Rezolūcijas priekšlikums - B8-0128/2019Rezolūcijas priekšlikums
B8-0128/2019

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES

12.2.2019 - (2019/2574(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Geoffrey Van Orden, Charles Tannock, Anna Elżbieta Fotyga, Ruža Tomašić, Branislav Škripek ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0128/2019

Procedūra : 2019/2574(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0128/2019
Iesniegtie teksti :
B8-0128/2019
Pieņemtie teksti :

B8-0128/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES

(2019/2574(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem (“INF līgums”), ko Vašingtonā 1987. gada 8. decembrī parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (Padomju Savienības) prezidents Mihails Gorbačovs,

–  ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa 2018. gada 21. oktobra paziņojumu, kurā tika draudēts ar ASV izstāšanos no INF līguma,

–  ņemot vērā prezidenta Trampa 2019. gada 1. februāra paziņojumu, ar kuru tika apstiprināta ASV izstāšanās no INF līguma,

–  ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2019. gada 2. februāra paziņojumu, ar kuru tika apstiprināts, ka viņa valdība aptur Krievijas dalību līgumā,

–  ņemot vērā paziņojumu par INF līgumu, ko Briselē 2018. gada 4. decembrī sniedza NATO valstu ārlietu ministri,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni piezīmes septītajā ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konferencē, kas 2018. gada 18. un 19. decembrī notika Briselē,

–  ņemot vērā Briselē 2018. gada 10. jūlijā parakstīto kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 1987. gadā Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība parakstīja INF līgumu kā ieroču kontroles nolīgumu, ar ko likvidē visas sauszemes ballistiskās un spārnotās raķetes un palaišanas iekārtas, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 km;

B.  tā kā līdz 1991. gada maijam saskaņā ar līguma noteikumiem bija likvidētas aptuveni 2692 raķetes; tā kā pēc tam 10 gadus tika veiktas pārbaudes uz vietas; tā kā saskaņā ar INF līgumu kopumā tika demontētas vairāk nekā 3000 raķetes ar kodolgalviņām;

C.  tā kā INF līgumam ir bijusi galvenā loma Eiropas un tās NATO partneru drošības uzturēšanā vairāk nekā trīs desmitgades;

D.  tā kā NATO un Amerikas Savienotās Valstis ir vairākkārt vērsušās pie Krievijas, paužot bažas par tās raķešu izstrādes darbībām, jo īpaši attiecībā uz raķešu sistēmu “9M729”, kuru tās uzskata par INF līguma pārkāpumu;

E.  tā kā ASV prezidents Donalds Tramps 2018. gada 21. oktobrī paziņoja par savu nodomu izbeigt ASV dalību līgumā, atsaucoties uz to, ka Krievija neievēro šo līgumu;

F.  tā kā Amerikas Savienotās Valstis 2019. gada 1. februārī oficiāli apturēja līguma darbību pēc tam, kad bija beidzies 60 dienu termiņš, līdz kuram Krievijai bija jāatgriežas pie pilnīgas šī līguma noteikumu ievērošanas; tā kā Krievija šī līguma darbību apturēja 2019. gada 2. februārī;

G.  tā kā Krievija kopš izstāšanās no līguma ir sākusi darbu pie jaunām vidēja darbības rādiusa ballistisko un virsskaņas raķešu sistēmām; tā kā Amerikas Savienotās Valstis arī ir paziņojušas par plāniem veikt pētniecības un izstrādes darbības saistībā ar ieročiem, kuri saskaņā ar INF līgumu ir aizliegti;

H.  tā kā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir aicinājis Krieviju izmantot ASV piedāvāto sešu mēnešu periodu, lai atgrieztos pie pilnīgas šī līguma noteikumu ievērošanas;

I.   tā kā Krievija ir atkārtoti noliegusi, ka tā laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam būtu pārkāpusi minēto līgumu, un tas ir saasinājis uzticības trūkumu INF līgumam un tā izpildes nodrošināšanai;

J.  tā kā pirms ASV izstāšanās no līguma Krievija apstiprināja, ka 2019. gada sākumā tā izvietos starpkontinentālās ballistiskās raķetes “RS-26” 1200 km uz austrumiem no Maskavas;

K.  tā kā Ķīna, kas nav parakstījusi INF līgumu, ir plaši izvērsusi savu raķešu arsenālu, tostarp nogādes līdzekļus, tādus kā raķetes ar vairākām neatkarīgi notēmējamām kaujas galviņām (MIRV) un Jin klases ballistisko raķešu zemūdenes, strauji paplašinot gan darbības rādiusu, gan ballistisko raķešu arsenālu, par kuru tiek uzskatīts, ka tas patlaban ietver 1200 tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes, 200–300 vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes un 75–100 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, un aktualizējot jautājumu par to, vai ir vajadzīgs jauns līgums, kas būtu saistošs ASV, Krievijai un Ķīnai,

1.  atbalsta INF līguma turpināšanu, jo tas ir viens no globālas ieroču neizplatīšanas stūrakmeņiem, un uzskata, ka līgums ir bijis Eiropas miera un drošības pamatā vairāk nekā trīs desmitgades;

2.  atbalsta NATO valstu ārlietu ministru paziņojumu, ka Krievija ir izstrādājusi raķešu sistēmas, ar kurām tiek pārkāpts INF līgums un kuras apdraud eiroatlantisko drošību; turklāt piekrīt NATO viedoklim, ka Amerikas Savienotās Valstis ir pilnībā ievērojušas saistības, kas tām noteiktas INF līgumā;

3.  aicina Krieviju pēc iespējas drīzāk atsākt pilnībā un pārbaudāmi ievērot INF līguma noteikumus un mudina to apņemties veicināt šī līguma ilgtermiņa pastāvēšanu;

4.  atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību un dialogu, lai veidotu uzticēšanos un ticību INF līguma un visu citu tādu nolīgumu īstenošanai, ar kuriem tiek atbalstīta stratēģiskā stabilitāte un drošība;

5.  stingri atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, un mudina atjaunot konstruktīvu dialogu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, cenšoties panākt stingrākus noteikumus un garantijas attiecībā uz to raķešu spējām un kodolspējām;

6.  pauž pilnīgu apņēmību panākt efektīvu starptautisko ieroču kontroli, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu;

7.  uzsver Amerikas Savienoto Valstu un tās NATO partneru vienotības nozīmību eiroatlantiskās drošības, atturošas iedarbības un NATO aizsardzības spējas saglabāšanā;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresa locekļiem, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam un Krievijas Valsts Domes un Federācijas padomes locekļiem.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika