Procedūra : 2019/2569(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0104/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0104/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 171kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0104/2019
11.2.2019
PE635.329v01-00
 
B8-0104/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par tiesībām uz miermīlīgu protestu un samērīga spēka lietošana (2019/2569(RSP))


Eva Joly, Ernest Urtasun, Margrete Auken, Josep-Maria Terricabras, Jordi Solé, Yannick Jadot, Pascal Durand Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesībām uz miermīlīgu protestu un samērīga spēka lietošana (2019/2569(RSP))  
B8-0104/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk tekstā „Harta”),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā salīdzinošo pētījumu par valstu tiesību aktiem par miermīlīgas pulcēšanās brīvību, ko 99. plenārsesijā apstiprināja Venēcijas komisija (Venēcija, 2014. gada 13.–14. jūnijs),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) Rokasgrāmatu cilvēktiesību jautājumos par kārtības nodrošināšanu ar pulcēšanos saistītos pasākumos,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas darbību un EDSO ODIHR pamatnostādnes par miermīlīgas pulcēšanās brīvību,

–  ņemot vērā ANO Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu spēka un ieroču pielietošanas pamatprincipus un ANO Rīcības kodekss tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos un īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi kopīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība;

B.  tā kā pamattiesībām, ņemot vērā to, ka tās izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir jāveido Savienības tiesību aktu vispārējie principi, un tā kā ir jāievēro starptautiskie cilvēktiesību instrumenti;

C.  tā kā tiesiskums ir demokrātijas pamatbalsts un viens no ES dibināšanas principiem, kura pamatā ir pieņēmums par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis turpina ievērot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras ir noteiktas Hartā un ECTK;

D.  tā kā Hartas 12. pantā un ECTK 11. pantā, kā arī ICCPR 21. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos;

E.  tā kā Hartas 4. pantā un ECTK 3. pantā, kā arī ICCPR 7. pantā ir noteikts, ka neviens netiek pakļauts spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei, vai sodam;

F.  tā kā biedrošanās brīvība ir cieši saistīta ar vārda brīvību, kā tas ir nostiprināts Hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā, kā arī ICCPR 19. pantā, kuros ir paredzēts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību un ka šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām;

G.  tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, veicinot atvērtu un plurālistisku sabiedrību, sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesā un valdību atbildības stiprināšanu;

H.  tā kā Hartas 52. pantā ir noteikts, ka “[v]isiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība”; tā kā, ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības;

I.  tā kā vairākās dalībvalstīs tiesībaizsardzības iestādes tiek kritizētas par to, ka tās apdraud tiesības uz mierīgas pulcēšanās brīvību un izmanto pārmērīgu spēku;

J.  tā kā 2019. gada 6. februārī vairāki ANO cilvēktiesību eksperti mudināja Apvienoto Karalisti neizmantot drošības un ar terorismu saistītos tiesību aktus, lai vajātu miermīlīgus protestētājus, ņemot vērā notiesājošo spriedumu attiecībā uz tā dēvēto „Stansted 15” (15 no Stanstedas), kuri lidostā Dienvidaustrumu Anglijā mēģināja novērst deportācijai paredzēto lidojumu;

K.  tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2019. gada 29. janvārī pauda bažas par lielo skaitu cilvēku, kuri tika ievainoti protestos Francijā vai ciešā saistībā ar tiem, tostarp ar šāviņiem no tā dēvētajiem aizsardzībai paredzētajiem ieročiem, piemēram, aizsargložu palaidējiem, kā arī bažas par noteikumu projektu kā preventīvu pasākumu dalības aizliegšanai demonstrācijās, pamatojoties uz administratīvu lēmumu un bez iepriekšēji tiesas veiktas pārbaudes, un par noteikumu projektu, kas paredz atzīt par noziedzīgu nodarījumu tīšu savas sejas pilnīgu vai daļēju aizsegšanu, esot demonstrācijā vai tās tuvumā;

L.  tā kā 2018. gada 13. decembrī vairāki ANO cilvēktiesību eksperti pauda bažas par ziņojumiem, ka Polijas iestādes ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (COP 24) pasākumu ietvaros Katovicē vairākus cilvēktiesību aizstāvjus ir pakļāvušas vajāšanai, patvaļīgi aizturējušas un iztaujājušas vairākas stundas ilgi; tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs un EDSO ODIHR direktors 2016. gada 5. decembrī pauda nopietnas bažas par tiesību aktu grozījumiem, kas grauj pulcēšanās brīvību Polijā;

M.  tā kā 2018. gada 20. novembrī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs uzsvēra, ka, Spānijā, piemērojot Likumu par pilsoņu drošību Spānijā, neskaidru iemeslu dēļ tika piemērotas sankcijas pret žurnālistiem, kuri filmējuši tiesībaizsardzības spēkus, un pret personām, kas piedalās miermīlīgās demonstrācijās un citos publiskos pulcēšanās pasākumos, un pauda bažas par iespēju noteikt sankcijas personām, kuras sasauc nepieteiktas demonstrācijas; tā kā 2017. gada 4. oktobrī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs un vairāki ANO cilvēktiesību eksperti pauda bažas par apgalvojumiem, ka tiesībaizsardzības iestādes izmantojušas nesamērīgu spēku Katalonijā 2017. gada 1. oktobrī, un aicināja veikt izmeklēšanu;

N.  tā kā Eiropas Parlaments 2018. gada 13. novembra rezolūcijā par tiesiskumu Rumānijā(2) nosodīja vardarbīgu un nesamērīgu policijas iejaukšanos protestu laikā Bukarestē 2018. gada augustā un aicināja Rumānijas iestādes nodrošināt pārredzamu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu attiecībā uz policijas ātrās reaģēšanas vienību darbībām,

1.  aicina dalībvalstis respektēt tiesības uz mierīgas pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un vārda brīvību;

2.  uzsver, ka atklātām publiskām debatēm ir būtiska nozīme demokrātiskas sabiedrības darbībā; uzskata, ka vardarbība pret miermīlīgiem demonstrantiem nekad nevar būt risinājums;

3.  nosoda to, ka vairākās dalībvalstīs iepriekšējos gados ir pieņemti ierobežojoši tiesību akti attiecībā uz pulcēšanās brīvību;

4.  nosoda varas iestāžu vardarbīgo un nesamērīgo iejaukšanos protestu un mierīgu demonstrāciju norisē; mudina attiecīgās iestādes nodrošināt pārredzamu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu, ja ir aizdomas par nesamērīgu spēka lietošanu vai izteiktas sūdzības par to; atgādina, ka tiesībaizsardzības iestādes ir vienmēr jāsauc pie atbildības saistībā ar to pienākumu izpildi un par to, vai tās ievēro tiesisko regulējumu un operatīvā darba normas;

5.  mudina dalībvalstis atturēties no pārmērīga spēka pielietošanas pret mierīgiem demonstrantiem un viņu patvaļīgas ieslodzīšanas; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai spēka lietošana vienmēr būtu likumīga, samērīga un balstīta uz nepieciešamību un lai tiesībaizsardzības iestādes spēku vienmēr lietotu tikai kā galējo līdzekli, kā arī lai, to lietojot, respektētu un saudzēt cilvēku dzīvību un fizisko neaizskaramību; norāda, ka nekritiska spēka izmantošana pret pūli ir pretrunā proporcionalitātes principam; norāda uz žurnālistu un fotožurnālistu būtisko lomu, informējot par nesamērīgas vardarbības gadījumiem, un nosoda gadījumus, kad žurnālisti un fotožurnālisti apzināti ir bijuši mērķtiecīgi pakļauti uzbrukumiem;

6.  aicina dalībvalstis izmantot alternatīvus paņēmienus, kas jau ir izrādījušies efektīvi, jo īpaši tos, kuri nepieļauj fizisku saskari ar demonstrantiem un kuri paredz starpniecības amatpersonu iesaistīšanu;

7.  atgādina, ka tiesībaizsardzības politikās ir īpaši jāņem vērā personas, kuras ir īpaši neaizsargātas pret nelabvēlīgajām sekām, ko rada spēka lietošana vispār, kā arī nenāvējošu ieroču iedarbība, piemēram, bērni, grūtnieces, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, personas ar garīgu saslimšanu vai narkotiku vai alkohola ietekmē;

8.  mudina dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonas aktīvi piedalīties Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) piedāvātajās mācībās „Sabiedriskā kārtība — policijas darbība liela mēroga pasākumos”; mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā; aicina dalībvalstis veicināt policijas spēku pastāvīgu apmācību par valsts un starptautisko cilvēktiesību tēmu;

9.  uzsver, ka tiesībaizsardzības iestādēm par prioritāti jānosaka brīvprātīgas izklīšanas panākšana bez spēka lietošanas; uzstāj, ka šaujamieročus nekad nedrīkst likumīgi izmantot, lai izklīdinātu sapulcējušos cilvēkus, bet tos drīkst izmantot tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu tiešus draudus dzīvībai vai smagus ievainojumus;

10.  nosoda to, ka policijas spēki pret miermīlīgiem demonstrantiem, ir pielietojuši nenāvējošus ieročus, piemēram, gumijas vai plastikāta šāviņu ieročus un tūlītējas iedarbības asaru gāzes granātas, un kuri tikuši izmantoti pat reģionos, kur tie ir aizliegti; nosoda arī asaru gāzes, ūdensmetēju un līdzīgu protestētāju izklīdināšanai paredzētu līdzekļu izmantošanu, kas var izraisīt smagus ievainojumus ar sekām visa mūža garumā; norāda, ka daudzas starptautiskas organizācijas un struktūras ir pieprasījušas aizliegt noteiktus nenāvējošu ieroču veidus;

11.  ir nobažījies par to, ka dalībvalstīs pastāv atšķirīgi robežsliekšņi spēka un ieroču lietošanai; pauž nožēlu par to, ka tiesībaizsardzības iestādes pret ES pilsoņiem izturas ļoti atšķirīgi un ka viņu pamattiesības visur netiek aizsargātas vienādi;

12.  atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu un to reģionu lēmumu apturēt vai aizliegt noteikta veida nenāvējošus ieročus; mudina aizliegt noteikta veida nenāvējošu ieroču un ierīču izmantošanu, tostarp, piemēram, gumijas vai plastikāta šāviņu palaidējus, piemēram, plastikāta ložu ieročus vai LBD 40, gumijas granulu granātas un tūlītējas iedarbības asaru gāzes granātas, piemēram, GLI F4;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visi ieroči pirms laišanas tirgū tiktu neatkarīgi novērtēti un pārbaudīti izmēģinājumos un lai tiktu apkopoti visi pašreizējie dati par visiem spēka lietošanas gadījumiem, tādējādi ļaujot savākt pierādījumus par lietošanu, neatbilstīgu lietošanu, neparedzētām sekām, ievainojumiem, nāves gadījumiem un to cēloņiem;

14.  aicina Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju organizēt uzklausīšanu par spēka lietošanu un nenāvējošu ieroču pielietošanu pret personām, kas sapulcējušās, un sagatavot ziņojumu par šo jautājumu sadarbībā ar STOA komisiju, lai izstrādātu dalībvalstīm paredzētas pamatnostādnes par spēka un nenāvējošu ieroču lietošanu; mudina Komisiju un Pamattiesību aģentūru piedalīties šajā procesā;

15.  uzdod Lūgumrakstu komitejai pienācīgi izskatīt lūgumrakstus par tiesību uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību pārkāpumiem un pārmērīgu spēka lietošanu šajā kontekstā;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0446.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februārisJuridisks paziņojums