Procedūra : 2018/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0506/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0506/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.20
CRE 25/10/2018 - 13.20

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0436

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 504kWORD 55k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0351/2018
22.10.2018
PE624.202v01-00
 
B8-0506/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))


Dita Charanzová, Beatriz Becerra Basterrechea, Javier Nart, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Patricia Lalonde, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā  (2018/2891(RSP))  
B8-0506/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3), 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4), 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(5), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(6), 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā(7) un 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju(8),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 2018. gada 8. februāra paziņojumu par to, ka ir sākta iepriekšēja pārbaude par stāvokli Filipīnās un Venecuēlā, un 2018. gada 27 septembra paziņojumu par sešu Romas statūtu dalībvalstu grupas atzinuma pieprasījumu par stāvokli Venecuēlā,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. septembra Kito deklarāciju par Venecuēlas pilsoņu cilvēku mobilitāti reģionā,

–  ņemot vērā to, ka 2018. gada 19. septembrī Eduardo Steintika iecelts par ANO Migrācijas aģentūras (IOM) un ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kopīgo īpašo pārstāvi Venecuēlas bēgļiem un migrantiem reģionā,

–  ņemot vērā 2017. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu, ko sniedza ANO īpašais referents jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi, ANO īpašais referents mierīmīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos, ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos un ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos,

–  ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2018. gada 23. maija paziņojumu,

–  ņemot vērā Limas grupas 2018. gada 23. janvāra, 2018. gada 14. februāra, 2018. gada 21. maija, 2018. gada 2. jūnija un 2018. gada 15. jūnija deklarācijas,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Venecuēlā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 9. oktobra paziņojumu par pašvaldības amatpersonas Fernando Albán nāvi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas 2018. gada 10. oktobra paziņojumu par Fernando Albán nāvi,

–  ņemot vērā ar darba braucienu saistīto ziņojumu par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju,

–  ņemot vērā lēmumu piešķirt 2017. gada Saharova balvu Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai un politieslodzītajiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina būtiski pasliktināties; tā kā Venecuēla piedzīvo līdz šim nepieredzētu sociālu, ekonomisku un humanitāru krīzi, kas sekoja politiskajai krīzei, kuras rezultātā gāja bojā ļoti daudz cilvēku un aptuveni 2,3 miljoni cilvēku kļuva par migrantiem un bēgļiem;

B.  tā kā 87 % no Venecuēlas iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, tostarp 61,2 % — galējā nabadzībā; tā kā māšu mirstība ir palielinājusies par 60 %, un zīdaiņu mirstība — par 30 %; tā kā 89 % Venecuēlas iedzīvotāju ir ziņojuši, ka viņiem nav naudas, lai savām ģimenēm iegādātos pietiekami daudz pārtikas;

C.  tā kā nepareiza pārvaldība un haotiski un vienpusēji lēmumi ekonomikas jomā Venecuēlā ir noveduši pie tā, ka ekonomikas lejupslīde turpinās jau piekto gadu, un ir paredzams, ka tās reālais IKP 2018. gadā samazināsies par 18 % pēc 14 % samazinājuma 2017. gadā; tā kā Venecuēla pašlaik ir vienīgā valsts pasaulē, kurā ir hiperinflācija, un saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem šogad inflācija būs 1,4 miljoni %, savukārt 2019. gadā tā sasniegs 10 miljonus %; tā kā gada laikā cenas ir paaugstinājušās par 65 000 %;

D.  tā kā Venecuēlas valdība nav pielikusi nopietnas pūles, lai novērstu satraucošo un plaši izplatīto humanitāro krīzi, tādējādi neuzņemoties atbildību aizsargāt savus pilsoņus un nodrošināt viņu vajadzības; tā kā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības gatavību, Venecuēlas valdība diemžēl stūrgalvīgi turpina atteikties atklāti saņemt starptautisko humāno palīdzību un atvieglot tās sadali saviem iedzīvotājiem, kam tā ir ārkārtīgi nepieciešama;

E.  tā kā 2018. gada 8. oktobrī Venecuēlas politiskās policijas Bolivāra valsts izlūkdienesta (SEBIN) telpās, iespējams, tika spīdzināts un noslepkavots Venecuēlas opozīcijas politiķis Fernando Albán; tā kā, neraugoties uz ANO un ES prasībām, iestādes ir atteikušās atļaut veikt viņa nāves apstākļu neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp nav ļāvušas neatkarīgai tiesu ekspertu grupai veikt starptautisku autopsiju; tā kā F. Albán tika turēts apcietinājumā SEBIN telpās; tā kā līdz ar to Venecuēlas iestādēm ir jāatbild par to, kāpēc viņš tur atradās;

F.  tā kā 2018. gada 13. oktobrī 2017. gada Saharova balvas laureātu Lorent Saleh atbrīvoja, tūlīt pēc tam nogādāja lidostā un nekavējoties piespiedu kārtā izraidīja uz Spāniju; tā kā viņš ir pavadījis četrus gadus cietumā un ticis nežēlīgi spīdzināts bez tiesas vai sākotnējas lietas izskatīšanas, kurai būtu bijis jānotiek ne vēlāk kā 45 dienu laikā pēc lietas iesniegšanas tiesā, bet kura tika atlikta vismaz 53 reizes; tā kā viņa un tūkstošiem citu cietušo liecībās, tostarp saistībā ar lietām, kas iesniegtas Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC), ir apstiprināta cietsirdīga un necilvēcīga izturēšanās pret politiskajiem ieslodzītajiem Venecuēlā un šīs valsts iestāžu sistemātiski veiktas represijas;

G.  tā kā pašlaik Venecuēlā ir vairāk nekā trīs simti politiski ieslodzīto; tā kā Nacionālās asamblejas deputāts Juan Requesens tika patvaļīgi arestēts un spīdzināts un ar viņu nav iespējams sazināties, kas ir pastāvīgs un nelikumīgs viņa politiskās imunitātes pārkāpums;

H.  tā kā bijušais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs un 2017. gada Saharova balvas laureāts Julio Borges tika nepamatoti apsūdzēts par plānu nogalināt Venecuēlas prezidentu Nicolas Maduro; tā kā Venecuēlas iestādes ar Interpola starpniecību ir izdevušas viņa apcietināšanas orderi;

I.  tā kā Venecuēlā valda plaši izplatītas vardarbības un pilnīgas nesodāmības gaisotne, kuras būtisks iemesls ir tas, ka iestādes nespēj saukt pie atbildības tos, kas veikuši nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp slepkavības, pārmērīga spēka izmantošanu pret demonstrāciju dalībniekiem, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un citas pazemojošas un necilvēcīgas darbības, kā arī krimināli sodāmus noziegumus;

J.  tā kā Venecuēlas migrantu un bēgļu nedrošie apstākļi uzņēmējām valstīm rada papildu izmaksas, izraisot nepieredzētu krīzi Latīņamerikā un Karību jūras reģionā;

K.  tā kā 2018. gada 8. februārī Starptautiskās Krimināltiesas prokurore saistībā ar NVO un privātpersonu sūdzībām sāka iepriekšēju pārbaudi par stāvokli Venecuēlā; tā kā sešu SKT dalībvalstu grupa (Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Čīle, Čīle, Paragvaja un Peru) 2018. gada 27. septembrī lūdza prokurori sākt izmeklēšanu par Venecuēlas teritorijā veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, pamatojoties uz Amerikas valstu organizācijas (OAS) ģenerālsekretāra ziņojumu un ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos ziņojumu; tā kā Francija un Kostarika arī vēlāk pievienojās šim aicinājumam; tā kā šis ir līdz šim pirmais Romas statūtu dalībvalstu grupas iesniegtais atzinuma pieprasījums par stāvokli citas dalībvalsts teritorijā; tā kā Eiropas Parlaments šo pašu aicinājumu izteica divas reizes — 2018. gada 8. februāra rezolūcijā par situāciju Venecuēlā un 2017. gada 13. septembra rezolūcijā par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku; tā kā bez tiesiskuma nav iespējams ilgstošs miermīlīgs risinājums vai samierināšana;

L.  tā kā ANO Pasaules sammitā 2005. gada septembrī visas dalībvalstis oficiāli uzņēmās atbildību aizsargāt iedzīvotājus no noziegumiem pret cilvēci; tā kā dalībvalstis ir vienojušās — ja kāda valsts nepilda savus pienākumus, starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums palīdzēt aizsargāt iedzīvotājus, kurus apdraud šie noziegumi;

M.  tā kā 2017. gada 13. novembrī ES Padome nolēma noteikt ieroču embargo pret Venecuēlu un aizliegumu eksportēt materiālus, kurus varētu izmantot represijām valstī; tā kā 2018. gada 22. janvārī tā vienprātīgi nolēma piemērot sankcijas pret septiņām Venecuēlas augsta līmeņa amatpersonām, nosakot ierobežojošus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, tādējādi reaģējot uz demokrātijas principu pārkāpumiem; tā kā 2018. gada 25. jūnijā sankcijas tika noteiktas vēl 11 Venecuēlas amatpersonām; tā kā, lai gan šo personu konti ir iesaldēti, tie joprojām ir pieejami viņu laulātajiem un citiem tuviem ģimenes locekļiem;

N.  tā kā ES kopā ar citām demokrātiskām struktūrām nav atzinusi ne prezidenta, ne Konstitutīvās nacionālās asamblejas vēlēšanas, ne iestādes, kas izveidotas šādu nelikumīgu procesu rezultātā;

O.  tā kā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtajos secinājumos ir ietverta atsauce uz pašreizējās krīzes politisku risinājumu, pētot iespēju izveidot kontaktgrupu, lai sekmētu politisko procesu;

P.  tā kā divi mēģinājumi veidot Vatikāna un starptautisku mediatoru vadītu nacionālu dialogu starp valdību un opozīciju nolūkā rast krīzes risinājumu bija nesekmīgi, jo Venecuēlas iestādes pret šo ierosinājumu neattiecās nopietni, sarunu gaitā vispār nepiekāpās un vienīgi centās iegūt laiku un starptautisku atzīšanu,

1.  pauž visdziļāko līdzjūtību Fernando Albán ģimenei un draugiem; šajā sakarībā nosoda Venecuēlas iestāžu izdarītos noziegumus un prasa valdībai nekavējoties veikt neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp starptautisku autopsiju, ko veiktu neatkarīgu tiesu ekspertu grupa;

2.  atgādina par to, ka abi līdzšinējie mēģinājumi ar Vatikāna mediācijas un Dominikānas Republikā notikušā nacionālā politiskā dialoga palīdzību rast krīzes politisku risinājumu Venecuēlā ir acīmredzami neizdevušies; šajā saistībā atgādina, ka starptautiskajai mediācijai vai veicinošajai kontaktgrupai jābūt objektīvai un abām pusēm tai ir jāpiekrīt;

3.  prasa, lai ES, t. i., Padome un PV/AP, nodrošinātu, ka jebkādos turpmākos ar politisku risinājumu saistītos pasākumos kā neapstrīdamas prasības jāiekļauj: visu politieslodzīto tūlītēja atbrīvošana un pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem vērstu represiju, spīdzināšanas, sliktas izturēšanās un vajāšanas pārtraukšana; Nacionālās asamblejas ievēlēta jauna un neatkarīga Valsts vēlēšanu padome; brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai garantētu ticamu procesu, kurā tiek ievērots politiskais plurālisms un nodrošināta demokrātisko starptautisko novērotāju klātbūtne; leģitīmās Nacionālās asamblejas pilnvaru atzīšana un Konstitutīvās nacionālās asamblejas atlaišana;

4.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu tam, ka Starptautiskā Krimināltiesa sāk izmeklēšanu par tādiem liela mēroga noziegumiem, kurus sākotnēji izskata minētā tiesa un kurus Venecuēlas režīms ir veicis sistemātisku represiju ietvaros no valsts puses pret saviem iedzīvotājiem; mudina ES kopumā un tās dalībvalstis pievienoties Argentīnas, Kanādas, Čīles, Kolumbijas, Paragvajas, Peru, Francijas un Kostarikas valdību aicinājumam ziņot par Venecuēlas valdību Starptautiskajai Krimināltiesai, lai tā varētu izmeklēt Venecuēlas režīma amatpersonu noziegumus pret cilvēci un lai noteiktu atbildību par šiem noziegumiem;

5.  atkārtoti uzsver ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) 2018. gada jūnija aicinājumu Cilvēktiesību padomē izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus Venecuēlas Bolivāra Republikā un padziļinātu SKT iesaistīšanos;

6.  atgādina Venecuēlas valdībai par tās pienākumu aizsargāt savus iedzīvotājus, tostarp no noziegumiem pret cilvēci; papildus ar ANO starpniecību atgādina ES un starptautiskajai sabiedrībai par “atbildības aizsargāt” Venecuēlas iedzīvotājus no valsts veiktu noziegumu pret cilvēci principu; atgādina, ka tā ir kopīga apņemšanās, par ko vienojušās ANO dalībvalstis, lai izvairītos no humānās katastrofas ar lielākām sekām; aicina starptautisko sabiedrību koordinētā veidā un ANO ietvaros izvērtēt visas diplomātiskās, humānās un miermīlīgās iespējas, lai īstenotu “atbildības aizsargāt” principu;

7.  atzinīgi vērtē to, ka par nelikumīgo un starptautiski neatzīto 2018. gada 20. maija vēlēšanu rīkošanu ES ir noteikusi papildu mērķtiecīgas un reversīvas sankcijas, kuras nenodarīs kaitējumu Venecuēlas iedzīvotājiem; uzsver, ka būtu nekavējoties jāizskata iespēja attiecināt sankciju sarakstu arī uz citām Venecuēlas iestāžu amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem; prasa Padomei apsvērt iespēju ieviest sankcijas attiecībā uz darījumiem ar Venecuēlas naftu, tostarp darījumiem ar valsts īpašumā esošo uzņēmumu PDVSA;

8.  atkārtoti pauž atbalstu OAS ģenerālsekretāra Luis Almagro darbam demokrātijas un cilvēktiesību labā Venecuēlā, kā arī Limas grupas centieniem panākt demokrātisku risinājumu pašreizējai politiskajai un humanitārajai krīzei;

9.  uzteic Brazīliju, Kolumbiju, Peru, Ekvadoru un citas reģiona valstis, reģionālās un starptautiskās organizācijas, privātās un publiskās struktūras, katoļu baznīcu, kā arī visa reģiona iedzīvotājus par viņu atbalstu Venecuēlas migrantiem un bēgļiem un solidaritāti ar tiem; atgādina ES iestādēm un dalībvalstīm par to pienākumu aizsargāt Saharova balvas laureātus un atzīt viņu kā īpašu svarīgu dalībnieku lomu pašreizējā kontekstā, kas ir leģitīms viņu demokrātiskās apņemšanās un to vērtību dēļ, par kurām viņi saņēma šo balvu;

10.  aicina ES dalībvalstis veikt tūlītējus uz Venecuēlas bēgļu vai migrantu aizsardzību vērstus pasākumus to teritorijā, piemēram, piešķirot humanitārās vīzas, paredzot īpašus uzturēšanās nosacījumus vai citas reģionālas migrācijas sistēmas, kurās nodrošinātas attiecīgās aizsardzības garantijas; tomēr vēlreiz aicina Venecuēlas iestādes atvieglot un paātrināt identifikācijas dokumentu izdošanu un atjaunošanu saviem valstspiederīgajiem gan Venecuēlā, gan ārvalstīs;

11.  atkārtoti pauž bažas par satraucošajiem secinājumiem pēc 2018. gada jūnija darba brauciena līdz Venecuēlas sauszemes robežai ar Kolumbiju un Brazīliju; atkārtoti aicina Venecuēlas iestādes steidzami atļaut netraucētu humanitārās palīdzības sniegšanu valstī, lai nepieļautu humanitārās krīzes un sabiedrības veselības krīzes pasliktināšanos;

12.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 19. septembrī Eduardo Stein tika iecelts par IOM un UNHCR kopīgo īpašo pārstāvi Venecuēlas bēgļiem un migrantiem reģionā, atzīmējot, ka viņa iecelšana atspoguļo migrācijas krīzes reģionālo un globālo dimensiju atzīšanu; aicina Padomi un PV/AP mobilizēt vairāk līdzekļu un palīdzības, darbojoties koordinēti ar kopīgo īpašo pārstāvi;

13.  atgādina, ka Interpols ir starptautiska policijas organizācija, kuras galvenais uzdevums ir cīņa ar starptautisko noziedzību; aicina Interpolu atstāt bez ievērības Venecuēlas valdības prasības pret J. Borges, L. Ortega Diaz un Z. Mundaray Rodriguez, ņemot vērā to, ka apsūdzības ir pilnīgi nepamatotas un tikai politiski motivētas;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, kā arī Kolumbijas Republikas, Brazīlijas Republikas, Peru Republikas un Ekvadoras Republikas valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram un Limas grupai.

 

 

(1)

OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

(2)

OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

(3)

OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.

(4)

OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.

(5)

OV C 298, 23.8.2018., 137. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0041.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums