Procedūra : 2018/2869(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0482/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0482/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.12
CRE 25/10/2018 - 13.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0428

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 535kWORD 60k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0481/2018
17.10.2018
PE624.173v01-00
 
B8-0482/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))


Soraya Post S&D grupas vārdā
Ana Miranda, Ernest Urtasun, Bodil Valero, Terry Reintke, Ska Keller, Molly Scott Cato, Jordi Solé, Josep-Maria Terricabras Verts/ALE grupas vārdā
Eleonora Forenza, Merja Kyllönen, Patrick Le Hyaric, Marie-Pierre Vieu, Marie-Christine Vergiat, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Estefanía Torres Martínez, Lola Sánchez Caldentey, Marina Albiol Guzmán, Cornelia Ernst, Sabine Lösing, Kateřina Konečná, Jiří Maštálka, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Martin Schirdewan, Stefan Eck, Malin Björk, Ángela Vallina, Marisa Matias, Paloma López Bermejo, Stelios Kouloglou, Dimitrios Papadimoulis GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))  
B8-0482/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par taisnības, taisnīguma, reparācijas un neatkārtošanas garantiju veicināšanu 2014. gada 27. augusta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta 2017. gada 9. maija ziņojumu par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības veidiem mūsdienās,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembris Rezolūciju Nr. 71/179 “Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu tādu prakšu glorifikāciju, kas veicina rasisma, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības mūsdienu veidus”,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu līdztiesības direktīva)(1);

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(3);

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(4),

–  ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

–  ņemot vērā ES Rīcības kodeksu par dezinformāciju,

–  ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ANO hartā ir nostiprinātas visām dalībvalstīm kopīgas vērtības un principi; tā kā neofašisms ir pretrunā šīm vērtībām un principiem;

B.  tā kā ES dibināšanas pamatā ir tādas vērtības kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana; tā kā šīs ir visām dalībvalstīm kopējas vērtības;

C.  tā kā tādēļ, ka nav bijis nopietnas pretestības fašistiskām un galēji labējām kustībām, Eiropā pieaugusi pašreiz novērojamā ksenofobija;

D.  tā kā atklāti neofašistiskas, neonacistiskas, rasistiskas un ksenofobiskas grupas un politiskās partijas sabiedrībā kurina naidu un vardarbību pret “iespējamiem ienaidniekiem”;

E.  tā kā Eiropols ziņo(5) un arī par drošību atbildīgais komisārs Sers Džulians Kings savā runā 2017. gada 22. martā notikušajā pasākumā, kas bija veltīts 2016. gada Briseles uzbrukumu atcerei, uzsvēra labējā vardarbīgā ekstrēmisma pieaugošos draudus, norādot, ka viņš nezina nevienu ES dalībvalsti, kuru kaut kādā veidā neskartu šis fenomens, un, lai uzsvērtu to, ko viņš dēvēja par mazāk atspoguļotiem draudiem drošībai, piesauca Breivīka sarīkoto slaktiņu Norvēģijā, Lielbritānijas parlamenta deputātes Jo Cox slepkavību un uzbrukumus patvēruma meklētāju centriem un mošejām daudzviet Eiropā;

F.  tā kā neofašistisko un nenonacistisko organizāciju izpausmes ir ārkārtīgi dažādas; tā kā vairums neofašistisko un nenonacistisko organizāciju apelē pie vārda brīvības; tā kā tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas;

G.  tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 30. pantā ir skaidri noteikts, ka neko šajā deklarācijā “nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības”;

H.  tā kā Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 4. pantā ir apstiprināts, ka dalībnieces valstis nosoda visu veidu propagandu un visas organizācijas, kuras pamatojas uz vienas rases vai noteiktas ādas krāsas, vai etniskās izcelšanās cilvēku grupas pārākuma idejām vai teorijām;

I.  tā kā Eiropols ziņo, ka 2017. gadā par labēji ekstrēmistiskiem nodarījumiem apcietināto personu skaits ir gandrīz divkāršojies(6);

J.  tā 2011. gada 22. jūlija uzbrukos Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, bet vēl 151 ievainots;

K.  tā kā 2016. gada 16. jūnijā Bērstolā (Apvienotā Karaliste) persona ar galēji labējiem uzskatiem zvērīgi nogalināja Lielbritānijas parlamenta deputāti Jo Cox, uzbrucēja vaina slepkavībā tika atzīta 2016. gada 23. novembrī, par ko uzbrucējam tika piespriests mūža ieslodzījums;

L.  tā kā trim Ungārijas zemessargiem piespriests mūža ieslodzījums par sešu romu, tostarp viena maza bērna, nogalināšu un citu romu savainošanu 2008. un 2009. gadā;

M.  tā kā Vācijas Nacionālsociālistiskās pagrīdes grupas (NSU) locekļi laikā no 2000. līdz 2006. gadam nogalinājuši deviņus Turcijā un Grieķijā dzimušus migrantus un vācu policisti; tā kā Vācijas Bundestāga parlamentārā komiteja ir atklājusi vairākus gadījumus, kad drošības dienesti, iespējams, slēpj ziņas par to, ko viņi zināja par šo grupu, kā rezultātā gadiem ilgi šīs grupas darbība netika izbeigta;

N.  tā kā Vācijas izlūkošanas aģentūras Bundesamt für Verfassungsschutz (BfV) ziņojumā “2017. gada pārskats par Konstitūcijas aizsardzību (fakti un tendences)” norādīts, ka 2017. gadā Vācijā bijuši 1054 vardarbības akti, kuros vainojami galēji labējie;

O.  tā kā Eiropols ziņo par to, ka Lielbritānijā 2017. gadā izjaukti, izgāzušies vai notikuši pieci galēji labēju indivīdu veikti terorakti(7);

P.  tā kā Grieķijā joprojām notiek tiesvedība pret neonacistisko partiju “Zelta Rītausma”, kurai izvirzīta apsūdzība, ka tā ir krimināla organizācija, ir nogalinājusi Pavlos Fyssas un pastrādājusi citus noziegumus, tostarp slepkavības mēģinājumus;

Q.  tā kā Grieķijā pieaudzis tādu uzbrukumu skaits, kas vērsti pret sociālajiem centriem, parlamenta deputātiem, bēgļiem, migrantiem un juristiem, tostarp Fyssas ģimenes advokātu; tā kā 2017. gadā Rasistiskās vardarbības uzskaites tīkls (RVRN), intervējot cietušos, ir reģistrējis 102 vardarbības gadījumus, kas vērsti pret bēgļiem, migrantiem, LGBTQI cilvēkiem un šo cilvēku aizstāvjiem(8);

R.  tā kā 2018. gada 21. septembrī Atēnās brutālā uzbrukumā tika nogalināts LGBTQI aktīvists Zak Kostopoulos; tā kā viens no uzbrukumā apsūdzētajiem varētu būt saistīts ar ekstrēmi labējiem spēkiem; tā kā Grieķijas Sabiedriskās kārtības ministrija un policija ir uzsākusi disciplinārlietu pret vairākiem policistiem pēc tam, kad videoierakstā bija redzama vardarbība pret cilvēku, kas ievainots un nekustīgs gulēja zemē; tā kā vairāki mediji par upuri pēc viņa nāves izteicās diskriminējoši un aizskaroši un dažas ekstrēmi labējo spēku grupas vietā, kurā viņš gāja bojā, demonstrēja homofobiskus un uz vardarbību aicinošus plakātus(9);

S.  tā kā par sešu afrikāņu izcelsmes migrantu sašaušanu un ievainošanu rasistisku motīvu vadītā uzbrukumā Itālijas centrālā reģiona pilsētā Mačeratā kādam itālim piespriests 12 gadu cietumsods;

T.  tā kā 2018. gada 3. augustā Itālijas pretrasisma grupa brīdināja, ka pieaug uzbrukumu skaits migrantiem un ka divu mēnešu laikā reģistrēti 12 šaušanas gadījumi, divas slepkavības un 33 fiziski uzbrukumi(10);

U.  tā kā 2018. gada 21. septembrī pēc pretfašistiskas un pretrasistiskas demonstrācijas Itālijas pilsētā Bari neofaštiskā grupējama CasaPound locekļi uzbruka demonstrācijas dalībniekiem, tostarp EP deputātei Eleonora Forenza un viņas palīgam Antonio Perillo, kas guva vairākus savainojumus;

V.  tā kā 2018. gada septembra vidū Kemnicā tikai aizturēti septiņi galēji labējas pašpasludinātu kārtības uzturētāju grupas locekļi par nemiera celšanu un aizdomām, ka veidojas teroristiska organizācija, kas sevi dēvē par Kemnicas revolucionāriem; tā kā saskaņā ar federālo zemju prokuroru izplatītās informācijas izmeklētāji pēc grupas iekšējās komunikācijas izvērtēšanas ir paaugstinājuši apsūdzības no kriminālnozieguma uz terorismu;

W.  tā kā 2018. gadā galēji labēji grupējumi veikuši uzbrukumu sēriju Francijā, piemēram, 16. martā pret pašpārvaldītu mācību iestādi Parīzē, 3. aprīlī pret Juridisko fakultāti Monpeljē, 7. aprīlī pret Tolbiakas Universitāti Parīzē, 22. aprīlī Alpu kalnos, lai neļautu migrantiem sasniegt Franciju, un 5. oktobrī pret meklēšanas un glābšanas NVO SOS Méditerranée;

X.  tā kā 2017. gada 7. decembrī Francijā pieci kustības Generation Identitaire locekļi tika notiesāti par kūdīšanu uz rasu un reliģisku naidu(11); tā kā 2018. gada 24. jūnijā tika arestēti 10 galēji labējā grupējuma Action des Forces oprérnelles (AFO) locekļi par to, ka plānoja uzbrukumu sēriju musulmaņiem(12); tā kā 2018. gada 14. septembrī divi bijušie skinhedi tika atzīti par vainīgiem jauna studenta un antifašistiskā aktīvista Clét Méric nonāvēšanā tā paša gada jūnijā;

Y.  tā kā Francijas izlūkdienests ir paudis bažas par to, ka pieaug to militārpersonu un tiesībaizsardzības struktūru darbinieku skaits, kas iesaistās galēji labējos vardarbīgos grupējumos(13);

Z.  tā kā 2017. gada prezidenta vēlēšanu laikā personas, kas saistītas ar galēji labējiem grupējumiem, tostarp Action Française, plānoja teroraktus pret Francijas politiķiem un mošejām; tā kā atkārtoti tika lūgts slēgt Action Française birojus; tā kā vairums šī grupējuma locekļu vispirms iestājās Nacionālajā frontē(14);

AA.  tā kā Spānijā pašlaik notiek izmeklēšana pret 12 neonacistiskās organizācijas Hodar Social Madrid locekļiem par kūdīšanu uz naidu; tā kā tika arestēti Spānijas fašistu grupējumu Falange, Alianza Nacional un Democracia Nacional biedri un Spānijas Augstākā tiesa viņiem piesprieda sodu par uzbrukumiem Blankvernas kultūras centram Madridē 2013. gadā brīdī, kad tajā tika svinēta Katalonijas Nacionālā diena; tā kā antirasistiskā NVO SOS Racismo 2016. gadā dokumentējusi 309 ksenofobijas motivētus uzbrukumus(15); tā kā pēc tam, kad tika ziņots par šiem gadījumiem, šīs organizācijas priekšsēdētājs saņēma nāves draudus un ir nosodījis efektīvu mehānismu trūkumu šo noziegumu apkarošanai;

AB.  tā kā Francisco Franco fonds — organizācija, kas glorificē diktatūru, tās pastrādātos noziegumus un Franko ģimeni, — ir apsūdzējis 19 cilvēkus vairākos noziegumos, par kuriem var tikt piespriests 13 gadus ilgs cietumsods, par to vien, ka viņi miermīlīgā un simboliskā veidā uz Pazo de Meirás muižas fasādes izritināja divus lielus plakātus ar aicinājumu valsts iestādēm iejaukties, lai šis īpašums tiktu atdots galīciešu tautai;

AC.  tā kā neonacistiskā Ziemeļu pretošanās kustība (NMR) regulāri rīko demonstrācijas Skandināvijā, kuros izkliedz saukļus un izmanto savus zaļi baltos karogus; tā kā vairāki NRA locekļi ir notiesāti par vardarbīgiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un policistiem; tā kā NMR līderi notiesāti par vardarbīgu uzbrukumu Zviedrijas LGBTQ federācijas RFSL organizētam Eirovīzijas pasākumam; tā kā NMR locekļi Alemdālenā uzbruka trim sievietēm ar varavīksnes karogu;

AD.  tā kā Zviedrijā pieaudzis galēji labējo grupējumu un indivīdu īstenotu vardarbīgu uzbrukumu skaits; tā kā daudzo gadījumu dēļ, kad 2015. gadā tika aizdedzināti bēgļu uzņemšanas centri, Zviedrijas valdība vairs neizpauž, kuras ēkas paredzētas bēgļu izmitināšanai;

AE.  tā kā Eiropas Padomes izveidotā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 15. maijā, ceļ trauksmi par to, ka Horvātijā pieauga labējā spārna ekstrēmisms un neofašisms(16);

AF.  tā kā jau pašlaik Eiropas Parlamentā ir pārstāvētas neslēpti rasistiskas, ksenofobiskas un netolerantas partijas, kas dažādās Parlamentā un ārpus tā notiekošās sanāksmēs izplata naidu;

AG.  tā kā ik gadu 16. martā Rīgā leģionāru piemiņas diena pulcē tūkstošiem cilvēku, kas godina latviešus, kuri dienēja Waffen-SS;

AH.  tā kā sociālajos tīklos publicēts bruņotas zemessardzes video Slovēnijā novedis pie tā, ka arestēts kādreizējas prezidenta amata kandidāts un galēji labējās kustības Vienotā Slovēnija līderos Andrejs Šiško, kurš videoierakstā skaidri identificējams kā kaujinieku vadītājs;

AI.  tā kā savā runā 2017. gada 21. jūnijā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans slavēja nacistu kolaborantu Miklós Horthy kā izcilu valstsvīru;

AJ.  tā kā Itālijas Lega Nord iesūdzējusi tiesā EP deputāti Cécile Kyenge par to, ka viņa nosauca šo partiju par rasistisku;

AK.  tā kā 2017. gada 25. oktobrī Bulgārijas reģionālā tiesa civillietā, kas tika ierosināta pēc Bulgārijas žurnālistu Kmena Budinova un Ognyan Isaev lūguma, piesprieda sodu Bulgārijas premjerministra vietniekam Valeri Simeonov par naida runu, kas vērsta pret romiem;

AL.  tā kā 2018. gada 4. septembrī Ukrainas Parlamenta priekšsēdētājs Andrey Parubiy TV pauda uzskatu, ka Ādolfs Hitlers “bija ievērojama personība un praktizēja tiešo demokrātiju”; tā kā kopš 2018. gada sākuma C14 un citi galēji labēji grupējumi Ukrainā, piemēram, ar Azov saistītā nacionālā zemessardze, Right Sector, Karpatska Sich un citas vairākkārt uzbrukušas romu grupām, kā arī pretfašisma demonstrācijām, pilsētas domes sanāksmēm, Amnesty International rīkota pasākuma dalībniekiem, mākslas izstādēm, LGBTQI pasākumiem un vides aktīvistiem; tā kā Ukrainas Jaunatnes un sporta ministrija finansē neonacistisko grupējumu C14, lai veicinātu “nacionāli patriotiskās izglītības projektus” šajā valstī; tā kā organizācija Amnesty International ir brīdinājusi, ka Ukraina slīgst nekontrolētas radikālo grupējumu vardarbības un absolūtas to nesodāmības haosā, norādot, ka praktiski neviens šajos apstākļos valstī vairs nevar justies drošs(17),

1.  stingri nosoda teroristu uzbrukumus, slepkavības, vardarbīgus fiziskus uzbrukumus un neofašistu un neonacistu organizāciju rīkotos gājienus, kas notikuši vairākās dalībvalstīs, un pauž nožēlu par tiem;

2.  pauž dziļas bažas par to, ka palielinās fašisma, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu normalizācija Eiropā, un pauž satraukumu par ziņojumiem, ka dažās dalībvalstīs politiskie līderi, politiskās partijas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki sadarbojas ar neofašistiem un neonacistiem;

3.  atgādina, ka nacismam un fašismam Eiropā bija šausminošas sekas;

4.  aicina dalībvalstis apsvērt visu oficiālo apbalvojumu atņemšanu neofašistiem;

5.  jo īpaši pauž bažas par neofašistu vardarbību, kas vērsta pret konkrētām minoritātēm, piemēram, melnādainajiem eiropiešiem / Āfrikas izcelsmes cilvēkiem, ebrejiem, musulmaņiem, romiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, LGBTQI cilvēkiem, invalīdiem, bezpajumtniekiem un feministēm;

6.  pauž dziļas bažas par to, kā neofašistiskas partijas un kustības izmanto jēdzienu “džendera ideoloģija”, lai veicinātu naidu un vardarbību, kas vērsta pret feminisma kustību, vienlaikus sējot sabiedrībā maldus par feminisma patieso nozīmi, kas balstās uz līdztiesību un tiesībām;

7.  uzsver, ka neofašistisko grupējumu vardarbība Eiropā ir iet roku rokā ar pretdemokrātijas pasākumu pieaugumu, aizvien lielāku tiesību ierobežošanu, kā arī vēršanos pret sociālo kustību, arodbiedrību un progresīvu, demokrātisku spēku rīcību un centieniem un to kriminalizēšanu;

8.  atgādina, ka fašistu ideoloģija un neiecietība vienmēr ir saistāma ar uzbrukumu demokrātijai kā tādai;

9.  pauž dziļas bažas par nesodāmības apstākļiem, kādos neofašistu un neonacistu grupas var darboties dažās dalībvalstīs, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta ir viens no iemesliem, kas izskaidro konkrētu galēji labējo organizāciju vardarbības satraucošo pieaugumu;

10.  uzskata, ka neofašistiskas ideoloģijas un grupējumu popularitātes pieauguma pamatcēloņi cita starpā ir šādi: politika, kas nelabvēlīgi ietekmējusi strādnieku un iedzīvotāju sociāli ekonomisko situāciju un palielinājusi sociālo nevienlīdzību, starptautisko tiesību un ANO hartas neievērošana, rasistisku un ksenofobisku ideju iekļaušana oficiālā politikā, sevišķi ES;

11.  uzskata, ka stabilas līdzāspastāvēšanas un draudzīgu saiņu stiprināšanas starp Eiropas valstīm un tautām pamatā ir demokrātija, iecietība, kultūra un solidaritāte;

12.  atzīst, ka pastāv satraucoša tendence, proti, neofašistu un neonacistu grupas izmanto sociālos medijus un internetu, lai organizētos un izstrādātu stratēģijas visā Eiropas Savienībā;

13.  stingri nosoda uzbrukumu EP deputātei Eleonorai Forencai, viņas palīgam Antonio Perillo un citiem, kuri 2018. gada 21. septembrī piedalījās pretfašisma un pretrasisma demonstrācijā Itālijas pilsētā Bari;

14.  prasa, lai Grieķijas policija pilnībā izmeklētu Zak Kostopoulos nonāvēšanu un izturēšanos pret viņu, lai visi vainīgie — kā civilpersonas, tā policisti — tiktu saukti pie atbildības; mudina Grieķijas iestādes nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka policisti vienmēr ievēro likumu;

15.  atzinīgi vērtē Somijas tiesas lēmumu aizliegt Ziemeļvalstu pretošanās kustību;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Vācijas Bundesrāts ir lūdzis Vācijas augstāko tiesu aizliegt turpmāk finansēt galēji labējo Nacionāli Demokrātisko Partiju;

17.  atzinīgi vērtē Spānijas Kongresa lēmumu pieņemt rezolūciju par Franko mirstīgo atlieku pārvietošanas no viņa kapa memoriālā “Kritušo ieleja”, kas kļuvusi par galēji labējo svētceļojumu galamērķi; aicina Spānijas iestādes patiešām novākt arī pārējos atlikušos militārās sacelšanās, pilsoņu kara un Franko diktatūras simbolus un pieminekļus un prasa tos, kurus nav iespējams novākt, pakļaut nepieciešamajai kontekstualizācijai un reinterpretācijai, lai tie varētu sniegt ieguldījumu sabiedrības informēšanā par pagātni un pagātnes atcerē;

18.  aicina dalībvalstis pilnībā asi nosodīt visu līmeņu politiķu un valsts amatpersonu veiktus naida noziegumus, naida runu un vainas novelšanu visu veidu medijos, jo tie tiešā veidā normalizē un pastiprina sabiedrībā naidu un vardarbību, kā arī aicina noteikt sodus par minētajām darbībām;

19.  aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu, nosodītu un apkarotu naida runu un naida noziegumus;

20.  aicina dalībvalstis izmeklēt naida noziegumus un saukt pie kriminālatbildības par tiem, un dalīties labākajā praksē par to, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, kuru pamatā ir dažādas ksenofobijas izpausmes;

21.  aicina dalībvalstis paredzēt un nodrošināt pienācīgu tiesisko, psiholoģisko un materiālo atbalstu tiem, kas cietuši rasistiskos, naida motivētos un ksenofobiskos uzbrukumos un aizsargāt pret pāridarījumiem visus, kas liecina par šādiem noziegumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir civilpersonas vai policisti;

22.  aicina dalībvalstis policijas spēkos izveidot naida noziegumu apkarošanas vienības; aicina policijas spēkus nodrošināt, ka to darbinieki neveic nekāda veida rasistisku, ksenofobisku vai diskriminējošu rīcību un ka jebkura šāda rīcība tiek izmeklēta un atbildīgie saukti pie atbildības;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret naida runu un naida motivētiem noziegumiem un aicina dalībvalstis cieši sadarboties savā starpā un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai identificētu naida runu, naida motivētus noziegumus un cīnītos pret tiem;

24.  atbalsta, uzteic un pieprasa sabiedrības grupu un tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību, kuras cīnās pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

25.  aicina konsolidēt ES tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā, tostarp transponēt/īstenot spēkā esošos tiesību aktus un pieņemt jaunus tiesību aktus, tostarp vienlīdzīgas attieksmes direktīvu;

26.  atgādina, ka Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm ir juridiskais pamats, lai noteiktu sodus juridiskām personām, kas publiski kūda uz vardarbību vai naidu pret mazākuma grupu; atgādina, ka par to draud šādi sodi: izslēgšana no valsts finansējuma saņēmēju sarakstiem, aizliegums veikt komercdarbību, tiesas uzraudzības noteikšana un rīkojums izbeigt darbību; atgādina, ka šo Padomes pamatlēmumu dalībvalstīm bija jāsāk īstenot jau 2010. gada 28. novembrī;

27.  mudina Komisiju atjaunināt tās 2014. gada ziņojumu par minētā Padomes pamatlēmuma īstenošanu un sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras nav ievērojušas Padomes pamatlēmuma noteikumus;

28.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka tās ievēro Padomes pamatlēmuma noteikumus, pretoties organizācijām, kas izplata naida runu un aicina uz vardarbību publiskajā telpā un tiešsaistē, paredzot sodus, kas iekļauti Padomes pamatlēmumā, un patiešām aizliegt neofašistiskus un neonacistiskus grupējumus un jebkāda cita veida fondus vai asociācijas, kas popularizē un glorificē nacismu un fašismu, vienlaikus respektējot pašmāju tiesisko regulējumu un jurisdikcijas;

