Procedūra : 2018/2869(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0481/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0481/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.12
CRE 25/10/2018 - 13.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0428

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 560kWORD 49k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0481/2018
17.10.2018
PE624.172v01-00
 
B8-0481/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))


Róża Gräfin von Thun und Hohenstein PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))  
B8‑0481/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu un 12. protokolu,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1) (Rasu līdztiesības direktīva),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(5),

–  ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 30. septembra rezolūciju par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm,

–  ņemot vērā ES Rīcības kodeksu par dezinformāciju,

–  ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu Savienības ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana; tā kā šīs ir visām dalībvalstīm kopējas vērtības;

B.  tā kā tādēļ, ka nav bijis nopietnas pretestības fašistiskām un galēji labējām kustībām, Eiropā pieaugusi pašreiz novērojamā ksenofobija;

C.  tā kā atklāti neofašistiskas, neonacistiskas, rasistiskas un ksenofobiskas grupas un politiskās partijas sabiedrībā kurina naidu un vardarbību pret “iespējamiem ienaidniekiem”;

D.  tā kā par drošību atbildīgais komisārs Sers Džulians Kings savā runā 2017. gada 22. martā notikušajā pasākumā, kas bija veltīts 2016. gada Briseles uzbrukumu atcerei, uzsvēra labējā vardarbīgā ekstrēmisma pieaugošos draudus, norādot, ka viņš nezina nevienu ES dalībvalsti, kuru kaut kādā veidā neskartu šis fenomens(6);

E.  tā kā neofašistu un neonacistu organizāciju izpausmes ir ārkārtīgi dažādas, kā izklāstīts Eiropola 2018. gada ziņojumā par terorisma stāvokli un tendencēm Eiropas Savienībā (TESAT); tā kā neofašistu un neonacistu organizācijas vēršas pret konkrētām personām vai grupām; tā kā šīs organizācijas bieži vien izmanto agresīvus izteicienus, kas vērsti pret minoritāšu grupām, un savu rīcību cenšas attaisnot, atsaucoties uz vārda brīvības principu;

F.  tā kā naida runas izplatīšana tiešsaistē bieži izraisa vardarbību, tostarp arī neofašistu grupu veiktu vardarbību;

G.  tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 30. pantā ir skaidri noteikts, ka neko šajā deklarācijā “nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības”;

H.  tā kā Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 4. pantā ir apstiprināts, ka dalībnieces valstis nosoda dažāda veida propagandu un visas organizācijas, kuras pamatojas uz vienas rases vai noteiktas ādas krāsas vai etniskās izcelšanās cilvēku grupas pārākuma idejām vai teorijām;

I.  tā kā vairākās dalībvalstīs fašisma slavināšana ir aizliegta saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem;

J.  tā kā Eiropols 2018. gada TESAT ziņoja par to, ka 2017. gadā par labēji ekstrēmistiskiem nodarījumiem apcietināto personu skaits ir gandrīz divkāršojies; tā kā ziņojumā ir minēts arī tas, ka labējos ekstrēmistus kopumā raksturo rasistiska uzvedība, autoritārisms, ksenofobija un naidīgums pret imigrāciju;

K.  tā kā nesenajā ES Pamattiesību aģentūras ziņojumā par naida noziegumu reģistrēšanas un datu vākšanas praksi Eiropas Savienībā ir atzīts, ka ir nepieciešams vākt detalizētus un dalītus datus par naida noziegumiem — dalītus vismaz pēc motivācijas un nozieguma veida —, lai pārraudzītu policijas reaģēšanas efektivitāti attiecībā uz šo fenomenu un sagatavotu efektīvu un mērķtiecīgu politiku;

L.  tā kā arī politiķi aizvien biežāk kļūst par labējo ekstrēmistu grupu mērķiem, jo tās uzskata viņus par nodevējiem vai naiviem cilvēkiem, kas pieļauj notiekošo(7);

M.  tā kā daudzās dalībvalstīs arī futbola huligāni ir uzskatāmi par labējiem ekstrēmistiem, tomēr futbola huligāni atšķiras ideoloģijas līmeņa ziņā, kā arī viņiem ir atšķirīgas saiknes ar citām organizācijām(8),

1.  stingri nosoda teroristu uzbrukumus, slepkavības, vardarbīgus fiziskus uzbrukumus un neofašistu un neonacistu organizāciju rīkotos gājienus, kas notikuši daudzās dalībvalstīs, un pauž nožēlu par tiem;

2.  pauž dziļas bažas par to, ka palielinās fašisma, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu normalizācija Eiropā, un pauž satraukumu par ziņojumiem, ka dažās dalībvalstīs notiek politisko līderu, politisko partiju un tiesībaizsardzības iestāžu vienošanās ar neofašistiem un neonacistiem;

3.  pauž bažas par neofašistu vardarbību, kas vērsta pret konkrētām minoritātēm, piemēram, melnādainajiem eiropiešiem/ Āfrikas izcelsmes cilvēkiem, ebrejiem, musulmaņiem, romiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, LGBTI un personām ar invaliditāti;

4.  stingri nosoda visus vardarbīgos uzbrukumus, ko neofašistu grupas vērsušas pret politiķiem un politisko partiju locekļiem, kā ziņots par dažām dalībvalstīm;

5.  pauž dziļas bažas par nesodāmības apstākļiem, kādos neofašistu un neonacistu grupas var darboties dažās dalībvalstīs, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta kopā ar neadekvātu valsts reakciju uz šo grupu veikto vardarbību ir vieni no iemesliem, kas izskaidro konkrētu ultralabējo organizāciju vardarbības satraucošo pieaugumu;

6.  atzīst, ka pastāv satraucoša tendence, proti, neofašistu un neonacistu grupas izmanto sociālos medijus un internetu, lai organizētu un izplatītu ekstrēmistu propagandu Eiropas Savienībā;

7.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālo mediju uzņēmumus sadarbībā ar attiecīgajām valsts un starptautiskā līmeņa pilsoniskajām organizācijām pretdarboties rasisma, fašisma un ksenofobijas izplatībai internetā;

8.  aicina dalībvalstis pilnībā nosodīt visu līmeņu politiķu un valsts amatpersonu veiktus naida noziegumus, naida runu un vainas novelšanu visu veidu medijos, jo tie tiešā veidā normalizē un pastiprina sabiedrībā naidu un vardarbību, kā arī aicina noteikt sodus par minētajām darbībām;

9.  pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs sabiedriskā apraide ir kļuvusi par mediju, kas izplata vienas politiskās partijas propagandu un bieži vien izslēdz opozīcijas un minoritāšu grupas no sabiedrības, un pat kūda uz vardarbību;

10.  aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 12. protokolu, lai aizsargātu šo valstu iedzīvotāju tiesības uz viņu brīvību bez jebkāda veida diskriminācijas;

11.  aicina dalībvalstis pareizi ieviest un īstenot Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par rasisma un ksenofobijas apkarošanu;

12.  pauž nožēlu par to, ka tikai 15 dalībvalstīm ir dati par naida noziegumiem, kas dalīti pēc dažādas noziegumu veikšanas motivācijas(9);

13.  aicina dalībvalstis paredzēt un nodrošināt adekvātu atbalstu personām, kas cietušas no rasistu vai ksenofobu noziegumiem un naida noziegumiem;

14.  aicina dalībvalstis izveidot policijas spēkos naida noziegumu apkarošanas vienības;

15.  prasa pilnīgu un savlaicīgu tiesībaizsardzības iestāžu, izlūkdienestu, tiesu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību cīņā pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

16.  aicina dalībvalstis koncentrēt uzmanību uz profilaktiskiem pasākumiem, izmantojot izglītojošus un informētību palielinošus pasākumus un apmainoties ar paraugpraksi, tostarp izmantojot Radikalizācijas izpratnes tīklu;

17.  aicina dalībvalstis ievērot Eiropas Padomes ieteikumus par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm;

18.  aicina dalībvalstis, valstu sporta federācijas un futbola klubus cīnīties pret rasisma, fašisma un ksenofobijas izpausmēm futbola stadionos un futbola kultūrā, tiesājot un sodot vainīgos un sadarbībā ar skolām un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicinot pozitīvus izglītojošus pasākumus, kuru mērķauditorija ir jaunie futbola līdzjutēji;

19.  uzsver, ka vēstures zināšanas ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tām ir svarīga nozīme jauno paaudžu izglītošanā; norāda, ka nacistu noziegumu nozīmes mazināšana ir pirmais solis pagātnes ideju iedzīvināšanā;

20.  aicina dalībvalstis nosodīt un vērsties pret dažāda veida holokausta nolieguma izpausmēm, tostarp nacistu un viņu sabiedroto pastrādāto noziegumu trivializāciju un nozīmes mazināšanu; norāda, ka patiesību par holokaustu nedrīkst trivializēt ne politikas jomā, ne medijos;

21.  prasa vienotu atceres kultūru, kas nosoda pagātnē veiktos fašistu noziegumus; pauž dziļas bažas par to, ka jauno paaudzi Eiropā un citviet arvien mazāk un mazāk uztrauc fašisma vēsture un ka tāpēc pastāv risks, ka jaunā paaudze būs vienaldzīga pret jauniem draudiem;

22.  mudina dalībvalstis veicināt tādu izglītību, kurā būtu integrēti mūsu sabiedrības daudzveidības un kopējās vēstures aspekti, tostarp informācija par tādām Otrā pasaules kara zvērībām kā holokausts un upuru sistemātisko dehumanizāciju gadu gaitā;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(3)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(4)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(5)

OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(6)

https://www.euractiv.com/section/politics/news/commissioner-warns-of-growing-menace-of-right-wing-terrorism-in-eu/

(7)

https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/about-ran/ran-p-and-p/docs/ran_p-p_right_wing_extremism_on_rise_prague_12-13_12_2017_en.pdf

(8)

https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/ran-papers/docs/ran_pol_police_prevention_and_countering_of_far-right_and_far-left_extremism_rome_12-13_april_2018_en.pdf

(9)

http://fra.europa.eu/en/publication/2018/hate-crime-recording

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 19. oktobrisJuridisks paziņojums