Procedūra : 2018/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0507/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0507/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.20
CRE 25/10/2018 - 13.20

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 400kWORD 51k
22.10.2018
PE624.203v01-00
 
B8-0507/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))


Molly Scott Cato, Bodil Valero Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))  
B8-0507/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2018. gada jūnija ziņojumu “Cilvēktiesību pārkāpumi Venecuēlas Bolivāra Republikā: lejupejoša spirāle, kurai nav redzams gals”,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2018/901(1), ar ko vienpadsmit Venecuēlas amatpersonas tiek iekļautas to personu sarakstā, kurām piemērojamas ES sankcijas,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Amnesty International 2018. gada 20. septembra ziņojumu “Tā dzīvot nav iespējams: sabiedrības drošība un tiesības uz dzīvību Venecuēlā”,

–  ņemot vērā Kirasao ombuda 2018. gada jūnija ziņojumu par bēgļu politiku,

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, ko ANO Ģenerālā asambleja vienprātīgi pieņēma 2016. gada 19. septembrī,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pašreizējā dziļā humanitārā un ekonomiskā krīze Venecuēlā, tostarp galējs pārtikas un zāļu trūkums, ir izraisījusi cilvēku migrāciju vēl nepieredzētos apmēros, kā arī kapitāla aizplūšanu;

B.  tā kā venecuēliešu migrantu pieplūdums kaimiņvalstīs, tostarp ES tālākajos reģionos, tādos kā Nīderlandes salas Aruba, Bonaire un Kirasao, kā arī, iespējams, Francijas aizjūras reģionos Gvadelupā un Martinikā un Francijas aizjūras departamentā Gviānā rada problēmas uzņemšanas, kā arī uzturēšanās atļaujas un darba tirgus pieejamības ziņā;

C.  tā kā Kirasao ombuds savā 2018. gada jūnija ziņojumā ir norādījis, ka pašreizējā deportēšanas politika, kas tiek īstenota attiecībā uz venecuēliešiem, kuri ierodas pie Kirasao krastiem vai tās lidostās, ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) pārkāpums;

D.  tā kā Eiropas Savienības Padomes lēmumi par sankciju noteikšanu pret Venecuēlas amatpersonām saistībā ar viņu lomu tajā, ka ir nopietni pasliktinājusies valsts ekonomiskā situācija, un lielajā skaitā cilvēktiesību pārkāpumu, kurus tās ir pārraudzījušas, ir jāpapildina ar ātrām un vienkāršām vīzas un patvēruma piešķiršanas procedūrām cilvēkiem, kas pamet šo valsti, lai nokļūtu drošībā Eiropas teritorijā;

E.  tā kā starptautiskā sabiedrība piekrīt tam, ka ir steidzami jārīkojas, cenšoties atbalstīt šīs valsts miermīlīgas demokrātiskās perspektīvas atjaunošanu;

F.  tā kā pastāv plaši izplatītas bailes, ka jebkāda konfrontējoša pieeja pašreizējai krīzei var traucēt šīs valsts demokrātiski leģitimizēta stabilizējoša risinājuma pieņemšanu;

G.  tā kā Vispārējo lietu padome 2018. gada 15. oktobra sēdē apsprieda veidus, kā Venecuēlā atsākt politisko dialogu;

H.  tā kā starptautisko sabiedrību satrieca opozīcijas aktīvista Fernando Albana — kas tika turēts apcietinājumā, inkriminējot viņam līdzdalību ar bezpilota lidaparāta palīdzību 2018. gada 2. augustā veiktajā neveiksmīgajā uzbrukumā prezidentam Nikolasam Maduro, — nāvīgo kritienu no valsts izlūkošanas aģentūras galvenās mītnes (SEBIN) loga 2018. gada 8. oktobrī,

1.  atsaucoties uz lielo skaitu pašreizējā sasaukuma laikā pieņemto rezolūciju par Venecuēlu, pauž pārliecību, ka šīs valsts nākotne ir Venecuēlas iedzīvotāju rokās un ka risinājumu daudzkārtīgajām pašreizējām krīzēm var rast un politisko stabilitāti panākt tikai ar miermīlīgu sarunu palīdzību; ierosina, ka ļoti noderīga varētu būt ārēja uzraudzības misija, ko vadītu, piemēram, ANO;

2.  uzsver — lai gan drošība Venecuēlā ir milzīga problēma, cīņa pret noziedzīgām darbībām un bandām nekādā ziņā nevar attaisnot nesodāmību par militārpersonu vai policistu pastrādātām slepkavībām, represijām vai cita veida nesamērīgām darbībām; uzskata, ka ir pilnībā jāizmeklē visi pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpumi un ir jāsoda to izpildītāji un plānotāji;

3.  pauž sašutumu par to, ka nesen atbrīvotajam Lorānam Saleham — vienam no 2017. gada Saharova balvas laureātiem — ir pierādīta saikne ar identitārām, galēji labējām un paramilitārām aprindām Kolumbijā, no kurienes viņš, pamatojoties uz Kolumbijas nacionālās drošības apsvērumiem, tika izraidīts un nodots Venecuēlas iestādēm saskaņā ar Kolumbijas 2004. gada Dekrēta Nr. 4000 105. pantu pēc tam, kad viņš bija piedalījies darbībās, izmantojot militāras uniformas un kaujas ieročus;

4.  uzstāj, ka Venecuēlas tiesu sistēmai ir pilnībā jāizmeklē opozīcijas locekļa Fernando Albana nāvīgais kritiens no SEBIN galvenās mītnes loga un jānoskaidro šī incidenta apstākļi, un iesaka veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu, lai noteiktu visus faktorus, kas izraisīja viņa nāvi;

5.  prasa Eiropas Savienībai stingri atbalstīt Venecuēlas kaimiņvalstu centienus nodrošināt pienācīgu uzņemšanu migrantiem un bēgļiem no Venecuēlas, pienācīgi izskatīt jebkādus viņu lūgumus pēc palīdzības un tajā pašā laikā izveidot kanālus drošai un legālai nokļūšanai Eiropas Savienībā personām, kas meklē aizsardzību; stingri iesaka Eiropas Savienībai meklēt veidus un līdzekļus, lai tuvu Venecuēlai atrodošos dalībvalstu tālāko reģionu iestādes varētu ar cieņu uzņemt visus venecuēliešus, kuri migrē uz to teritoriju;

6.  stingri atbalsta nesenajā Vispārējo lietu padomē PV/AP Federikas Mogerīni paustos centienus veicināt tādu politisku procesu Venecuēlā, kura mērķis ir rast miermīlīgu risinājumu pašreizējai krīzei;

7.  mudina PV/AP un Padomi izpētīt iespējas izveidot kontaktgrupu par Venecuēlu;

8.  atkārtoti aicina veicināt un izveidot patiesi ilgtspējīgu nacionālo dialogu, šajā nolūkā izmantojot visus miermīlīgos līdzekļus, tostarp iesaistot visus attiecīgos spēkus, lai Venecuēlā panāktu saskaņotu risinājumu konfliktējošajām interesēm un lai savstarpējas uzticēšanās gaisotnē atrisinātu jebkādus strīdus starp dažādajiem valsts varas atzarojumiem;

9.  lai valstī stabilizētu situāciju, iesaka šajā politiskajā dialogā steidzami iekļaut arī nacionālu vienošanos par ekonomikas politiku;

10.  aicina politiskos dalībniekus ārpus Venecuēlas izvairīties stāvokli šajā valstī izmantot nacionāliem politiskiem mērķiem;

11.  ir pārliecināts, ka Venecuēlas politiskā un sociālā stabilitāte ir izšķirošs faktors miera aizsargāšanā visā reģionā;

12.  stingri noraida ierosinājumu veikt militāru intervenci Venecuēlā vai jebkādas spekulācijas šajā jomā, jo šāda intervence strauji saasinātu vardarbību Venecuēlā un tai būtu katastrofāla ietekme uz visu reģionu; atgādina, ka jebkāda kūdīšana uz vardarbību vai pati vardarbība var tikai veicināt turpmāku destabilizāciju un galu galā traucēt valsts un visa reģiona attīstībai;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Venecuēlas valdībai un iestādēm un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.

 

(1)

OV L 160 I, 25.6.2018., 12. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums