Procedūra : 2018/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0502/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0502/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.20
CRE 25/10/2018 - 13.20

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 410kWORD 54k
22.10.2018
PE624.198v01-00
 
B8-0502/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))


Elena Valenciano, Francisco Assis, Ramón Jáuregui Atondo S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))  
B8‑0502/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3), 2016. gada 8. jūnijs rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4), 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(5), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(6), 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā(7) un 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju(8),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā ANO ekspertu 2018. gada 1. oktobra paziņojumu par veselības sistēmas krīzi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves) 2018. gada 9. augusta paziņojumu par jaunākajām norisēm Venecuēlā,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves runaspersonas 2018. gada 9. oktobra paziņojumu par pašvaldības amatpersonas Fernando Albán nāvi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Limas grupas 2018. gada 15. septembra kopīgo paziņojumu par Venecuēlu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 27. septembra rezolūciju par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību Venecuēlas Bolivāra Republikā,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja un Ārlietu komitejas priekšsēdētāja 2018. gada 10. oktobra kopīgo paziņojumu par Fernando Albán nāvi,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Venecuēlas valdība 2018. gada 20. augustā sāka īstenot ekonomikas plānu, kurā paredzēta jaunas valūtas ieviešana, ievērojama valūtas devalvācija, degvielas cenu pieaugums līdz starptautiskajiem cenu līmeņiem un minimālās algas pieaugums par 5 900 %; tā kā šie nesenie ekonomiskie pasākumi ir vēl vairāk saasinājuši stāvokli, ekonomikai atrodoties brīvajā kritienā, un ir postoši ietekmējuši MVU;

B.  tā kā Venecuēlas ekonomiskais un sociālais stāvoklis turpina pasliktināties arī starptautisko sankciju ietekmē; tā kā saskaņā ar Venecuēlas valdības informāciju starptautisko finanšu sankciju dēļ Euroclear ir iesaldējis publiskos aktīvus līdz EUR 1,2 miljardu apmērā; tā kā šie līdzekļi bija paredzēti zāļu un pārtikas produktu piegādei valstij, kurā trūkst 90 % nepieciešamo medikamentu, bieži ir elektrības padeves pārtraukumi un publisko pakalpojumu jomā valda sabrukums;

C.  tā kā 2018. gada 8. februārī Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) prokurors paziņojis, ka tiek sākta iepriekšēja izmeklēšana par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti Venecuēlā kopš 2017. gada aprīļa; tā kā tiek apgalvots, ka valsts drošības spēki bieži izmanto pārmērīgu spēku, lai izklīdinātu un apspiestu demonstrācijas, un ir arestēti un aizturēti tūkstošiem faktisko opozīcijas dalībnieku vai cilvēku, kas par tādiem tiek uzskatīti, turklāt vairāki no viņiem ieslodzījumā tikuši pakļauti nopietnai ļaunprātīgai un nežēlīgai rīcībai; tā kā tiek arī ziņots, ka dažas protestētāju grupas izmanto vardarbīgus līdzekļus, kā rezultātā vairāki drošības spēku pārstāvji ir ievainoti vai nogalināti;

D.  tā kā 2018. gada 27. septembrī Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstu grupa, proti, Argentīnas Republika, Kanāda, Kolumbijas Republika, Čīles Republika, Paragvajas Republika un Peru Republika saistībā ar situāciju Venecuēlas Bolivāra Republikā vērsās ICC prokurora birojā; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 14. pantu iesniedzējvalstis aicināja prokuroru sākt izmeklēšanu par noziegumiem pret cilvēci, kas, iespējams, izdarīti Venecuēlas teritorijā kopš 2014. gada 12. februāra, lai noteiktu, vai viena vai vairākas personas būtu jāsauc pie atbildības par šiem noziegumiem;

E.  tā kā Padome 2018. gada 28. maijā pieņēma secinājumus par Venecuēlu, kuros aicina rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas saskaņā ar atzītiem demokrātijas standartiem un Venecuēlas konstitucionālo kārtību; tā kā 2018. gada 25. jūnijā Eiropadome paplašināja ierobežojošo pasākumu sarakstu, attiecinot to uz pavisam 18 Venecuēlas fiziskām personām, kuras ieņem oficiālus amatus un ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas un tiesiskuma graušanu Venecuēlā; tā kā šie pasākumi ietver ieceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu;

F.  tā kā 2018. gada 4. augustā pret prezidentu N. Maduro tika veikts uzbrukums no drona, viņam sakot uzrunu par godu valsts armijas 81. gadadienai; tā kā ES un tās dalībvalstis noraida jebkāda veida vardarbību un sagaida, ka tiks veikta visaptveroša un caurskatāma drona uzbrukuma izmeklēšana, lai konstatētu faktus, pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības;

G.  tā kā pēc drona uzbrukuma Venecuēlas izlūkdienests (SEBIN) aizturēja Nacionālās asamblejas locekli Juan Requesens un opozīcijā esošo pašvaldības padomes locekli Fernando Albán; tā kā 2018. gada 8. oktobrī Fernando Albán SEBIN apcietinājumā mira; tā kā starptautiskā sabiedrība, tajā skaitā Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Parlaments, ir pieprasījusi veikt rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu šīs nāves apstākļus;

H.  tā kā saskaņā ar organizācijas Foro Penal ziņām pašlaik valstī ir 183 politiskie ieslodzītie; tā kā 2018. gada 12. oktobrī Venecuēlas valdība atbrīvoja un ārstēšanās nolūkā atļāva doties uz Spāniju studentu līderim Lorent Saleh, kurš darbojās Venecuēlas demokrātiskajā opozīcijā un bija aizturēts kopš 2014. gada, un kurš bija viens no tiem, kam 2017. gadā piešķīra Saharova balvu;

I.  tā kā Valsts vēlēšanu padome CNE 2018. gada 9. decembri ir noteikusi par valsts municipālo padomju vēlēšanu datumu; tā kā CNE paziņoja, ka 37 politiskajām partijām būs atļauts piedalīties šajās vēlēšanās: 21 valsts mēroga partijai, tajā skaitā piecām jaunām partijām, 11 reģionālajām partijām un piecām valsts pamatiedzīvotājus pārstāvošām partijām; tā kā lielākajām politiskajām partijām Acción Democrática (AD), Primero Justicia (PJ), Un Nuevo Tiempo (UNT) un Voluntad Popular nebūs atļauts piedalīties;

J.  tā kā nesenākajā Ārlietu padomes sanāksmē 2018. gada 15. oktobrī ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprināja savu stingro nostāju attiecībā uz politisko krīzi Venecuēlā, vienlaikus uzsverot, ka pašreizējai krīzei valstī var būt tikai politisks risinājums; tā kā tika nolemts izpētīt iespēju izveidot kontaktgrupu, kuras mērķis būtu veicināt iniciatīvu kopīgi ar galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai radītu apstākļus, kas var novest pie politiska procesa,

1.  norāda, ka Parlaments pašreizējā pilnvaru termiņā savu nostāju attiecībā uz Venecuēlu ir paudis astoņās rezolūcijās un nesenākā no tām ir 2018. gada 5. jūlija rezolūcija par humanitāro krīzi Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju;

2.  atkārtoti pauž nopietnas bažas par nemitīgiem pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem Venecuēlā un pauž solidaritāti ar visiem šīs valsts iedzīvotājiem; mudina Venecuēlas iestādes nodrošināt, ka nekavējoties tiek izbeigti visi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp nodarījumi pret civiliedzīvotājiem, un ka pilnībā tiek ievērotas visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvība, preses brīvība un pulcēšanās brīvība; mudina Venecuēlas iestādes respektēt visas demokrātiski ievēlētās iestādes, jo īpaši Nacionālo asambleju, atbrīvot visus politieslodzītos un ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesības;

3.  noraida jebkāda veida vardarbību un izsaka līdzjūtību Fernando Albán tuviniekiem; atgādina, ka valsts pienākums ir nodrošināt apcietinājumā esošo personu drošību un fizisko integritāti un atbalsta aicinājumus veikt rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu F. Albán nāves apstākļus;

4.  pauž dziļas bažas par humanitārās situācijas pasliktināšanos Venecuēlā, kā rezultātā radies nopietns pārtikas un svarīgāko zāļu trūkums, kā arī vēl nepieredzēts un pieaugošs bēgļu un migrantu pieplūdums kaimiņvalstīs un citās valstīs; aicina nekavējoties panākt vienošanos par ārkārtas humanitārās palīdzības piekļuves plānu valstij un aicina Venecuēlas iestādes steidzamības kārtā atļaut netraucētu humanitārās palīdzības sniegšanu, kā arī piešķirt piekļuvi starptautiskām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt iedzīvotājiem; aicina ātri īstenot īstermiņa pasākumus, lai novērstu pārtikas trūkumu;

5.  norāda, ka pilnībā paļaujas uz SKT prokurora neatkarību, novērtējot to, vai attiecībā uz Venecuēlu būtu vai nebūtu jāpiemēro Romas statūti saistībā ar izmeklēšanas uzsākšanu; atgādina par ES saistībām attiecībā uz daudzpusējību un SKT lomu cīņā pret nesodāmību par nopietniem noziegumiem pret cilvēci un tajos vainojamo saukšanu pie atbildības;

6.  atbalsta ES dubulto stratēģiju attiecībā uz Venecuēlu, par kuru 2018. gada 15. oktobrī informēja priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve; atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, un atbalsta iniciatīvu uzsākt izpētes kontaktus ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai noskaidrotu iespēju izveidot kontaktgrupu; atgādina, ka Venecuēlas krīzi var atrisināt vienīgi politiskā un demokrātiskā veidā un sarunu ceļā;

7.  atkārtoti uzsver, ka jaunu vēlēšanu sarīkošana ir vienīgais veids, kā valsts galvenajām iestādēm atgūt leģitimitāti; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība nepieņems vēlēšanu rezultātus, ja opozīcijas līderi atradīsies ieslodzījumā un politisko partiju darbība būs aizliegta; atgādina par iepriekšējiem aicinājumiem atbrīvot visus Venecuēlas politiskos ieslodzītos un ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesības;

8.  atgādina, ka Parlaments 2018. gada maijā nosūtīja delegāciju uz Venecuēlas sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju. un aicina 2019. gadā nosūtīt ad hoc delegāciju uz Peru, lai novērtētu Venecuēlas migrācijas krīzes vietējo ietekmi;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

 

(1)

OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

(2)

OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

(3)

OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.

(4)

OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.

(5)

OV C 298, 23.8.2018., 137. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0041.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums