REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vienotā tirgus pasākumu kopumu
5.12.2018 - (2018/2903(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Nicola Danti S&D grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs” (SWD(2015)0203),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),
– ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu[1],
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),
– ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijas priekšsēdētājam “Jauna vienotā tirgus stratēģija — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,
– ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā[2],
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada septembra pētījumu “Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2016. gada janvāra pētījumu “Vienotā tirgus izveides pabeigšanas stratēģija: triljona euro bonuss”,
– ņemot vērā 2016. gada maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju[3], kas balstījās uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā vienotais tirgus līdz šim ir bijis un arī turpmāk varētu būt viens no faktoriem, kas veicina Eiropas ekonomikas panākumus, izaugsmi un nodarbinātību un ir viens no Eiropas integrācijas un Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmeņiem; tā kā tas tika uzsvērts arī nesen notikušajās sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;
B. tā kā saskaņā ar Parlamenta pētījumu paredzamais ieguvums no vienotā tirgus izveides pabeigšanas ir 1 triljons EUR;
C. tā kā vienoto tirgu nevar vērtēt tikai ekonomiskā ziņā vien, bet tas ir jāuzskata par iestrādātu plašākā tiesiskajā regulējumā, kas piešķir īpašas tiesības iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, patērētājiem, uzņēmējiem un uzņēmumiem;
D. tā kā ir vajadzīga stratēģiska, holistiska un visaptveroša pieeja; tā kā, reaģējot uz izvirzītajiem uzdevumiem, ir jāveic vienādā mērā gan politiski, gan tehniski pasākumi,
1. atzinīgi vērtē vispārējos mērķus Komisijas paziņojumā “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē — unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības”, kas tika publicēts dažus mēnešus pirms 2019. gada Eiropas vēlēšanām un vienotā tirgus 25. gadadienas;
2. ir pārliecināts, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir viens no Eiropas Savienības pīlāriem un ka tam ir milzīga nozīme attiecībā uz to, lai saglabātu ES ekonomisko, sociālo un kultūras modeli un stiprinātu Savienības konkurētspēju izaugsmes, inovācijas un darbvietu radīšanas ziņā;
3. tomēr atzīst, ka vienotais tirgus papildus šiem pozitīvajiem aspektiem ir radījis arī negatīvas sekas un tagad atrodas krustcelēs; uzskata, ka, lai panāktu vienotā tirgus dziļāku integrāciju, ir vajadzīga lielāka politiskā drosme un apņemšanās nekā pirms 25 gadiem, ņemot vērā kopumā sarežģītāku globālo kontekstu, un uzsver, ka ir vajadzīgi lielāki centieni to pabeigt un palielināt tā efektivitāti; tādēļ uzsver, ka vienotā tirgus padziļināšana būtu atkal jāizvirza par politiskās darba kārtības prioritāti;
4. uzsver, ka vienotajā tirgū ekonomiskie apsvērumi ir jāpapildina ar plašāku struktūru, kas ietver sociālos noteikumus, darba ņēmēju tiesības, patērētāju aizsardzību, vides tiesību aktus un kopēju fiskālo politiku;
5. uzskata, ka, lai stiprinātu un padziļinātu vienoto tirgu un veicinātu turpmāku sadarbību ES līmenī un starp dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi stingri aizstāvēt četras brīvības, proti, personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, produktu un kapitāla brīvu apriti gan fiziski, gan tiešsaistē;
6. mudina izbeigt digitālā vienotā tirgus novecojušo nodalīšanu no bezsaistes vienotā tirgus, jo digitālie risinājumi ir mūsdienu ekonomikas neatņemama daļa un ikvienam vienotā tirgus aspektam vajadzētu būt digitāli piemērotam;
7. norāda, ka pašlaik tikai 8 % MVU piedāvā preces un pakalpojumus tiešsaistē un tikai 15 % no patērētājiem izmanto šo iespēju; piebilst, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana varētu radīt ievērojamu ekonomikas izaugsmi un radīt daudz darbvietu, ja tiktu pilnībā izmantots tā potenciāls; uzsver, ka šie dati skaidri parāda, ka ir steidzami jāturpina strādāt pie tā, lai digitālā joma būtu pilnībā pieejama iedzīvotājiem un uzņēmumiem un lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos digitālajai dimensijai;
8. aicina Komisiju turpināt darbu ceļā uz digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu ar vērienīgiem priekšlikumiem nolūkā izveidot modernus un efektīvus kopīgus noteikumus, lai aizsargātu patērētājus, palīdzētu publiskās pārvaldes iestādēm, uzlabotu Eiropas uzņēmumu un MVU konkurētspēju un radītu godīgu konkurenci;
9. uzsver, ka ir jāizskauž atlikušie nepamatotie šķēršļi vienotajam tirgum, lai strauji gūtu taustāmus rezultātus tādās jomās kā izaugsme, inovācija, darbvietu radīšana, izvēles nodrošināšana patērētājiem un jauni uzņēmējdarbības modeļi; ir arī pārliecināts, ka vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir būtiski, paredzot vienādus noteikumus salīdzināmiem tirgus dalībniekiem visās dalībvalstīs;
10. atzīst, ka nepamatoti un nesamērīgi valstu pasākumi, kā arī nekoordinēti pasākumi varētu apdraudēt vienotā tirgus vienotību un efektivitāti; tomēr atgādina, ka atsevišķi pasākumi var būt leģitīmi un nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības interešu mērķus, cita starpā lai aizsargātu darba ņēmējus, nodrošinātu ilgtspēju un aizsargātu patērētājus;
11. aicina Komisiju izmantot esošos instrumentus, lai vērstos pret nepamatotiem valstu noteikumiem, kas apgrūtina vienoto tirgu, un atzīst, ka vienotā tirgus pārvaldības infrastruktūra būtu jāstiprina, lai nodrošinātu labus uzraudzības mehānismus un atklātu vienotā tirgus tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai piemērošanu;
12. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai noteikumi sniegtu praktiskus rezultātus — iedzīvotāji un uzņēmumi var baudīt daudzās vienotā tirgus sniegtās priekšrocības tikai tad, ja kopīgi pieņemtie noteikumi faktiski darbojas dzīvē un sniedz konkrētu pievienoto vērtību; atgādina, ka jaunu noteikumu ieviešanas galvenajam mērķim vajadzētu būt iedzīvotājiem sniegtajam labumam;
13. stingri atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropadomei veltīt valstu vai valdību vadītāju līmenī padziļinātu diskusiju par vienoto tirgu visās tā dimensijās, lai noteiktu kopīgas prioritātes konkrētai rīcībai un piemērotus mehānismus, kas atbilstu tik ļoti vajadzīgajai politisko saistību atjaunošanai attiecībā uz vienoto tirgu;
14. mudina nākamo Komisiju, ņemot vērā gaidāmo politisko pilnvaru termiņu 2019.–2024. gadā, vērienīgi plānot vienotā tirgus darbības un laicīgāk iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai abiem likumdevējiem dotu pietiekami daudz laika tos izskatīt un attiecīgā gadījumā pieņemt; pauž nožēlu par to, ka dažus no svarīgākajiem 2014.–2019. gada pilnvaru termiņa tiesību aktu priekšlikumiem Komisija iesniedza tikai nesen, padarot to izskatīšanu un pieņemšanu abiem likumdevējiem diezgan apgrūtinātu; pauž nožēlu par to, ka Padome nav spējusi vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz vairākiem svarīgiem tiesību aktu priekšlikumiem un dažas iniciatīvas ir bloķētas gadiem ilgi, tādējādi padarot likumdošanas procesu neefektīvu; atgādina Komisijai un Padomei par to pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz ES pilsoņiem, uzņēmumiem un vietējām iestādēm;
15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.