Procedūra : 2019/2574(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0131/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0131/2019

Debates :

PV 13/02/2019 - 20
CRE 13/02/2019 - 20

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.16

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 173kWORD 53k
12.2.2019
PE635.356v01-00
 
B8-0131/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES (2019/2574(RSP))


Helmut Scholz, Merja Kyllönen, Takis Hadjigeorgiou, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Marisa Matias, Kateřina Konečná, Paloma López Bermejo, Eleonora Forenza, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Sabine Lösing, Luke Ming Flanagan GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES (2019/2574(RSP))  
B8-0131/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(1),

–  ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) VI pantu, kas valstīm ar kodolieročiem uzliek pienākumu godprātīgi īstenot sarunas par kodolatbruņošanos,

–  ņemot vērā ANO atbruņošanās programmu,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 16. mērķi, kas paredz veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā 1987. gada 8. decembra Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem (turpmāk “INF līgums”), kas noslēgts starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS),

–  ņemot vērā ASV valsts sekretāra 2019. gada 2. februāra paziņojumu par ASV nodomu izstāties no INF līguma(2),

–  ņemot vērā saistītos pilsoniskās sabiedrības organizāciju paziņojumus, jo īpaši 2017. gada Nobela Miera prēmijas laureātes Starptautiskās kodolieroču likvidēšanas kampaņas (ICAN) 2019. gada 1. februāra paziņojumu “US withdrawal from INF Treaty puts Europe (and the world) at risk” (“ASV izstāšanās no INF līguma apdraud Eiropu (un pasauli)”(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā INF līgums ir ļoti svarīgs Eiropas drošībai; tā kā tajā ir paredzēts, ka abām pusēm jālikvidē savi tādu no zemes palaižamo kodolraķešu un tradicionālā bruņojuma ballistisko un spārnoto raķešu krājumi, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 km, aizliedzot tām glabāt, ražot un izmēģināt šādas raķetes; tā kā ar līgumu ir nodrošināta gandrīz 2700 vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidācija;

B.  tā kā INF līgums palīdzēja veidot un stiprināt stabilitāti Aukstā kara laikā, ievērojami samazinot raķešu skaitu Eiropā, un tādējādi Eiropa no INF līguma ieguva visvairāk;

C.  tā kā gan ASV, gan Krievija apgalvo, ka pretējā puse pārkāpj INF līgumu; tā kā abas puses nav spējušas novērst šīs savstarpējās bažas ar diplomātisko dialogu; tā kā nav sasaukta īpašā pārbaudes komisija, kas saskaņā ar līgumu izveidota, lai cita starpā risinātu tā ievērošanas jautājumus; tā kā Krievija nesen aicinājusi ASV ekspertus izskatīt un apspriest iespējamos pārkāpumus;

D.  tā kā Amerikas Savienotās Valstis 2002. gada jūnijā izstājās no Pretballistisko raķešu līguma; tā kā kopš tā laika Austrumeiropā ir izvērstas jaunas aizsardzības sistēmas pret ballistiskajām raķetēm;

E.  tā kā 2018. gada 20. oktobrī prezidents D. Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no INF līguma, jo Krievija šo līgumu neievēro un Ķīna tajā nepiedalās; tā kā Krievija gan ir apliecinājusi savu vēlmi saglabāt līgumu, taču arī paziņoja par nodomu apturēt dalību tajā;

F.  tā kā ASV paziņojums par nodomu izstāties no INF līguma liek šaubīties arī par ASV un Krievijas iespējām sadarboties, lai pagarinātu jauno līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmākas samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (jaunais START līgums), kurš beigsies 2021. gadā; tā kā nespēja pagarināt jauno START līgumu nopietni kaitētu starptautiskajam ieroču kontroles režīmam, kas gadu desmitiem devis stabilitāti kodolieroču jomā;

G.  tā kā INF līgums ir pamats globālās stratēģiskās stabilitātes, pasaules miera un reģionālās drošības saglabāšanai; tā kā līguma saglabāšana varētu veicināt centienus saglabāt citus spēkā esošos ieroču kontroles un atbruņošanās līgumus, tostarp jauno START līgumu, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus sarunām par ieroču ierobežošanu, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu;

H.  tā kā Eiropa un pasaule nonākusi krustcelēs, proti, vai nu saglabāt kodolieroču kontroli un atbruņošanās sistēmu, vai arī pieredzēt jaunu bruņošanās sacensību,

1.  pauž nopietnas bažas par ASV nodomu izstāties no INF līguma un pārtraukt pildīt savas saistības saskaņā ar to; atgādina, ka šāda rīcība radīs nopietnus draudus Eiropas un pasaules drošībai un mieram, palielinās militāro konkurenci un pasliktinās attiecības starp valstīm ar kodolieročiem;

2.  aicina Amerikas Savienotās Valstis un Krieviju atjaunot centienus risināt bažas par līguma ievērošanu, izmantojot līguma pārbaudes mehānismu un sarunas; stingri prasa abām pusēm saglabāt un stiprināt INF līgumu, pilnībā un stingri ievērojot to;

3.  aicina Krieviju un Amerikas Savienotās Valstis atsākt konstruktīvu dialogu, lai mazinātu saspīlējumu un stiprinātu starptautisko drošību un stabilitāti, kā arī turpinātu kodolieroču skaita samazināšanu; aicina abas puses izstrādāt papildu sadarbības pasākumus, kas var palielināt uzticību un savstarpēju uzticēšanos un samazināt nepareizas interpretācijas un pārpratumu iespējas;

4.  uzsver, ka neskaidrība par INF līguma nākotni nedrīkst apdraudēt citus ieroču kontroles līgumus; īpaši mudina Amerikas Savienotās Valstis un Krieviju pagarināt jauno START līgumu pirms tā darbības beigām 2021 gadā;

5.  pauž nopietnas bažas, ka atteikšanās no INF līguma var padarīt Eiropu par vietu, kur notiek konfrontācija ar kodolieročiem starp Krieviju un ASV; stingri noraida jebkādu stratēģisku koncepciju, kuras pamatā ir t. s. atturēšanas loģika, proti, koncepcija, kas pagājušajā gadsimtā noveda pasauli uz kodolkonflikta sliekšņa;

6.  aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties starpnieka lomu un veicināt uz rezultātiem orientētu dialogu par reģionālo un globālo stabilitāti, kodolatbruņošanos un ieroču neizplatīšanu; aicina ES uzsākt sarunas par Eiropas miera kārtības izveidošanu, kas garantēs drošību visiem, tostarp ES un Krievijas kopējām kaimiņvalstīm, un ar ko tiktu īstenoti centieni panākt atbruņošanos, nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, garantēt visas cilvēktiesības, veicināt pilsoniskās sabiedrības kontaktus un sekmēt tirdzniecību un ekonomisko sadarbību; uzskata, ka EDSO varētu būt piemērots forums šādas diskusijas uzsākšanai;

7.  pauž nopietnas bažas par risku, ka Eiropā atjaunosies kodolbruņošanās sacensība; stingri noraida jebkādus plānus par jaunu kodolieroču izvietošanu Eiropā un aicina nekavējoties izvest ASV kodolieročus no Vācijas, Itālijas, Beļģijas un Nīderlandes; stingri iebilst pret notiekošo Eiropas militarizāciju un aicina izbeigt šo jauno bruņošanās sacensību;

8.  aicina ES un tās dalībvalstis padarīt kodolatbruņošanos par vienu no ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm; mudina ES dalībvalstis parakstīt un ratificēt ANO Līgumu par kodolieroču aizliegšanu;

9.  pauž nožēlu par to, ka valstis ar kodolieročiem turpina modernizēt savus arsenālus, kavējas ar kodolieroču samazināšanu vai likvidāciju un turpina īstenot kodolatturēšanas militāro doktrīnu; aicina valstis ar kodolieročiem nekavējoties pārtraukt kodolgalviņu un to nogādes sistēmu kvalitatīvu uzlabošanu, attīstīšanu, ražošanu un uzkrāšanu, pauž bažas, ka šī attīstība apdraud Kodolieroču neizplatīšanas līgumu;

10.  aicina visas valstis ar kodolieročiem steidzami iesaistīties divpusējās un daudzpusējās sarunās par kodolatbruņošanos;

11.  atgādina, ka veidot pasauli bez masu iznīcināšanas ieročiem ir vienīgais drošais veids, kā novērst vislielāko iespējamo cilvēka izraisītu katastrofu; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu efektīva starptautiskā ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīma saglabāšanai kā pasaules un Eiropas drošības stūrakmenim; uzsver pilnīgu atbalstu ANO darbībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroja darbam un ANO ģenerālsekretāra António Guterres rosinātajai atbruņošanās programmai; atgādina par savu apņemšanos īstenot politiku, kas vērsta uz visu kodolieroču arsenālu samazināšanu un likvidēšanu un pasaules bez kodolieročiem izveidošanu;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

 

 

(1)

OV C 215, 19.6.2018., 202. lpp.

(2)

https://www.state.gov/secretary/remarks/2019/02/288722.htm

(3)

http://www.icanw.org/campaign-news/us-withdrawal-inf-treaty-threatens-europe/

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februārisJuridisks paziņojums