Procedūra : 2019/2628(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0225/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0225/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0327

<Date>{25/03/2019}25.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8-0225/2019</NoDocSe>
PDF 169kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ārkārtas stāvokli Venecuēlā</Titre>

<DocRef>(2019/2628(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Esteban González Pons, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Luis de Grandes Pascual, Cristian Dan Preda, David McAllister, Sandra Kalniete, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Paulo Rangel, Nuno Melo, Gabriel Mato, José Inácio Faria, Antonio López-Istúriz White, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Laima Liucija Andrikienė, Lorenzo Cesa, Ivan Štefanec, Eduard Kukan, Tunne Kelam, Manolis Kefalogiannis, Julia Pitera, Fernando Ruas</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0225/2019

B8-0225/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ārkārtas stāvokli Venecuēlā

(2019/2628(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2018. gada 3. maija rezolūciju par prezidenta vēlēšanām Venecuēlā[1], 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās robežām[2] un 2018. gada 25. oktobra rezolūciju[3] un 2019. gada 31. janvārī rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4]J. Guaidó ir atzīts kā leģitīmais Venecuēlas prezidents,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini 2019. gada 10. janvāra, 2019. gada 26. janvāra un 2019. gada 24. februāra paziņojumus par Venecuēlu,

 ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) dalībvalstis kopīgo 2019. gada 24. janvāra paziņojumu par Venecuēlu,

 ņemot vērā Limas grupas 2019. gada 25. februāra paziņojumu,

 ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos 2019. gada 25. janvāra paziņojumu par Venecuēlu,

 ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju un jo īpaši tās 233. pantu,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A. tā kā Venecuēla patlaban piedzīvo dziļu un nebijušu politisku, ekonomisku, institucionālu, sociālu un daudzdimensionālu humanitāro krīzi, zāļu un pārtikas trūkumu, cilvēktiesību masveida pārkāpumu situāciju, hiperinflāciju, politisko apspiešanu, korupciju un vardarbību; tā kā dzīves apstākļi ir ievērojami pasliktinājušies, un 87 % no iedzīvotājiem patlaban dzīvo nabadzībā; tā kā 78 % Venecuēlas bērnu draud uztura deficīts; tā kā 31 no 1000 bērniem mirst, nesasnieguši 5 gadu vecumu;

B. tā kā 2019. gada 23. februārī Kolumbijā un Brazīlijā uzkrāto humanitāro palīdzību nikni noraidīja un dažos gadījumos N. Maduro de facto režīms, izmantojot militāru un paramilitārus spēkus, to iznīcināja; tā kā represiju rezultātā vairāki cilvēki tika nogalināti, vairāki desmiti ievainoti un simtiem arestēti; tā kā Venecuēlas militārās operācijas apdraud stabilitāti reģionā, un jo īpaši kaimiņvalsts Kolumbijas teritoriju;

C. tā kā plašs elektroenerģijas padeves pārrāvums lielu daļu Venecuēlas atstāja tumsā uz vairāk kā 100 stundām, pasliktinot jau tā dramatisko veselības aprūpes krīzi, kas izpaudās kā dzeramā ūdens izbeigšanās slimnīcās, to pakalpojumu pārtraukšana un laupīšana; tā kā saskaņā ar organizācijas “Ārsti par veselības aizsardzību” datiem vismaz 26 cilvēku ir gājuši bojā slimnīcās elektrības trūkuma dēļ;

D. tā elektroenerģijas padeves pārrāvumi jau notiek daudzus gadus, un tos nepastarpināti izraisa N. Maduro režīma neprasmīga saimniekošana, infrastruktūras un tehnikas iziešana no ierindas un korupcija;

E. tā kā 2019. gada februārī Eiropas Tautas partijas četru cilvēku delegācija, kuru oficiāli uzaicināja Nacionālā asambleja un pagaidu prezidents Juan Guaidó, tika izraidīta no valsts;

F. tā kā 2019. gada 6. martā Venecuēlas valdība pavēlēja Vācijas vēstniekam valsti pamest, apsūdzot viņu vairākkārtējos iejaukšanās iekšējās lietās pārkāpumos; tā kā tika arestēti arī daži ārzemju un vietējie žurnālisti, viņu mediju tehniku konfiscēja, bet viņus pašus pēc atbrīvošanas izraidīja no valsts;

G. tā kā Juan Guaidó iecēla Ricardo Hausmann par Venecuēlas pārstāvi Amerikas Attīstības bankā (AAB) un Amerikas Savstarpējo ieguldījumu korporācijā (ASIK),

1. apstiprina to, ka ir atzinis Juan Guaidó kā Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgo pagaidu prezidentu; pilnībā atbalsta viņa kursu, proti, izbeigt uzurpāciju, izveidot nacionālo pārejas valdību un rīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas; aicina dalībvalstis, kas viņu vēl nav atzinušas, to steidzami izdarīt;

2. atkārtoti pauž savas dziļās raizes par smago ārkārtas situāciju, kas pašos pamatos negatīvi ietekmē Venecuēlas iedzīvotāju dzīves;

3. atkārtoti prasa, lai diplomātiskie pārstāvji, kurus ir iecēlis Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgais pagaidu prezidents Juan Guaidó, tiktu pilnībā atzīti par vēstniekiem ES un tās dalībvalstīs;

4. stingri nosoda nežēlīgās represijas un vardarbību, kuru rezultātā tiek nogalināti vai ievainoti cilvēki; pauž savu solidaritāti ar Venecuēlas tautu un izsaka patiesu līdzjūtību iedzīvotāju ģimenēm un draugiem;

5. nosoda tiesībaizsardzības spēku patvaļu un drošības struktūru īstenotās brutālās represijas, kas ir ierobežojušas humanitārās palīdzības nogādi šajā valstī; nosoda nelikumīgu bruņoto grupējumu izmantošanu to civiliedzīvotāju un likumdevēju iebiedēšanā, kuri ir mobilizējušies, lai izdalītu palīdzību;

6. stingri nosoda vairāku tādu žurnālistu vajāšanu, aizturēšanu un izraidīšanu, kas atspoguļoja cilvēktiesību situāciju Venecuēlā;

7. atkārtoti pauž uzskatu, ka vienīgais risinājums ir valstī sarīkot brīvas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas, nosakot konkrētus datumus un nodrošinot taisnīgus nosacījumus visiem dalībniekiem, pārredzamību un uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtni;

8. atzīst Limas grupas valstu kā reģionāla mehānisma centienus rast demokrātisku krīzes risinājumu, kas paredzētu Juan Guaido kā Venecuēlas likumīgā pagaidu prezidenta autoritāti;

9. vērš uzmanību uz to, ka no aizvien lielākās migrācijas krīzes cieš viss reģions un atzinīgi vērtē kaimiņvalstu, jo īpaši Kolumbijas, pūliņus un apliecināto solidaritāti; vēlas, lai Komisija turpinātu sadarbību ar šīm valstīm, ne tikai sniedzot tām humanitāro palīdzību, bet arī, sniedzot vairāk resursu un īstenojot attīstības politiku;

10. prasa noteikt papildu sankcijas, kuras būtu vērstas pret nelikumīgu valsts iestāžu īpašumiem ārvalstīs un personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām; uzskata, ka ES iestādēm attiecīgi ir jāierobežo šo personu un tuvāko radinieku pārvietošanās un ir jāiesaldē viņu aktīvi un vīzas;

11. pauž nožēlu par to, ka kontaktgrupa līdz šim nav guvusi nekādus taustāmus rezultātus; atgādina, ka tās vienīgajam mērķim ir jābūt tādu apstākļu radīšanai, kas ir nepieciešami ārkārtas prezidenta vēlēšanu rīkošanai;

12. aicina dalībvalstis, PV/AP un reģiona valstis apsvērt iespēju sasaukt starptautisku donoru konferenci nolūkā nodrošināt plašu finanšu atbalstu rekonstrukcijai un pārejai uz demokrātiju;

13. kritizē Kubas režīma ietekmi Venecuēlā, ņemot vērā, ka tā, iefiltrējot savus aģentus, ir sekmējusi demokrātijas destabilizēšanu un politisko represiju pret opozīciju pastiprināšanos; prasa ES un Kubas politiskā dialoga un sadarbības nolīguma ietvaros paredzēt soda reakciju uz šo iejaukšanos;

14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0436.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0061.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. martsJuridisks paziņojums