Martin Griffiths neseno 2018. gada 16. septembra neseno vizīti Sanā, ar mērķi atsākt miera sarunas un iedrošināt uz pasākumiem, kas raisa uzticību, tādi kā Sanas lidostas darbības pilnīga atsākšana, nodrošinot pasažieru un komerciālus lidojumos, algu izmaksāšana valsts ierēdņiem visos valsts reģionos, kas jānodrošina Jemenas valdībai, un atbalsta sūtņa centienus atjaunot miera sarunas, radot apstākļus rezultatīvām pušu sarunām;

6.  vēlreiz atgādina, ka konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums aizsargāt civiliedzīvotājus un civilo infrastruktūru un ka uzbrukumi tiem ir kara noziegumi; aicina visas iesaistītās puses nekavējoties atļaut humānās palīdzības sniedzējiem iekļūt konflikta skartajos reģionos, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem; aicina Padomi un ANO Drošības padomi, īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2216 (2015), apzināt personas, kas traucē sniegt humāno palīdzību Jemenā, un vērsties pret tām ar mērķorientētām sankcijām;

7.  mudina visas puses veikt nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām atceltu nesamērīgos ierobežojumus, kas Jemenā apgrūtina humānās palīdzības kravu un citu civiliedzīvotājiem nepieciešamu preču drošu un strauju piegādi, kā arī atcelt personu pārvietošanās ierobežojumus, tostarp Sanas starptautiskajā lidostā;

8.  stingri nosoda Saūda Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukumus Jemenā, kas izraisījuši lielākos civiliedzīvotāju upurus un izdarīti, pārkāpjot kontroles, proporcionalitātes un piesardzības principus, turklāt šo uzbrukumu sekas liecina, ka nav izdevies vai nav bijusi vēlme ierobežot bojāgājušo skaitu; mudina Saūda Arābijas vadīto koalīciju nekavējoties pārtraukt uzbrukumus Jemenā un atteikties no valsts blokādes; tāpat arī nosoda to, ka husītu nemiernieki izmanto plaša iedarbības rādiusa ieročus uzbrukumos urbānās zonās, kā arī nosoda Saūda Arābijas apšaudi ar ballistiskām raķetēm; ir pārliecināts, ka šādi uzbrukumi — kā norādīts arī Autoritatīvo ekspertu grupas ziņojumā — nepārprotami ir uzskatāmi par kara noziegumiem;

9.  aicina Saūda Arābiju un citus koalīcijas partnerus nekavējoties izmeklēt jebkuru incidentu, kas saistīts ar to aktivitātēm Jemenā, veikt atbilstīgus pārskatatbildības pasākumus un publiskot rezultātus; ir pārliecināts, ka ir jāsāk neatkarīga izmeklēšana, lai noskaidrotu vainīgos, jo koalīcijas izraudzītā izmeklēšanas struktūra, kam tas bija jādara, proti, Kopīgā incidentu novērtēšanas grupa, nav ievērojusi starptautiskos pārredzamības, objektivitātes un neatkarības standartus;

10.  nosoda nepamatotos mēģinājumus destabilizēt Autoritatīvo ekspertu grupas priekšsēdētāju un Jemenas valdības lēmumu pārtraukt sadarbību ar šo grupu; ļoti atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu pagarināt Autoritatīvo ekspertu grupas mandātu, ļaujot tai arī turpmāk vākt Jemenā pastrādāto kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci pierādījumus; uzskata, ka Autoritatīvo ekspertu grupa būtu jāpārveido par pilntiesīgu starptautisku izmeklēšanas komisiju; ņemot vērā smagās apsūdzības pret Saūda Arābiju saistībā ar tās lomu Jemenā, aicina pārtraukt tās darbību ANO Cilvēktiesību padomes locekles statusā;

11.  ir ārkārtīgi norūpējies par sadursmju pastiprināšanos Hudeidas apgabalā, kurā atrodas svarīgs palīdzības operāciju mezgls un kurā ieved lielāko daļu no pārtikas importa Jemenā; mudina konfliktā iesaistītās puses pildīt pienākumus aizsargāt civiliedzīvotājus un civilo infrastruktūru un mudina Hudeidas ostu un galvenos ceļus saglabāt atvērtus humānajai palīdzībai, vienlaikus prasot, lai neviens humanitārais objekts netiktu izmantots militāriem mērķiem;

12.  uzskata, ka ir svarīgi rast praktiskus risinājumus, tādus kā gaisa tiltu atvēršana civiliedzīvotājiem, kā to ierosina ANO, lai attiecīgi varētu atjaunot Sanas lidostas darbību; ir pārliecināts, ka šādi pasākumi nav uzskatāmi par politiski motivētiem, bet gan par līdzekļiem, kas atvieglina civiliedzīvotāju ciešanas;

13.  apliecina cieņu visiem palīdzības pasākumos iesaistītajiem darbiniekiem, aģentūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras strādā ārkārtīgi grūtos apstākļos, un uzteic šo organizāciju darbu, kas veltīts cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai, kā arī pierādījumu vākšanai par konfliktā iesaistīto pušu pārkāpumiem;

14.  aicina Padomi efektīvi veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā noteikts attiecīgajās ES pamatnostādnēs; atkārtoti uzsver jo īpaši to, ka visām ES dalībvalstīm ir stingri jāpiemēro Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP noteikumi; šajā saistībā atgādina, ka Parlaments 2016. gada 25. februāra un 2017. gada 30. novembra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā aicināja PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču embargo Saūda Arābijai, jo Saūda Arābija tiek apsūdzēta nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Jemenā, un līdz ar to atļauja turpināt ieroču pārdošanu Saūda Arābijai būtu Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP pārkāpums;

15.  aicina Komisiju, PV/AP un Padomi piedalīties starptautiskos forumos un iesaistīties divpusējās attiecībās, veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai atsāktu pušu sarunas;

16.  uzsver milzīgo nozīmi, kāda kopš tagadējā konflikta sākšanās 2015. gada martā ir ES; atgādina, ka ES, sadarbojoties ar partnerorganizācijām, humānajai palīdzībai ir piešķīrusi 233,7 miljonus EUR; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt humānās palīdzības sniegšanu Jemenas iedzīvotājiem;

17.  patur tiesības pārskatīt šo jautājumu līdz brīdim, kad sarunās būs panākta vienošanās; iesaka Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejai uzraudzīt, kā Jemenā attīstās cilvēktiesību situācija, un sagatavot ziņojumu par valstī izdarītajiem cilvēktiesību un civilo tiesību pārkāpumiem;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Jemenas valdībai.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0473.

(2)

OV C 331, 18.9.2018., 146. lpp.

(3)

OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. oktobrisJuridisks paziņojums