Procedūra : 2018/2869(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0483/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0483/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.12
CRE 25/10/2018 - 13.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0428

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 417kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0481/2018
17.10.2018
PE624.174v01-00
 
B8-0483/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))


Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))  
B8-0483/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1) (Rasu līdztiesības direktīva);

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(4),

–  ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 30. septembra rezolūciju par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm,

–  ņemot vērā ES Rīcības kodeksu par dezinformāciju,

–  ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu Savienības ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana; tā kā šīs ir visām dalībvalstīm kopējas vērtības;

B.  tā kā tādēļ, ka nav bijis nopietnas pretestības neofašistiskām un neonacistiskām grupām, Eiropā pieaugusi pašreiz novērojamā ksenofobija;

C.  tā kā atklāti neofašistiskas, neonacistiskas, rasistiskas un ksenofobiskas grupas un politiskās partijas sabiedrībā kurina naidu un vardarbību;

D.  tā kā saskaņā ar ziņām, no norādījis Eiropols savā 2018. gada ziņojumā par terorisma situāciju un tendencēm Eiropas Savienībā (TESAT)(5), par drošību atbildīgais komisārs sers Džulians Kings savā runā 2017. gada 22. martā notikušajā pasākumā, kas bija veltīts 2016. gada Briseles uzbrukumu atcerei, uzsvēra labējā vardarbīgā ekstrēmisma pieaugošos draudus, norādot, ka viņš nezina nevienu ES dalībvalsti, kuru kaut kādā veidā neskartu šis fenomens, un, lai uzsvērtu to, ko viņš brīdinot dēvēja par mazāk atspoguļotiem draudiem drošībai, piesauca uzbrukumus, kas notika 2011. gadā Norvēģijā, Lielbritānijas parlamenta deputātes Jo Cox slepkavību un uzbrukumus patvēruma meklētāju centriem un mošejām daudzviet Eiropā;

E.  tā kā neofašistisko un nenonacistisko grupu izpausmes ir ārkārtīgi dažādas; tā kā vairums šo neofašistisko un nenonacistisko grupu apelē pie vārda brīvības; tā kā tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas;

F.  tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 30. pantā ir skaidri noteikts, ka neko šajā deklarācijā “nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības”;

G.  tā kā Starptautiskajā konvencijā par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ir apstiprināts, ka dalībnieces valstis nosoda visu veidu propagandu un visas organizācijas, kuras pamatojas uz vienas rases vai noteiktas ādas krāsas, vai etniskās izcelšanās cilvēku grupas pārākuma idejām vai teorijām;

H.  tā kā vairākās dalībvalstīs fašisma slavināšana ir aizliegta saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem;

I.  tā kā Eiropols 2018. gada TESAT ziņoja par to, ka 2017. gadā par labēji ekstrēmistiskiem nodarījumiem apcietināto personu skaits ir gandrīz divkāršojies;

J.  tā 2011. gada 22. jūlija uzbrukos Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, bet vēl 151 ievainots;

K.  tā kā 2016. gada 16. jūnijā Bērstolā (Apvienotā Karaliste) tika nežēlīgi nogalināta Lielbritānijas parlamenta deputāte Jo Cox;

L.  tā kā Vācijas izlūkošanas aģentūras Bundesamt für Verfassungsschutz (BfV) ziņojumā “2017. gada pārskats par Konstitūcijas aizsardzību (fakti un tendences)” norādīts, ka 2017. gadā Vācijā bijuši 1054 vardarbības akti, kuros vainojami galēji labējie(6);

M.  tā kā saskaņā ar Eiropola 2018. gada TESAT ziņojuma datiem 2017. gadā izjaukti, izgāzušies vai notikuši pieci galēji labēju indivīdu veikti terorakti(7);

N.  tā kā 2018. gada 21. septembrī pēc antifašistiskas demonstrācijas Itālijas pilsētā Bari uzbrukumu piedzīvoja EP deputāte Eleonora Forenca un viņas palīgs Antonio Perillo;

O.  tā kā Francijas izlūkdienests ir paudis bažas par to, ka pieaug to militārpersonu un tiesībaizsardzības struktūru darbinieku skaits, kas iesaistās galēji labējos vardarbīgos grupējumos(8);

P.  tā kā Eiropas Padomes izveidotā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 15. maijā, ceļ trauksmi par to, ka Horvātijā pieaug labējā spārna ekstrēmisms un neofašisms(9);

1.  stingri nosoda teroristu uzbrukumus, slepkavības, psiholoģisko vardarbību, vardarbīgus fiziskus uzbrukumus un neofašistu un neonacistu organizāciju rīkotos gājienus, kas notikuši vairākās ES dalībvalstīs, un pauž nožēlu par tiem;

2.  pauž dziļas bažas par to, ka ES palielinās fašisma, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu normalizācija;

3.  jo īpaši pauž bažas par neofašistu vardarbību, kas skar sabiedrību kopumā un ir vērsta pret konkrētām minoritātēm, piemēram, melnādainajiem eiropiešiem/ Āfrikas izcelsmes cilvēkiem, ebrejiem, musulmaņiem, romiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, LGBTI un personām ar invaliditāti;

4.  stingri nosoda visus vardarbīgos uzbrukumus, ko neofašistu grupas vērsušas pret politiķiem un politisko partiju biedriem, kā ziņots dažās dalībvalstīs;

5.  pauž dziļas bažas par nesodāmības apstākļiem, kādos neofašistu un neonacistu grupas var darboties dažās dalībvalstīs, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta ir viens no iemesliem, kas izskaidro konkrētu galēji labējo organizāciju vardarbības satraucošo pieaugumu;

6.  atzīst, ka pastāv satraucoša tendence, proti, neofašistu un neonacistu grupas izmanto sociālos medijus un internetu, lai organizētos un stratēģiski darbotos visā Eiropas Savienībā;

7.  aicina dalībvalstis pilnībā nosodīt visu līmeņu politiķu un valsts amatpersonu veiktus naida noziegumus, naida runu un vainas novelšanu visu veidu medijos, jo tie tiešā veidā normalizē un pastiprina sabiedrībā naidu un vardarbību, kā arī aicina noteikt sodus par minētajām darbībām;

8.  aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu, nosodītu un apkarotu naida runas un naida noziegumus;

9.  aicina dalībvalstis izmeklēt naida noziegumus un saukt pie kriminālatbildības par tiem, un dalīties labākajā praksē par to, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, kuru pamatā īpaši ir dažāda veida ksenofobija;

10.  aicina dalībvalstis paredzēt un nodrošināt adekvātu atbalstu personām, kas cietušas no rasistu vai ksenofobu noziegumiem un naida noziegumiem, un visu liecinieku aizsardzību pret noziegumu izdarītājiem;

11.  aicina dalībvalstis izveidot policijas spēkos naida noziegumu apkarošanas vienības; aicina policijas spēkus nodrošināt, ka to darbinieki neveic nekāda veida rasistisku, ksenofobisku vai diskriminējošu rīcību un ka jebkura šāda rīcība tiek izmeklēta un atbildīgie saukti pie atbildības;

12.  aicina Komisiju nākt klajā ar aicinājumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām novērot un ziņot par naida runu un naida noziegumiem dalībvalstīs;

13.  atbalsta, uzteic un pieprasa sabiedrības grupu un tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību, kuras cīnās pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

14.  aicina konsolidēt ES tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā, tostarp transponēt/īstenot spēkā esošos tiesību aktus un pieņemt jaunus tiesību aktus, tostarp vienlīdzīgas attieksmes direktīvu;

15.  atgādina, ka Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kura īstenošanas termiņš bija 2010. gada novembris, ir juridiskais pamats, lai   noteiktu sodus juridiskām personām, kas publiski kūda uz vardarbību vai naidu pret mazākuma grupu;

16.  mudina Komisiju atjaunināt tās 2014. gada ziņojumu par minētā Padomes pamatlēmuma īstenošanu un sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras nav ievērojušas Padomes pamatlēmuma noteikumus;

17.  prasa pilnīgu un savlaicīgu tiesībaizsardzības iestāžu, izlūkdienestu, tiesu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību cīņā pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

18.  aicina dalībvalstis ievērot Eiropas Padomes ieteikumus par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm;

19.  aicina dalībvalstis sniegt obligātu, uz cilvēktiesībām balstītu un pakalpojumorientētu dienesta apmācību tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un tiesu sistēmas amatpersonām visos līmeņos;

20.  mudina dalībvalstis sniegt apmācību tiem, kas strādā sabiedriskās apraides jomā, un plašsaziņas līdzekļiem, lai informētu sabiedrību par problēmām un diskrimināciju, ar ko saskaras neofašistu un neonacistu grupējumu upuri;

21.  aicina dalībvalstis ieviest nacionālas “izstāšanās programmas” attiecībā uz vardarbīgiem neofašistiskiem un neonacistiskiem grupējumiem; uzsver, ka šādām programmām nevajadzētu izpausties tikai kā intervences pasākumiem, bet gan vajadzētu sniegt ilgtermiņa atbalstu tiem, kam ir grūti atrast darbu, pārcelties uz dzīvi citur un izveidot jaunus un drošus sociālos kontaktus;

22.  uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir svarīga nozīme jauno paaudžu izglītošanā; norāda, ka nacistu noziegumu nozīmes mazināšana ir pirmais solis pagātnes ideju iedzīvināšanā;

23.  aicina dalībvalstis nosodīt un vērsties pret dažāda veida holokausta nolieguma izpausmēm, tostarp nacistu un viņu sabiedroto pastrādāto noziegumu trivializāciju un nozīmes mazināšanu; norāda, ka patiesību par holokaustu nedrīkst trivializēt ne politikas jomā, ne medijos;

24.  prasa vienotu atceres kultūru, kas nosoda pagātnē veiktos fašistu noziegumus; pauž dziļas bažas par to, ka jauno paaudzi Eiropā un citviet aizvien mazāk uztrauc fašisma vēsture un ka tāpēc pastāv risks, ka jaunā paaudze būs vienaldzīga pret jauniem draudiem;

25.  mudina dalībvalstis veicināt tādu izglītību, kurā būtu integrēti mūsu sabiedrības daudzveidības un kopējās vēstures aspekti, tostarp informācija par tādām Otrā pasaules kara zvērībām kā holokausts un upuru sistemātisko dehumanizāciju gadu gaitā;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

 

(1)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(3)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(4)

OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(5)

https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-terrorism-situation-and-trend-report-2018-tesat-2018

(6)

https://www.verfassungsschutz.de/en/download-manager/_annual-report-2017-summary.pdf

(7)

https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-terrorism-situation-and-trend-report-2018-tesat-2018

(8)

https://www.mediapart.fr/journal/france/090418/forces-de-l-ordre-liees-l-ultra-droite-violente-la-dgsi-s-inquiete?onglet=full

(9)

https://rm.coe.int/fifth-report-on-croatia/16808b57be

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums