Procedūra : 2019/2569(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0105/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0105/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 158kWORD 50k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0104/2019
11.2.2019
PE635.330v01-00
 
B8-0105/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par tiesībām uz miermīlīgu protestu un samērīgu spēka lietošanu (2019/2569(RSP))


Sylvia-Yvonne Kaufmann, Birgit Sippel S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesībām uz miermīlīgu protestu un samērīgu spēka lietošanu (2019/2569(RSP))  
B8-0105/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk “Pamattiesību harta”),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk “ECTK”) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Spēka un šaujamieroču lietošanas pamatprincipus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem,

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas paredz respektēt cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kurā valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kurā nav diskriminācijas, kā arī pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība;

B.  tā kā starptautiskie cilvēktiesību instrumenti uzliek Savienībai un tās dalībvalstīm pienākumus, kuri ir jāievēro;

C.  tā kā tiesiskums ir demokrātijas centrālais balsts un viens no ES pamatprincipiem, kura pamatā ir pieņēmums par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis aizstāv demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts Pamattiesību hartā un ECTK;

D.  tā kā ir būtiski, lai ES aizstāvētu vārda un informācijas brīvību, kā arī mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

E.  tā kā ECTK 11. pantā un Pamattiesību hartas 12. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses;

F.  tā kā ECTK ir noteikts arī tas, ka pulcēšanās brīvība neliedz personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā, piemērot likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanai, pamatojoties uz samērīguma un nepieciešamības kritērijiem;

G.  tā kā gadījumos, kad likumīga spēka lietošana ir neizbēgama, tiesībaizsardzības amatpersonām tas jālieto ierobežoti un jārīkojas samērīgi nodarījuma smagumam un leģitīmajam mērķim, ko paredzēts sasniegt; tā kā minētajām amatpersonām būtu jācenšas nenodarīt kaitējumu un neradīt ievainojumus, un respektēt un saudzēt cilvēku dzīvību un fizisko integritāti;

H.  tā kā Pamattiesību hartas 12. pantā ir noteikts arī tas, ka Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu veicina Savienības līmeņa politiskās partijas;

I.  tā kā ir jāaizsargā biedrošanās brīvība; tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme atvērtas un plurālistiskas sabiedrības veicināšanā, sabiedrības līdzdalības sekmēšanā demokrātijas procesā un valdību pārskatatbildības stiprināšanā;

J.  tā kā biedrošanās brīvība ir cieši saistīta ar vārda brīvību, kā apliecināts Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā, kuros ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību un šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām;

K.  tā kā Pamattiesību hartas 52. pantā ir noteikts, ka “[v]isiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība”;

L.  tā kā nenāvējošu ieroču, piemēram, Flash Ball un LBD40 šaujamieroču un GLI-F4 granātu, izmantošanas dēļ neseno demonstrāciju laikā Eiropas Savienībā daudzi cilvēki guva smagus ievainojumus,

1.  aicina dalībvalstis garantēt tiesības uz mierīgas pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un vārda brīvību;

2.  uzsver, ka cilvēku tiesībām pulcēties kopā ar citiem cilvēkiem un panākt, lai viņu kopējais viedoklis tiktu sadzirdēts, ir būtiska nozīme pienācīgi funkcionējošā demokrātijā;

3.  nosoda vairāku dalībvalstu varas iestāžu vardarbīgo un nesamērīgo iejaukšanos protestu un mierīgu demonstrāciju norisē; aicina attiecīgās iestādes nodrošināt pārredzamu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu attiecībā uz nesamērīgu spēka lietošanu;

4.  mudina dalībvalstis atturēties no nesamērīgas spēka lietošanas pret mierīgiem demonstrantiem;

5.  uzsver, ka jebkāda veida ieroču izmantošanai ir jābūt ierobežotai un ka tiesībaizsardzības iestādēm ir prioritārā kārtā jācenšas panākt labprātīgu izklīšanu bez spēka lietošanas;

6.  atzīst, ka policijas spēki, kuru vidū arī bijuši daudzi upuri, darbojas sarežģītos apstākļos, kas galvenokārt saistīts ar atsevišķu protestētāju naidīgumu, taču arī ar pārmērīgi lielo darba slodzi; nosoda jebkāda veida vardarbību pret cilvēkiem vai īpašumu, kuru pastrādā vardarbīgi, kareivīgi protestētāji, kas ieradušies tikai vardarbīgā nolūkā un tādējādi kaitē miermīlīgu protestu leģitimitātei;

7.  aicina dalībvalstis vairāk apmācīt policijas vienības par pūļa kontroles paņēmieniem un konkrētu ieroču izmantošanu; aicina dalībvalstis izmantot alternatīvu praksi, kas dažās ES valstīs jau ir izrādījusies efektīva, proti, saziņā ar demonstrantiem izmantot lielus ekrānus, pēc iespējas izvairīties no fiziskas saskares ar demonstrantiem un paļauties uz mediācijas speciālistu palīdzību, kuri saņēmuši apmācību psiholoģijā un socioloģijā;

8.  mudina dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonas aktīvi piedalīties Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) nodrošinātajās mācībās “Sabiedriskā kārtība — policijas darbība liela mēroga pasākumos”; mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā;

9.  norāda, ka ANO ir prasījusi aizliegt noteiktus nenāvējošu ieroču veidus;

10.  norāda, ka dalībvalstīs pastāv atšķirīgi robežsliekšņi spēka un ieroču izmantošanai; pauž nožēlu par to, ka tiesībaizsardzības iestāžu izturēšanās pret ES pilsoņiem ir ļoti atšķirīga un ka atšķiras arī pamattiesību aizsardzība;

11.  aicina Komisiju izstrādāt dalībvalstīm papildu vadlīnijas par nenāvējošu ieroču izmantošanu un atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu lēmumu apturēt vai pavisam aizliegt noteikta veida nenāvējošu ieroču izmantošanu;

12.  aicina dalībvalstis nodrošināt savu pienākumu ievērošanu pamattiesību jomā, kā arī nodrošināt, lai tiesībaizsardzības iestādes, saskaroties ar protestiem un demonstrācijām, spēku vienmēr lietotu tikai kā galējo līdzekli un lai spēka lietošana vienmēr būtu likumīga, samērīga un balstīta uz nepieciešamību;

13.  atgādina, ka tiesībaizsardzības politikā, instrukcijās un operācijās sevišķa vērība jāveltī tiem, kuri ir īpaši neaizsargāti pret postošajām sekām, ko rada spēka lietošana vispārīgā ziņā, kā arī pret konkrētu nenāvējošu ieroču radītajām sekām;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visi ieroči pirms laišanas tirgū tiktu neatkarīgi novērtēti un pārbaudīti izmēģinājumos un lai tiktu apkopoti visi pašreizējie dati par visiem spēka lietošanas gadījumiem, tādējādi ļaujot savākt pierādījumus par lietošanu, neatbilstīgu lietošanu, neparedzētām sekām, ievainojumiem, nāves gadījumiem un to cēloņiem;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februārisJuridisks paziņojums