Procedūra : 2019/2628(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0228/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0228/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{25/03/2019}25.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8-0228/2019</NoDocSe>
PDF 166kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ārkārtas stāvokli Venecuēlā</Titre>

<DocRef>(2019/2628(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Javier Couso Permuy, João Pimenta Lopes, João Ferreira, Miguel Viegas, Sabine Lösing, Paloma López Bermejo, Marina Albiol Guzmán, Takis Hadjigeorgiou, Luke Ming Flanagan, Lola Sánchez Caldentey</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B8-0228/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ārkārtas stāvokli Venecuēlā

(2019/2628(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1945. gadā pieņemto ANO Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks “attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,

 ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,

 ņemot vērā ANO Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

 ņemot vērā ANO Statūtu 1. nodaļas 2. panta 4. punktu, kurā teikts, ka visas ANO dalībvalstis savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem,

 ņemot vērā turpmākās bažas par to, ka centieni iejaukties lietās, kas pēc savas būtības ietilpst Venecuēlas Bolivāra Republikas vietējā jurisdikcijā, ir uzskatāmi par ANO Statūtu 1. nodaļas 2. panta 7. punkta noteikumu pārkāpumu,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) un ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes 2015. gada 10. un 11. jūnija deklarāciju, kurā tās parakstītāji apstiprina apņemšanos ievērot visus ANO Statūtos noteiktos nolūkus un principus un atbalstīt jebkurus centienus vienlīdzīgi saglabāt visu valstu suverenitāti un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

 ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

 ņemot vērā Latīņamerikas parlamenta deklarāciju, jo īpaši tā noraidījumu jebkādiem tiešiem vai netiešiem ārvalstu iejaukšanās mēģinājumiem Venecuēlas Bolivāra Republikas iekšlietās un tā aicinājumus sākt konstruktīvu dialogu,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A. tā kā 2019. gada 10. janvārī prezidents Nicolás Maduro Moros leģitīmi un konstitucionāli stājās republikas prezidenta amatā uz 2019.–2025. gada pilnvaru termiņu;

B. tā kā prezidenta vēlēšanas tika organizētas pēc opozīcijas pieprasījuma; tā kā politisko un vēlēšanu vienošanos, kas Dominikānas Republikā tika izstrādāta bijušā Spānijas premjerministra José Luis Rodríguez Zapatero vadībā, opozīcija pēdējā brīdī neparakstīja;

C. tā kā vēlēšanas notika saskaņā ar vienlīdzīgiem, taisnīgiem un pārredzamiem nosacījumiem un tās uzraudzīja līdzsvaroti pārstāvēta Nacionālā vēlēšanu padome, sniedzot pietiekamas garantijas visiem dalībniekiem;

D. tā kā Venecuēlas vēlēšanas pēc attiecīgo Venecuēlas iestāžu uzaicinājuma apmeklēja 200 neatkarīgi starptautiskie novērotāji, piemēram, bijušais Spānijas prezidents José Luis Rodríguez Zapatero, bijušais Kipras ārlietu ministrs Marcos Cipriani un bijušais Francijas Senāta priekšsēdētājs Jean-Pierre Bel;

E. tā kā 2018. gada 20. maijā vēlēšanās ar 68 % balsu uzvarēja Nicolás Maduro;

F. tā kā ASV, dažu ES dalībvalstu un Limas grupas paustā vienpusējā Juan Guaidó atzīšana tikai izraisīs vēl lielāku situācijas saasinājumu, nemaz nerunājot par iejaukšanās draudiem un valsts apvērsuma mēģinājumiem;

G. tā kā tā dēvētā humānā palīdzība tiek ļaunprātīgi izmantota politisku mērķu sasniegšanai; tā kā humānās palīdzības sniegšanai ir jāatbilst starptautiskiem neitralitātes un neatkarības principiem;

H. tā kā pašreizējā strupceļa dēļ Venecuēlas iedzīvotājiem nāksies ciest vēl vairāk;

I. tā kā steidzami jāatrisina pašreizējā situācija Venecuēlā un sarunu ceļā jārod miermīlīgs risinājums;

J. tā kā ASV pastāvīgi pārkāpj un neievēro ANO Statūtus, starptautiskās tiesības un jo īpaši neiejaukšanās principu;

K. tā kā ASV un ES Venecuēlai ir noteikušas sankcijas,

1. pauž solidaritāti ar Venecuēlas iedzīvotājiem; atgādina, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”; noraida jebkādus uzbrukumus Venecuēlas demokrātijai un suverenitātei;

2. saglabā pārliecību, ka vienīgais veids, kā pārvarēt pašreizējo krīzi, ir dot ieguldījumu dialogā starp Venecuēlas valdību un opozīciju un ka politisks dialogs ir vienīgais ceļš uz mieru Venecuēlā un apkārtējā reģionā; atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt politisku risinājumu pašreizējai situācijai, kādā atrodas Venecuēlas tauta, tostarp izmantojot Montevideo mehānismu, kā arī patiesi iekļaujošu nacionālā dialoga procesu;

3. prasa ievērot ANO Statūtus, starptautiskās tiesības un neiejaukšanās un daudzpusējības principus;

4. mudina atrisināt pašreizējo situāciju Venecuēlas Bolivāra Republikā miermīlīgā ceļā, ievērojot valsts konstitūciju un pilnībā respektējot valsts suverenitāti, tās teritoriālo integritāti un iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos; šajā saistībā atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra aicinājumus;

5. stingri nosoda to, ka ASV, dažas ES dalībvalstis un Lima grupa ir vienpusēji atzinušas Juan Guaidó par pagaidu prezidentu;

6. nosoda iejaukšanās un valsts apvērsuma mēģinājumu draudus, kuri ir pilnībā nepieņemami un tikai saasinās situāciju vēl vairāk;

7. pauž nožēlu par to, ka tā dēvētā humānā palīdzība aizvien tiek ļaunprātīgi izmantota politisku mērķu sasniegšanai; atgādina, ka humānās palīdzības sniegšanai ir jāatbilst starptautiskiem neitralitātes un neatkarības principiem;

8. uzsver, ka pašreizējais strupceļš nav izturams un ka tā dēļ Venecuēlas iedzīvotājiem nāksies ciest vēl vairāk;

9. pauž bažas par draudošajām pilsoņu kara briesmām un to iespējamo izplatīšanos citās Latīņamerikas valstīs;

10. prasa ASV un ES atcelt Venecuēlai noteiktās ekonomiskās un finansiālās sankcijas, kas saasina grūtības, ar kurām saskaras Venecuēlas iedzīvotāji, un prasa ievērot starptautiskās tiesības un cilvēktiesības;

11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai, Mercosur parlamentam, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp Dienvidamerikas valstu savienībai (Unasur), Bolivāra Amerikas tautu aliansei (ALBA) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. martsJuridisks paziņojums