Procedūra : 2018/2858(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0485/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0485/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0429

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 493kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0484/2018
17.10.2018
PE624.177v01-00
 
B8-0485/2018

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0410/2018, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi (2018/2858(RSP))


Herbert Dorfmann PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi (2018/2858(RSP))  
B8-0485/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem(2),

–  ņemot vērā ES 2004. gada 29. aprīļa higiēnas tiesību aktu paketi, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004(3), Regulu (EK) Nr. 853/2004(4) un Regulu (EK) Nr. 854/2004(5),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīvu 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai (Broileru direktīva)(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumu “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (COM(2017)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu(7),

–  ņemot vērā 2014. gada 10. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par veterinārajām zālēm (COM(2014)0558),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 19. janvāra paziņojumu par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (COM(2012)0006),

–  ņemot vērā Eiropas Konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 13. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un tās ietekmi uz gaļas cāļu labturību, kā arī uz labturības rādītāju izstrādi (COM(2018)0181),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi (O-000095/2018 – B8-0410/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ESAO un FAO Lauksaimniecības pārskats par 2018.–2027. gadu apliecina, ka mājputnu gaļa joprojām ir kopējās gaļas ražošanas galvenais izaugsmes virzītājspēks; tā kā zemas ražošanas izmaksas, liela barības pārstrādes efektivitāte un zemās produktu cenas ir veicinājušas to, ka mājputnu gaļai priekšroku dod gan ražotāji, gan patērētāji;

B.  tā kā saskaņā ar nesenu pētījumu, iekļaujot mājputnu gaļu uzturā, kurā tiek lietots daudz dārzeņu, samazinās liekā svara un aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta risks(8);

C.  tā kā Eiropas putnkopības nozares ražošanas pamatā ir princips “no lauku saimniecības līdz galdam”(9);

D.  tā kā Eiropas Savienība ir atzīta par vienu no aktīvākajiem un vadošajiem dalībniekiem dzīvnieku labturības tiesību aktu izstrādē(10);

E.  tā kā ir svarīgi, lai dalībvalstis un ES ražotāji ievērotu šos noteikumus un lai Komisija un dalībvalstu iestādes veiktu regulāras pārbaudes šajā jomā;

F.  tā kā pieprasījums pēc mājputnu gaļas pasaulē pārsniedz piedāvājuma pieaugumu; tā kā laikposmā no 2000. gada līdz 2050. gadam tiek prognozēts pieaugums par 120 %; tā kā, palielinoties mājputnu gaļas patēriņam, ir arī palielinājies kopējais gaļas patēriņš Eiropas Savienībā (mājputnu gaļas procentuālais īpatsvars kopējā gaļas patēriņā 1964. gadā bija 12,6 %, bet 2014. gadā — 31,4 %);

G.  tā kā secinājumi par labākajiem pieejamamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), kas izklāstīti Komisijas Īstenošanas Lēmumā (ES) 2017/302 par mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu, paredz metodes un stingrus saistītos emisijas ierobežojumus, lai samazinātu mājputnu gaļas ražošanas ietekmi uz vidi, jo īpaši amonjaka emisiju gaisā saistībā ar broileru audzēšanu(11);

H.  tā kā jaunākie aprēķini par dzīvnieku ražošanas ietekmi uz vidi liecina, ka mājputni rada vismazāko amonjaka un siltumnīcefekta gāzu emisiju(12);

I.  tā kā ES importa līmenis mājputnu gaļas nozarē ir augstāks nekā jebkurā citā gaļas nozarē, un tā rezultātā 25 % no ES patērētās mājputnu krūtiņas gaļas tiek ievesti no trešām valstīm, kurās tiesību akti nav tik stingri;

J.  tā kā lielāko daļu importētās mājputnu gaļas izmanto pārtikas pakalpojumos vai pārtikas pārstrādē, kur nav obligāti jānorāda informācija par gaļas izcelsmi;

K.  tā kā Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (DG SANTE) ir veicis revīzijas attiecībā uz gaļu, kas importēta no Brazīlijas(13), Ukrainas(14) un Taizemes(15) un kas kopumā veido 90 % no gaļas, kura importēta no trešām valstīm, un šajās revīzijās tika atklātas būtiskas nepilnības ražošanas procesā un ES tiesību aktu ievērošanā,

1.  pieņem zināšanai rezultātus, kas gūti Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un tās ietekmi uz gaļas ražošanai audzētu cāļu labturību; norāda, ka tikai divas trešdaļas dalībvalstu ir ieviesušas šādas sistēmas un ka iestādes un turētāji ir spējuši novērtēt progresu un saglabāt standartus, pamatojoties uz reāliem broileru labturības rezultātiem, kas gūti novērtējot dermatītu uz putnu kājām;

2.  uzskata, ka ar dalībvalstu iestāžu un Komisijas regulāri veiktām pārbaudēm var nodrošināt to, ka ES mājputnu audzētāji ievēro stingros ES standartus attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, vidi un dzīvnieku labturību; aicina Komisiju nodrošināt to, ka šādas pārbaudes tiek regulāri veiktas visā ES;

3.  uzsver, ka spēkā esošo stingro ES noteikumu īstenošana ir svarīgākais aspekts šajā jomā; uzsver, ka Parlaments atbalstīs konkurētspējīgu un ilgtspējīgu mājputnu gaļas ražošanu visā ES;

4.  pieņem zināšanai centienus, ko lauksaimnieki dažādās dalībvalstīs jau īsteno broileru labturības jomā;

5.  mudina Komisiju nodrošināt Broileru labturības direktīvā paredzēto noteikumu saskaņotu īstenošanu visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

6.  aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus tiesību aktiem par tādu pārstrādes produktu izcelsmes obligātu marķēšanu, kuru sastāvā ir mājputnu gaļa, mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pārtikas nozarē, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli;

7.  norāda, ka liela apjoma lopkopība nerada ne ilgtspējības, ne vides problēmas, bet, gluži pretēji, tā bieži ir labāk piemērota vides tehnoloģiju izmaksām un tādējādi tai ir mazākas emisijas uz vienu saražoto vienību nekā maza apjoma lopkopībai(16);

8.  uzskata, ka rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem ir globāla problēma, un norāda, ka Eiropas mājputnu nozare un valsts iestādes īsteno iniciatīvas, lai, modernizējot mājputnu saimniecības, samazinātu antibiotiku izmantošanu(17);

9.  aicina Komisiju nodrošināt, ka no trešām valstīm importētās mājputnu gaļas pārbaudes atbilst ES tiesību aktiem par dzīvnieku labturību, pārtikas nekaitīgumu un vidi, lai ES ražotājiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)

OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(3)

OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)

OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(5)

OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(6)

OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.

(7)

OV L 43, 21.2.2017., 231. lpp.

(8)

Marangoni F. et al., “Mājputnu gaļas nozīme līdzsvarotā uzturā, lai saglabātu veselību un labjutību: Itālijas konsensa dokuments”, Food and Nutrition Research, 2015. gads, 59: 10.3402/fnr.v59.27606.

(9)

Eiropas Parlamenta faktu lapa par pārtikas nekaitīgumu.

(10)

Broom, D. M, “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā”, Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas vajadzībām sagatavots pētījums, Eiropas Savienība, 2017. gads.

(11)

OV L 43, 21.2.2017., 231. lpp. — sk. 3.2. tabulu.

(12)

Willemms, O.W. et al., “Gaļai ražotu mājputnu selekcijas aspekti, kas saistīti ar barības lietderību”, World’s Poultry Science Journal 69:77-88, 2013. gada marts.

(13)

Eiropas Komisijas revīzijas ziņojums par Brazīliju “Liellopu gaļa, zirgu gaļa un mājputnu gaļa — turpmākie pasākumi saistībā ar ieteikumiem revīzijas ziņojumā DG SANTE/2017–626”, 2018. gada 25. jūnijs.

(14)

Eiropas Komisijas revīzijas ziņojums par Ukrainu “Mājputnu gaļa un tās produkti”, 2018. gada 20. jūlijs.

(15)

Eiropas Komisijas revīzijas ziņojums par Taizemi “Mājputnu gaļa un tās produkti”, 2018. gada 23. augusts.

(16)

Von Witzke, H. et al., “Mūsdienu mājputnu gaļas ražošanas radītie sabiedrības ieguvumi Vācijā un ES”, HFFA Research GmbH, Vācija, 2017. gads.

(17)

Francija: Anses 2017. gada 5. oktobra paziņojums presei “Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem dzīvnieku veselības jomā: 2016. gadā turpināja samazināties dzīvnieku pakļaušana antimikrobiāliem līdzekļiem”.

Apvienotā Karaliste: Lielbritānijas Mājputnu audzēšanas padomes 2018. gada 4. jūnija raksts “Lielbritānijas mājputnu gaļas nozare virzībā uz izcilību ir guvusi jaunus panākumus saistībā ar antimikrobiālo līdzekļu lietošanas pārvaldību”.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums