Procedūra : 2019/2628(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0226/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0226/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{25/03/2019}25.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8-0226/2019</NoDocSe>
PDF 177kWORD 55k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ārkārtas stāvokli Venecuēlā</Titre>

<DocRef>(2019/2628(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Elena Valenciano, Ramón Jáuregui Atondo, Francisco Assis</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B8-0226/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ārkārtas stāvokli Venecuēlā

(2019/2628(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3], 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4], 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[5], 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[6], 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā[7], 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju[8], 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[9] un 2019. gada 31. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[10],

 ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas Venecuēlas jautājumos pilnvaras, ko 2019. gada 30. janvārī pieņēma Padomes Ģenerālsekretariāts,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni piezīmes 2019. gada 7. februārī pēc Starptautiskās kontaktgrupas Venecuēlas jautājumos dibināšanas konferences notikušajā preses konferencē,

 ņemot vērā starptautiskās sadarbības un attīstības komisāra Nevena Mimicas 2019. gada 7. februāra piezīmes par stāvokli Venecuēlā, ko viņš pauda Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni vārdā,

 ņemot vērā runaspersonas 2019. gada 30. marta paziņojumu par notikumu attīstību Venecuēlā,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. jūnija Lēmumu (KĀDP) Nr. 2018/2012, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) Nr. 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Venecuēlu[11], un turpmākos Padomes lēmumus, ar kuriem īsteno šos pasākumus,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (SKT),

 ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

 ņemot vērā Venecuēlas Nacionālās asamblejas ziņojumu par notikumiem pie Venecuēlas robežas humānās palīdzības ievešanas mēģinājuma laikā[12],

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A. tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina pasliktināties; tā kā arvien vairāk cilvēku turpina atstāt Venecuēlu dažādu iemeslu dēļ, kuru vidū ir nedrošība, vardarbība, cilvēktiesību pārkāpumi, tiesiskuma situācijas pasliktināšanās, pārtikas, medicīniskās aprūpes vai piekļuves būtiskiem sociālajiem pakalpojumiem trūkums, ienākumu zaudējums un pieaugošs nabadzības līmenis;

B. tā kā saskaņā ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) informāciju 87 % no Venecuēlas iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, tostarp 61,2 % — galējā nabadzībā; tā kā 2018, gadā valsts mēroga pētījumā, ko veica trīs prestižas Venecuēlas universitātes, tika konstatēts, ka 80 % Venecuēlas mājsaimniecību cieš no pārtikas trūkuma un ka katrs aptaujātais 2017. gadā vidēji zaudējis 11 kilogramus svara;

C. tā kā pēc pagaidu prezidenta Huana Gvaido aicinājuma ASV 23. februārī uz Venecuēlu pāri tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju mēģināja piegādāt humāno palīdzību 20 miljonu USD vērtībā, mēģinājumam galu galā ciešot neveiksmi; tā kā Venecuēlas valdība 48 stundas pirms iepriekšminētās intervences slēdza savas robežas ar kaimiņvalstīm; tā kā Venecuēla bloķēja arī satiksmi pa jūru starp Venecuēlu un netālo Nīderlandes jurisdikcijā esošo Karību jūras salu Kirasao, kur arī tika uzkrāta humānā palīdzība; tā kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja un Sarkanā Pusmēness kustība savā kopīgajā paziņojumā norādīja, ka nevar iesaistīties, atsaucoties uz saviem kopīgajiem pamatprincipiem, proti, objektivitāti, neitralitāti un neatkarību;

D. tā kā 2019. gada 28. janvārī ASV pieņēma jaunu sankciju kopumu pret uzņēmumu Petróleos de Venezuela S.A. (PdVSA); tā kā līdz 2019. gada 28. aprīlim ASV pilsoņiem bija atļauts veikt darījumus un darbības, kas saistītas ar naftas un naftas produktu iegādi no PdVSA un importu; tā kā, izbeidzoties 90 dienu pārejas laikam pirms sankciju sākuma, ASV pilsoņiem, ja tie iepriekš nebūs saņēmuši Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) atļauju, vairs nebūs atļauts iegādāties naftu un naftas produktus no PdVSA un nevienas citas tai tieši vai netieši piederošas struktūras; tā kā pirms šiem notikumiem ASV bija aptuveni 40 % Venecuēlas eksporta galamērķis, PdVSA lielākais klients un būtisks ražošanas resursu piegādātājs; tā kā 2019. gada 31. janvārī, izsakoties par Venecuēlu, ANO īpašais referents par vienpusēju piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi norādīja, ka “militāri vai ekonomiski piespiedu pasākumi nekādā gadījumā nebūtu jāizmanto nolūkā panākt valdības nomaiņu suverēnā valstī. Ārēju spēku īstenotas sankcijas, kuru nolūks ir gāzt ievēlētu valdību, ir visu starptautisko tiesību normu pārkāpums”[13];

E. tā kā 2019. gada 7. martā valsts mēroga elektroenerģijas padeves pārrāvums izraisīja haosu visā valstī, paralizēja lidostu un slimnīcu darbu, pārtrauca tālruņa sakarus un interneta darbību, kā arī ūdensapgādi; tā kā pēc Marakaibo Tirdzniecības palātas rīcībā esošajiem datiem tam sekojošajās nekārtībās tika izlaupīti apmēram 500 uzņēmumi, un sadursmēs starp marodieriem, apsargiem, bandu locekļiem un drošības spēkiem tika ievainoti daudzi cilvēki;

F. tā kā elektroenerģijas padeves pārrāvums ir iedragājis valsts veselības aprūpes infrastruktūru un apdraudējis sabiedrības veselību un tautas drošību; tā kā zāļu un veselības aprūpes preču trūkuma, komunālo pamatpakalpojumu atslēgšanas veselības aprūpes iestādēs un veselības aprūpes darbinieku emigrācijas rezultātā veselības darbības spējas ir pakāpeniski samazinājušās;

G. tā kā krīzes ietekmi uz sabiedrības veselību ir grūti izteikt skaitļos, jo Venecuēlas Veselības ministrija 2016. gadā pārtrauca publiskot būtiskus statistikas datus par sabiedrības veselību; tā kā no 2012. līdz 2016. gadam zīdaiņu mirstība palielinājās par 63 %, bet māšu mirstība vairāk nekā dubultojās; tā kā kopš 2016. gada reģionā ir bijuši tādu vakcīnregulējamu slimību uzliesmojumi kā masalas un difterija; tā kā 2016.–2017. gadā Venecuēlā bija pasaulē augstākais malārijas gadījumu skaita pieaugums, bet 2015. gadā šajā valstī bija augstākā saslimstība ar tuberkulozi pēdējo 40 gadu laikā; tā kā 2017.–2018. gadā zāļu trūkuma dēļ tika pārtraukta lielākās daļas ar HIV inficēto pacientu ārstēšana[14];

H. tā kā ar sabiedrības veselības aprūpes pamata pakalpojumu pasliktināšanos saistīti infekcijas slimību uzliesmojumi un epidēmijas apdraud situāciju veselības aprūpes jomā valstī un reģionā, kur ir apmetušies 90 % no 3 miljoniem Venecuēlas emigrantu, kuri atstājuši valsti kopš 2015. gada; tā kā ANO augstais Komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) sagaida, ka migrantu skaits līdz 2019. gada beigām sasniegs 5 miljonus, ja situācija nemainīsies;

I. tā kā 2019. gada 18. februārī trim Eiropas Parlamenta deputātiem no PPE grupas tika liegta piekļuve šai valstij; tā kā 2019. gada 7. martā Vācijas vēstniekam Venecuēlā pavēlēja 48 stundu laikā atstāt valsti;

J. tā kā 2019. gada 31. janvārī Eiropadome nolēma izveidot Starptautisko kontaktgrupu Venecuēlas jautājumos; tā kā kontaktgrupas pilnvarās bija norādīts, ka tās mērķis ir “ierobežotā termiņā, proti, 90 dienu laikā, veicināt kopīgu izpratni par situāciju Venecuēlā un saskaņotāku pieeju tai starp galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem, cenšoties rast mierīgu un demokrātisku risinājumu pašreizējai krīzei [...], sarīkojot jaunas vēlēšanas, kas pilnībā garantē brīvu un taisnīgu vēlēšanu procesu, kuru pārrauga neatkarīgi starptautiski novērotāji. Mērķis nav kļūt par starpnieku, bet gan atbalstīt politikas dinamiku, kuru grupa pēc tam var papildināt un konsolidēt.”;

K. tā kā ES joprojām ir pārliecināta, ka vienīgais ilgtspējīgais veids, kā Venecuēlai izkļūt no krīzes, ir mierīgs un demokrātisks politiskais risinājums, un sadarbojas ar starptautiskiem un reģionāliem partneriem ar Starptautiskās kontaktgrupas starpniecību; tā kā iepriekšējie mēģinājumi risināt krīzi ar sarunām un dialogu nav devuši taustāmus rezultātus;

L. tā kā atšķirībā no Limas grupas vai Montevideo mehānisma Starptautiskā kontaktgrupa ir vienīgā politiskā iniciatīva, kurai ir piekļuve visām Venecuēlas norisēs iesaistītajām pusēm gan reģionā, gan starptautiskajā sabiedrībā; tā kā konktaktgrupa pašlaik cenšas izveidot Starptautiskās palīdzības darba grupu, kura būtu ANO pakļautībā un kuras uzdevums būtu garantēt iespēju specializētām struktūrām piegādāt humāno palīdzību saskaņā ar starptautiskajiem principiem un stingri ievērojot uz vajadzībām balstītu pieeju; tā kā tās mērķis ir nodrošināt un paplašināt telpu neitrālas un objektīvas palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kam tā ir nepieciešama, ņemot vērā starptautiski saskaņotos principus;

M. tā kā Starptautiskā kontaktgrupa ir izveidojusi arī Vēlēšanu darba grupu, kurai palīdz vēlēšanu eksperti; tā kā, lai sarīkotu brīvas un taisnīgas vēlēšanas, vispirms būtu jāieceļ jaunas amatpersonas tajās Venecuēlas iestādēs, kurām ir izšķirīga nozīme šo vēlēšanu uzraudzībā, jo īpaši Nacionālajā vēlēšanu padomē (CNE) un Augstākajā tiesā (TSJ), un varbūt arī citās iestādēs, piemēram, Ģenerālkontrolē; tā kā svarīgs aspekts ir arī tiesību atjaunošana visiem politisko spēku līderiem un partijām kandidēt un piedalīties vēlēšanās;

N. tā kā pēdējo dienu laikā Venecuēlas drošības spēki ir aizturējuši pagaidu prezidenta Huana Gvaido kabineta locekļus, tostarp viņa ģimenes locekļus, lai vājinātu viņa politiskās pozīcijas; tā kā 2019. gada 21. martā Venecuēlas drošības spēki aizturēja Huana Gvaido kabineta vadītāju Roberto Marrero un ielauzās Tačiras štatu pārstāvošā Nacionālās asamblejas deputāta Serhio Vergaras mājā, pārkāpjot viņa parlamentāro imunitāti,

1. pauž solidaritāti un pilnīgu atbalstu Venecuēlas tautai, ko skar smaga humanitārā un politiskā krīze;

2. atkārto savu iepriekš pausto nostāju, proti, kategoriski noraida ikvienu tādu priekšlikumu vai mēģinājumu krīzes risināšanai, kas varētu iesaistīt vardarbības izmantošanu vai militāru intervenci; atkārtoti pauž savu iepriekšējo nostāju, saskaņā ar kuru mierīgs un iekļaujošs demokrātisks risinājums ir vienīgais ilgtspējīgais veids, kā izkļūt no pašreizējās politiskās bezizejas un smagās sociālās krīzes, ko tā ir radījusi;

3. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai, kura ir Venecuēlas vienīgā leģitīmā demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras ir jāatjauno un jārespektē, tostarp tās deputātu prerogatīvas un drošība; atkārtoti atzīst Nacionālās asamblejas konstitucionālās funkcijas un izsaka atbalstu tām; atbalsta Amerikas Cilvēktiesību komisijas pieprasījumu pieņemt piesardzības pasākumus par labu asamblejas deputātiem;

4. prasa nekavējoties un bez no sacījumiem atbrīvot visus cilvēkus, kas aizturēti, pamatojoties uz to, ka viņi ir pagaidu prezidenta Huana Gvaido radinieki vai viņa komandas locekļi: atkārto iepriekš paustos aicinājumus Venecuēlas valdībai nekavējoties izbeigt politisko līderu, žurnālistu un opozīcijas pārstāvju represijas;

5. prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) turpināt ar Starptautiskās kontaktgrupas starpniecību sadarboties ar opozīciju, valdību un starptautiskiem un reģionāliem aktoriem, lai censtos sasniegt šādus divus galvenos mērķus: pirmkārt, atbalstīt humānās palīdzības piegādi Venecuēlai atbilstīgi starptautiski saskaņotiem principiem, un otrkārt, veidotu galveno ieinteresēto pušu vienotu izpratni par faktoriem, kas palīdzēs krīzi atrisināt mierīgā ceļā, un veidiem, kā valstī iespējams rast mierīgu un demokrātisku risinājumu, sarīkojot jaunas un ticamas prezidenta vēlēšanas;

6. aicina EĀDD aktīvi veicināt vienošanās panākšanu par humānās palīdzības sniegšanu un nodrošināt, ka tā tiek virzīta ar ANO starpniecību atbilstīgi starptautiski saskaņotajiem principiem; pauž atbalstu Starptautiskās palīdzības darba grupai un atgādina savus iepriekšējos aicinājumus steidzami nodrošināt humānās palīdzības piegādi valstī, lai atvieglotu iedzīvotāju ciešanas; aicina ES iestādes darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka vietējā līmenī tiek sniegta ES palīdzība, un nosoda Venecuēlas valdību par aizliegumu šo palīdzību ievest valstī, neraugoties uz iedzīvotāju vajadzībām;

7. iesaka EĀDD strādāt pie tā, lai iegūtu pēc iespējas lielāku reģiona valstu atbalstu, un censties panākt aktīvu ANO iesaisti gan saistībā ar humānās palīdzības sniegšanu, gan tādu politisku vienošanos panākšanu, kuru mērķis būtu atrisināt krīzi Venecuēlā;

8. atzīst svarīgo lomu, kāda saistībā ar iepriekšējām reģionālajām krīzēm ir bijusi Kubas iestādēm, aicina EĀDD kopā ar Kubu radīt telpu krīzes mierīgai un demokrātiskai atrisināšanai sarunu ceļā;

9. atbalsta Starptautiskās kontaktgrupas Vēlēšanu darba grupas darbu un aicina visas puses sadarboties tādu uzticības veicināšanas pasākumu izstrādē kā politieslodzīto atbrīvošana, opozīcijas politiķiem noteikto aizliegumu atcelšana un līdzsvarotas Nacionālās vēlēšanu padomes izveide; sagaida, ka tad, kad būs radīti attiecīgie veicinošie apstākļi un atvērtas telpas krīzes atrisināšanai politiskā, demokrātiskā un mierīgā ceļā, būtu jāuzsāk mediācijas process Venecuēlas iedzīvotāju politiskā dialoga īstenošanai, kam ir jābūt vienīgajam krīzes atrisināšanas ceļam;

10. aicina Venecuēlas iestādes uzsākt izmeklēšanu par 2019. gada 23. un 24. februāra notikumiem, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par valsts pirmiedzīvotāju pemonu kopienas pārstāvju bojāeju tajos; atbalsta Nacionālās asamblejas pieprasījumu Amerikas Cilvēktiesību komisijai pieņemt piesardzības pasākumus par labu asamblejas deputātiem;

11. uzteic darbu, ko veic starptautiskās organizācijas, pilsoņu forumi un veselības nozares darbinieki, sniedzot atbalstu situācijas atvieglošanā; atbalsta Nacionālās asamblejas pieprasījumu Amerikas Cilvēktiesību komisijai pieņemt piesardzības pasākumus par labu veselības nozares darbiniekiem, un atgādina Venecuēlas valdībai, ka tai būtu jāaizsargā humānās palīdzības organizācijas un to darbinieki, kas šo palīdzību sniedz;

12. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Kolumbijas Republikas valdībai un kongresam, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

[1] OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

[2] OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

[3] OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.

[4] OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.

[5] OV C 298, 23.8.2018., 137. lpp.

[6] OV C 463, 21.12.2018., 61. lpp.

[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

[9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0436.

[10] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0061.

[11] OV L 276, 7.11.2018, 10. lpp.

[12] Venecuēlas Bolivāra Republika, 2019. g. “Informe sobre los sucesos ocurridos en puntos de frontera relacionados con el intento de ingreso de la Ayuda Humitaria” https://comunidadenmovimiento.cl/wp-content/uploads/2019/03/Informe-AN-sobre-hechos-ocurridos-el-23-y-24F-1.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. martsJuridisks paziņojums