Procedūra : 2019/2615(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0166/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0166/2019

Debates :

PV 13/03/2019 - 27
CRE 13/03/2019 - 27

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0219

<Date>{11/03/2019}11.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8‑0166/2019</NoDocSe>
PDF 169kWORD 53k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par stāvokli Nikaragvā</Titre>

<DocRef>(2019/2615(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Ramón Jáuregui Atondo, Elena Valenciano</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0165/2019

B8‑0166/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā

(2019/2615(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra[1], 2009. gada 26. novembra[2], 2017. gada 16. februāra[3] un 2018. gada un 31. maija rezolūcijas[4],

 ņemot vērā ES un Centrālamerikas 2012. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu,

 ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu attiecībā uz Nikaragvu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014. — 2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

 ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 2004. gada jūnija ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā Nikaragvas konstitūciju,

 ņemot vērā 2019. gada 21. janvārī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Nikaragvu,

 ņemot vērā deklarācijas par situāciju Nikaragvā, ko Augstā pārstāve ES vārdā sniedza 2018. gada 2. oktobrī, 2018. gada 15. maijā, 2018. gada 22. aprīlī un 2018. gada 15. decembrī, kā arī 2019. gada 1. marta deklarāciju par nacionālā dialoga atsākšanu,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 18. februārī pieņemtos secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2019. gadā,

 ņemot vērā ziņojumu "Gross Human Rights Violations in the Context of Social Protests in Nicaragua" (Ievērojami cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar sabiedrības protestiem Nikaragvā), ko Amerikas Cilvēktiesību komisija apstiprināja 2018. gada 21. jūnijā,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbīgu izturēšanos saistībā ar protestiem Nikaragvā laikposmā no 2018. gada 18. aprīļa līdz 18. augustam,

 ņemot vērā neatkarīgo ekspertu starpnozaru grupas (GIEI) 2018. gada 20. decembra ziņojumu par vardarbības situācijām, kas Nikaragvā radās no 2018. gada 18. aprīļa līdz 30. maijam,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2019. gada 22. februāra paziņojumu par protesta kriminalizāciju Nikaragvā,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Parlaments 2018. gada 31. maijā pieņēma rezolūciju par krīzi Nikaragvā, īpaši nosodot šo situāciju; tā kā, veicot turpmākās darbības pēc minētās rezolūcijas, 11 EP deputātu delegācija no 2019. gada 23. līdz 26. janvārim apmeklēja Nikaragvu, lai novērtētu situāciju uz vietas; tā kā ar 2018. gada 16. maijā sākto nacionālo dialogu starp prezidentu D. Ortega un Nikaragvas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības grupām, Katoļu baznīcai piedaloties kā vidutājai, neizdevās rast risinājumu krīzei;

B. tā kā delegācija varēja rīkoties saskaņā ar savu programmu un Nikaragvas valdība sniedza piekļuvi visām EP deputātu pieprasītajām telpām, tostarp diviem cietumiem; tā kā Nikaragvas valdība sniedza garantijas, ka netiks veiktas nekādas represijas pret tiem, kuri iebilst pret pašreizējo situāciju; tā kā delegācija konstatēja aizskaršanas, nomelnošanas un iebiedēšanas kampaņu, kas bija vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ar kurām tā veica viedokļu apmaiņu; tā kā daudzas organizācijas noraidīja aicinājumus tikties ar delegāciju valdības organizētās iebiedēšanas un draudu dēļ; tā kā kopš delegācijas apmeklējuma Nikaragvā represijas ir pastiprinājušās;

C. tā kā delegācija publiski noraidīja Nikaragvas valdības oficiālo nostāju, ka Nikaragva ir cietusi no ASV vadīta valsts apvērsuma un maldinošas informācijas izplatīšanas kampaņām; tā kā galvenais protestus veicinošais iemesls bija dziļā demokrātiskā, institucionālā un politiskā krīze, kas pēdējās desmitgades laikā Nikaragvā ietekmēja tiesiskumu un ierobežoja pamatbrīvības, piemēram, biedrošanās, protestēšanas un pulcēšanās brīvības;

D. tā kā daudziem cilvēkiem tiek būtiski ierobežota vārda, pulcēšanās un protestēšanas brīvība, tostarp valsts himnas izmantošana; tā kā ievērojams skaits politiski ieslodzīto ir ieslodzījumā tikai savu tiesību izmantošanas dēļ; tā kā ir bijuši vairāki satraucoši ziņojumi par aizturēto situācijas pasliktināšanos, tostarp par necilvēcīgu izturēšanos;

E. tā kā tiesvedība tiesā pret šādiem aizturētajiem neatbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiesību uz taisnīgu tiesu procesuālajām un kriminālajām garantijām; tā kā arī ieslodzījuma apstākļi pienācīgi neatbilst starptautiskajiem standartiem; tā kā Nikaragvā nepārprotami netiek veikta varas dalīšana;

F. tā kā tiesības uz informāciju ir ievērojami apdraudētas; tā kā žurnālisti tiek aizturēti, izraidīti no valsts un viņiem tiek izteikti draudi; tā kā audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi tiek slēgi vai pārmeklēti bez tiesas iepriekšējas atļaujas; tā kā avīžu publicēšana ir apdraudēta papīra un tintes trūkuma dēļ, ko konfiscējusi Nikaragvas valdība;

G. tā kā Nikaragvas valdība no valsts ir izraidījusi starptautiskās organizācijas, piemēram, GIEI un Īpašo uzraudzības mehānismu Nikaragvai (MESENI), kas centās panākt mierīgu konflikta atrisināšanu un nacionālo izlīgumu; tā kā represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pastiprinājušās, atņemot tām juridisko statusu valstī ar vāju iestāžu sistēmu, divkārši sodot represijās cietušos;

H. tā kā tiek apdraudēta arī akadēmiskā brīvība; tā kā gandrīz 200 studentu ir izslēgti no universitātēm, jo piedalījās protestos demokrātijas, lielākas brīvības un cilvēktiesību atbalstam;

I. tā kā demokrātijas un tiesiskuma, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas attīstīšanai un konsolidēšanai ir jābūt neatņemamai ES ārpolitikas, tostarp 2012. gada asociācijas nolīguma starp ES un Centrālamerikas valstīm, sastāvdaļai; tā kā minētais nolīgums ietver demokrātijas klauzulu, kas ir būtiski svarīgs nolīguma elements;

J. tā kā EP delegācijas klātbūtne radīja milzīgu politisko un sociālo ietekmi valstī; tā kā delegācijas politiskā rīcība radīja lielas cerības Nikaragvas politiskajai opozīcijai un sociālajām kustībām; tā kā EĀDD delegācija Managvā veic izcilu darbu uz vietas, lai koordinētu ES centienus;

K. tā kā 2019. gada 27. februārī tika atsāktas izpētes sarunas nacionālam dialogam starp Nikaragvas valdību un Alianza Civica; tā kā Alianza Civica ir noteikusi šādus trīs galvenos mērķus, kas jāsasniedz sarunu laikā: politiski ieslodzīto atbrīvošana, individuālo brīvību ievērošana un nepieciešamās vēlēšanu reformas, kam jānoslēdzas ar vēlēšanu norisi un tiesiskumu; tā kā Nikaragvas valdība ir atbrīvojusi 100 politiski ieslodzītos, piekrītot aizstāt viņiem piespriesto cietumsodu ar mājas arestu;  tā kā liels skaits ieslodzīto joprojām atrodas cietumā;

L. tā kā 5. martā starp Alianza Civica un Nikaragvas valdību tika panākta vienošanās par sarunu ceļvedi (Hoja de Ruta de la Negociación); tā kā saskaņā ar ceļvedi sarunas pašreiz notiek katru dienu; tā kā sarunu beigu termiņš ir noteikts 28. martā;

M. tā kā šī situācija, iespējams, ir saistīta ar starptautisko spiedienu uz Nikaragvas valdību un jo īpaši ar politisko programmu, ko Eiropas Parlaments izstrādāja sava apmeklējuma laikā; tā kā efektīvs Eiropas Parlamenta spiediens un ietekme virza uz jaunu dialoga procesu,

1. uzsver, ka kopš 2018. gada aprīļa un maija notikumiem Nikaragva ir pakļauta ievērojamiem demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma pārkāpumiem; atkārtoti pauž savas 2018. gada 31. maijā pieņemtās rezolūcijas nozīmīgumu;

2. nosoda visas represīvās darbības, ko veic Nikaragvas valdība; konstatē, ka delegācijas veiktais apmeklējums palīdzēja gūt patiesu priekšstatu par pašreizējo situāciju; konstatē arī, ka pēdējo mēnešu laikā un jo īpaši pēc delegācijas apmeklējuma neapšaubāmi ir palielinājušās represijas pret opozīciju un pamatbrīvību ierobežojumi; šajā saistībā nosoda vispārinātās represijas un vārda, pulcēšanās un protestēšanas brīvību ierobežošanu, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pasludināšanu ārpus likuma, starptautisko organizāciju izraidīšanu no valsts, plašsaziņas līdzekļu slēgšanu un uzbrukumus tiem, tiesību uz informāciju ierobežošanu, studentu izslēgšanu no universitātēm, kā arī situācijas pasliktināšanos cietumos un necilvēcīgu izturēšanos;

3. uzskata, ka šādas valdības, tās iestāžu un parapolitisko organizāciju darbības atbilst plānotai stratēģijai nolūkā iznīcināt politisko opozīciju, kas vadīja protestus iepriekšējā gadā; uzskata, ka šāda stratēģija tiek metodiski, sistemātiski un selektīvi izmantota pret visiem līderiem, NVO, plašsaziņas līdzekļiem un sociālajām kustībām, kas cenšas paust savas likumīgās prasības attiecībā uz brīvību un demokrātiju;

4. pauž bažas par milzīgajiem demokrātijas, politiskajiem un ekonomikas riskiem, ar kuriem saskaras valsts iedzīvotāji un kas palielināsies, ja steidzami netiks kaut kas darīts, ņemot vērā pašreizējās iekšējās sadursmes, sociālo pārrāvumu un ekonomikas lejupslīdi; steidzami aicina veikt nozīmīgu iekšējo dialogu, lai gūtu ilgtspējīgu un mierīgu risinājumu, kas visiem sabiedrības dalībniekiem sniegtu telpu darbībai un brīvai pašizpausmei un kas atjaunotu viņu pilsoniskās tiesības, piemēram, tiesības uz mierīgiem protestiem; atkārtoti pauž, ka jebkādā risinājumā tiem, kuri veikuši pārkāpumus, ir jāuzņemas atbildība; aicina visas politiskās partijas, sociālās kustības, līderus, studentus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas saglabāt un atkārtoti paust savu stingro apņēmību atrisināt krīzi mierīgā ceļā;

5. pauž nožēlu par MESENI apturēšanu un Amerikas Cilvēktiesību komisijas neatkarīgo ekspertu starpnozaru grupas pilnvaru izbeigšanu; stingri nosoda to cilvēku, kuri sadarbojas ar ANO un citām starptautiskajām struktūrām, vajāšanu, arestēšanu un iebiedēšanu;

6. aicina Nikaragvas valdību īstenot trīs steidzamus pasākumus, lai apliecinātu savu gribu notiekošajā dialogā: nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot politiski ieslodzītos, nekavējoties apturēt jebkāda veida represijas pret Nikaragvas iedzīvotājiem, tostarp aizskaršanu, iebiedēšanu, spiegošanu un opozīcijas līderu vajāšanu, un atcelt visus ierobežojumus iepriekš minētajām brīvībām, kā arī atjaunot cilvēktiesību organizāciju juridiskās personas statusu un līdzekļus un atgriezt starptautiskās organizācijas Nikaragvā;

7. norāda, ka, ievērojot minētos nosacījumus, procesa gaitā ir jāpanāk: juridisko procedūru atcelšana pret politiski ieslodzītajiem un garantijas attiecībā uz viņu fizisko un morālo integritāti, privātumu un pienācīgu procesu; no valsts izraidīto, tostarp žurnālistu un studentu, atgriešanās; ielu demilitarizācija un paramilitāro grupējumu atbruņošana; skaidra ceļveža izveide brīvām, taisnīgām un pārredzamām vēlēšanām, kas jārīko tuvākajā nākotnē, piedaloties starptautiskajiem novērotājiem;

8. aicina EĀDD kopā ar starptautiskajām organizācijām un reģiona valstīm atbalstīt politisku pieeju iekšējām sarunām starp valdību un opozīciju, kuru gaitā būtu jārada visu pieņemta pārredzama un ticama vēlēšanu sistēma kā jauna virzība uz sociālu un demokrātisku izlīgumu; atgādina par ES būtiski svarīgo nozīmi krīzes atrisināšanā un tāpēc mudina AP/PV un dalībvalstis izstrādāt kopīgu stratēģiju, kas reaģē uz Nikaragvas iedzīvotāju prasībām, atbildot uz lielajām gaidām un cerībām, ko radīja EP delegācija;

9. aicina AP/PV un EĀDD cieši uzraudzīt pašreizējās sarunas un dialoga procesu, kas valstī notiek starp valdību un Alianza Civica, un aicina reģiona valstis un Amerikas valstu organizāciju atbalstīt šādus procesus, kuru gaitā būtu jānoslēdz veiksmīgs nolīgums;

10. prasa AP/PV reaģēt uz jebkādu progresu, kas gūts šajā atjaunotajā dialoga un sarunu procesā, atbalstot valsts institucionālo spēju stiprināšanu, kā arī tiesu sistēmas un vēlēšanu likuma reformas; prasa AP/PV un EĀDD delegāciju Managvā koordinēt ES pastāvīgos centienus risināt cilvēku problēmas, kas izriet no valstī radušās situācijas saistībā ar studentiem, protestētājiem, žurnālistiem u. c.;

11. prasa EĀDD un dalībvalstis reaģēt uz jebkādu sarunu procesa bremzēšanos vai 6. punktā minēto nosacījumu neievērošanu, īstenojot pēkšņu procesu ar uz konkrētu mērķi vērstām un individuālām sankcijām, piemēram, vīzu aizliegumiem un aktīvu iesaldēšanu, pret Nikaragvas valdību un personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, saskaņā ar Padomes 2019. gada 21. janvāra secinājumiem; atgādina, ka Nikaragvas parakstītā asociācijas nolīguma demokrātijas klauzulu var iedarbināt tikai pēdējā risinājuma situācijā un nekaitējot iedzīvotājiem un ka Nikaragvas dalība nolīgumā var tikt apturēta, kamēr pilnībā netiek ievērotas cilvēktiesības un valstī netiek pilnībā nodrošinātas un atjaunotas pamatbrīvības, kā prasīts dialogā;

12. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

 

[1] OV C 45E, 23.2.2010, 89. lpp.

[2] OV C 285E, 21.10.2010, 74. lpp.

[3] OV C 252, 18.7.2017, 189. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0238.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. martsJuridisks paziņojums