29.  aicina izstrādāt valstu rīcības plānus cīņai pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citām neiecietības izpausmēm;

30.  prasa pilnīgu un savlaicīgu tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību cīņā pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

31.  aicina dalībvalstis sadarboties cīņā pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citām neiecietības izpausmēm;

32.  sniegt obligātu, uz cilvēktiesībām balstītu un pakalpojumorientētu dienesta apmācību tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un tiesu sistēmas amatpersonām visos līmeņos,

33.  mudina dalībvalstis sniegt obligātu apmācību tiem, kas strādā sabiedriskās apraides jomā un plašsaziņas līdzekļos, lai palielinātu viņu informētību par problēmām un diskrimināciju, ar ko saskaras neofašistisku un neonacistisku organizāciju upuri;

34.  aicina dalībvalstis ieviest nacionālas “iziešanas programmas”, lai palīdzētu indivīdiem pamest vardarbīgus neofašistiskus un neonacistiskus grupējumus; uzsver, ka šādām programmām nevajadzētu izpausties tikai kā intervences pasākumiem, bet gan sniegt ilgtermiņa atbalstu tiem, kam ir grūti atrast darbu, pārcelties uz dzīvi citviet un izveidot jaunus un drošus sociālos kontaktus;

35.  uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir svarīga nozīme jauno paaudžu izglītošanā; norāda, ka nacistu noziegumu nozīmes mazināšana ir pirmais solis tā laika ideju iedzīvināšanā;

36.  prasa vienotu atceres kultūru, kas nosoda pagātnē veiktos fašistu noziegumus; pauž dziļas bažas par to, ka jauno paaudzi Eiropā un citviet aizvien mazāk uztrauc fašisma vēsture un ka tāpēc pastāv risks, ka jaunā paaudze būs vienaldzīga pret jauniem draudiem;

37.  mudina dalībvalstis veicināt tādu izglītību, kurā būtu integrēti mūsu sabiedrības daudzveidības un kopējās vēstures aspekti, tostarp informācija par tādām Otrā pasaules kara zvērībām kā holokausts un upuru sistemātisko dehumanizāciju gadu gaitā;

38.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

(1)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(3)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(4)

OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(5)

European Union Terrorism Situation and Trend Report 2018 (TESAT 2018), Europol.

(6)

European Union Terrorism Situation and Trend Report 2018 (TESAT 2018), Europol.

(7)

European Union Terrorism Situation and Trend Report 2018 (TESAT 2018), Europol.

(8)

RVRN ziņojums par 2017. gadu, 2018. gada 28. marts.

(9)

http://www.eatg.org/news/we-call-on-the-authorities-to-ensure-that-justice-for-zak-kostopoulos-is-done/

(10)

Raksts laikrakstā Guardian “Warning of ‘dangerous acceleration’ in attacks on immigrants in Italy”, 2018. gada 3. augusts.

(11)

Raksts laikraksta Le Figaro 2017. gada 20. oktobra numurā “Poitiers: prison avec sursis pour les «identitaires» qui avaient occupé une mosquée” (papildināts 2017. gada 7. decembrī).

(12)

Raksts laikraksta Le Monde 2018. gada 4. septembrī “Ce que révèle l’enquête sur les projets d’attentats de l’ultradroite visant des musulmans” (papildināts 2018. gada 5. septembrī).

(13)

Raksts vietnē Mediapart “Forces de l’ordre liées à l’ultra-droite violente: la DGSI s’inquiète”, 2018. gada 9. aprīlis.

(14)

Raksts laikraksta Le Figaro 2017. gada 18. oktobrī “Visé par un projet d’attentat, Mélenchon veut des sanctions contre l’Action française” (papildināts 2017. gada 19. oktobrī).

(15)

SOS Racismo 2016. gada ziņojums.

(16)

Eiropas Padomes ECRI ziņojums par Horvātiju (Piektais monitoringa cikls), 2018. gada 15. maijs.

(17)

Ieraksts Atlantijas Padomes blogā, 2018. gada 20. jūnijs.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums