Procedūra : 2019/2582(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0200/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0200/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0217

<Date>{11/03/2019}11.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8-0200/2019</NoDocSe>
PDF 213kWORD 65k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par klimata pārmaiņām – Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku</Titre>

<DocRef>(2019/2582(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Nils Torvalds, Fredrick Federley</Depute>

<Commission>{ALDE}ALDE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0195/2019

B8-0200/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par klimata pārmaiņām Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku

(2019/2582(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773) un padziļinātu analīzi saistībā ar šo paziņojumu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

 ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21, UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju (CMP 11), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Parīzē, Francijā no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

 ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 24. sesiju (COP 24), Kioto protokola pušu 14. sanāksmi (CMP 14), un kā Parīzes nolīguma pušu sanāksmi rīkoto, Pušu konferences pirmās sesijas trešo daļu (CMA 1.3) kas notika Katovicē, Polijā no 2018. gada 2. decembra līdz 14. decembrim,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ANO 2018. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 24) Katovicē (Polijā)[1],

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. marta secinājumus,

 ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu „Globālā sasilšana 1,5°C robežās”, piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu,

 ņemot vērā ANO Vides programmas ziņojuma par emisiju apjoma atšķirībām devīto izdevumu, kas pieņemts 2018. gada 27. novembrī,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā uzsvērtas iespējas un problēmas, ko Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai sniedz pāreja uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku, un ir noteikts pamats plašām debatēm, iesaistot ES iestādes, valstu parlamentus, uzņēmējdarbības sektoru, nevalstiskās organizācijas, pilsētas un kopienas, kā arī iedzīvotājus; apstiprina mērķi līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni un aicina dalībvalstis rīkoties tāpat nākamajās Eiropas apspriedēs, kas notiks ES īpašajā augstākā līmeņa sanāksmē Sibiu 2019. gada maijā; aicina dalībvalstis apņemties veltīt vajadzīgās pūles, lai sasniegtu šo mērķi;

2. uzsver, ka Eiropas iedzīvotāji jau saskaras ar tiešu klimata pārmaiņu ietekmi; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam vidējie gada zaudējumi, ko rada ar laikapstākļiem un klimatu saistīti ekstremāli notikumi bija aptuveni 12.8 miljardi EUR un ka, ja netiks veikti turpmāki pasākumi, ar klimatu saistītie zaudējumi ES līdz 2080. gadam varētu sasniegt vismaz 190 miljardus EUR, kas ir līdzvērtīgi 1,8 % no pašreizējā IKP; uzsver, ka saskaņā ar emisiju samazināšanas scenāriju ikgadējās izmaksas, ko rada plūdi ES, līdz 2100. gadam varētu sasniegt 1 triljonu EUR un ka ar laika apstākļiem saistītas katastrofas līdz 2100. gadam varētu ietekmēt aptuveni divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju salīdzinājumā ar 5 % iedzīvotāju, kas no tām cieš pašlaik; turklāt uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem līdz 2030. gadam 50 % apdzīvoto vietu smagi ES cietīs no ūdens trūkuma;

3. uzsver, ka IPCC īpašais ziņojums par 1,5 °C ir visaptverošākais un jaunākais ietekmes mazināšanas paņēmienu zinātniskais novērtējums atbilstīgi Parīzes nolīgumam,

4. uzsver, ka saskaņā ar IPCC 1,5 C īpašo ziņojumu, lai ierobežotu globālo sasilšanu 1,5 °C robežās, tās nepārsniedzot vai pārsniedzot tikai nedaudz, vēlākais līdz 2067. gadam ir jāpanāk nulles līmeņa SEG emisijas visā pasaulē un līdz 2030. gadam globālās ikgadējās SEG emisijas ir jāierobežo līdz 27,4 Gt CO2eq gadā; uzsver, ka, ņemot vērā šos konstatējumus, kā pasaules līderim un lai nodrošinātu labu iespēju līdz 2100. gadam noturēt globālo temperatūru zem 1,5 °C, Savienībai ir jācenšas panākt, lai SEG neto emisijas būtu nulles līmenī cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam;

5. pauž bažas par ANO Vides komitejas 2018. gada Emisiju neatbilstības ziņojumu, kurā konstatēts, ka pašreizējie bez nosacījumiem pieņemtie nacionāli noteiktie ieguldījumi (NND) būtiski pārsniedz Parīzes nolīgumā noteikto temperatūras robežu, kas ir krietni zemāka par 2 °C, bet tiek lēsts, ka līdz 2100. gadam tie novedīs pie temperatūras paaugstināšanās par 3,2 C[2]; uzsver, ka visām UNFCCC Pusēm ir steidzami jāpalielina savi klimata mērķi līdz 2020. gadam;

Risinājumi Eiropas gadsimta vidus nulles emisiju stratēģijai

6. uzskata, ka Eiropa var uzņemties vadošo lomu ceļā uz klimatneitralitāti, investējot inovatīvos tehnoloģiju risinājumos, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā enerģētika, rūpniecības politika un pētniecība, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu, lai pati pāreja būtu taisnīga;

7. atzīmē, ka ES nulles līmeņa stratēģijā ir izklāstīti astoņi Savienības ekonomiskās, tehnoloģiskās un sociālās transformācijas risinājumi, kas nepieciešami, lai sasniegtu Parīzes nolīguma temperatūras ilgtermiņa samazinājuma mērķi; norāda, ka tikai divi no šiem risinājumiem ļautu Savienībai sasniegt nulles līmeņa SEG emisijas vēlākais līdz 2050. gadam; uzsver, ka tādēļ nepieciešama ātra rīcība un ievērojams darbs vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī, iesaistot arī visus dalībniekus, kas nav publiskā sektora dalībnieki; atzīst, ka reģionāli un vietēji noteikti ieguldījumi varētu būt svarīgi instrumenti, lai mazinātu emisiju neatbilstības; atgādina par dalībvalstu pienākumu pieņemt valsts ilgtermiņa stratēģijas, kā noteikts Pārvaldības regulā[3]; tādēļ aicina dalībvalstis noteikt skaidrus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un politikas virzienus, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un sniegt investīciju atbalstu nulles emisiju nodrošināšanas risinājumiem;

8. uzsver, ka šajā stratēģijā iekļauto risinājumu pirmās kategorijas mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt SEG emisijas par tikai aptuveni 80 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; ar bažām norāda, ka šāds mērķis ir zemāks — ierobežojot globālo sasilšanu 2°C robežās, un tāpēc tas neatbilst Parīzes nolīguma mērķim — noturēt to krietni zem 2 °C, ne arī tālejošākajam mērķim — noturēt to zem 1,5°C;

9. norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm ir sagaidāms, ka ES IKP pieaugs vairāk, ja tiks īstenoti nulles emisiju scenāriji, nevis scenāriji ar mazākiem emisiju samazinājumiem, un abos gadījumos to ietekme ES teritorijā būs nevienmērīga dalībvalstīs pastāvošo atšķirību, dēļ cita starpā arī attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju un energoresursu struktūras oglekļa dioksīda emisiju intensitāti; uzskata, ka nerīkošanās būtu tas scenārijs, kas izmaksātu visdārgāk un tā rezultātā Eiropā ne tikai rastos ievērojami zudumi IKP, bet arī vairāk palielinātos ekonomiskā nevienlīdzība starp dalībvalstīm un reģioniem, kā arī pašās dalībvalstīs un reģionos, jo sagaidāms, ka no nerīkošanās sekām dažas valstis cietīs vairāk nekā citas;

10. ar bažām norāda, ka ES atkarība no enerģijas importa pašlaik ir aptuveni 55 %; uzsver, ka nulles emisiju scenārija gadījumā līdz 2050. gadam tā samazinātos līdz 20 %, kas pozitīvi ietekmētu ES tirdzniecības bilanci un ģeopolitisko stāvokli; norāda, ka fosilā kurināmā importa izmaksu kumulatīvais ietaupījums laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam būtu aptuveni 2 līdz 3 triljoni EUR , ko varētu izmantot citām Eiropas iedzīvotāju prioritātēm;

11. uzsver, ka nulles emisiju scenārijā paredzētā gaisa piesārņojuma samazināšana varētu samazināt smalko daļiņu izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā 40 %; norāda, ka saskaņā ar šādu scenāriju veselībai nodarīto kaitējumu varētu samazināt par aptuveni 200 miljardiem EUR gadā;

12. atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauti divi risinājumi, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam panākt nulles līmeņa SEG emisijas un ka Komisijas tos atbalsta, un uzskata, ka šis līdz gadsimta vidum sasniedzamais mērķis ir vienīgais, kas ir saderīgs ar Savienības saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu; pauž nožēlu par to, ka stratēģijā netika ņemti vērā nekādi nulles līmeņa SEG emisiju risinājumi vēl līdz 2050. gadam;

13. norāda, ka šie risinājumi mērā ir ar vairāku oglekļa atdalīšanas tehnoloģiju izmantošanu, tostarp, oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu vai arī izmantošanu un tiešu uztveršanu no gaisa, kas vēl netiek izmantotas plašā mērogā; tomēr uzskata, ka ES nulles līmeņa stratēģijā par prioritāti būtu jānosaka tieša emisiju samazināšana un pasākumi, ko veic, lai saglabātu un uzlabotu ES dabiskos piesaistītājus un uzkrājsistēmas, un ka oglekļa atdalīšanas tehnoloģijas vajadzētu izmantot tikai gadījumos, kad nav pieejamas tiešas emisiju samazināšanas iespējas; uzskata, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība līdz 2030. gadam, lai Savienība izvairītos no paļaušanās uz oglekļa dioksīda piesaistes tehnoloģijām, kas radītu ievērojamus riskus ekosistēmām, bioloģiskajai daudzveidībai un nodrošinātībai ar pārtiku, kā apstiprināts arī IPCC 1,5 C ziņojumā;

Klimata pārmaiņu un taisnīgas pārejas sociālie aspekti

14. atzinīgi vērtē Komisija apgalvojumu ka nulles līmeņa emisijas ir iespējamas bez darba vietu zaudēšanas, un pozitīvi vērtē detalizēto vērtējumu par energoietilpīgās nozarēs īstenoto pāreju; uzsver konstatējumu, ka, apdomāti rīkojoties un sniedzot pienācīgu atbalstu vismazāk aizsargātajiem reģioniem, nozarēm un iedzīvotājiem, taisnīgai pārejai uz nulles līmeņa SEG emisijām ir potenciāls radīt darba vietu neto pieaugumu Savienībā — nulles emisiju scenārija gadījumā līdz 2050. gadam ekonomikā kopumā nodarbinātība palielināsies par 2,1 miljonu darbvietu salīdzinājumā ar nodarbinātības pieaugumu par 1,3 miljoniem darbvietu, ja tiks īstenots 80 % emisiju samazināšanas scenārijs; tādēļ uzskata, ka Komisijai ES prasmju panorāmas ietvaros būtu jāizstrādā atjaunoto prasmju audits, ņemot vērā reģionālos datus par prasmēm, kas vajadzīgas klimata ziņā neitrālai Eiropai, lai atbalstītu visneaizsargātākos reģionus, nozares un cilvēkus, tiem pārkvalificējoties uz nākotnē drošām augstas kvalitātes darbvietām šajos reģionos;

15. uzsver daudzos papildu ieguvumus, ko sabiedrības veselībai radīs klimatneitrāla sabiedrība, gan attiecībā uz veselības aprūpes izmaksu ietaupījumiem, gan uz mazāku slogu apdrošināšanas un sabiedrības veselības sistēmām, kā arī uz Eiropas iedzīvotāju vispārējo labklājību, pateicoties lielākai bioloģiskajai daudzveidībai, gaisa piesārņojuma samazināšanai un zemāku piesārņotāju daudzumu apkārtēja vidē;

16. uzskata, ka Eiropas pārejai klimata jomā ir jābūt ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgai; uzsver — lai nodrošinātu visu iedzīvotāju politisko atbalstu, ir svarīgi ņemt vērā to, kā tiek sadalīti ar klimatu un dekarbonizācijas politiku saistīto ieguvumu, jo īpaši cik tie dod labumu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem; tādēļ uzskata, ka sociālā ietekme būtu pilnībā jāņem vērā visās ES un valstu klimata politikas jomās, lai Eiropā nodrošinātu sociālu un ekoloģisku pārveidi; šajā sakarībā uzsver, ka īpaši pielāgotas un pietiekami finansētas stratēģijas visos līmeņos būs jāizstrādā, pamatojoties uz iekļaujošu procesu un ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, arodbiedrībām, izglītības iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru, lai nodrošinātu visiem Eiropas iedzīvotājiem taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas šajā pārejas posmā;

17. atzinīgi vērtē jauniešu pieaugošo izpratni par vidi un uzsver, ka jaunākās paaudzes ir aktīvi jāiesaista starptautisko, starpkultūru un paaudžu attiecību veidošanā, lai atbalstītu pasaules mēroga centienus panākt ilgtspējīgāku nākotni; atzinīgi vērtē sabiedrības nesen paustās prasības attiecībā uz rīcību klimata jomā, jo īpaši tās, kuras izteica skolnieki un studenti, un uzskata, ka valstu, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī ES būtu jāuzklausa šie aicinājumi steidzami cīnīties pret klimata pārmaiņām;

Starpposma mērķi

18. atzīst, ka desmitgadei no 2020. līdz 2030. gadam būs izšķiroša nozīme, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu nulles līmeņa emisijas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt spēcīgu vidēja termiņa mērķi 2030. gadam, jo tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu stabilitāti attiecībā uz ieguldījumiem tirgū un pilnībā izmantotu tehnoloģisko inovāciju potenciālu, kā arī palielinātu Eiropas uzņēmumiem iespējas kļūt par pasaules mēroga tirgus līderiem mazemisiju ražošanā;

19. uzsver — lai 2050. gadā panāktu nulles līmeņa SEG emisijas visrentablākajā veidā, ir jāpalielina 2030. gada mērķi un tie jāsaskaņo ar 2050. gada nulles emisiju scenārijiem; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība ne vēlāk kā ANO Klimata samitā, kas notiks 2019. gada septembrī Ņujorkā, paustu skaidru nostāju, ka tā ir gatava pārskatīt savu ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā;

20. atbalsta ierosinājumu atjaunināt Savienības NND, nosakot, ka līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā ir jāpanāk iekšzemes SEG emisijas apjoma samazināšanās par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni; tādēļ aicina ES vadītājus atbalstīt Savienības NND mērķu vērienīguma palielināšanu īpašajā ES augstākā līmeņa sanāksmē Sibiu 2019. gada maijā, ņemot vērā ANO klimata samitu 2019. gada septembrī;

21. tādēļ uzskata, ka Komisijai vēlākais 2022.-2024. gada pārskatos par 2030. gada klimata tiesību aktu kopumu un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem ir jānāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kas paaugstina mērķu vērienīgumu saskaņā ar atjaunināto NND un nulles līmeņa emisiju mērķi; uzskata, ka nepietiekami 2030. gada mērķi ierobežotu turpmākās iespējas un, iespējams, arī dažu rentablu dekarbonizācijas iespēju pieejamību; uzskata, ka šie pārskati ir svarīgs atskaites punkts ES saistību izpildei klimata jomā;

22. uzskata — lai vēl vairāk nodrošinātu lielāku stabilitāti tirgiem, ES būs lietderīgi noteikt arī emisiju samazināšanas starpmērķi 2040. gadam, kas var sniegt papildu stabilitāti un nodrošināt, ka tiek sasniegts 2050. gada ilgtermiņa mērķis;

23. uzskata par nepieciešamu regulāri pārskatīt ES neto nulles emisiju stratēģiju; uzskata, ka šāda pārskatīšana būtu jāveic, ņemot vērā rezultātus, ko dos reizi piecos gados veicamā globālā izsvēršana, kas paredzēta Parīzes nolīgumā, un ņemot vērā tehnoloģiju un sabiedrības attīstību, kā arī nevalstisko dalībnieku un Eiropas Parlamenta ieguldījumu;

Nozaru ieguldījums

24. uzsver, ka visās ekonomikas nozarēs emisijas būs jāsamazina gandrīz līdz nullei, un tām visām būtu jāpiedalās kopīgajos centienos samazināt emisijas; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt risinājumus, kā panākt klimatneitralitāti visās nozarēs; uzsver, cik svarīgs šajā ziņā ir princips „piesārņotājs maksā”;

25. uzsver dažādo klimata pasākumu un dažādās politikas jomās pieņemto tiesību aktu nozīmi, taču brīdina, ka izkliedēta pieeja varētu izraisīt nekonsekvenci un nenovest pie tā, ka ES līdz 2050. gadam izveido siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku; uzskata, ka ir jāīsteno visaptveroša pieeja;

26. uzsver, cik liela nozīme ir inovācijai plašā tehnoloģiju klāstā ar mērķi panākt ekonomikas dekarbonizāciju, piemēram, bezemisiju transportam, aprites ekonomikai un bioekonomikai, un atbalsta šādu inovāciju;

27. aicina saskaņot oglekļa cenu noteikšanu ES ar minimālajiem līmeņiem, atbalstot pāreju uz nulles līmeņa emisiju ekonomiku, jo īpaši nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS);

28. uzskata, ka tehnoloģiju attīstība un risinājumi, energoefektivitāte gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā, ilgtspējīga atjaunojamā enerģija transporta, ēku, siltumapgādes un aukstumapgādes un enerģētikas nozarē, kā arī aprites ekonomikas principi būs svarīgi SEG emisiju samazināšanā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir ar tehnoloģijām saistītas stratēģijas;

29. atzīst lomu, kas IPCC 1,5 °C īpašajā ziņojumā iekļautajos 1,5 °C scenārijos piešķirta oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS); uzsver, ka ES šajā jomā ir jāizvirza vērienīgāki mērķi; turklāt norāda uz mērķiem, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu, lai šā gadsimta 20 gados Eiropas enerģētikas un rūpniecības nozarē īstenotu komerciāla mēroga CCS; uzskata, ka rūpnieciskajos procesos arvien plašāk ir jāizmanto videi droša oglekļa uztveršana un izmantošana (CCU) un CCS, tādējādi panākot emisiju neto samazinājumu ar emisijas novēršanu vai pastāvīgas uzglabāšanas palīdzību; ar bažām norāda, ka daudzas CCU tehnoloģijas patlaban nenodrošina pastāvīgu emisiju samazinājumu; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt tehniskos kritērijus, kas nodrošinātu atbalstu tikai tām tehnoloģijām, kuras sniedz pārbaudāmus rezultātus;

Enerģētikas politika

30. uzsver enerģētikas centrālo lomu pārejā uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku; atgādina, ka Savienībai pēdējo desmitgažu laikā ir izdevies sekmīgi atsaistīt SEG emisijas no ekonomiskās izaugsmes un samazināt emisijas, jo īpaši pateicoties energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu ienākšanai; uzsver, ka pārejai uz tīru enerģiju būtu arī turpmāk jāveicina Eiropas ekonomikas modernizācija un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un jānodrošina sociālie un vidiskie ieguvumi Eiropas iedzīvotājiem;

31. uzskata, ka ES līderība atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā apliecina citām pasaules daļām, ka pāreja uz tīru enerģiju ir gan iespējama, gan labvēlīga un sniedzas tālāk par cīņu pret klimata pārmaiņām;

32. norāda — lai izveidotu SEG neto nulles emisiju ekonomiku būs vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas ES enerģētikas sistēmā un saistītajā infrastruktūrā salīdzinājumā ar pašreizējo pamatscenāriju, proti, no 175 miljardiem līdz 290 miljardiem EUR gadā;

33. uzsver — ņemot vērā enerģētikas pārkārtošanas dažādos sākumpunktus, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centieni ar mērķi ES līmenī panākt klimatneitralitāti var visā ES teritorijā tikt sadalīti nevienādi;

34. aicina dalībvalstis nekavējoties īstenot tīras enerģijas paketi; atgādina par dalībvalstu kompetenci ES klimata un enerģētikas politikas satvarā pašām lemt par savu energoresursu struktūru;

35. uzsver, ka ir svarīgi pieņemt integrētu starpnozaru pieeju, lai veicinātu dekarbonizācijas centienus visā enerģētikas sistēmā un citās saistītās nozarēs un gūtu labumu no palielinātas efektivitātes; atzīst, ka energosistēmas integrācija var nodrošināt lielāku elastību, uzlabot sistēmas efektivitāti, plašāku atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu visos enerģijas nesējos un galu galā arī rentablu enerģētikas pārkārtošanu;

36. aicina izveidot energosistēmu ar augstu energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem; prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus šajā jomā, jo šī nozare ietekmēs pārējās ekonomikas nozares; uzsver, ka visos Komisijas iesniegtajos risinājumos ir paredzēts līdz 2050. gadam pilnībā dekarbonizēt enerģētikas nozari, krasi samazināt fosilā kurināmā izmantošanu un būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojumu;

37. uzsver energoefektivitātes devumu energoapgādes drošībai, ekonomikas konkurētspējai, vides aizsardzībai, enerģijas rēķinu samazināšanai un mājokļu kvalitātes uzlabošanai; apstiprina energoefektivitātes svarīgo lomu uzņēmējdarbības iespēju un nodarbinātības radīšanā, kā arī tās sniegtos vispārējos un reģionālos ieguvumus; šajā sakarībā atgādina, ka saskaņā ar Pārvaldības regulu ir ieviests princips „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ka tā piemērošana būtu pilnībā jāizmanto visā enerģētikas ķēdē un ka tas ir pamats jebkurai virzībai uz 2050. gada neto nulles emisiju mērķi;

38. uzsver, ka Ekodizaina direktīva[4] ir sniegusi būtisku ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā, ik gadu samazinot SEG emisijas par 320 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, un ka tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam šīs direktīvas darbības rezultātā ES patērētāji kopumā varētu ietaupīt līdz 112 miljardiem EUR, vai ik gadu aptuveni 490 EUR gadā katrā mājsaimniecībā; aicina noteikt papildu produktus, uz kuriem attiecas Ekodizaina direktīva, tostarp planšetdatorus un viedtālruņus, un atjaunināt pašreizējos standartus, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību;

39. uzsver, ka ir jānodrošina turpmāka Eiropas enerģijas tirgus integrācija, lai visefektīvākajā veidā samazinātu enerģētikas nozares dekarbonizāciju, veicinātu ieguldījumus, ar kuriem visvairāk sekmēt atjaunojamās enerģijas ražošanu, un stimulētu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību nolūkā paātrināt enerģētikas pārkārtošanu virzībā uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku; uzskata, ka ir svarīgi paaugstināt dalībvalstu savstarpējās savienojamības līmeni un veicināt vairāk pārrobežu atbalsta shēmu;

40. norāda, ka ES ēku sektors pašlaik veido 40 % no Eiropas enerģijas galapatēriņa un 36 % no tās CO2 emisijām[5]; aicina atraisīt šīs nozares potenciālu enerģijas taupīšanai un oglekļa dioksīda pēdas samazināšanai saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvā[6] noteikto mērķi līdz 2050. gadam izveidot ļoti efektīvu un dekarbonizētu ēku fondu; uzsver, ka ēku energopatēriņa efektivitātes uzlabošanai ir ievērojams potenciāls vēl vairāk samazināt Eiropas SEG emisijas; turklāt uzskata, ka tikai sasniedzot mērķi, ka visas ēkas ir zema energopatēriņa ēkas, kas pilnībā nodrošinātas ar atjaunojamo energoresursu enerģiju, varēs īstenot Parīzes nolīgumu un ES programmu izaugsmei, vietējām darbvietām un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai visā Eiropā;

41.  norāda, ka būvniecības, rūpniecības un transporta nozares elektrifikācijai būs liela nozīme šo nozaru emisiju samazināšanā, un tam būs nepieciešams ievērojams elektroenerģijas piegādes pieaugums; šajā sakarībā uzsver tādu politikas nostādņu nozīmi, kas enerģētikas nozarei dod iespēju nodrošināt pietiekamu, uzticamu un konkurētspējīgu, oglekļa emisiju ziņā neitrālu elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu; mudina Komisiju apvienot visas ieinteresētās personas, lai varētu īstenot šo pāreju;

42. aicina visus valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņus ieviest pasākumus, lai mudinātu iedzīvotājus piedalīties enerģētikas pārkārtošanā un veicinātu paraugprakšu apmaiņu;

Rūpniecības politika

43. uzskata, ka ekonomiskā labklājība, globālā rūpniecības konkurētspēja un klimata politika ir savstarpēji stiprinošas; atkārtoti norāda, ka pāreja uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku ES rada problēmas un iespējas un ka būs vajadzīgas investīcijas rūpnieciskajā inovācijā, tostarp digitālajās tehnoloģijās, kā arī būs vajadzīgas tīras tehnoloģijas, lai stimulētu izaugsmi un stiprinātu konkurētspēju, uzlabotu nākotnes prasmes un radītu miljoniem darbvietu, piemēram, augošajā aprites ekonomikā un bioekonomikā;

44. uzsver, ka stabila un paredzama enerģētikas un klimata politikas sistēma ir pamats tam, lai nodrošinātu ļoti nepieciešamo investoru uzticību un ļautu Eiropas nozarēm pieņemt ilgtermiņa investīciju lēmumus Eiropā, jo vairuma rūpniecisko iekārtu ekspluatācijas laiks pārsniedz 20 gadus;

45. uzsver energoietilpīgo nozaru nozīmi ES ilgtermiņa SEG emisiju samazinājumu sasniegšanā; uzskata — lai saglabātu ES vadošo lomu rūpniecībā un rūpniecisko ražošanu ES ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, saglabājot Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju, samazinot atkarību no fosilā kurināmā un pakļautību svārstīgajām un pieaugošajām fosilā kurināmā importa cenām, kā arī novēršot oglekļa emisiju pārvirzes risku, ir nepieciešami inteliģenti un mērķtiecīgi politikas satvari; aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu un integrētu ES rūpniecības klimata stratēģiju energoietilpīgām nozarēm, lai atbalstītu smagās rūpniecības pāreju uz konkurētspējīgu un neto nulles emisiju ražošanu;

46. aicina Komisiju izstrādāt rūpniecības stratēģiju ar pasākumiem, kas ļauj Eiropas rūpniecībai globālā mērogā konkurēt, pamatojoties uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; uzskata, ka Komisijai šīs politikas ietvaros būtu jāizvērtē papildu pasākumu efektivitāte un saderība ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, lai aizsargātu nozares, kuras pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam attiecībā uz tādu produktu importu, kas aizstātu, pielāgotu vai papildinātu jebkādus pašreizējos oglekļa emisiju pārvirzes pasākumus;

47. uzsver, ka, kļūstot par daļu no pirmās lielās ekonomikas, kuras mērķis ir nodrošināt klimatneitralitāti, Eiropas uzņēmumi varētu gūt “iniciatora” priekšrocības starptautiskajos tirgos, lai kļūtu par pasaules līderiem ilgtspējīgā un resursu ziņā efektīvā ražošanā; uzsver, ka novēlota vai nepietiekama rīcība, lai sasniegtu neto nulles līmeņa SEG emisijas vēlākais līdz 2050. gadam, radīs ekoloģiski, ekonomiski un sociāli nepamatotas izmaksas un būtiski kavēs Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju nākotnē;

48. norāda, ka vairāki jaunietekmes tirgi sāk ieņemt svarīgu vietu globālā tirgus vajadzību apmierināšanā, pārejot uz neto nulles emisiju ekonomiku, piemēram, attiecībā uz bezemisiju transportu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; uzsver, ka ES ir jāsaglabā savas ekonomikas vadošā loma videi draudzīgu inovāciju jomā un saistībā ar ieguldījumiem videi nekaitīgās tehnoloģijās;

49. atzīmē, ka Komisijas 2018. gada ziņojumā par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā uzsvērts, ka ES pastāvīgi ir pakļauta svārstīgām un pieaugošām fosilā kurināmā cenām un ka paredzams, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas nākotnē palielināsies elektroenerģijai, kuras ražošanā izmanto fosilo kurināmo, bet cenas kritīsies atjaunojamajiem energoresursiem; uzsver, ka ES enerģijas importa izmaksas 2017. gadā palielinājās par 26 %, sasniedzot 266 miljardus EUR, galvenokārt naftas cenu pieauguma dēļ; turklāt norāda, ka ziņojumā lēsts, ka naftas cenu pieaugumam ir bijusi negatīva ietekme uz ES izaugsmi (-0,4 % no IKP 2017. gadā) un inflāciju (+ 0,6);

Citu nozaru ieguldījums

50. norāda, ka šī stratēģija apstiprina, ka transporta nozarē joprojām pieaug SEG emisijas un ka ar īstenotās politikas nostādnēm nepietiks, lai transporta nozari dekarbonizētu līdz 2050. gadam; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pāreju no gaisa uz dzelzceļa transportu un uz sabiedrisko transportu un dalīto mobilitāti; norāda, ka autotransports rada aptuveni vienu piektdaļu no ES kopējām CO2 emisijām; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju veikt izšķirošus pasākumus, lai dotu iespēju patērētājiem visās dalībvalstīs piekļūt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, vienlaikus nepieļaujot veco, ļoti piesārņojošu transportlīdzekļu skaita palielināšanos dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem; uzsver arī viedo tehnoloģiju, piemēram, viedās uzlādes infrastruktūras, nozīmi, sinerģiju veidošanā starp transporta elektrifikāciju un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu;

51. uzsver, ka, lai panāktu visas ES ekonomikas klimatneitralitāti, savs ieguldījums jāsniedz visām nozarēm, tostarp starptautiskajai aviācijai un kuģniecībai; norāda, ka Komisijas veiktā analīze liecina, ka pašreizējie starptautiskie mērķi un pasākumi, kurus attiecīgi noteikusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, pat ja tie ir pilnībā īstenoti, nerada nepieciešamo emisiju samazinājumu un ka ir nepieciešama būtiska turpmākā rīcība, kas atbilst visu ekonomikas jomu noteiktajam mērķim — nulles līmeņa emisijām; uzsver, ka šajās nozarēs ir nepieciešami ieguldījumi bezemisiju un mazoglekļa tehnoloģijās un degvielās; aicina Komisiju ieviest praksē principu „piesārņotājs maksā” šajās nozarēs, sevišķi attiecībā uz aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli un aviācijas biļešu cenām; atgādina, ka atbilstoši aplēsēm līdz 2050. gadam SEG emisijas starptautiskās kuģniecības nozarē pieaugs par 250 %; atzinīgi vērtē to, ka starptautiskā kuģniecības nozare pati sev ir noteikusi absolūtu SEG emisiju samazināšanas mērķi; tomēr ar bažām norāda uz progresa trūkumu šā mērķa iekļaušanā īstermiņa un vidēja termiņa pasākumos un citās konkrētās darbībās;

52. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk ierosināt Eiropas dzelzceļa programmu, tostarp satvaru, kas ļautu likvidēt šķēršļus ātrai savstarpēji izmantojama ātrgaitas dzelzceļa tīkla ieviešanai ES un mobilizēt investīcijas ātrgaitas dzelzceļa savienojumu veidošanai;

53. norāda, ka aptuveni 60 % no pasaules metāna emisijām rada tādi avoti kā lauksaimniecība, atkritumu poligoni un notekūdeņi, kā arī fosilā kurināmā ražošana un transportēšana pa cauruļvadiem; atgādina, ka metāns rada lielu daudzumu SEG un ka 100 gadu laikā tas var izraisīt sasilšanu, kas 28 reizes pārsniegs CO2 izraisīto sasilšanu[7], un ka metāna emisiju samazināšanai var būt svarīgi papildu ieguvumi, samazinot piezemes ozona koncentrāciju un to negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un cilvēku veselību; tādēļ uzstāj, ka ir svarīgi samazināt metāna emisijas attiecīgajās nozarēs un veicināt metāna izmantošanas samazināšanu starptautiskā mērogā;

54. atkārtoti aicina Komisiju pēc iespējas drīz izpētīt politikas iespējas ātri risināt metāna emisiju jautājumu kā daļu no Savienības stratēģiskā plāna metāna emisijām un šajā nolūkā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus; uzsver, ka 2050. gadā galvenokārt metāna un slāpekļa oksīda emisiju dēļ lauksaimniecība kļūs par vienu no galvenajiem atlikušajiem ES SEG emisiju avotiem; uzsver lauksaimniecības nozares potenciālu risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, piemēram, ieviešot ekoloģiskas un tehnoloģiskas inovācijas, kā arī nodrošinot oglekļa uzglabāšanu augsnē;

55. aicina kopējo lauksaimniecības politiku veidot tādu, kas sniedz ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā atbildīti pārejai uz klimata ziņā neitrālu ekonomiku; aicina Komisiju nodrošināt, ka lauksaimniecības rīcībpolitikas virzieni, īpaši ES un valstu fondi, atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un uzdevumiem;

56. uzsver, ka augsnē ir vairāk oglekļa nekā biosfērā un atmosfērā kopā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi apturēt augsnes degradāciju ES un nodrošināt kopēju ES rīcību, lai saglabātu un uzlabotu augsnes kvalitāti un tās spēju uzglabāt oglekli;

57. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav izmantojusi iespēju pastiprināt ES rīcību attiecībā uz fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, tostarp pasākumiem, lai novērstu nelikumīgu fluorogļūdeņražu (HFC) tirdzniecību, pieņemot HFC licencēšanas sistēmu;

58. uzsver, ka klimata mērķi ir jāiekļauj visās ES politikas jomās, tostarp tirdzniecības politikā; mudina Komisiju nodrošināt, ka visi ES parakstītie tirdzniecības nolīgumi ir pilnībā saderīgi ar Parīzes nolīgumu, jo tas ne tikai uzlabotu globālo rīcību klimata pārmaiņu jomā, bet arī nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecīgajām nozarēm;

59. uzsver, ka ES būtu jāatbalsta reģionu un pilsētu pasākumi klimata jomā un jāļauj tiem būt par turpmākās pārejas katalizatoru;

Mežu klimata potenciāla maksimāla palielināšana ilgtspējīgas bioekonomikas kontekstā

60. atbalsta aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu valstu līmenī, kā arī konkrētus paņēmienus, lai stimulētu efektīvu un ilgspējīgu ES bioekonomiku, ņemot vērā mežu būtisko potenciālu palīdzēt stiprināt Eiropas centienus klimata jomā (izmantojot piesaisti, uzglabāšanu un aizstāšanas ietekmi) un vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju mērķi; atzīst nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES līdz 2020. gadam, kā arī nepieciešamību izstrādāt uz faktiem balstītu politiku, kas palīdzētu īstenot un finansēt ES bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus;

61. atzīst pozitīvo, bet tomēr ierobežoto potenciālu attiecībā uz apmežošanu Eiropā; tādēļ uzskata, ka apmežošanas iniciatīvas ir jāpapildina ar konkrētām iniciatīvām un stimuliem, kuru mērķis ir maksimāli palielināt piesaistes potenciālu, vienlaikus nodrošinot un uzlabojot esošo meža zemju veselību, veicot atjaunošanu, lai tādējādi nodrošinātu ieguvumus gan klimata, gan ilgtspējīgas bioekonomikas un bioloģiskās daudzveidības jomā; tādēļ atbalsta pamestas un mazāk produktīvas lauksaimniecības zemes apmežošanu, agromežsaimniecību un mežu teritoriju pārveidi par citiem zemes izmantojumiem;

62. norāda, ka ES rīcība un politika ietekmē arī dabiskos piesaistītājus, zemi un mežus ārpus Eiropas un ka ES neto emisiju nulles līmeņa stratēģijai būtu jānodrošina, ka ES rīcībai nav kaitīgas ietekmes uz klimatu trešās valstīs; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt stingrus starptautiskus noteikumus saskaņā ar Parīzes noteikumu kopumu, jo īpaši saistībā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, lai novērstu nepilnības tādu apmežošanas pasākumu uzskaitē un divkāršā uzskaitē, kas varētu mazināt pasaules mēroga centienus klimata jomā;

Pētniecība un inovācija

63. uzsver, ka Savienības un valstu pētniecības un inovācijas programmas ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu Eiropas Savienībai saglabāt vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām un uzskata, ka klimata aspektu integrēšana ir pienācīgi jāiekļauj pētniecības un inovācijas programmu sagatavošanā un īstenošanā;

64. vērš uzmanību uz augsta līmeņa darba grupas par dekarbonizācijas ceļiem (HLP)[8] ziņojumu par pētniecības un inovācijas nozīmi centienos sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vienlaikus radot ES konkurences priekšrocības dekarbonizācijas sacensībā; norāda uz HLP tematisko un transversālo ieteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz jaunās ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2021.–2027. gadam “Apvārsnis Eiropa” orientāciju;

65. uzskata, ka nākamo divdesmit gadu laikā ir jāpieliek ievērojamas pūles pētniecības un inovācijas jomā, lai nodrošinātu zema un nulles līmeņa oglekļa emisiju risinājumu pieejamību visiem, padarītu tos sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgus un radītu jaunus risinājumus siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomikas izveidošanai;

66. uzsver tā nostāju, ka programmai “Apvārsnis Eiropa” kā daļu no Savienības vispārējā klimata pasākumu integrēšanas mērķa ir jāiegulda vismaz 35 % no saviem izdevumiem klimata mērķu sasniegšanas atbalstam;

Finansējums

67. prasa ātri izveidot ES ETS inovācijas fondu un pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināt 2019. gadā, lai veicinātu ieguldījumus revolucionāru mazoglekļa rūpniecisko tehnoloģiju demonstrēšanā plašā nozaru kontekstā, ne tikai elektroenerģijas ražošanas, bet arī centralizētās siltumapgādes un rūpniecisko procesos; prasa daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021. — 2027. gadam un tās programmas pilnībā saskaņot ar Parīzes nolīgumu;

68. uzsver energoietilpīgo nozaru kā pārejas procesa dalībnieku un veicinātāju lomu; aicina Komisiju izstrādāt ES industriālās pārveides sistēmu, lai piesaistītu investīcijas tehnoloģijām ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un šādu produktu izstrādei un veicinātu nepieciešamos industriālos revolucionāru tehnoloģiju izmēģinājuma projektus komerciālā mērogā;

69. uzskata — lai Savienība vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu nulles līmeņa emisijas, ir jāmobilizē būtiskas privātās investīcijas; uzskata, ka tam būs nepieciešama ilgtermiņa plānošana un tiesiskā regulējuma stabilitāte un paredzamība ieguldītājiem, kā arī attiecīgi jāņem vērā ES noteikumi nākotnē; tādēļ uzsver, ka par prioritāti būtu jānosaka 2018. gada martā pieņemtā ilgtspējīga finanšu rīcības plāna īstenošana, tostarp banku kapitāla prasību kalibrēšana un piesardzīga attieksme pret augsta oglekļa satura aktīviem, piesardzības noteikumi apdrošināšanas sabiedrībām un institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumu atjaunināšana;

70.  uzskata, ka 2021. — 2027. gada DFS, pirms tās pieņemšanas, būtu jāizvērtē, ņemot vērā mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata ziņā neitrālu ekonomiku, un ka ir jāveic standarta tests, lai nodrošinātu, ka ES budžetā paredzētie izdevumi ir noturīgi pret klimata pārmaiņām;

71. pauž nožēlu par to, ka fosilā kurināmā subsīdijas joprojām palielinās un sasniedz aptuveni 55 miljardus EUR gadā[9]; uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir nekavējoties jāatsakās no visām Eiropas un valstu subsīdijām fosilajam kurināmajam;

72. uzsver, cik svarīga ir taisnīga pāreja uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku, un aicina dalībvalstis šajā jomā ieviest atbilstošas politikas nostādnes un piešķirt nepieciešamo finansējumu; uzsver, ka attiecīgos gadījumos ES izdevumi no attiecīgajiem fondiem varētu sniegt papildu atbalstu; šajā sakarībā uzsver, ka Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas modernizācijas fonds atbalstīs ieguldījumus, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju no oglekļa atkarīgos reģionos;

Patērētāju loma un aprites ekonomikas nozīme

73. uzsver paradumu maiņas būtisko ietekmi, lai panāktu SEG emisiju samazinājumu, tostarp visā pārtikas ražošanas sistēmā, transporta nozarē, bet jo īpaši aviācijas nozarē; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izpētīt politikas iespējas, lai veicinātu paradumu maiņu, tostarp attiecībā uz vides nodokļiem; uzsver, ka — lai veicinātu uzvedības maiņu, ir svarīgi īstenot augšupējas iniciatīvas, piemēram, Pilsētas mēru paktu;

74. norāda, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas statistikas dati liecina, ka kopš 20. gadsimta 90 gadiem kopējais gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES-28 valstīs ir samazinājies un ka, atbalstot šo pastāvīgo tendenci apvienojumā ar tehniskiem piegādes puses īstenotiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, varētu ievērojami samazināt lauksaimnieciskās ražošanas radītās emisijas;

75. uzsver, ka ir svarīgi, lai ES īstenotu ne tikai enerģijas aizstāšanu, bet arī produktu/materiālu aizstāšanu, t. i., aizstātu produktus un materiālus, ko ražo no fosilajiem resursiem vai kuru ražošanas procesā rodas augstas emisijas, ar produktiem, ko ražo no atjaunojamiem resursiem;

76. uzsver, ka ļoti liela daļa no enerģijas patēriņa un tādējādi arī SEG emisijas ir tieši saistītas ar resursu iegūšanu, apstrādi, transportēšanu, pārveidi, izmantošanu un likvidēšanu; uzsver, ka katrā resursu pārvaldības ķēdes posmā var ievērojami ietaupīt līdzekļus; tādēļ uzsver, ka resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu, izmantojot tādus pasākumus kā, piemēram, atkārtota izmantošana, reciklēšana un atjaunošana, var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan SEG emisijas, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un radot uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas; uzsver aprites ekonomikas pasākumu rentabilitāti; uzsver, ka uzlabota resursu izmantošanas efektivitāte un aprites ekonomikas pieejas, kā arī aprites ekonomikas ražojumu dizains palīdzēs īstenot ražošanas un patēriņa modeļu maiņu un samazināt atkritumu apjomu;

77. uzsver, cik svarīga ir produktu politika, piemēram, zaļā publiskā iepirkuma un ekodizaina politika, kas var būtiski veicināt enerģijas ietaupījumus un samazināt produktu radīto oglekļa pēdu, vienlaikus uzlabojot izmantoto materiālu pēdu un vispārējo ietekmi uz vidi; uzsver nepieciešamību noteikt aprites ekonomikas prasības kā daļu no ES ekodizaina standartiem un attiecināt pašreizējo ekodizaina metodiku ne tikai uz ražojumiem, kas saistīti ar enerģiju, bet arī uz citām ražojumu kategorijām;

78. norāda, ka veiksmīga pāreja uz klimatneitrālu Eiropu būs atkarīga no iedzīvotāju līdzdalības un apņēmības, un to var veicināt energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas pašražošana vai tuvumā esošas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas;

79. uzskata, ka ES jāturpina izstrādāt uzticams modelis, kā novērtēt patēriņa ietekmi uz klimatu; pieņem zināšanai Komisijas padziļinātajā analīzē izdarīto secinājumu, ka ES centieni samazināt emisijas no tās ražošanas tiek nedaudz samazināti, importējot preces ar augstāku oglekļa dioksīda pēdu, bet ka ES tomēr ir ievērojami palīdzējusi samazināt emisijas arī citās valstīs, jo pieaug tirdzniecības plūsmas un palielinās tās eksporta oglekļa dioksīda emisiju efektivitāte;

ES un globāla mēroga rīcība klimata jomā

80. uzsver, cik svarīgas ir pastiprinātas iniciatīvas un pastāvīgs dialogs attiecīgos starptautiskos forumos un iedarbīga klimata diplomātija ar mērķi veicināt līdzīgus politiskos lēmumus, kas palielinātu klimata mērķu vērienīgumu citos reģionos un trešās valstīs; prasa ES palielināt savu finansējumu klimata jomā un aktīvi mudināt dalībvalstis palielināt to klimata atbalstu (attīstības palīdzību, nevis aizdevumus) trešām valstīm, kam būtu jānāk papildus aizjūras attīstības palīdzībai un ko nevajadzētu divkārši uzskaitīt gan kā attīstības, gan kā klimata jomas finansējuma atbalstu;

81. uzsver, ka ANO 2019. gada septembra augstākā līmeņa sanāksme par klimata pārmaiņām būtu ideāls brīdis valstu vadītājiem, lai paziņotu par lielāku apņēmību attiecībā uz nacionāli noteikto devumu; uzskata, ka ES būtu jāpieņem nostāja par sava NND savlaicīgu atjaunināšanu, lai ierastos šajā augstākā līmeņa sanāksmē labi sagatavota un cieši sadarbojoties ar pušu starptautisku koalīciju nolūkā atbalstīt plašākus centienus klimata mērķu sasniegšanā;

82. uzsver, cik svarīgi ir stiprināt sadarbspēju starp ES politikas instrumentiem un trešo valstu šādu instrumentu ekvivalentiem, jo īpaši starp oglekļa cenas noteikšanas mehānismiem; aicina Komisiju turpināt un pastiprināt sadarbību un atbalstu oglekļa cenu noteikšanas mehānismu izveidē ārpus Eiropas, lai panāktu lielāku emisiju samazinājumu un vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visā pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi ieviest vides aizsardzības pasākumus ar mērķi nodrošināt SEG emisiju reālu un papildu samazināšanu; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt stingrus un stingrus starptautiskus noteikumus, lai novērstu nepilnības emisiju samazināšanā un emisiju samazinājumu divkāršu uzskaiti;

°

° °

83. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0430.

[2] ANO Vides programma, “Emisiju neatbilstības ziņojums 2018”, 10. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti  (OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.).

[7] Van Dingenen, R., Crippa, M., Maenhout, G., Guizzardi, D., Dentener, F., Global trends of methane emissions and their impacts on ozone concentrations, EUR 29394 EN, Publications Office of the European Union, Luxembourg, 2018, ISBN 978-92-79-96550-0, doi:10.2760/820175, JRC113210.

[8] Augsta līmeņa darba grupas par Eiropas dekarbonizācijas ceļiem noslēguma ziņojums, Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, 2018. gada novembris.

[9] “Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā”, COM (2019)0001, 10. — 11. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. martsJuridisks paziņojums