Procedūra : 2018/2885(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0501/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0501/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.18

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0434

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 507kWORD 51k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0498/2018
22.10.2018.
PE624.197v01-00
 
B8-0501/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par žurnālista Džamala Hašogi nogalināšanu Saūda Arābijas konsulātā Stambulā  (2018/2885(RSP))


Ángela Vallina, Marie‑Christine Vergiat, Sabine Lösing, Maria Lidia Senra Rodríguez, Malin Björk, Patrick Le Hyaric, Eleonora Forenza, Merja Kyllönen, Marie‑Pierre Vieu, Barbara Spinelli, Luke Ming Flanagan, Helmut Scholz, Paloma López Bermejo, Kateřina Konečná, Sofia Sakorafa, Nikolaos Chountis, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Kostadinka Kuneva, Martina Michels, Younous Omarjee, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Estefanía Torres Martínez, Lola Sánchez Caldentey, Martin Schirdewan GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par žurnālista Džamala Hašogi nogalināšanu Saūda Arābijas konsulātā Stambulā  (2018/2885(RSP))  
B8‑0501/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2018. gada 19. oktobra paziņojumu par Džamala Hašogi nāvi,

–  ņemot vērā ANO Darba grupas par piespiedu vai nelabprātīgas pazušanas gadījumiem priekšsēdētāja Bernard Duhaime 2018. gada 18. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2018. gada 16. oktobra paziņojumu, kurā Saūda Arābija tika aicināta atklāt visu tai zināmo par Džamala Hašogi pazušanu,

–  ņemot vērā 1961. gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 41. pantu un 1963. gada Vīnes konvencijas par konsulārajām attiecībām 55. pantu,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/ Augstās pārstāves Federikas Mogerīni 9. un 15. oktobra piezīmes un jo īpaši viņas 2018. gada 20. oktobra paziņojumu par jaunākajiem notikumiem Saūda Arābijas žurnālista Džamala Hašogi lietā,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, kas aizsargā uzskatu un vārda brīvību, un 5. pantu, kas paredz, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai,

–  ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu, kuras 32. panta 1. punkts garantē tiesības uz informāciju un uzskatu un vārda brīvību un 8. pants aizliedz fizisku vai psiholoģisku spīdzināšanu vai cietsirdīgu, nežēlīgu, pazemojošu vai necilvēcīgu rīcību,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2018. gada 30. augusta apkopojumu par Saūda Arābiju pirms Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 31. sesijas, kas notiks 2018. gada 5.–16. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Saūda Arābiju, jo īpaši 2014. gada 11. marta rezolūciju par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un nozīmi Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā(1), kā arī 2015. gada 12. februāra rezolūciju Raif Badawi lietā(2), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju Ali Mohmmed al-Nimr lietā(3) un 2018. gada 31. maija rezolūciju par sieviešu tiesību aizstāvju stāvokli Saūda Arābijā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Jemenā, kas pieņemtas 2016. gada 25. februārī(5) un 2017. gada 30. novembrī(6), kā arī 2018. gada 4. oktobrī(7), aicinot ES noteikt ieroču embargo pret Saūda Arābiju,

–  ņemot vērā Saūda Arābijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un aprīkojuma eksporta kontroli(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašogi pazuda pēc tam, kad pēdējo reizi bija redzēts, ierodoties Saūda Arābijas konsulātā Stambulā 2018. gada 2. oktobrī; tā kā Saūda Arābijas režīms vairāk nekā divas nedēļas izplatīja pretrunīgas un strīdīgas ziņas par Hašogi likteni un noliedza jebkādu iesaisti viņa pazušanā;

B.   tā kā Turcijas plašsaziņas līdzekļos parādījās ārkārtīgi satraucošā informācija, apgalvojot, ka viņš ticis spīdzināts, pirms tika bez tiesas sodīts, izpildot valsts atbalstītu slepkavību, kurā piedalījās Saūda Arābijas varas iestādes, tostarp kroņprincim Mohammad bin Salman tuvu stāvošas amatpersonas; tā kā Saūda Arābijas režīms 19. oktobrī galu galā atzina, ka Hašogi tika nogalināts neilgi pēc tam, kad ieradās Saūda Arābijas vēstniecībā, bet apgalvoja, ka viņš nomiris "dūru cīņā" ar Saūda Arābijas amatpersonām pēc tam, kad sākās kautiņš starp Džamalu Hašogi un cilvēkiem, kuri viņu satika konsulātā, un ka "diskusijas (..) pārauga kautiņā, kā rezultātā viņš nomira";

C.   tā kā saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām misijas telpas nedrīkst izmantot nekādā veidā, kas nav saderīgs ar misijas funkcijām, kā noteikts šajā konvencijā vai citos vispārējo starptautisko tiesību noteikumos;

D.   tā kā pēc Hašogi pazušanas Saūda Arābijas režīms lika šķēršļus, lai nepieļautu tūlītēju, rūpīgu, efektīvu, objektīvu un pārredzamu izmeklēšanu; tā kā izmeklētājiem netika atļauts pārmeklēt Saūda Arābijas konsulātu līdz 2018. gada 15. oktobrim, kamēr tika panākta vienošanās ar Turcijas iestādēm un 2018. gada 17. oktobrī viņiem nodrošināja piekļuvi ģenerālkonsula dzīvesvietai; tā kā ģenerālkonsuls Mohammad al-Otaibi atstāja valsti 2018. gada 16. oktobrī;

E.   tā kā pēdējos mēnešos kroņprincis Mohammad bin Salman ir pārraudzījis plašas represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sieviešu aktīvistēm, juristiem, žurnālistiem, pētniekiem un rakstniekiem, un tās pastiprinājās pēc tam, kad viņš sāka konsolidēt kontroli pār valsts drošības iestādēm; tā kā ārzemēs strādājošie Saūda Arābijas žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti pēdējos mēnešos ir pieklusuši, jo ir saņēmuši draudus savām ģimenēm Saūda Arābijā;

F.   tā kā Saūda Arābijas 2014. gada pretterorisma likumā ir iekļauta ļoti plaša terorisma definīcija, kas ļauj kriminalizēt miermīlīgas darbības un aizturēt cilvēkus līdz pat 90 dienām, liedzot viņiem piekļuvi ģimenes locekļiem vai advokātiem, tādējādi nenodrošinot juridiskas garantijas pret spīdzināšanu;

G.   tā kā valstīm ir pienākums darīt visu iespējamo, lai novērstu spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un citus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, izmeklētu apgalvojumus par darbībām, kas ir šādi noziegumi, un sauktu pie atbildības tiesā tos, kurus tur aizdomās par minēto nodarījumu veikšanu;

H.   tā kā ANO Komiteja pret spīdzināšanu ir paudusi bažas par ziņojumiem, ka Saūda Arābijā eksistē slepenas ieslodzījuma vietas un nav tādas neatkarīgas iestādes, kas veiktu regulārus un negaidītus apmeklējumus visās ieslodzījuma vietās;

I.   tā kā ANO Darba grupa par piespiedu pazušanas gadījumiem ir paudusi nopietnas bažas par to, ka pēdējo gadu laikā piespiedu pazušana arvien biežāk tiek izmantota pierādījumu iegūšanai un izmeklēšanas pabeigšanai, nenodrošinot likuma aizsardzību, un bieži tiek izmantoti spaidi un spīdzināšana; tā kā valstis nolaupa cilvēkus ārpus savām valsts robežām ar vai bez uzņemošās valsts piekrišanas, lai apspiestu politiskos disidentus vai, iespējams, cīnītos pret terorismu;

J.   tā kā cilvēktiesību situācija Saūda Arābijā joprojām ir ļoti satraucoša, jo īpaši ņemot vērā demokrātisku tiesību trūkumu, sieviešu diskrimināciju un miesassodu un nāvessoda piemērošanu;

K.   tā kā spīdzināšanas un nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegums ne tikai ir iekļauts visos starptautiskajos un reģionālajos cilvēktiesību instrumentos, bet ir arī starptautisko paražu tiesību noteikums, kas tādēļ ir saistošs visām valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir ratificējušas attiecīgos instrumentus;

L.   tā kā Saūda Arābijā joprojām tiek piemērots nāvessods par dažādiem noziegumiem; tā kā 2017. gadā šis režīms oficiāli izpildīja nāvessodu 146 gadījumos; tā kā tiek veikti publiski nāvessodi un sodītie var tikt sisti krustā un publiski eksponēti;

M.   tā kā Saūda Arābija paredz sodus par virkni noziegumu, piemēram, piespriežot nāvessodu par zaimošanu, slepkavību, homoseksualitātes aktiem, zādzību vai nodevību, kā arī nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem, par laulības pārkāpšanu, un amputēšanu — par bandītismu;

N.   tā kā Saūda Arābijā tiek pārkāptas sieviešu tiesības, jo sievietes uzskata par nelīdzvērtīgām vīrietim un viņas ir pakļautas ģimenes vīrieša kontrolei, viņas nevar pašas pieņemt tādus lēmumus kā iziet uz ielas vai doties ceļojumā; tā kā, neraugoties uz izziņotajiem ļoti ierobežotajiem pasākumiem, ar kuriem sievietēm tiek piešķirtas dažas tiesības, saglabājas vīriešu aizbildniecības sistēma, kas ļauj sievietes patvaļīgi ieslodzīt, ja aizbildnis apgalvo, ka viņas ir bijušas nepaklausīgas; tā kā Saūda Arābijas sievietes tiek diskriminētas sabiedriskajā dzīvē un sabiedriskās vietās un valstī joprojām pastāv kaitīga prakse, tostarp bērnu un piespiedu laulības, obligātas apģērba prasības sievietēm un poligāmija;

O.   tā kā izturēšanās pret daudziem imigrantiem darba ņēmējiem ir īpaši satraucoša, jo īpaši pret tiem, kuri strādā būvniecības nozarē vai kā mājkalpotāji, un viņu darba apstākļi ir līdzīgi verdzībai un paredz arī bērnu darbu; tā kā Saūda Arābijas darba tiesībās joprojām pastāv diskriminējoši noteikumi pret ārvalstu darba ņēmējiem; tā kā aptuveni 500 000 nedokumentētu Indonēzijas mājkalpotāju pašlaik Saūda Arābijā atrodas ārkārtējas neaizsargātības situācijā;

P.   tā kā Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kuru atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Kuveita, Jordānija, Maroka un Sudāna, ir galvenais Jemenas civiliedzīvotāju bojāejas cēlonis un izraisa dziļu humanitāro krīzi Jemenā; tā kā šī koalīcija ir izdarījusi nopietnus humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp slimnīcu un skolu bombardēšanu, tādējādi nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju, galvenokārt sievietes un bērnus; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija ir apsūdzējusi Saūda Arābiju par kara noziegumiem Jemenā;

Q.   tā kā papildus stingrajam ASV atbalstam Saūda Arābija saņem arī daudzu ES dalībvalstu, tostarp Apvienotās Karalistes, Francijas un Spānijas, atbalstu un tām joprojām ir ciešas politiskās attiecības ar Saūda Arābiju, jo īpaši saistībā ar drošību un aizsardzību; tā kā ES ir Saūda Arābijas lielākā tirdzniecības partnere ar vairāk nekā 16 % kopējās tirdzniecības; tā kā Saūda Arābijas ekonomikā, jo īpaši tās naftas nozarē, līdzekļus iegulda liels skaits ES uzņēmumu un Saūda Arābija ir nozīmīgs ES rūpniecības preču eksporta tirgus tādās nozarēs kā aizsardzība, transports, autobūve, medicīna un ķīmija; tā kā Saūda Arābija ir otrs lielākais ieroču importētājs pasaulē un aptuveni 60 % no Saūda Arābijas importētajiem ieročiem tiek ražoti ES;

R.   tā kā 2015. gada 22. janvārī Saūda Arābijas karalis Salmans kāpa tronī tradicionālā, feodālā un absolūtā monarhijā bez vēlēta parlamenta; tā kā Saūda Arābijas iedzīvotāju skaits ir 28 miljoni, tostarp 9 miljoni ārvalstnieku; tā kā Saūda Arābijai ir vadošā nozīme, finansējot, izplatot un popularizējot visā pasaulē īpaši stingru islāma interpretāciju, kas ir iedvesmojusi teroristu organizācijas,

1.  stingri nosoda Saūda Arābijas amatpersonu veikto Džamala Hašogi nogalināšanu bez tiesas Saūda Arābijas konsulātā Stambulā; izsaka līdzjūtību viņa līgavai, ģimenei un draugiem; aicina veikt tūlītēju, rūpīgu, pārredzamu, neatkarīgu un objektīvu starptautisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu apstākļus, kas saistīti ar Hašogi nāvi;

2.  pauž nožēlu par to, ka Saūda Arābija ir izmantojusi diplomātiskās misijas telpas nozieguma izdarīšanai, pārkāpjot savas saistības, kas paredzētas Vīnes konvencijā par diplomātiskajām attiecībām; atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām valstis ir atbildīgas par savu aģentūru un amatpersonu darbībām vai pilnvaru izmantošanu; aicina Saūda Arābijas valsti pilnībā uzņemties atbildību; atbalsta ANO augstās cilvēktiesību komisāres prasību atcelt imunitāti jebkurām Saūda Arābijas amatpersonām, kuras varētu būt iesaistītas;

3.  pauž dziļu nožēlu par pretrunīgajām un strīdīgajām ziņām, ko Saūda Arābijas varas iestādes izplatīta par Džamala Hašogi likteni; pauž izbrīnu par to, ka saskaņā ar Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju Džamala Hašogi nogalināšanas dienas rītā Stambulā ieradās 15 Saūda Arābijas valstspiederīgie, tostarp kroņprinča radinieks Maher Abdulaziz Mutreb, un lielākā daļa no viņiem nekavējoties devās uz konsulātu, bet pēcpusdienas noslēgumā to atstāja; pauž pārsteigumu arī par to (kā liecina tie paši avoti), ka konsulāta darbiniekiem pēcpusdienā tika atļauts doties prom no darba; uzskata, ka visas šīs pazīmes ir pierādījumu kopums, kas ir vismaz satraucošs; tādēļ mudina režīmu pilnībā sadarboties ar neatkarīgu starptautisku izmeklēšanas komisiju, lai atrisinātu šo lietu pārredzamā veidā un pilnīgi skaidri, kā arī lai informētu sabiedrību par vietu, kur atrodas Džamala Hašogi mirstīgās atliekas;

4.  mudina Saūda Arābijas varas iestādes parakstīt un ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; atgādina Saūda Arābijas varas iestādēm par tās starptautiskajām saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši par spīdzināšanas aizliegumu, kas ir īpaši noteikts ANO Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuru Saūda Arābija ir parakstījusi un ratificējusi;

5.  stingri nosoda Saūda Arābijas Karalistē plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un aicina Saūda Arābijas varas iestādes apturēt pašlaik praktizēto miesassodu piespriešanu notiesātām personām, tostarp pēršanu/pātagošanu un amputēšanu; mudina Saūda Arābiju vairāk saskaņot valsts tiesību aktus ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

6.  aicina Saūda Arābijas varas iestādes atcelt Raif Badawi piespriesto nepieņemamo sodu un nekavējoties viņu atbrīvot, kā arī atbrīvot visus ieslodzītos pārliecības dēļ, tostarp sieviešu cilvēktiesību aizstāves Loujain al-Hathloul, Iman al-Nafjan, Aziza al-Youssef, Samar Badawi, Nassima al-Sada un citas sievietes, kas patvaļīgi ieslodzītas bez vainas laikā no nesenā arestu viļņa sākuma maijā;

7.  pauž visdziļākās bažas par gaidāmo tiesas procesu Saūda Arābijas pretterorisma tiesā pret pieciem cilvēkiem, tostarp jauno sievieti Israa al Ghomgham un viņas vīru Moussa al-Hasshem, kurus gaida nāvessods tikai par to, ka viņi piedalījās protestos Austrumu provincē; nosoda to, ka vismaz četriem Saūda Arābijas valstspiederīgajiem draud nāvessods par pārkāpumiem, kas izdarīti vecumā līdz 18 gadiem;

8.  uzsver savus iebildumus pret nāvessodu visos gadījumos neatkarīgi no pastrādātā nozieguma veida; atkārto savu aicinājumu par vispārēju nāvessoda atcelšanu, kā arī aicina nekavējoties noteikt moratoriju nāvessoda izpildei Saūda Arābijā; nosoda to, ka šī valsts turpina piemērot nāvessodu par dažādiem pārkāpumiem, ko tā uzskata par noziedzīgiem, tostarp homoseksuālistiem, narkotiku noteikumu pārkāpējiem, atkritējiem, burvjiem un raganām;

9.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) ratificēšanu 2004. gada oktobrī, praksē Saūda Arābijas sievietes joprojām tiek dažādā veidā diskriminētas tādās jomās kā privātā dzīve, nodarbinātība, līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, pakļautība vīriešiem, plaši izplatītā vardarbība ģimenē un tiesību ierobežojumi attiecībā uz pārvietošanās brīvību un brīvu partnera izvēli; nosoda to, ka tiek krimināli vajātas sievietes, kuras ir cietušas no izvarošanas un seksuālas izmantošanas un tiek nevis aizsargātas kā cietušās, bet gan sodītas kā prostitūtas;

10.  aicina Saūda Arābijas varas iestādes uzlabot darba apstākļus un attieksmi pret imigrantiem darba ņēmējiem, īpašu uzmanību veltot sievietēm, kuras strādā par mājkalpotājām un ir īpaši pakļautas seksuālās vardarbības riskam, un izskaust bērnu darbu;

11.  nosoda to, ka, neraugoties uz plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Saūda Arābijā un to, ka šī valsts finansē teroristu grupas, Saūda Arābija joprojām ir galvenais ASV un ES dalībvalstu sabiedrotais šajā reģionā; pauž nožēlu par ES dubultajiem standartiem, apliecinot liekulīgu un preferenciālu attieksmi pret Saūda Arābiju, ko nosaka ES ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses un atkarība no naftas; norāda uz ciešajām un publiski zināmajām attiecībām starp dažām Eiropas valstu valdībām, jo īpaši Spānijas karalisko ģimeni, un Al Saud dinastiju, kā arī viņu kopīgajām interesēm;

12.  nosoda ASV administrācijas liekulīgo nostāju šajā jautājumā un tās nodomu saglabāt ieroču darījumu starp ASV un Saūda Arābiju; aicina ES izbeigt preferenciālās attiecības ar Saūda Arābiju un apturēt visus tirdzniecības nolīgumus ar šo valsti, kamēr tā neizbeidz plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus;

13.  nosoda Saūda Arābijas un tās sabiedroto intervenci Jemenā, kā arī pauž nopietnas bažas par humanitāro krīzi šajā valstī un jo īpaši par koalīcijas spēku īstenoto blokādi, kas aptur humānās palīdzības plūsmu;

14.  pauž dziļu nožēlu par destabilizējošo ietekmi, ko rada dažu ES dalībvalstu, piemēram, Spānijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas un Zviedrijas, ieroču pārdošana Saūda Arābijas Karalistei; vēlreiz atkārto Eiropas Parlamenta aicinājumu visām ES dalībvalstīm pārtraukt ieroču un militārā aprīkojuma pārdošanu Saūda Arābijai, ņemot vērā tās nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Jemenā; aicina ES dalībvalstis ievērot 2013. gada 2. aprīļa Ieroču tirdzniecības līgumu un Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 8. decembra kopējo nostāju;

15.  atgādina Saūda Arābijas vadītājiem viņu apņemšanos ievērot visaugstākos cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības standartus, kas tika pausta, 2013. gadā iesniedzot veiksmīgu pieteikumu dalībai ANO Cilvēktiesību padomē; pauž dziļu nožēlu par to, ka dažas ES dalībvalstis balsoja par šo dalību un arī par Saūda Arābijas dalību ANO Sieviešu statusa komisijā, neraugoties uz to, ka Saūda Arābija turpina pārkāpt cilvēktiesības, jo īpaši sieviešu tiesības; mudina ES dalībvalstis ANO ietvaros veicināt Saūda Arābijas dalības anulēšanu ANO Cilvēktiesību padomē;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, Arābu cilvēktiesību komitejai un Saūda Arābijas karalim un valdībai.

(1)

OV C 378, 9.11.2017., 64. lpp.

(2)

OV C 310, 25.8.2016., 29. lpp.

(3)

OV C 349, 17.10.2017., 34. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0232.

(5)

OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.

(6)

OV C 356, 4.10.2018., 104. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0383.

(8)

OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums