Procedūra : 2019/2509(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0098/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0098/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 12/02/2019 - 9.14
CRE 12/02/2019 - 9.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0075

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 181kWORD 54k
6.2.2019
PE635.316v01-00
 
B8-0098/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu (2019/2509(RSP))


Lívia Járóka, Roberta Metsola PPE grupas vārdā
Soraya Post, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer, Tanja Fajon, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Dietmar Köster, Ana Gomes S&D grupas vārdā
Branislav Škripek ECR grupas vārdā
Cecilia Wikström, Ivo Vajgl, Fredrick Federley ALDE grupas vārdā
Cornelia Ernst, Patrick Le Hyaric, Merja Kyllönen, Malin Björk, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Ángela Vallina, Barbara Spinelli, Kostadinka Kuneva, Kostas Chrysogonos GUE/NGL grupas vārdā
Romeo Franz, Bodil Valero, Philippe Lamberts, Bart Staes, Jordi Solé, Ernest Urtasun, Judith Sargentini, Barbara Lochbihler, Monika Vana, Sven Giegold Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu (2019/2509(RSP))  
B8-0098/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un vēlākos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru attiecībā uz romu atzīšanu par grupu, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība pret diskrimināciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2153 (2017) par romu un klejotāju integrācijas veicināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs(2) un Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2016. gada ziņojumu par pamattiesībām un FRA EUMIDIS I un II pārskatu, kā arī citus pētījumus un ziņojumus par romiem,

–  ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Minority SafePack”, kas reģistrēta 2017. gada 3. aprīlī,

–  ņemot vērā attiecīgos ziņojumus un ieteikumus no romu pilsoniskās sabiedrības, NVO un pētniecības iestādēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā antičigānisms(6) ir īpašs pret romiem vērsts rasisma veids, ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats par rasu pārākumu, dehumanizācijas un institucionāla rasisma veids, kas zeļ vēsturiskas diskriminācijas augsnē, un kas cita starpā izpaužas kā vardarbība, naida runa, ekspluatācija, stigmatizācija un vistiešākā diskriminācija(7);

B.  tā kā romu(8) pamata cilvēktiesības Eiropā joprojām ir ierobežotas;

C.  tā kā Komisijas ziņojumā par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu (COM(2018)0785) izklāstītajos konstatējumos uzsvērts, ka “programma ir ļoti svarīga, lai izstrādātu ES un valstu instrumentus un struktūras, kas paredzēti romu iekļaušanas veicināšanai, taču tās mērķis “pārtraukt romu atstumtību” nav sasniegts”;

D.  tā kā Komisijas veiktais novērtējums parāda, ka ar integrācijas stratēģijām dažādie mērķuzdevumi ir jārisina vienlaikus un visaptveroši, lielāku uzmanību pievēršot cīņai pret antičigānismu; tā kā līdztekus četriem romu integrācijas mērķiem (izglītība, mājoklis, nodarbinātība un veselība) būtu jāizvirza arī īpašs romu nediskriminācijas mērķis;

E.  tā kā romu integrācijas jomā gūtie vispārējie panākumi ir visai ierobežoti; tā kā uzlabojumi ir konstatēti tādās jomās kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana un agrīnā pirmsskolas izglītība, taču saasinājusies segregācija skolās; tā kā ir uzlabojies romu veselības stāvokļa pašnovērtējums, taču romi vēl aizvien nesaņem pilnu medicīniskās aprūpes segumu; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nav uzlabojusies romu piekļuve nodarbinātībai, turklāt palielinājies to romu īpatsvars, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu; tā kā lielas bažas rada mājokļu trūkums un tikai nedaudz mazinājusies nabadzība; tā kā vēl aizvien nopietnas bažas rada antičigānisms un tā izpausmes, piemēram, naida noziegumi un naidīgi izteikumi gan tiešsaistē, gan bezsaistē; tā kā tika plānots, ka ES rīcība var dot būtisku pievienoto vērtību valstu rīcībpolitikām attiecībā uz romiem un to īstenošanā politiskā, pārvaldības un finanšu jomā;

F.  tā kā novērtējumā konstatētas nepilnības programmas sākotnējā izstrādē un īstenošanas laikā tās efektivitāte bijusi ierobežota;

G.  tā kā novērtējumā konstatēts, ka jānostiprina romu tiesības un līdzdalība, izmantojot mērķorientētus pasākumus; tā kā vissvarīgāk ir nostiprināt romu un NVO tiesības un palielināt to iespējas;

H.  tā kā novērtējums liecina, ka ES programmā pietiekama uzmanība nav pievērsta konkrētām romu grupām, ka ir jārisina multiplā un krusteniskā diskriminācija un ka stratēģijās jāiekļauj spēcīga dzimumu dimensija un uz bērniem orientēta pieeja;

I.  tā kā pašreizējā ES programmā trūkst skaidru mērķu un izmērāmu mērķuzdevumu; tā kā kvalitatīvās un kvantitatīvās uzraudzības procedūras ir nepietiekamas, savukārt konkrētām valstīm adresētie ieteikumi nav saistoši; tā kā pārāk maz tiek darīts, lai romi un viņu kopienas vairāk kā līdz šim iesaistītos šīs programmas un romiem paredzēto pasākumu, programmu un projektu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā novērtēšanā;

J.  tā kā lielākajā daļā standarta programmu romi nav iekļauti un tā kā mērķorientētās darbības, kuras finansē struktūrfondi, nav spējušas panākt ilgtspējīgas pozitīvas pārmaiņas to romu dzīvē, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā;

K.  tā kā dalībvalstīm nepārprotami ir pienākums veikt korektīvus pasākumus, lai novērstu tādu praksi, kas diskriminē romus;

L.  tā kā nolūkā uzlabot romu apstākļus un iespējas dzīvē izšķirīga nozīme ir uzticības veidošanai starp romiem un citām tautībām; tā kā uzticība ir būtiska visai sabiedrībai kopumā,

1.  atkārtoti pauž savu nostāju, aicinājumus un ieteikumus, kas pausti un pieņemti 2017. gada 25. oktobra rezolūcijā par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu; pauž nožēlu, ka šajā rezolūcijā sniegtie ieteikumi nav vainagojušies ar efektīviem pasākumiem;

2.  aicina Komisiju:

i.  rīkoties saskaņā ar Parlamenta, Padomes un daudzu NVO un ekspertu aicinājumiem un ierosināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada, kurā būtu noteikts plašāks prioritāro jomu klāsts, skaidri un saistoši mērķuzdevumi, termiņi un rādītāji, ar ko uzraudzīt un risināt konkrētas problēmas un atspoguļot romu kopienu daudzveidību, šim nolūkam piešķirot pietiekamus valsts līdzekļus;

ii.  pietiekami iesaistīt romu pārstāvjus, NVO un Eiropas līdztiesības atbalsta struktūru tīklu (Equinet) ES stratēģiskās programmas izstrādē, arī izmantojot pamanāmu un pieejamu konsultāciju procedūru, un nodrošināt attiecīgo pārstāvju jēgpilnu līdzdalību programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, tādējādi stiprinot viņu iesaisti;

iii.  izvirzīt cīņu pret antičigānismu ES stratēģiskās programmas centrā, arī iekļaujot īpašu pretdiskriminācijas mērķuzdevumu, kā arī citus mērķuzdevumus, tādus kā romu iekļaušana vidiski ilgtspējīgā, digitālā sabiedrībā un taisnīga romu pārstāvība visās dzīves jomās, un mudināt dalībvalstis saistībā ar cīņu pret antičigānismu izstrādāt mērķorientētas stratēģijas un konkrētus pasākumus, kas papildinātu cīņu pret vienu no antičigānisma izpausmēm, proti, sociālo un ekonomisko atstumtību;

iv.  nodrošināt, ka ES stratēģiskajā programmā pienācīgi tiek ņemta vērā multiplā un krusteniskā diskriminācija, integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un uz bērniem orientēta pieeja;

v.  piešķirt pienācīgus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas uzraudzīt, atbalstīt un sniegt norādījumus par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu, arī norādes nacionālajiem romu kontaktpunktiem (NRK);

vi.  stiprināt Pamattiesību aģentūras (FRA) pilnvaras, institucionālās spējas, cilvēkresursus un budžetu, lai tā palīdzētu izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt romu integrācijas valsts stratēģijas;

vii.  pieņemt darbaspēka daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju romu integrēšanai ES iestāžu personālā;

viii.  ES stratēģiskajā programmā pievērst uzmanību konkrētām romu grupām, tādām kā ES romi, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, ārpussavienības valstu pilsoņi un pievienošanās valstu romi;

ix.  ES stratēģiskajā programmā iekļaut patiesības konstatēšanas, atzīšanas un izlīguma procesu, lai veidotu uzticību, un uzsvērt konkrētus kultūras un strukturālos pasākumus un iniciatīvas, ko atbalstītu ar ES līdzekļiem;

x.  Eiropas pusgada ietvaros arī turpmāk pārbaudīt, vai dalībvalstu vispārējās rīcībpolitikas ir iekļaujošas saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un saglabāt ciešu saikni starp iekļaujošām strukturālām reformām, romu integrācijas mērķuzdevumu izpildi un ES finansējuma izmantošanu dalībvalstīs;

3.  aicina dalībvalstis:

i.  izstrādāt savas valsts stratēģiju romu integrēšanai laikposmam pēc 2020. gada, kurā būtu noteikts plašs prioritāro jomu klāsts, skaidri un saistoši mērķuzdevumi, termiņi un rādītāji, ar ko uzraudzīt un risināt konkrētas problēmas un atspoguļot romu kopienu daudzveidību, un šim nolūkam piešķirt pietiekamus valsts līdzekļus;

ii.  izstrādājot savas valsts stratēģiju romu integrēšanai, īstenot augšupēju pieeju un iesaistīt romu pārstāvjus, kopienas, NVO un līdztiesības atbalsta struktūras, kā arī nodrošināt attiecīgo pārstāvju jēgpilnu līdzdalību šo stratēģiju īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

iii.  izvirzīt cīņu pret antičigānismu savas valsts stratēģijas centrā, kas papildinātu cīņu pret vienu no antičigānisma izpausmēm, proti, sociālo un ekonomisko atstumtību; izstrādāt mērķorientētas stratēģijas un konkrētas darbības cīņai pret antičigānismu, piemēram, izmeklēt tagadējos un agrākos rasistiskos uzbrukumus romiem; un veicināt romu līdztiesīgu pārstāvību visās dzīves jomās, arī plašsaziņas līdzekļos, valsts iestādēs un politiskās struktūrās;

iv.  nodrošināt, ka savas valsts stratēģijā pienācīgi tiek ņemta vērā multiplā un krusteniskā diskriminācija, integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un uz bērniem orientēta pieeja;

v.  stiprināt NRK pilnvaras, institucionālās spējas, cilvēkresursus un budžetu un nodrošināt NRK pienācīgas pozīcijas valsts pārvaldes iestāžu struktūrā, lai NRK varētu veikt savu darbu, pielietojot starpnozaru efektīvu koordināciju;

vi.  savas valsts stratēģijā pievērst uzmanību konkrētām romu grupām, tādām kā ES romi, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, un ārpussavienības valstu pilsoņi, arī pievienošanās valstu romi;

vii.  savas valsts stratēģijā iekļaut patiesības konstatēšanas, atzīšanas un izlīguma procesu, lai veidotu uzticību, un uzsvērt konkrētus kultūras un strukturālos pasākumus un iniciatīvas, ko atbalstītu ar valsts līdzekļiem;

viii.  panākt un nodrošināt, lai savas valsts vispārējās rīcībpolitikas būtu efektīvi iekļaujošas, un izmantot pieejamos ES struktūrfondus, lai pārredzamā un atbildīgā veidā uzlabotu romu apstākļus un iespējas dzīvē; izmeklēt attiecīgo līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kas notikuši gan nesen, gan agrāk, un sākt tiesvedību pret vainīgajiem; veikt nepieciešamos pasākumus, lai apgūtu visus romu kopienām paredzētos līdzekļus, arī līdz tagadējās DFS beigām;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Reģionu komitejai, izplatīšanai subnacionāliem parlamentiem un padomēm, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2)

OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

(3)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(4)

OV C 346, 27.9.2018., 171. lpp.

(5)

OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp.

(6)

Antičigānismu dažkārt apzīmē arī citādi, un dažādās dalībvalstīs dažkārt izmanto nedaudz atšķirīgus terminus, piemēram, Antiziganismus.

(7)

ECRI vispārējais politikas ieteikums Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu.

(8)

Vārds “romi” te lietots kā visaptverošs termins, kas aptver dažādas radniecīgas grupas Eiropā neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi uzturas vai neuzturas vienā vietā, kurām var būt ļoti atšķirīgas kultūras un dzīvesveidi, piemēram, romus, klejotājus, sintus, manušus, kalus, romanišelus, bojašus, aškali, Balkānu ēģiptiešus, jenišus, domus un lomus.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. februārisJuridisks paziņojums