Procedūra : 2018/2870(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0493/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0493/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.19

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0435

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 494kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0493/2018
22.10.2018
PE624.188v01-00
 
B8-0493/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Azovas jūrā (2018/2870(RSP))


Michael Gahler, Tunne Kelam, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, David McAllister, Sandra Kalniete, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Eduard Kukan, Julia Pitera, Dariusz Rosati, Jaromír Štětina, Fernando Ruas, Anders Sellström PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Azovas jūrā (2018/2870(RSP))  
B8-0493/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu:

–  ņemot vērā 2003. gada 24. decembra nolīgumu starp Krievijas Federāciju un Ukrainu par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2017. gada 14. novembra kopējo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Ukrainu (SWD(2017)0376),

–  ņemot vērā EEĀDD runaspersonas 2018. gada 15. maija paziņojumu par Kerčas tilta daļēju atklāšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 30. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2018/1085(2), ar ko pievieno sešas struktūras, kas iesaistītas Kerčas tilta būvniecībā, to personu sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība,

–  ņemot vērā konstatējumus, ko sniedza tā Drošības un aizsardzības apakškomitejas misija, kura no 2018. gada 16. līdz 20. septembrim apmeklēja Ukrainas austrumdaļu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pašreizējo stāvokli Azovas jūrā ir radījis lēmums, kas tika pieņemts 2003. gadā divpusējā nolīgumā starp Ukrainu un Krieviju, kurā šīs teritorijas tiek definētas kā abu valstu iekšējie ūdeņi un dod abām pusēm pilnvaras pārbaudīt Azovas jūrā ieejošos un izejošos kuģus;

B.  tā kā tilta pār Kerčas šaurumu būvniecība, ko Krievijas Federācija pabeidz 2018. gada maijā, notika bez Ukrainas piekrišanas;

C.  tā kā kopš 2018. gada aprīļa otrās puses Krievijas robežsargi sāka apturēt un pārbaudīt ārvalstu kuģus, kas kuģo uz un no Azovas jūrā esošajām Ukrainas ostām (Mariupoli un Berdjansku); tā kā šo pārbaužu sākšana sakrīt ar laiku, kad tika pabeigts būvēt tiltu, kas stiepjas pāri Kerčas šaurumam un savieno nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju;

D.  tā kā tilts pār Kerčas šaurumu, kas ir vienīgais ūdensceļš starp Azovas un Melno jūru, ierobežo kuģu pārvietošanos caur to uz un no Azovas jūrā esošajām Ukrainas ostām un ir radījis nopietnas problēmas brīvai kravu plūsmai;

E.  tā kā jaunbūvētais tilts ierobežo to kuģu lielumu, kas var sasniegt ostas Azovas jūrā, jo tilts ir 35 m augsts, un tādēļ zem tā var droši braukt tikai kuģi, kuru virsbūves augstums nepārsniedz 33 metrus, bet garums ir mazāks par 160 metriem; tā kā tas liedz izmantot Panamas izmēra kuģus, kas veido vairāk nekā 20 % no kuģu satiksmes šajos ūdeņos;

F.  tā kā ļoti rūpīgās un ilgstošās šo šaurumu šķērsojošo kuģu pārbaudes, ko veic Krievijas Federācija, var ilgt līdz 72 stundām, kas rada būtisku kavēšanos, samazina kravas plūsmu un rada būtiskus finansiālus zaudējumus vietējai Ukrainas ekonomikai un tirgotājiem, kuru kuģi tiek pakļauti šim režīmam;

G.  tā kā saskaņā ar Ukrainas valdības avotiem līdz septembra beigām vairāk nekā 200 kuģu bija jāiziet šis pārbaudes režīms un šis skaits katru dienu pieaug; tā kā saskaņā ar ES aplēsēm tajā pašā laikposmā šādi tika pārbaudīti vairāk nekā 120 kuģu, kas kuģo zem dažādu ES dalībvalstu karogiem;

H.  tā kā pirms tilta pār Kerčas šaurumu atvēršanas šā gada pavasarī pārbaudēm bija gadījuma raksturs, tās bija neuzbāzīgas un pārbaudīts tika apmēram katrs 50 garām peldošais kuģis, un tās neradīja darbības traucējumus kuģu un kravu brīvajā plūsmā;

I.  tā kā kopš Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas ir būtiski pieaugusi Ukrainai Azovas jūrā piederošo ostu Mariupoles un Berdjanskas nozīme, jo 80 % Ukrainas jūras preču eksporta apjoma tiek vesti caur šīm ostām un ūdeņiem(3);

J.  tā kā Krievijas Federācija turpina nelikumīgi iegūt dabas resursus (naftu un gāzi) Ukrainas teritorijā, jo īpaši nelikumīgi okupētajā Krimas pussalā un Melnajā jūrā;

K.  tā kā 16. septembrī, reaģējot uz pieaugošo spriedzi un Krievijas jūras spēku klātbūtni Azovas jūras piekrastē, par attaisnojumu minot nepieciešamību aizsargāt tiltu pār Kerčas šaurumu, Ukraina paziņoja par savu nodomu līdz gada beigām šajos ūdeņos izveidot jūras spēku bāzi un nolēma pārvietot papildu jūras kājnieku vienības un piekrastes artilērijas spēkus uz šo krasta līniju; tā kā Krievijai ir skaidras priekšrocības attiecībā uz kuģu, ko tā var izvietot šajā apgabalā, daudzumu un militārajām spējām, un šajā sakarībā tā izmanto tās kontrolē esošo Krimas pussalu un Sevastopoles ostu;

L.  tā kā 17. septembrī Ukraina, reaģējot uz pastiprināto Krievijas militāro klātbūtni Azovas jūrā, nolēma atcelt Draudzības, sadarbības un partnerības līgumu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, kas tika parakstīts 1997. gadā,

1.  nosoda Krievijas darbības Azovas jūrā, kas ir starptautisko jūras tiesību un Krievijas starptautisko saistību pārkāpums; uzskata, ka pašreizējās naidīgās darbības ir slepeni centieni anektēt šos ūdeņus un pārveidot tos par Krievijas “iekšējo ezeru”;

2.  pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijas rīcība Azovas jūrā kavē starptautisko jūras satiksmi un pārkāpj jūras un kuģošanas brīvību ar mērķi vēl vairāk destabilizē Ukrainas valsti un nodarīt kaitējumu Ukrainas dienvidaustrumu reģionu ekonomiskajiem pamatiem, jo šajos reģionos jūras ostu nozīme kopš Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas ir ārkārtīgi pieaugusi; uzskata šīs Krievijas darbības par Ukrainas Azovas jūrā esošo ostu daļēju blokādi;

3.  pauž nopietnas bažas par ļoti nestabilo drošības situāciju Azovas jūrā, kas varētu viegli pāraugt atklātā konfliktā;

4.  pauž stingru protestu pret pārmērīgi ilgstošā pārbaužu režīma diskriminējošo praksi, ko piemēro kuģiem, kuri šķērso Kerčas šaurumu, dodoties uz un no Ukrainas ostām, un šīs pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz fiktīviem drošības apdraudējumiem saistībā ar pār Kerčas šaurumu uzbūvētā jaunā tilta aizsardzību; pieprasa paskaidrojumu par to, kāpēc Krievijas un visiem pārējiem trešo valstu kuģiem, kas dodas uz Krievijas ostām Azovas jūrā, nepiemēro līdzīgu režīmu; uzskata, ka Krievija apzināti diskriminē Ukrainas ostas un ļaunprātīgi izmanto savas pārbaudes tiesības;

5.  pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija iedragā reģiona ekonomisko stāvokli un ka kravas plūsmas kavēšanās un ierobežojumi ir ietekmējuši Ukrainas jūras ostu noslogotību un kavējuši reģionālās ekonomikas attīstību; norāda, ka finansiālie zaudējumi jau tagad ir mērāmi desmitos miljonu euro un tie skar arī ES tirgotājus, kuru preces ar kuģiem tiek pārvadātas šajos ūdeņos;

6.  nosoda Krievijas ilgstoši īstenoto Melnās jūras un tagad arī Azovas jūras reģiona militarizāciju, jo īpaši Melnajā jūrā pastiprinot savu floti, bet Azovas jūrā — krasta apsardzi; pauž nožēlu par to, ka Azovas jūra ir kļuvusi par jaunu jūrniecības arēnu, kurā Krievija izvērš kareivīgas darbības pret Ukrainu;

7.  nosoda tilta pār Kerčas šaurumu būvniecību, jo šis tilts savieno nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju ar mērķi vēl vairāk integrēt šo pussalu Krievijā un palielināt tās izolāciju no Ukrainas, lai gan tā joprojām ir Ukrainas sastāvdaļa; uzskata, ka tas ir vēl viens piemērs tam, kā Krievijas Federācija pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

8.  uzskata, ka šis tilts nopietni kavē kuģošanu caur Kerčas šaurumu starp Azovas un Melno jūru;

9.  pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija turpina Ukrainas teritorijā nelikumīgi iegūt naftu un gāzi; uzsver iespējamos draudus, ka Krievija varētu sagrābt Azovas jūrā esošās Ukrainas naftas un gāzes atradnes, kad tā būs īstenojusi savu mērķi pārvērst šo jūru par Krievijas Federācijā esošu iekšējo ezeru;

10.  uzskata, ka rietumvalstu, tostarp ES, protesti pret Krievijas darbībām šajā sakarībā līdz šim ir bijuši vāji un neefektīvi, neraugoties uz Krievijas Azovas jūrā īstenoto darbību nopietnību un to stratēģiskajām sekām un to, ka šīs darbības skar aizvien lielāku skaitu kuģu, kas kuģo zem kāda no ES dalībvalstu karogiem;

11.  aicina VP/AP ciešāk sekot mainīgajai drošības situācijai Azovas jūrā, ņemot vērā to, ka te, pie pašām Eiropas durvīm, varētu izveidoties vēl viens konflikts, kam varētu būt plašāka ietekme uz drošību, tieši skarot ES un tās dalībvalstis;

12.  aicina VP/AP palīdzēt Ukrainai izmantot visas diplomātiskās darbības un juridiskās procedūras, kas paredzētas starptautiskajos tiesību aktos un attiecīgajās konvencijās, tostarp notiekošo arbitrāžas procesu saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju, lai vērstos pret Krievijas naidīgu praksi Azovas jūrā;

13.  vēlreiz stingri uzsver, ka ES nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālu integritāti;

14.  pauž līdzjūtību 2018. gada 17. oktobrī Kerčas koledžā notikušās masu slepkavības, kurā 20 cilvēki tika nogalināti un desmitiem — ievainoti, upuru ģimenes locekļiem, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem; aicina Krievijas okupācijas iestādes neizmantot šo traģēdiju kā attaisnojumu, lai vēl vairāk ierobežotu cilvēktiesības un vērstos pret tiem, kas pretojas šim jaunajam režīmam, un turpinātu militarizēt un pastiprināt savu drošības kontroli pār šo reģionu;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, premjerministram un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, premjerministram un parlamentam, dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas un NATO ģenerālsekretāriem un EDSO.

 

 

(1)

OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

(2)

OV L 194, 31.7.2018., 147. lpp.

(3)

https://worldview.stratfor.com/article/ukraine-and-russia-take-their-conflict-sea

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums