Procedūra : 2018/2900(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0552/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0552/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 29/11/2018 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0475

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 615kWORD 60k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0551/2018
27.11.2018
PE631.545v01-00
 
B8-0552/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par "cum ex" skandālu: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības (2018/2900(RSP))


Pervenche Berès, Peter Simon, Jeppe Kofod S&D grupas vārdā
Miguel Urbán Crespo, Dimitrios Papadimoulis GUE/NGL grupas vārdā
Sven Giegold Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par "cum ex" skandālu: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības (2018/2900(RSP))  
B8-0552/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. un 13. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115 un 116. pantu,

–  ņemot vērā kapitāla tirgu savienību, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt „finanšu tirgu integritāti, pārredzamību, efektivitāti un sakārtotu darbību”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi)(1) (EVTI regula) 1. panta 5. punktu, kur ir prasīts, lai EVTI sekmētu finanšu tirgu integritāti, pārredzamību, efektivitāti un sakārtotu darbību,

–  ņemot vērā EVTI regulas 9. pantu, ar kuru EVTI ir noteikta vadošā loma pārredzamības un taisnīguma veicināšanā finanšu tirgos, finanšu darbību uzraudzībā, ieteikumu un brīdinājumu sagatavošanā un šādu darbību pagaidu aizliegšanā vai ierobežošana, ja tās apdraud 1. pantā izklāstītos mērķus,

–  ņemot vērā EVTI regulas 22. panta 4. punktu, kā arī 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi (EBI)(2), 22. panta 4. punktu, kurā ir noteikts, ka pēc Parlamenta pieprasījuma EVTI var „veikt izmeklēšanu par konkrēta veida finanšu darbību vai produkta veidu vai darbības veidu, lai novērtētu iespējamo apdraudējumu finanšu tirgu integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei, un sniegt attiecīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu rīcībai”,

–  ņemot vērā EVTI regulas 31. pantu, kurā ir noteikts, ka EVTI „pilda vispārēju kompetento iestāžu koordinēšanas lomu, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīga attīstība varētu apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem(3) 40. pantu, ar ko EVTI piešķir pilnvaras iejaukties, lai uz laiku aizliegtu vai ierobežotu konkrētu finanšu instrumentu laišanu tirgū, izplatīšanu vai pārdošanu vai noteiktu veidu finanšu darbības vai praksi, ja a) ierosinātā darbība novērš būtisku apdraudējumu finanšu tirgu vai preču tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, b) regulatīvās prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojamas attiecīgajam finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš apdraudējumu, un c) kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu apdraudējumu, vai veiktie pasākumi to pienācīgi nenovērš;

–  ņemot vērā pētniecisko žurnālistu konsorcijs Vācijas bezpeļņas plašsaziņas līdzekļu organizācijas CORRECTIV vadībā 2018. gada 18. oktobrī nāca klāja ar atklājumiem par „cum–ex”,

–  ņemot vērā Vācijas Bundestāga Lūgumrakstu komitejas ceturtās izmeklēšanas komitejas izveidošanu izmeklēšanas veikšanai saistībā ar skandālu, un to, ka šīs izmeklēšanas rezultātā 2017. gada jūnijā tika sagatavots ziņojums(4),

–  ņemot vērā Vācijas un Dānijas nodokļu iestāžu veiktās izmeklēšanas,

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra(5) un 2016. gada 6. jūlija(6) rezolūcijas par nolēmumiem nodokļu jomā un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta lēmumu(9) par Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos izveidi, pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra plenārsēdes debates par „cum ex” skandālu,

–  ņemot vērā ECON un TAX3 komitejas 2018. gada 26. novembra kopīgo sanāksmi,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā „cum-ex” darījumiem ir raksturīgi, ka bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar („cum”) un bez („ex”) tiesībām uz dividendēm, lai varētu noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti; tā kā šīs shēmas ļāva abām pusēm pieprasīt nodokļu atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas tika samaksāts tikai vienu reizi;

B.  tā kā, lai gan ir grūti aprēķināt radīto zaudējumu maksimālo summu, ņemot vērā to, ka daudzas darbības ir sāktas 20. gadsimta 90. gadu beigās un tām jau ilgu laiku ir iestājies noilgums, tiek lēsts, ka kopējais „cum–ex” lietu skandāla kaitējums skartajām dalībvalstīm būs vismaz EUR 55 miljardi, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ES 2017. gada kopējā budžeta;

C.  tā kā šos darījumus saskaņā ar pieejamo informāciju bija ieplānojis Vācijas jurists Hanneo Berger, kurš iebilst pret apgalvojumiem par to, ka viņš ir strādājis pie nelikumīgiem „cum-ex” darījumiem; tā kā Vīsbādenes tiesā H. Berger ir izvirzīta apsūdzība par, iespējams, līdzekļu tādu atmaksāšanu par darījumiem, kas viņam nepienāktos, un kuri tiek lēsti EUR 15.8 miljardu (USD 18 miljardu) apmērā, kas saskaņā ar apsūdzību nodokļu iestādēm ir izmaksājis EUR 106 miljonus; tā kā ir informācija, ka prokuratūras darbinieki Vācijā veic izmeklēšanu par to, kāda loma darījumos ir desmitiem banku, brokeru uzņēmējsabiedrībām, grāmatvedības uzņēmumiem un juridiskajiem birojiem;

D.  tā kā ar „cum–ex” darījumiem saistītās lietas parāda, ka profesionāla un organizēta finanšu noziedzība Eiropā ir sasniegusi nepieredzētus apjomus, tajā iesaistoties personām, kas, iespējams, izmantojot nodokļu pārrobežu pārvaldības nepilnības un likumīgu tirdzniecības praksi, kas akcionāriem ļauj pieprasīt divkāršas īpašumtiesības uz tām pašām akcijām;

E.  tā kā ir saņemta informācija, ka šāda noziedzīga prakse aptver Vācijas un citu ES dalībvalstu finanšu iestādes, tostarp par to, ka tajā ir iesaistītas vairākas lielas un plaši pazīstamas komercbankas;

F.  tā kā 2016. gadā tika atklāts, ka Dānijas nodokļu iestāde nav nekādi rīkojusies, lai reaģētu uz vairākiem brīdinājumiem, ka ārvalstu uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto Dānijas regulējumu attiecībā uz nodokļiem un vilto dokumentus, lai krāpnieciski pieprasītu nodokļu atmaksu saistībā ar nodokļiem par dividendēm, un tika lēsts, ka šī stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Dānijas nodokļu iestādei izmaksāja vairāk nekā EUR 1,5 miljardus(10);

G.  tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju Vācijas valdība jau vairākus gadus bijusi informēta par šādu krāpniecisku praksi nodokļu jomā, bet tikai 2015. gadā par to informēja citas dalībvalstis; tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju Vācijas Finanšu ministrija bijusi informēta par 418 dažādiem „cum–ex” krāpšanas gadījumiem nodokļu jomā, kuru kopējā vērtība ir EUR 5,7 miljardi;

H.  tā kā Bundestāga ceturtā izmeklēšanas komiteja galīgajā ziņojumā, kā arī Vācijas tiesas ir norādījušas, ka tāda nodokļu prakse kā, piemēram, „cum–ex”, kas ietver īsās pārdošanas, ir pretlikumīga, un ka Vācijas banku asociācija ir saasinājusi šo problēmu, nevis palīdzējusi to atrisināt;

I.  tā kā uzņēmējdarbības lobiju ietekme, kā to apliecina šis un citi gadījumi, ir dziļi iesakņojusies valstu un Eiropas iestādēs, kas izriet no informācijas, ka padomdevēju grupās, kas konsultē Eiropas Centrālo banku, dominē banku nozares pārstāvji(11), un ka lielākie grāmatvedības uzņēmumi ir cieši iekļāvušies ES politikas veidošanā(12);

J.  tā kā no Eiropas žurnālistu konsorcija veiktās izmeklēšanas rezultātā tika konstatēts, ka Vācija, Dānija, Spānija, Itālija un Francija, iespējams, ir galvenais mērķa tirgus „cum–ex” tirdzniecības praksei, un šīm valstīm seko Norvēģija, Somija, Polija, Dānija, Nīderlande, Austrija un Čehijas Republika, un tā kā šāda prakse potenciāli ietver nezināmu ES dalībvalstu skaitu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (piemēram, Šveici);

K.  tā kā valsts iestāžu nespēja vai nevēlējās veikt padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar informāciju, kuru sniedza citu dalībvalstu prokuratūras par „cum–ex” skandālu;

L.  tā kā kursu atšķirību izmantošanas stratēģija attiecībā uz dividendēm, ko skaidri parādīja „cum–ex” skandāls, liecina par to, ka finanšu iestādes, riska ieguldījumu fondi, vērtspapīru tirgotāji, juristi un lieli starptautiski nodokļu konsultāciju uzņēmumi, no kuriem daži ir lieli un nozīmīgi Eiropas kapitāla tirgus dalībnieki, ir aktīvi veicinājuši šādu praksi;

M.  tā kā īpašam nolūkam dibinātas uzņēmējsabiedrības atrodas skandāla uzmanības centrā, jo ieguldījumus pārvaldošās bankas un riska ieguldījumu fondi izveidoja īpašam nolūkam dibinātas uzņēmējsabiedrības, kuras tirgotāji pēc tam pārdeva ieguldītājiem, bankām nodrošinot aizdevumus un tādējādi palielinot tirdzniecības apjomu līdz 20 reizēm;

N.  tā kā apstāklis, ka ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt par dividendēm ieturēto nodokļu atmaksāšanu, veido skandāla nozīmīgāko daļu;

O.  tā kā Komisija 2017. gada decembrī nāca klajā ar jaunām pamatnostādnēm par nodokļu ieturēšanu, lai vienkāršotu procedūras pārrobežu ieguldītājiem ES, mudinot dalībvalstis pieņemt sākotnēja atbrīvojuma sistēmas attiecībā uz nodokļu ieturējumiem; tā kā šis jaunais Rīcības kodekss par nodokļu ieturēšanu(13), kurā krāpšanas risks ir pieminēts ļoti nenozīmīgi un ierosināts novērst to ar IT sistēmu vai sākotnēju atbrīvojumu palīdzību, paātrina valstu procedūras pieprasījumu apstiprināšanai par ieturēto nodokļu atmaksāšanu;

P.  tā kā Komisija uzsver, ka jaunais rīcības kodekss par nodokļu ieturēšanu novērstu krāpnieciskas rīcības risku, piemēram, pieteikumus par divkāršu atmaksāšanu un nepamatotus pieprasījumus par atmaksāšanu vai pieprasījumus par atbrīvojumu no nodokļiem; tā kā saistībā ar „cum–ex” skandālu, šķiet acīmredzami, ka sākotnējs atbrīvojums palielinās dubultas neaplikšanas ar nodokli vai nulles nodokļa risku;

Q.  tā kā nodokļu ieturējuma izmantošana ir būtisks instruments, ko dalībvalstis var izmantot, lai vienpusēji pretdarbotos nodokļu bāzes samazināšanai un peļņas novirzīšanai, un tām šis instruments attiecīgi būtu jāizmanto;

R.  tā kā iepriekšējo 25 gadu laikā ir apstiprinājies, cik nozīmīga ir trauksmes cēlēju loma tādas sensitīvas informācijas atklāšanā, kas ir sabiedrības interešu fokusā;

S.  tā kā Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) mandāts nepārprotami attiecas uz jebkādiem attiecīgiem notikumiem, kas komitejai kļūst zināmi tās pilnvaru termiņā,

1.  asi nosoda krāpšanu nodokļu jomā, Eiropas nodokļu maksātāju naudas zādzību un nodokļu apiešanas praksi, kas raksturo kursu atšķirību izmantošanas tirdzniecības shēmas saistībā ar dividendēm, kuras tika atklātas „cum–ex” skandāla ietvaros un kas grauj vairāku dalībvalstu nodokļu bāzes, atņemot iedzīvotājiem ļoti nepieciešamās sabiedriskās preces un sociālās priekšrocības;

2.  uzsver, ka saskaņā ar ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu(14) „nodokļu jomas noziegumi” , kas saistīti ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, ir iekļauti „noziedzīgas darbības” plašajā definīcijā un tiek uzskatīti par predikatīviem nodarījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

3.  ar bažām norāda, ka „cum–ex” skandāls ir iedragājis iedzīvotāju uzticēšanos ES un valstu nodokļu sistēmām, un uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir atjaunot sabiedrības uzticēšanos un nodrošināt, ka tādi kā norādītie zaudējumi vairs neatkārtosies;

Eiropas uzraudzības iestādes

4.  aicina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) un Eiropas Banku iestādi (EBI) saskaņā ar ESMA un EBI noteikumu 22. pantu veikt izmeklēšanu par sarežģītu finanšu pasākumu izmantošanu, lai agresīvi apietu nodokļu maksāšanu vai izvairītos no tās, tostarp no visa veida nodokļu maksāšanas ar dividenžu arbitrāžas palīdzību, un novērtēt apdraudējumu, ko tas var radīt finanšu tirgu integritātei un finanšu sistēmas stabilitātei;

5.  iesaka izmeklēšanas gaitā noteikt nepilnības dalībvalstu finanšu uzraudzītāju, biržu un nodokļu iestāžu koordinēšanā un uzraudzībā, kas ļāvušas šīm nodokļu krāpšanas shēmām darboties gadiem ilgi, neraugoties uz to, ka tās tikušas identificētas;

6.  iesaka izmeklēšanas gaitā analizēt, novērtēt, aprakstīt un identificēt dažādu tirgus dalībnieku — banku, ieguldījumu sabiedrību, aktīvu pārvaldnieku, apdrošinātāju, nodrošinātāju, depozitāru un turētājbanku — lomu un atbildības daļu šo darījumu rezultātā radīto vērtību ķēdē;

7.  iesaka izmeklēšanas gaitā noteikt šim nolūkam izmantoto līdzekļu likumību, izsekojot to izcelsmei un galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, un pārskatīt šajos krāpnieciskajos darījumos iesaistīto tirgus dalībnieku licences;

8.  ierosina izmeklēšanā iekļaut ieteikumus kompetento iestāžu rīcībai un nodrošināt izmeklēšanas rezultātu un secinājumu publisku pieejamību;

9.  aicina Padomi piemērot ESMA un EBI noteikumu 18. pantu, lai garantētu ātru un saskaņotu Eiropas atbildes reakciju un ESMA un EBI apņemšanos iejaukties nolūkā novērst joprojām pastāvošos draudus Eiropas finanšu sistēmas integritātei, ņemot vērā minēto noteikumu ievērojamo pārrobežu raksturu;

10.  prasa veikt Eiropas mēroga izmeklēšanu saistībā ar šo skandālu, nodrošinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas iestādēm, vajadzības gadījumā izmeklēšanas darbu veicot kopīgi;

11.  prasa piešķirt valstu un Eiropas uzraudzības iestādēm pilnvaras izmeklēt nodokļu apiešanas praksi, jo tā apdraud finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus integritāti;

Izmeklēšana un sankcijas

12.  aicina dalībvalstis, kas identificētas kā iespējamie galvenie mērķa tirgi, kuros īsteno nodokļu arbitrāžas darījumu praksi, proti, Vāciju, Dāniju, Spāniju, Itāliju, Franciju, Somiju, Poliju, Nīderlandi, Austriju, Norvēģiju un Čehiju, turpināt izmeklēt iespējamo krāpšanu un citu praksi, ko minēto valstu jurisdikcijā piekopj finanšu iestādes, juristi, grāmatveži un nodokļu konsultanti;

13.  mudina visas dalībvalstis rūpīgi izmeklēt un analizēt to jurisdikcijās īstenoto dividenžu maksājumu praksi, noteikt nepilnības savos nodokļu likumos, kuri rada iespējas, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu krāpnieki un nemaksātāji, analizēt šis prakses iespējamo pārrobežu dimensiju un izbeigt jebkādu kaitējošu nodokļu praksi;

14.  mudina valstu kontroles iestādes veikt revīzijas par kapitāla pieauguma nodokļa atmaksu attiecībā uz darījumiem ar dividendēm un akcijām, lai identificētu iespējamo kaitējumu, kas nodarīts cum-ex skandāla un valsts līmenī esošu nepilnību rezultātā;

15.  mudina kompetentās iestādes sākt kriminālizmeklēšanu, uz laiku iesaldēt aizdomīgus aktīvus, sākt izmeklēšanu pret šajā skandālā iespējami iesaistītām valdēm, noteikt iesaistītajām pusēm attiecīgus sodus un sankcijas un īstenot nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu visus no valsts kases nozagtos līdzekļus;

16.  uzsver, ka ir vajadzīga valsts iestāžu saskaņota rīcība, lai garantētu visu no valsts kases nozagto līdzekļu atgūšanu;

17.  uzskata, ka gan šo noziegumu izdarītāji, gan veicinātāji, kuru vidū ir ne tikai nodokļu konsultanti, bet arī juristi, grāmatveži un banku darbinieki, būtu nekavējoties jāsauc pie atbildības un jāvērš pret viņiem kriminālsankcijas; uzsver, ka steidzami jāizbeidz amatpersonu nesodāmība un jāuzlabo finanšu noteikumu īstenošana;

Nodokļi

18.  mudina dalībvalstis pārskatīt un atjaunināt divpusējos nodokļu nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai novērstu nepilnības, kas stimulē ar nodokļiem saistītu darījumu praksi nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas;

19.  aicina Komisiju novērtēt visu iespējami kaitējošo nodokļu nolīgumu pašreizējo stāvokli un jebkādas nepilnības ES kopējo nodokļu noteikumos, kas attiecas uz mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, nāk klajā ar jauniem uzlabotiem politikas pasākumiem, lai risinātu jautājumu par dividenžu arbitrāžas darījumu praksi, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai atturētu darījumu dalībniekus no nodokļu likumu nepilnību ļaunprātīgas izmantošanas;

20.  prasa Komisijai, lai tā pārtrauktu mudināt dalībvalstis pieņemt atbrīvojuma sistēmas attiecībā uz nodokļu ieturējumiem;

21.  aicina Eiropas uzraudzības iestādes apsvērt jautājumu par nodokļu virzītu finanšu instrumentu, aktivitāšu vai prakses, jo īpaši dividenžu arbitrāžas, aizliegšanu, ja šādas prakses īstenotāji nespēj pierādīt, ka šo sarežģīto finanšu pasākumu nolūks ir ekonomiski pamatots un ka tas nav izvairīšanās no nodokļu maksāšanas;

22.  prasa izmeklēt īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (SPV) un īpašam nolūkam dibinātu struktūru (SPE) lomu un prasa Komisijai apsvērt šo instrumentu ierobežošanu, ņemot vērā to, ka ir konstatēts, ka liela daļa to izmantojuma ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmās ir agresīvas nodokļu plānošanas rādītājs(15);

23.  norāda, ka Francijas parlamenta Senāts, cenšoties apkarot dividenžu arbitrāžas praksi, ir iesniedzis budžeta projekta grozījumu, kas ļaus aizturēt 30 % no darījuma vērtības izmaksu ārvalstu saņēmējiem un šo daļu izmaksāt a posteriori, ja šie saņēmēji pierāda, ka viņi ir galīgie faktiskie īpašnieki; aicina Eiropas likumdevējus izvērtēt iespēju ieviest šo pasākumu ES līmenī;

Sadarbība un informācijas apmaiņa

24.  pauž nožēlu par to, ka šie jaunie fakti norāda uz iespējamiem trūkumiem pašreizējās informācijas apmaiņas sistēmās un sadarbībā starp dalībvalstu iestādēm nodokļu un finanšu noziegumu jomā; atgādina dalībvalstīm par pienākumu sadarboties patiesi, lojāli un ātri, kā paredz LES 4. panta 3. punkts; aicina valstu nodokļu iestādes izmantot visu potenciālu, ko sniedz obligātā automātiskā informācijas apmaiņas sistēma nodokļu jomā, kā paredzēts grozītajā Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā(16);

25.  pauž nožēlu par to, ka ar nesen pieņemto Padomes 2018. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2018/822 (DAC6)(17) nav nodrošināta iespēja apmainīties ar informāciju par cum-ex darījumiem, jo tos neuzskata par ziņojamiem darījumiem, un prasa grozīt DAC6, lai ietvertu prasības par dividenžu arbitrāžas shēmu obligātu atklāšanu, tostarp par dividenžu piešķiršanu un kapitāla pieauguma nodokļa atmaksu;

26.  mudina visu dalībvalstu nodokļu iestādes kopā ar OECD Kopīgo starptautisko darba grupu jautājumos par kopīgu izmeklēšanu un sadarbību izraudzīties vienotus kontaktpunktus (SPoC) un aicina Komisiju nodrošināt un veicināt sadarbību starp tiem, lai nodrošinātu, ka informācija par gadījumiem ar pārrobežu nozīmi starp dalībvalstīm tiek izplatīta ātri un efektīvi;

27.  aicina dalībvalstis izveidot ciešāku sadarbību nodokļu jautājumos, izmantojot automātisku informācijas apmaiņu, kā arī stiprināt sadarbību starp finanšu izlūkošanas vienībām (FIU), izmantojot FIU.net, un tādējādi uzlabot pārredzamību, administratīvo sadarbību un koordināciju un informācijas apmaiņu; aicina Komisiju apsvērt ES Finanšu izlūkošanas vienības tiesību akta priekšlikumu, Eiropas kopīgā izmeklēšanas darba centru un agrīnas brīdināšanas mehānismu;

28.  atkārtoti pauž prasību Komisijas struktūrā izveidot ES Nodokļu politikas vienotības un koordinācijas centru (EUTPCCC)(18), kas nodrošinātu efektīvu un tūlītēju sadarbību starp dalībvalstīm un sekmētu agrīnu brīdināšanu tādos gadījumos kā cum-ex skandāls; mudina dalībvalstis atbalstīt šo aicinājumu un aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šādu mehānismu;

Uzlabots finanšu tirgu regulējums

29.  uzsver, ka tiem, kas atbalsta un veicina krāpšanu nodokļu jomā, vajadzētu būt juridiski līdzatbildīgiem par cum-ex darījumu plānošanu un salīdzināmi agresīvu nodokļu plānu izveidi; norāda, ka tad, ja viņi piedalās krāpšanā, viņiem sistemātiski būtu jāpiemēro gan kriminālsankcijas, gan disciplināri pasākumi;

30.  lūdz Komisiju apsvērt nepieciešamību izveidot tādu Eiropas sistēmu kapitāla ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, kas mazina stimulus, kuri destabilizē pārrobežu finanšu plūsmas, rada nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm un mazina nodokļu bāzes, kas garantē Eiropas labklājības valstu ilgtspēju;

31.  mudina tās dalībvalstis, kas piedalās sadarbības uzlabošanas procedūrā, iespējami ātri vienoties par finanšu darījumu nodokli (FDN); uzsver, ka, ja FDN būtu bijis pieejams, šāda veida prakse netiktu īstenota un tā nebūtu tik izdevīga nodokļu krāpniekiem;

Cīņai ar finanšu noziegumiem nepieciešamo resursu palielināšana

32.  pauž nožēlu par to, ka finanšu krīze ir izraisījusi vispārēju resursu un personāla samazinājumu ES nodokļu iestādēs; aicina dalībvalstis ieguldīt nodokļu iestādēm un FIU pieejamos rīkos un modernizēt tos, kā arī piešķirt šim uzdevumam nepieciešamos cilvēkresursus, lai uzlabotu pārraudzību un saīsinātu termiņus un informācijas trūkumu starp iestādēm un nodokļu maksātājiem nolūkā pēc iespējas lielākā mērā nodrošināt, ka nodokļu atmaksas pieprasījumus nevar iesniegt un tos nevar atmaksāt, ja nav ierādījuma par nodokļu faktisku samaksu;

33.  aicina Komisiju, ESMA un EBI būtiski palielināt cīņai ar finanšu noziegumiem nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus;

Citu ES tiesību aktu pieņemšanas paātrināšana

34.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis Padomē šobrīd ir bloķējušas vairākus likumdošanas dokumentus, piemēram, par publiskiem pārskatiem, ko sniedz par katru valsti, un par kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB ), kuru mērķis ir nodrošināt lielāku konsekvenci starp nodokļu noteikumiem, lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu; aicina dalībvalstis ātri panākt vienošanos par šiem dokumentiem; prasa arī pārtraukt Padomē piemērot vienprātības noteikumu nodokļu jautājumos;

35.  uzsver, ka ir jāaizsargā trauksmes cēlēji, kas izpauž informāciju par krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, valstu un ES līmenī; aicina ikvienu, kura rīcībā ir vērtīga un sabiedrībai svarīga informācija, ziņot to vai nu iekšēji, vai ārēji valsts iestādēm vai, nepieciešamības gadījumos, sabiedrībai; prasa ātri pieņemt Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. aprīļa direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018)0218), ņemot vērā Eiropas Parlamenta attiecīgajās komitejās pieņemtos atzinumus;

36.  atgādina, ka nodokļu maksāšana ir gan būtisks korporatīvs ieguldījums sabiedrībā, gan labas pārvaldības rīks, un tāpēc tas ir atbildīgas uzņēmējdarbības prakses priekšnoteikums; uzsver, ka korporatīvās sociālās atbildības (CSR) jomā ir jāiekļauj kaitējoša nodokļu prakse;

37.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu gan kredītiestādes, gan finanšu iestādes, kā arī nodokļu konsultanti, grāmatveži un juristi tiek uzskatīti par “atbildīgajiem subjektiem” un tāpēc tiem ir jāievēro vairāki pienākumi, lai novērstu un atklātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības un ziņotu par tām;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu grozīt arī regulu, ar ko izveido EBI, lai stiprinātu EBI lomu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzībā finanšu nozarē (COM(2018)0646); uzsver, ka saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu EBI ir pienākums veikt agrīnas iejaukšanās darbības, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos; uzskata, ka EBI vajadzētu uzņemties kompetento valsts iestāžu brīdināšanas pienākumu un koordinēt visas darbības, kas rada aizdomas par neatbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem uzraudzītajās bankās vai grupās;

Iestāžu turpmākie pasākumi

39.  aicina Īpašo komiteju TAX3 pašai izvērtēt cum-ex skandālā atklātos faktus un gūtos rezultātus un jebkādus attiecīgos ieteikumus iekļaut savā galīgajā ziņojumā;

40.  atkārtoti norāda, ka saskaņā ar 2017. gada 13. decembra plenārsēdē pieņemtajiem ieteikumiem(19) pēc iespējas drīz būtu jāizveido pastāvīgā apakškomiteja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jautājumos;

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(1)

OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(2)

OV L 331, 15.12.2010, 12. lpp.

(3)

OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.

(4)

Deutscher Bundestag, Drucksache 18/12700, 20.6.2017.

(5)

OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.

(6)

OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp.

(7)

OV C 399, 24.11.2017., 74. lpp.

(8)

OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0048.

(10)

European Network on Debt and Development, Tax Games - the Race to the Bottom:

https://eurodad.org/tax-games-2017

(11)

Haar, Kenneth, Open door for forces of finance at the ECB, Corporate Europe Observatory, 2017. gada oktobris: https://corporateeurope.org/sites/default/files/attachments/open_door_for_forces_of_finance_report.pdf

(12)

Accounting for influence — how the Big Four are embedded in EU policy-making on tax avoidance, Corporate Europe Observatory, 2018. gada jūlijs:

https://corporateeurope.org/power-lobbies/2018/07/accounting-influence

(13)

Eiropas Komisijas paziņojums presei, Capital Markets Union Commission announces new tax guidelines to make life easier for cross-border investors, 2017. gada 11. decembris:

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-5193_en.htm

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(15)

IHS, Aggressive tax planning indicators (Agresīvas nodokļu plānošanas rādītāji), dokuments sagatavots Komisijas TAXUD ĢD vajadzībām, nodokļu dokumenti, darba dokuments Nr. 71, 2017. gada oktobris.

(16)

OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

(17)

OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.

(18)

Sk. Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem, OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp.

(19)

OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. novembrisJuridisks paziņojums